Ir aplam saskatīt ESG uzdevumos apgrūtinājumu, nevis biznesa iespējas

Ir aplam saskatīt ESG uzdevumos apgrūtinājumu, nevis biznesa iespējas


Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs

Jaunā Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz uzņēmumiem sniegt ziņojumus par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība jeb ESG (Environment, Social, Governance). Pirmās “bezdelīgas” uz Briseli laidīsies jau šogad, tomēr, aptaujājot Latvijas uzņēmumus, rodas pamatīgas šaubas, vai uzņēmēji vispār saprot, par ko jāziņo: tikai katrs desmitais uzņēmējs zina, kas ir ESG. Un vēl mazāk ir to, kuri izprot ESG patiesās iespējas. Tas ir vairāk nekā tikai braukšana ar elektroauto vai elektrības izslēgšana, izejot no telpas. Un daudz vairāk nekā filozofija un pārliecība – tā ir reāla biznesa iespēja un cerība uz izdzīvošanu nākotnē. Globālā mērogā.

Tātad tikai katrs desmitais uzņēmējs Latvijā zina, kas ir ESG.Kaut arī, daudzuprāt, ziņošana par savām ilgtspējas aktivitātēm ir nelietderīga, jāapzinās, ka ilgtspēja nav modes kliedziens, tā ir nepieciešamība. Savukārt paša ziņojuma veidošana ļauj kritisku aci paskatīties uz savām darbībām un izdevumiem un saskatīt vājās vietas. Uzņēmumi neatkarīgi no to izmēra ir liela un nozīmīga tautsaimniecības dalībnieku grupa, kam ir būtiska ietekme uz kopējo ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Tas ietver ne tikai atkritumu šķirošanu vai CO2 radīšanu, bet arī tādas jomas kā sabiedrības labbūtība un sociālā atbildība. Uzņēmumi ilgtspējas iniciatīvās joprojām lielākoties koncentrējas uz vides aspektu, kas ir apsveicami, taču Korporatīvās ilgtspējas ziņošana varētu līdzsvarot aktivitātes, liekot vairāk uzmanības pievērst arī citiem ilgtspējas mērķiem.

Pēdējā laikā esmu dzirdējis prātojam, vai materiālam ir pozitīva vai negatīva vērtība. Divdesmit gados, kopš strādāju vides apsaimniekošanas nozarē, daudz kas ir mainījies. Ja kādreiz otrreizējās izejvielas īsti nevienam nebija vajadzīgas, tagad kvalitatīvi sašķirotus atkritumus var tīri labi pārdot. Kad tikko sākām savu biznesu un vēlējāmies attīstīt ražošanu, gājām uz banku pēc kredīta. Tur mums jautāja, ko ieķīlāsim. Piedāvājām PET pudeļu ķīpas, un par mums viegli pasmaidīja. Šodien PET pudeles maksā no 500 līdz 1000 eiro tonnā atkarībā no to kvalitātes. Visvērtīgākais materiāls uzņēmumos ir labi sašķirota plēve, no kuras ražo granulas. Mājas apstākļos – PET pudeles un alumīnija bundžas, ko depozīta automātos var pārvērst reālā naudā. No kartona salīdzinoši viegli var radīt jaunus izejmateriālu resursus, nav jāzāģē koki, kas veic tik svarīgo CO2 piesaisti. Arvien reālāka izskatās ideja sākt pāršķirot vecās atkritumu izgāztuves, kurās guļ ļoti daudz metāla. Mūsdienu televizoros vērtīgo izejvielu ir arvien mazāk, bet vecajos aparātos netrūka zelta un cēlmetālu. Nemaz nerunājot par visām nejauši izmestajām sudrablietām un putekļsūcējos iesūktajiem auskariem un gredzeniem, kas joprojām vārda tiešā nozīmē ir zelta cenā. Vērtība nenoliedzami ir teju jebkādiem atkritumiem – kaut vai kā kurināmajam. Taču Latvijas uzņēmējiem trūkst zināšanu un varbūt arī iztēles, lai ESG uzdevumos saskatītu peļņas iespējas.

Globālā sasilšana ir atnākusi uz palikšanu. Mums jāapzinās: nebūs tā, ka mēs tagad pašķirosim atkritumus, un visas nepatikšanas pāries. Pat ar vissirdīgākajiem pūliņiem vides un klimata aizsardzībā Net Zero 2050 apņemšanās nozīmē, ka globālā sasilšana nepārsniegs šī brīža 1,5 grādus. Ja krietni nepapūlēsimies, pastāv liela iespēja, ka pēc 100 gadiem pusi Latvijas klās okeāna ūdens. Mēs runājam par materiāliem kā par resursu, taču jāpatur prātā, ka arī dabas veltes ir resursi. Lielākā daļa karu pasaules vēsturē ir notikuši par resursiem. Ja globālās sasilšanas rezultātā pāris miljardiem pasaules iedzīvotāju vairs nebūs, kur dzīvot, ir pilnīgi skaidrs, ka visi spiedīsies uz vietām, kur ir dzeramais ūdens un dzīvei piemēroti apstākļi. Nevajag būt naiviem un domāt, ka mūsu bērnus un mazbērnus tas neskars. Tāpēc ESG aktivitātes nav modes kliedziens, tā ir skaudra nepieciešamība.

Savukārt ESG ziņošana nav jautājums tikai par atskaitīšanos, bet gan par filozofijas un dzīvesveida maiņu, lai ar savas uzņēmējdarbības radīto emisiju nospieduma mazināšanu un kompensēšanu patiešām iesaistītos pasaules glābšanā. Tas, protams, nav ne vienkārši, ne lēti, un reizēm trūkst arī nepieciešamā regulējuma. Piemēram, man ir uzņēmums, kurā kopā ar partneriem jau septiņus gadus stādām kokus CO2 piesaistei. Diemžēl Latvijas vides politika neparedz mehānismu, kā piesaistīt CO2 un to sertificēt, tāpēc tālāk par jauku aktivitāti uz brīvprātības principiem mēs netiekam. Tikmēr pasaulē CO2 ne vien piesaista, bet arī atsūknē no atmosfēras: šāds projekts tiek realizēts Dānijā, kura rezultātā atsūknēto CO2 ved uz Islandi, iepumpē bazaltā, un ķīmiskas reakcijas rezultātā tas pārvēršas oglē dziļi pazemē. Tas, protams, maksā naudu, 250–300 eiro tonnā, bet jau pārskatāmā nākotnē CO2 emisiju tonnas kvotu cenu prognozē 500–600 eiro līmenī. Tas, ka dzīvojam mazā valstī, nenozīmē, ka varam atļauties mazas biznesa idejas. Par to jādomā diendienā, tam jākļūst par daļu no uzņēmuma stratēģijas un domāšanas veida. Tā vietā mani nebeidz pārsteigt, cik liela daļa sabiedrības, tai skaitā uzņēmēji, runā par energoneatkarību un nepieciešamību attīstīt alternatīvos enerģijas ieguves avotus, bet, tiklīdz, piemēram, vēja parks pietuvojas pašu pagalmam, spītīgi iestājas pretestības pozā. Tā ir nacionāla īpatnība, no kuras steigšus jāatbrīvojas. ESG ziņošana ir lielisks veids, kā pārbaudīt sava uzņēmuma ilgtspējas muskuļus un apzināt, kuras vietas jātrenē cītīgāk.

Mēs dzīvojam fantastiskā laikā, kad savām acīm varam redzēt nemitīgu izaugsmi. Labs piemērs ir mobilais telefons: vairumam no mums jaunībā par tādu nebija ne jausmas, bet tagad ir grūti iedomāties pat visikdienišķākās darbības bez tā. Mūsu bērniem šī izaugsme būs simtkārtīga. Kaut vai tikai padomāsim, ko cilvēks darīja pirms 100 gadiem, lai kaut ko saražotu, ko dara šodien un ko darīs nākotnē, kur mūsu iztēle vēl pat nesniedzas. Galvenais ir nepazust aiz skaļiem saukļiem par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē. Valsts zaļumu nenosaka mežu platības, bet gan cilvēku domāšanas un dzīves veids. Uzņēmējiem ir visas iespējas kļūt par situācijas virzītājiem. Galvenais uzdevums – saskatīt iespēju, nevis apgrūtinājumu.

3. aprīlī notiks “Eco Baltia” akcionāru ārkārtas sapulce

2024. gada 3. aprīlī notiks Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” akcionāru ārkārtas sapulce.


Akcionāru sēdes darba kārtībā iekļauta uzņēmuma statūtu apstiprināšana jaunā redakcijā, kā arī padomes sastāva iecelšana.

Akcionāri var iepazīties ar sapulcē izskatāmo jautājumu lēmumu projektiem, kā arī iesniegt priekšlikumus par darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem Sabiedrības birojā Latgales ielā 240-3, Rīgā, LV-1063, Rīgā sākot no 2024.gada 19.marta, darba dienās no plkst. 8:30 līdz 17:00, saziņai: tālrunis +371 67409828 vai uz e-pasta adresi sigita.namateva@ecobaltia.lv.

AS “Eco Baltia” akcionāri ir “INVL Baltic Sea Growth Fund” caur UAB “BSGF Salvus” (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un Māris Simanovičs  (16,68%).

Uzņēmēji: ilgtspēja ir biznesa, nevis ticības jautājums


Uzņēmēji: ilgtspēja ir biznesa, nevis ticības jautājums

Jaunā Eiropas Savienības (ES) Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz uzņēmumiem sniegt ziņojumus par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība jeb ESG (Environment, Social, Governance). Lai arī ziņojumu iesniegšana tiek pakāpeniski ieviesta jau ar 2024. gadu, Latvijas uzņēmumu informētības līmenis par ESG vērtējams kā kritisks: vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Eco Baltia” aptauja* rāda, ka tikai 9% Latvijas uzņēmumu zina, kas ir ESG. 22. februārī ilgtspējai veltītā pēcpusdienā tikās dažādu uzņēmumu eksperti, lai dalītos pieredzē par ESG stratēģijas ieviešanu un aktualizētu problēmas šajā jomā.

Tikai katrs desmitais uzņēmējs Latvijā zina, kas ir ESG. No tiem vien 18% ir izstrādāta ESG jeb ilgtspējas stratēģija, bet divas trešdaļas atzīst, ka viņiem šādas stratēģijas nav un arī netiek plānots to izstrādāt. Savukārt puse no tiem, kuriem šāda stratēģija ir, nezina termiņu, kurā jāiesniedz ESG ziņojums par iepriekšējo gadu, liecina aptaujā sniegtās atbildes.

Vaicāti, cik lietderīga ir prakse ziņot par ESG ieviešanu, 42% uzņēmumu, kuri jau ir ieviesuši vai izstrādā ilgtspējas stratēģiju, to uzskata par drīzāk nelietderīgu vai nelietderīgu, bet 29% uzņēmumu nav viedokļa šajā jautājumā. Kā lielākos izaicinājumus attiecībā uz ESG stratēģijas ieviešanu uzņēmēji min vienotu nosacījumu trūkumu ESG ziņojumu sagatavošanai, nepietiekamu informāciju valsts mērogā un atbalsta speciālistu vai organizāciju nepieejamību.

Veicinot uzņēmumu informētību par ilgtspējas ziņošanas nepieciešamību, pasākuma laikā Finanšu ministrijas pārstāve, Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede, skaidroja, uz kādiem uzņēmumiem attieksies  Ilgtspējas ziņojuma sagatavošanas pienākums, kā arī informēja  par tā mērķi: “Šī ziņojuma mērķis ir nodrošināt informācijas publiku pieejamību un salīdzināmību, lai izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem un informāciju, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē tā attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Lai arī šķietami šis jautājums ir jauns Eiropā un arī Latvijā, Finanšu ministrija, pārņemot Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvasprasības, izveidoja speciālu darba grupu, lai izstrādātu normatīvo regulējumu, tādējādi rosinot diskusijas arī starp uzņēmumiem un nevalstisko sektoru. Lai ieviestu valstī ko jaunu, ir jāpaiet zināmam laikam, tajā mērķtiecīgi veidojot domapmaiņu, tostarp iesaistot arī citas par konkrētām jomām atbildīgās ministrijas un organizācijas,” pauž A.Priede.

“Kaut arī, daudzuprāt, šāda ziņošana ir nelietderīga, jāapzinās, ka ilgtspēja nav modes kliedziens, tā ir nepieciešamība. Uzņēmumi neatkarīgi no to izmēra ir liela un nozīmīga tautsaimniecības dalībnieku grupa, kam ir būtiska ietekme uz kopējo ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Tas ietver ne tikai atkritumu šķirošanu vai CO2 mazināšanu, bet arī tādas jomas kā sabiedrības labbūtība un sociālā atbildība, tomēr redzam, ka uzņēmumi ilgtspējas iniciatīvās joprojām lielākoties koncentrējas uz vides aspektu. Korporatīvās ilgtspējas ziņošana varētu līdzsvarot aktivitātes, liekot vairāk uzmanības pievērst arī citiem ilgtspējas mērķiem,” uzsver vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Par to, kā panākt, lai ESG stratēģija būtu efektīva un nestu labumu uzņēmumam, cik tas izmaksā un vai ESG stratēģija var darboties kā iespēja efektivizēt uzņēmuma procesus un ietaupīt līdzekļus, paneļdiskusijā sarunājās “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja Arta Priede, “CSR Latvia” valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne-Bensone un “SCHWENK Latvija” valdes locekle, vides un juridiskā direktore Evita Goša.

Kā sarunas gaitā vairākkārt norādīja eksperti, galvenie šķēršļi pilnvērtīgai ilgtspējas stratēģiju ieviešanai meklējumi regulatīvos trūkumos, tāpat paliek atklāts jautājums, kā mudināt īstenot ilgtspējas praksi un kontrolēt uzņēmumus, kuri darbojas ēnu ekonomikas zonā. Tomēr ikvienam uzņēmējam arī bez īpaša regulējuma un likumiem vajadzētu apzināties, ka ilgtspēja ir biznesa konkurētspējas un sabiedrības izdzīvošanas, nevis pārliecības vai filozofijas jautājums.

“SCHWENK Latvija” valdes locekle, vides un juridiskā direktore Evita Goša uzsvēra: “Uzņēmumiem, kas līdzīgi kā cementa ražotāji rada milzīgu emisiju apjomu, ir ļoti liela ietekme ilgtspējas jomā, bet arī ļoti lielas iespējas uzlabot situāciju. Tāpēc ir svarīgi saprast, ka būtiska ir nevis pati ziņošana par ESG praksi, bet gan ilgtspēja kā dzīvesveids. Mums jauno direktīvu pasniedz kā pienākumu ziņot, bet svarīgi ir tas, kāpēc to darām. Līdz 2100. gadam varam piedzīvot piecus dažādus zinātniski pamatotus scenārijus, kuros vidējā gaisa temperatūra paaugstinās par 2 līdz 5,5 grādiem pēc Celsija. Temperatūras atšķirība starp šodienu un pēdējo ledus laikmetu ir 6 grādi pēc Celsija, tāpēc ir jāapzinās, ar kādiem klimata izaicinājumiem jau drīzumā varam saskarties. Otrs iemesls – mēs dzīvojam Eiropas Savienībā un nevaram iepalikt, ja gribam, lai mūsu uzņēmējdarbība ir konkurēt un dzīvotspējīga. Uzņēmēji ir vērtību ķēdes veidotāji, bet Latvija šobrīd būtiski atpaliek pat no saviem tuvākajiem kaimiņiem.”

Uz globālās sasilšanas ietekmi norādīja arī Māris Simanovičs, atgādinot, ka tas ir gan izdzīvošanas, gan biznesa jautājums: “Kad pirms vairākiem gadiem uzsākām pirmās ilgtspējas iniciatīvas un kā ķīlu finansējuma piesaistei piedāvājām PET pudeles, par mums smīkņāja. Šodien šo pudeļu vērtība ir pat 600-1000 eiro tonnā. Tas ir resurss, tāpat kā kartons, sašķirota plēve vai alumīnija bundžas, no kura var ražot jaunus produktus, netērējot pirmreizējos dabas resursus. Lielākā daļa karu pasaules vēsturē ir notikuši par resursiem. Ja globālā sasilšana turpināsies ar pašreizējo ātrumu, jau pārskatāmā nākotnē apmēram 1,2 miljardiem pasaules iedzīvotāju no Āfrikas un Āzijas vairs nebūs, kur dzīvot, un viņi spiedīsies uz teritorijām, kur tāda iespēja būs, tāpēc ir naivi domāt, ka tas mūs neskars.”

To akcentēja arī “CSR Latvia” valdes priekšsēdētāja Agnese Alksne-Bensone, sakot, ka klimata izmaiņas skars katru personīgi, ietekmējot dzīves, darba, uztura iespējas, un tas nav jautājums tikai par vides aspektu, bet arī sociālo labklājību: “Tieši uzņēmēji ir tie, kas redz, kā viņu darbinieki dzīvo, ko viņi domā, kas viņus satrauc, un var nākt ar savu vīziju, kā to risināt. Biznesa sektoram būtu jāuzņemas daudz lielāka atbildība ne tikai par ilgtspējas E sadaļu, bet arī par S un G sadaļām. Nepieciešamība ziņot par saviem ESG rezultātiem ir lieliska iespēja sevi pārbaudīt un novērtēt, kādās jomās uzņēmumā nepieciešami uzlabojumi, kur tiek tērēti resursi, vai kaut ko ir iespējams darīt lētāk un efektīva, ko sabiedrība iegūs ilgtermiņā.”

Finanšu ministrijas pārstāve Arta Priede norādīja, ka valsts loma saistībā ar ilgtspējas ziņošanu ir attiecīgas likumdošana izstrādāšana sadarbībā ar Latvijas Banku, Valsts ieņēmumu dienestu un citām organizācijām tā, lai tajā būtu atspoguļota no direktīvas izrietošā prasība – veicināt atklātību un caurspīdīgumu ESG jautājumos.

Pilnu diskusijas ierakstu var skatīties šeit – LINKS.

* Pētījumu “Informētība par ESG” AS “Eco Baltia” uzdevumā veikusi tirgus izpētes kompānija Norstat, 2023. gada decembrī internetā aptaujājot 750 Latvijas uzņēmumu.