Kas nav derīgs iepakojuma depozīta sistēmai, derīgs šķirošanai līdzšinējos konteineros

Šā gada 1.februārī Latvijā sāk darboties iepakojuma depozīta sistēma, kurā varēs nodot dzērienu PET pudeles, skārda bundžas un stikla pudeles. Vēl priekšā vairāku mēnešu ilgs pārejas periods, līdz veikalu plauktos būs pieejams pilnvērtīgs depozīta iepakojuma klāsts. Lai novērstu iepakojuma nonākšanu nešķirotajos sadzīves atkritumos, vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” vides sektora uzņēmumi SIA “Eco Baltia vide”, Siguldas pilsētas SIA “JUMIS”, kā arī Latvijas Zaļais punkts informē, ka visi iepakojumi, kuri nav marķēti ar speciālo Latvijas depozīta zīmi, ir un būs arī turpmāk šķirojami līdzšinējos atkritumu dalītās vākšanas konteineros.

AS “Eco Baltia” vides sektora vadītājs Jānis Aizbalts: “Iepakojuma depozīta sistēma Latvijā ir ļoti gaidīta un tā ir vērtīga sastāvdaļa kopējā atkritumu šķirošanas infrastruktūrā. Lai arī sistēmas ietvaros nododamais iepakojumu apjoms uz kopējā fona ir niecīgs – aptuveni 2% – un pārejas periodā būs vēl mazāks, šī sistēma ir vērtīgs papildu rīks, kā veicināt kopējo atkritumu šķirošanas tendenci sabiedrībā.  Ir sperti būtiski soļi, lai atkritumu dalītā vākšana būtu ērta katram iedzīvotājam, taču pie tā nevajadzētu apstāties. Tāpēc mēs savos apsaimniekošanas reģionos un visā Latvijā kopumā turpināsim investēt atkritumu šķirošanas infrastruktūras attīstībā, lai cilvēkiem būtu iespējas šķirot arī tos iepakojumus, kurus vismaz pagaidām nevar nodot depozīta pieņemšanas punktos.”

Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis: “Vēl jāpaiet zināmam laikam, kamēr sabiedrība pieradīs pie paralēlās papildus šķirošanas sistēmas un sapratīs, ko tajā drīkst nodot un ko nē. Pozitīvais ir tas, ka depozīta sistēmas ieviešana varētu veicināt atkritumu šķirošanu starp tiem iedzīvotājiem, kuri vēl līdz šim to nav darījuši. Tomēr mums visiem jāatceras – izlietotais iepakojums Latvijā ik gadu rodas ļoti daudz un depozīta iepakojums sastāda vien desmito daļu no tā. Tāpēc jāturpina jau labi iesāktais kurss uz visa veida iepakojuma atkritumu šķirošanu. Ja reiz varam aiznest depozīta iepakojumu uz tirdzniecības vietu, tad noteikti varam aiziet arī uz blakus esošo  šķirošanas konteineru.”

AS “Eco Baltia” vides sektora uzņēmumi SIA “Eco Baltia vide”, Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” savos apsaimniekošanas reģionos iepakojuma un stikla taras šķirošanu nodrošina gan publiski pieejamos konteineros, gan daudzviet aicina pieteikt arī speciālās tvertnes individuālai lietošanai pie savas mājas. Šajos konteineros drīkst ievietot visa veida iepakojumu – dzērienu plastmasas pudeles, sadzīves ķīmijas, šampūnu u.c. cietās plastmasas pudeles, kannas un kārbas, plēves iepakojumu, maisiņus, papīra un kartona iepakojumu, makulatūru, žurnālus, avīzes, dzēriena kartona iepakojumu, rakstāmpapīru, biroja papīru, metāla kārbas un vāciņus, skārdenes un daudz citu iepakojumu veidu. Savukārt stikla šķirošanas konteinerā drīkst ievietot dzērienu stikla pudeles un burkas.

Atšķirībā no iepakojuma depozīta punktiem, kur nododamo iepakojumu saplacināt nav nepieciešams, šķirošanas konteineros ievietojamos materiālus ir jāsaplacina, lai atkritumu apsaimniekotājs varētu nodrošināt sašķiroto izejvielu efektīvu transportēšanu. Tāpat šķiroto iepakojumu pirms izmešanas jāatbrīvo no ēdienu pārpalikumiem, lai tie nesabojā visu konteinerā ievietoto apjomu.

Plašāka informācija par SIA “Eco Baltia vide” un Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” piedāvātajām šķirošanas iespējām pieejama uzņēmumu mājas lapās www.ecobaltiavide.lv un www.jumis.lv. Savukārt informācija par iepakojuma depozīta sistēmas darbību un tajā pieņemamajiem iepakojumu veidiem pieejama www.depozitapunkts.lv.

Apvienoti AS “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas uzņēmumi SIA “Eco Baltia vide” un SIA “Eko Kurzeme”

Lai vienkāršotu uzņēmumu pārvaldību, efektivizētu un optimizētu to darbību, uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti klientiem un izveidotu vienotus juridiskās un finanšu pārvaldības principus, apvienoti Baltijā pēc apgrozījuma lielākās vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes grupas AS “Eco Baltia” vides sektora uzņēmumi SIA “Eco Baltia vide” un SIA “Eko Kurzeme”.

Reorganizācijas rezultātā SIA “Eko Kurzeme” ir pārstājusi eksistēt kā atsevišķa juridiska persona un visas uzņēmuma tiesības un saistības pārgājušas SIA “Eco Baltia vide”.

“​Viens no būtiskākajiem AS “Eco Baltia” stratēģiskajiem mērķiem ir uzņēmuma procesu un pārvaldības efektivizācija. Tāpēc, meklējot aizvien jaunus risinājumus tā īstenošanai, AS “Eco Baltia” akcionāri šogad pieņēma lēmumu apvienot uzņēmumus SIA “Eko Kurzeme” un SIA “Eco Baltia vide”,” skaidro AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. “Mums kā grupai ir svarīgi domāt plašāk, lai veicinātu ne tikai uzņēmuma, bet arī visas nozares attīstību. Jau šobrīd esam uzņēmuši arvien straujāku kursu uz izaugsmi Baltijā un vēl plašāk. Šā gada pirmajā pusē esam noslēguši vērienīgu darījumu par Lietuvas uzņēmuma “Ecoservice” vairākuma akciju iegādi. Tādējādi kļūstam spēcīgāki gan teritoriāli, gan pieredzes ziņā. Un turpmāk šo Baltijas mēroga pieredzi esam gatavi ienest vides apsaimniekošanas jomā Latvijā un kā vērtību piešķirt arī Kurzemes reģionam.”

Pēc apvienošanās SIA “Eco Baltia vide” turpina sniegt visus vides apsaimniekošanas pakalpojumus līdzšinējās atkritumu apsaimniekošanas teritorijās, kā arī SIA “Eko Kurzeme” novados līdzšinējā kārtībā.

SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Šīs izmaiņas ļaus stiprināt līdz šim divu neatkarīgi strādājošu vides apsaimniekošanas uzņēmumu darbību, veidot pakalpojumus arvien augstākā līmenī, ne tikai attīstot šķirošanas infrastruktūru, bet laika gaitā arī Kurzemes reģionos pārejot uz videi draudzīgāku atkritumu savākšanas transportu, ko esam ieviesuši Rīgā un Pierīgā. “Eco Baltia vide” un “Eko Kurzeme” apvienošana nekādā mērā neietekmēs iedzīvotājiem līdz šim sniegtos pakalpojumus – tie tiks nodrošināti kā līdz šim un nepārtrauktā režīmā. Tāpat, kas mums kā uzņēmumam ir ļoti svarīgi, esošās vai jaunās pozīcijās tiks saglabātas arī uzņēmumos jau strādājošo darbinieku darba vietas.”

Visi iepriekš noslēgtie līgumi ar SIA “Eko Kurzeme” klientiem paliek spēkā, un klientu ērtībai tiek saglabāts arī norēķinu konts. Tas nozīmē, ka pēc uzņēmumu SIA “Eco Baltia vide” un SIA “Eko Kurzeme” apvienošanās klientiem tiek saglabāti esošie pakalpojumi un to nosacījumi, ietverot arī līdzšinējos atkritumu izvešanas grafikus. Tāpat nemainīgi tiek nodrošinātas līdzšinējās atkritumu šķirošanas iespējas un citi ikdienas pakalpojumi, ieskaitot klientu apkalpošanas centrus un tālruņus gan Liepājā, gan Saldū. Pēc reorganizācijas turpmākos norēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem plānots veikt uz SIA “Eco Baltia vide” rekvizītiem. 

Līdz uzņēmumu reorganizācijai SIA “Eco Baltia vide” vides apsaimniekošanas pakalpojumus Latvijā sniedza astoņās teritorijās – Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā, Babītē, Mārupē, Salaspilī, Ādažos, Tērvetē, Aucē un Vecumniekos, savukārt SIA “Eko Kurzeme” pakalpojumus nodrošināja daļā Liepājas, kā arī Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas, Saldus, Brocēnu, Durbes un Skrundas teritorijās. Turpmāk visos minētajos reģionos darbību sniegs viens uzņēmums – SIA “Eco Baltia vide”.

Uzņēmējs Simanovičs kļūst par vadītāju raidījumam par vides tematiem

Šonedēļ interneta raidījums “DIENA PĒC” atklāj jaunu rubriku – “Vide”. To vadīt uzticēts uzņēmējam, Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājam Mārim Simanovičam.

Pirmajā raidījumā, kas klajā nāca trešdien, 18. augustā, Māris sarunājās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu. Sarunā ministram tika uzdoti tieši jautājumi gan par Latvijas virzību aprites ekonomikā, gan Latvijas iespējām dot savu ieguldījumu klimata pārmaiņās, zaļo iepirkumu un citām ministrijas iniciatīvām.

Pilns video pieejams ŠEIT. 

“DIENA PĒC | VIDE” raidījumā turpmāk tiks iztirzāti temati, kas tieši saistīti ar apkārtējās vides kvalitātes noturēšanu un uzlabošanu. “Mana doma vispirms noteikti ir iztirzāt tematus par piesārņojumu un ar to saistītos faktorus, jo tas ir tas, kas skar mūs katru iedzīvotāju Latvijas un visas pasaules mērogā. Ir daudz labu piemēru, ar kuriem dalīties attiecībā uz vides ilgtspējas veidošanu un saglabāšanu. Tāpēc caur neformālām sarunām ar raidījuma viesiem kopā ieskatīsimies vērtīgās tēmās, kas kādam būs noderīgas, lai gūtu pirmos priekšstatus par apkārtējo vidi kopumā, savukārt citam ļaus jau padomāt padziļināti par saviem ikdienas paradumiem, lai tos veidotu dabai draudzīgākus,” saka raidījuma vadītājs Māris Simanovičs.

“Mēs esam ļoti pagodināti un priecīgi, ka tieši Māris ir piekritis būt šī raidījuma vadītājs, jo gribam attīstīt kvalitatīvas sarunas, kuras vada profesionāļi, kas ikdienā ar konkrētiem jautājumiem arī strādā. Lai arī Mārim nav iepriekšējas raidījumu vadīšanas prakses, viņš jau pirmajā filmēšanas reizē spēja ne tikai noorientēties starp spožajiem prožektoriem, bet arī teicami vadīt sarunas ar saviem viesiem,” raidījuma vadītāja spējas vērtē viens no “DIENA PĒC” vadītājiem, prezentāciju meistars Kristaps Pētersons.


Raidījums, tāpat kā citas “DIENA PĒC” rubrikas, būs redzams un vienmēr apskatāms sociālajos tīklos YouTube un Facebook, kā arī LMT Straume un viedtelevīzijā. Audio formātā raidījumu kā raidierakstu var noklausiīties Spotify, DELFI Podkāsti, kā arī citās populārākajās raidierakstu platformās.

Kontekstam:

“DIENA PĒC” radās 2019. gada 3. februārī, kad prezentāciju meistars Kristaps Pētersons un lietišķās komunikācijas treneris Oskars Priede izveidoja pirmo raidījumu, veltot to komunikācijas kvalitātei Latvijā. Tematu un viesu lokam paplašinoties, tika pieaicināti jauni autori, atklājot rubrikas par drošību (vada Edmunds Visendorfs), veselību (vada Kaspars Vendelis), finansēm (vada Aija Hermane-Sabule), tehnoloģijām (vada Maksims Jegorovs) un līderību (vada Agnese Strazda). “DIENA PĒC” ir publicējusi jau gandrīz 200 sarunas ar Latvijas viedokļu līderiem. Tās kopumā noklausītas un noskatītas vairāk nekā 1 miljons reižu.

This site is registered on wpml.org as a development site.

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes.

Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu Tev patīkamu tīmekļa vietnes apmeklējuma pieredzi. Sīkdatnes Tev ļauj droši piekļūt lapai, bet mums – analizēt lapas apmeklējumu un uzlabot tās darbību.
Šeit Tu vari izvēlēties, kuras sīkdatnes apstiprināt. Uzzini vairāk par  privātuma aizsardzības politikas nosacījumiem. Atceries, ka savu izvēli jebkurā laikā vari mainīt, aktivizējot saiti Sīkdatņu iestatījumi.

 

< /div>