“Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” palielina līdzdalību Polijas PVC pārstrādes uzņēmumā “Metal-Plast” līdz 83%

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” kopā ar vadošo privātā kapitāla fondu Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” ir palielinājis līdzdalību Polijas lielākajā PVC logu un durvju rāmju pārstrādes uzņēmumā “Metal-Plast” no 70% līdz 83%. Darījums īstenots, uzņēmuma kapitālā investējot 2,2 miljonus eiro.

Šis kapitāla palielinājums stiprina “Metal-Plast” bilanci un nodrošina nepieciešamo elastīgumu, lai pielāgotos pašreizējiem tirgus apstākļiem.

“Eiropas plastmasas pārstrādes nozare šobrīd saskaras ar ievērojamiem izaicinājumiem, un šis papildu kapitāls nodrošina “Metal-Plast” nepieciešamo finanšu stabilitāti, lai pārvarētu šo grūto periodu,” saka Vytautas Plunksnis, “INVL Baltic Sea Growth Fund” partneris un “Metal-Plast” valdes loceklis.

“Kā lielākā vides apsaimniekošanas un pārstrādes grupa Baltijas valstīs mēs varam nodrošināt mūsu uzņēmumiem stabilu platformu un mērķtiecīgas investīcijas pat izaicinošos tirgus apstākļos. Tas palīdz saglabāt konkurētspēju, uzlabot darbības rādītājus un ilgtermiņā konsekventi paplašināt pārstrādes jaudu,” saka Jānis Aizbalts, “Eco Baltia” vides sektora vadītājs un “Metal-Plast” padomes priekšsēdētājs.


“Metal-Plast” modernizācija ražošanas jaudas kāpināšanai


“Metal-Plast” šogad nodevis ekspluatācijā modernu mitrās smalcināšanas un atdalīšanas līniju, ar kuras palīdzību plānots kāpināt ražošanas jaudas par 7 000 tonnāmgadā. Tehnoloģija ļauj efektīvi nošķirt piemaisījumus (tostarp stiklu, metālus un gumiju), uzlabot PVC materiāla tīrību un palielināt augstvērtīga PVC atgūšanu no tā paša izejmateriālu apjoma.

“Ar kopuzņēmuma “Recobud” starpniecību, ko esam izveidojuši kopā ar “Saint-Gobain” un “PreZero”, mēs nodrošinām pēcpatēriņa PVC logu rūpnieciska mēroga pārstrādi, būtiski stiprinot mūsu jaudu, kā arī izmaksu struktūru. Uzņēmumam tas ir strukturāls izrāviens – ESG principi tiek tieši integrēti mūsu darbības modelī, vienlaikus radot mērogojamu, ilgtermiņa vērtību gan klientiem, gan investoriem,” pauž Tomašs Ricaks, “Metal-Plast” izpilddirektors.


Par “Eco Baltia” grupu:
“Eco Baltia” ir lielākā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupa Baltijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu, sākot no atkritumu savākšanas un šķirošanas, turpinot ar otrreizējo izejvielu loģistiku un vairumtirdzniecību un beidzot ar otrreizējo izejvielu, tostarp PET un PE/PP plastmasas, pārstrādi, kā arī PET šķiedras ražošanu.
2024. gadu “Eco Baltia” grupa noslēdza ar līdz šim lielāko konsolidēto apgrozījumu 262 miljonu eiro apmērā, kas ir par 20 % vairāk nekā 2023. gadā.
Grupas uzņēmumos Latvijā, Lietuvā, Polijā un Čehijā strādā vairāk nekā 2600 darbinieku. Lielākie no grupai piederošajiem uzņēmumiem ir “Eco Baltia vide”, “Latvijas Zaļais punkts”, “Nordic Plast”, “Oil Recovery” un “ITERUM” Latvijā, “Metal-Plast” Polijā, “TESIL Fibres” Čehijā un “Ecoservice” Lietuvā.
“Eco Baltia” akcionāri ir privātā kapitāla fonds “INVL Baltic Sea Growth Fund” (52,81% caur UAB BSGF Salvus), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un Māris Simanovičs (15,93% caur SIA “Enrial Holdings” un 0,75% caur “Penvi Investment” Ltd).
Par “INVL Baltic Sea Growth Fund”
“INVL Baltic Sea Growth Fund” ir vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs ar pārvaldāmo aktīvu apjomu 165 miljonu eiro apmērā. Tā galvenais investors ir Eiropas Investīciju fonds (EIF), kas ir daļa no Eiropas Investīciju bankas un ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (Eiropas Investīciju plāna jeb Junkera plāna galvenais elements) atbalstu ir ieguldījis 30 miljonus eiro, vienlaikus piešķirot līdzekļus no Baltijas inovāciju fonda (kopīgi ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valdībām, lai palielinātu kapitāla ieguldījumus Baltijas valstu mazajos un vidējos uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu). Fondu pārvalda “INVL Asset Management”, vadošais Baltijas alternatīvo aktīvu pārvaldītājs, kas ir daļa no “Invalda INVL” Grupa ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi. Grupas uzņēmumi pārvalda vai uzrauga vairāk nekā 2 miljardus eiro aktīvu dažādās investīciju stratēģijās, tostarp privātajā kapitālā, mežos un lauksaimniecības zemē, atjaunojamajā enerģijā, nekustamajā īpašumā un privātajos aizdevumos. Turklāt grupa sniedz ģimenes biroja pakalpojumus Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, pārvalda pensiju fondus Latvijā un investē globālos trešo pušu fondos.
Par “Metal-Plast”
“Metal-Plast” ir Polijā bāzēts uzņēmums, kas kopš 1993. gada ir tirgus līderis cietā PVC materiāla, galvenokārt logu un durvju profilu, pārstrādē. Uzņēmums sadarbojas ar vairāk nekā 700 logu un durvju ražotājiem un gadā spēj pārstrādāt aptuveni 30 000 tonnu materiāla, ražojot augstas kvalitātes pārstrādātu PVC izejmateriālu.

Paziņojums par AS “Eco Baltia” EUR 10,000,000 nenodrošināto fiksētas procentu likmes obligāciju pirmstermiņa izpirkšanu (ISIN: LV0000860138)

Paziņojums par AS “Eco Baltia” EUR 10,000,000 nenodrošināto fiksētas procentu likmes obligāciju pirmstermiņa izpirkšanu (ISIN: LV0000860138)


2023. gada 2. novembrī AS “Eco Baltia” emitēja 10 000 000 EUR nenodrošinātas obligācijas ar procentu likmi 9% un dzēšanas datumu 2026. gada 2. novembrī (ISIN: LV0000860138) (“Obligācijas”). Obligācijas ir emitētas saskaņā ar 2023. gada 20. oktobra Obligāciju Vispārīgajiem noteikumiem (“Noteikumi”).

Noteikumos definētajiem jēdzieniem, ja vien konteksts nenosaka citādi un ja turpmāk nav noteikts citādi, šajā paziņojumā ir tāda pati nozīme.

Emitents paziņo Obligacionāriem, ka saskaņā ar Noteikumu 13.3 punkta “a” apakšpunktu (Izpirkšana pēc Emitenta izvēles (pirkšanas iespēja)) Emitents izmantos iespēju pilnībā izpirkt apgrozībā esošās Obligācijas 2026. gada 17.februārī (“Izpirkšanas datums”) par cenu, kas vienāda ar 101 (simts un viens) procentu no Nominālvērtības kopā ar uzkrātajiem procentiem (uzkrāti līdz Izpirkšanas datumam, to neieskaitot). Obligacionāru saraksts, kuri ir tiesīgi saņemt maksājumus saistībā ar Obligāciju izpirkšanu, tiks noteikts uz 2026. gada 10. februāra dienas beigām.

Ņemot vērā Obligāciju izpirkšanu pilnībā, ar Izpirkšanas datumu tās tiks dzēstas un izslēgtas no Nasdaq Riga First North tirgus.

Par AS “Eco Baltia”

“Eco Baltia” ir lielākā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupa Baltijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu, sākot no atkritumu savākšanas un šķirošanas, turpinot ar otrreizējo izejvielu loģistiku un vairumtirdzniecību un beidzot ar otrreizējo izejvielu, tostarp PET un PE/PP plastmasas, pārstrādi, kā arī PET šķiedras ražošanu.

“Eco Baltia” grupa 2024. gadu noslēdza ar līdz šim lielāko auditēto konsolidēto apgrozījumu – 261,54 miljoni eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2023. gadā.

Grupas uzņēmumos Latvijā, Lietuvā, Polijā un Čehijā strādā vairāk nekā 2600 darbinieku. Lielākie no grupai piederošajiem uzņēmumiem ir “Eco Baltia vide”, “Latvijas Zaļais punkts”, “Nordic Plast”, “Oil Recovery” un “ITERUM” Latvijā, “Metal-Plast” Polijā, “TESIL Fibres” Čehijā un “Ecoservice” Lietuvā.

“Eco Baltia” akcionāri ir privātā kapitāla fonds “INVL Baltic Sea Growth Fund” (52,81% caur UAB BSGF Salvus), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un Māris Simanovičs (15,93% caur SIA “Enrial Holdings” un 0,75% caur “Penvi Investment” Ltd).

“Eco Baltia” 2025. gada deviņos mēnešos turpina izaugsmi – apgrozījums sasniedz 214 miljonus eiro

“Eco Baltia” 2025. gada deviņos mēnešos turpina izaugsmi – apgrozījums sasniedz 214 miljonus eiro


Baltijas lielākā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” 2025. gada deviņos mēnešos palielinājusi neto apgrozījumu līdz 214,03 miljoniem eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Izaugsmi nodrošināja mērķtiecīgs sniegums grupas pamatdarbības virzienos – vides pārvaldības pakalpojumos un pārstrādē –, konsekventi kāpinot produktivitāti, automatizācijas līmeni un procesu efektivitāti.

Stratēģiskie attīstības virzieni

Pārskata periodā turpinātas investīcijas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrā un tehnoloģijās, lai palielinātu šķirošanas un pārstrādes jaudas, uzlabotu otrreizējo izejvielu kvalitāti un stiprinātu konkurētspēju Baltijā un citos eksporta tirgos. Šo virzību īpaši pastiprina Eiropas tirgus prasības, kur tehnoloģiskā modernizācija kļūst par vienu no svarīgākajiem ilgtspējīgas izaugsmes priekšnoteikumiem.

Vides apsaimniekošanas segmentā 2025. gada deviņos mēnešos “Eco Baltia” turpināja paplašināt pakalpojumu sniegšanu un nostiprināt savu klātbūtni dažādos reģionos. To veicināja grupas uzņēmumu dalība iepirkumos, tostarp Ādažu novadā, kur pēc uzvaras “Eco Baltia vide” līgums ar pašvaldību paredz pakalpojumu nodrošināšanu septiņu gadu periodā ar prognozēto apjomu 22 miljoni eiro (bez PVN). Vienlaikus attīstīti arī specializētie pakalpojumi atsevišķām atkritumu plūsmām – piemēram, būvniecības atkritumiem, tekstilam un PVC materiāliem –, kas ļauj efektīvāk organizēt savākšanu un apstrādi, kā arī klientiem piedāvāt pilnīgāku risinājumu klāstu līdztekus ikdienas sadzīves atkritumu apsaimniekošanai.

Ņemot vērā sarežģītos apstākļus Eiropas pārstrādāto polimēru tirgū, “Eco Baltia” turpināja paplašināt pārdošanas apjomus ārvalstīs, kā arī uzlabot darbības rādītājus, samazinot izmaksas un palielinot ražošanas efektivitāti, kas ļauj saglabāt konkurētspēju esošajā tirgus situācijā.

Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs: “2025. gadā esam saglabājuši stabilu izaugsmes tempu, kas balstīts uz investīcijām šķirošanas un pārstrādes jaudās, pārdomātu izmaksu politiku un augstāku operacionālo sniegumu, paplašinot klātbūtni Baltijas tirgos. Mūsu prioritāte ir ilgtspējīga izaugsme, radot lielāku pievienoto vērtību visā aprites ekonomikas ķēdē. Tas stiprina konkurētspēju un veido stabilu pamatu ilgtermiņa attīstībai.”

Vienlaikus “Eco Baltia” turpināja stiprināt korporatīvos standartus un ilgtspējas vadības sistēmu, ieviešot vienotu pieeju ESG jautājumiem, risku vadībai un regulārai, caurspīdīgai komunikācijai gan ar partneriem un klientiem, gan investoriem. Ilgtspējas mērķi kļūst par neatņemamu biznesa attīstības daļu – tie ir cieši saistīti ar resursu efektīvāku izmantošanu, modernizācijas projektiem un atbilstību prasībām, kas Eiropas tirgū bieži nosaka konkurētspēju.