Category: Uncategorized @lv

Uzņēmēji un jomas eksperti: darba tirgus piedzīvo krīzi

---

Statistika ir nepielūdzama – katru gadu darba tirgu pamet par aptuveni trešdaļu vairāk cilvēku, nekā tajā ienāk*. Katrs trešais uzņēmums Latvijā atzīst darbaroku nepietiekamību. Lai to pārvarētu, 58% Latvijas uzņēmumu īsteno aktivitātes darbinieku labsajūtas, apmierinātības, motivācijas un lojalitātes veicināšanai, liecina AS “Eco Baltia” un sabiedriskās domas pētījumu centra “Norstat” veiktā uzņēmēju pētījuma rezultāti**. 17. aprīlī pasākumā “Darbaspēka trūkums: globāla problēma – lokāli risinājumi” kopā sanāca uzņēmēji un nozares eksperti, lai dalītos pieredzē, kādus pasākums nepieciešams ieviest valstī ar mērķi mazināt darbaspēka deficītu un tā radītos izaicinājumus.

39% aptaujāto Latvijas uzņēmumu nav ieviesuši darbinieku labbūtības aktivitātes, no kuriem 24% kā iemeslu norādīja resursu trūkumu, bet 5% – neuzskata labbūtības veicinošus pasākumus kā efektīvus. 3% aptaujāto uzņēmumu neīsteno labbūtības aktivitātes, bet nākotnē plāno to darīt. Tie uzņēmumi, kas ir ieviesuši kādu no labsajūtas, apmierinātības, motivācijas un lojalitātes veicināšanas programmām, visbiežāk uzņēmuma iekšienē praktizē elastīgu darba laiku (68%), izmaksā darbiniekiem algas mainīgo daļu vai veic cita veida piemaksas (65%), kā arī piedāvā izvēlēties papildu brīvdienu (56%).

Budžets, ko uzņēmumi velta labbūtības programmām, ir vidēji 7041,6 eiro gadā. Vien daži uzņēmumi labbūtības aktivitātēm velta vairāk nekā 100 000 eiro gadā. Likumsakarīgi, ka uzņēmuma kapacitāte ir noteicoša labbūtības pasākumu budžeta izvēlē (64%), taču daļa uzņēmumu seko līdzi arī darbinieku vēlmēm, veicot ikgadējos darbinieku apmierinātības mērījumus (20%).

Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs uzsver:

“Arvien lielāka nozīme karjeras ilgtspējībā ir darbinieka emocionālajam komfortam. Kā rāda stastistika, pēdējo sešu gadu laikā darba nespējas lapu skaits uz vienu nodarbināto ir pieaudzis par divām dienām. Tas tikai parāda, ka darba ņēmēju loks noveco, un ar to arvien vairāk būs jāstrādā gan valsts mērogā, pilnveidojot veselības aprūpes sistēmu, gan katram darba devējam, cenšoties piesaistīt darbiniekus. Tāpēc nāksies arvien rūpēties par to, lai darbiniekiem nodrošinātu emocionālu komfortu, empātiski atbalstītu dažādu sadzīvisku problēmu risināšanā un vairotu labbūtību. Tas var ietvert dažādās aktivitātes – elastīgu darba laiku, piemaksas vai papildu brīvdienas atbilstoši paveiktā darba apjomam, kvalitātei vai darbinieka stāžam, apmaksātas pusdienas, optikas pakalpojumus, iespēju darbiniekam veselības apdrošināšanā iekļaut ģimenes locekļus, iemaksas 3. līmeņa pensiju fondos utt.”

Par to, kā labbūtības programma spēj samazināt uzņēmuma rotāciju stāstīja “Eco Baltia” Personāla nodaļas vadītāja Jolanta Jansone: “Pat “Eco Baltia” kā vadošais uzņēmums savā nozarē saskaras ar darbapsēka trūkumu un kompetenču neatbilstību. Izglītība Latvijā ir ļoti teorētiska, un darba devējam nākas ieguldīt daudz laika un resursu, lai cilvēkus apmācītu un pārkvalificētu. Liela kadru mainība ražošanas pozīcijās liek katru reizi paterēt šos resursus un mazina efektivitāti. Arī ārvalstu investori norāda, ka Latvijā ir steigšus jārisina darbaspēka pieejamības un kvalitātes attīstības jautājumi. Tāpēc “Eco Baltia” veic lielus ieguldījumus darba vides uzlabošanā – pērn tas bija vairāk nekā 1 milj. EUR, procesu automatizācijā, atvieglojot rutīnas darbu, darbinieku apmācībās un kvalifikācijas celšanā, mūžizglītības atbalsta pasākumos, vadītāju kompetenču pilnveidošanā utt. Mums ir izdevies atsevišķās pozīcijās samazināt kadru mainību pat par 50%, savukārt gada rotācijas rādītāju par 10,5%. Efektivitātes celšana vienmēr ir bijis viens no mūsu biznesa stūrakmeņiem, un ar šogad ieviesto Uzvarētāju kultūru vēlamies panākt, lai ikviens darbinieks saprot, ka jebkādi, pat mazi, uzlabojumi ikdienā dod lielu pienesumu ilgtermiņā.”

“Konkurence par darbaspēku tikai saasināsies. No vienas puses, Latvijā ir vēsturiski zemākais bezdarba līmenis, bet vienlaikus trūkst darbaroku. Visā pasaulē ir nepieciešami darbinieki. Vācija jau paziņojusi, ka tai līdz 2035. gadam vajadzēs papildu 7 miljonus darbinieku. Sabiedrība noveco, darbinieku skaits vecumā virs 50 gadiem līdz 2050. gadam sasniegs 45% no visiem nodarbinātajiem.  Tas viss ir jāņem vērā, bet tas arī dod virkni iespēju, kā radoši pieiet šai problēmai un paaugstināt Latvijas starptautisko konkurētspēju,” atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspara Gorkšs. Viņš norādīja – ir jābalstās uz datiem, bet tie nedrīkst būt tikai vēsturiski, ir nepieciešama spēja prognozēt nākotni un sasaistīt datus ar reālajām Latvijas vajadzībām darba tirgū, tāpēc ir vajadzīga daudz ciešāka izglītības, darba devēju un politikas veidotāju sadarbība. Savukārt darba devējiem ir jāveido pievilcīga darba vide, lai ieinteresētu un noturētu labākos jaunos, ambiciozos darbiniekus, kuri šobrīd izveļas veidot karjeru ārzemēs.

Noslēdzot pieredzes stāstu ciklu, Ekonomikas ministrijas Cilvēkkapitāla attīstības departamenta direktore Indra Leonova norādīja uz vairākiem būtiskiem nacionāla mēroga jaunievedumiem, piemēram, Cilvēkkapitāla stratēģiju, kas paredz gan labāku līdzsvaru starp akadēmiskajām un profesionālajām kompetencēm, piesaistot vairāk interesentu STEM profesijām un zinātnēm, gan ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita palielināšanu, atgriežot darba tirgū tos iedzīvotājus, kuri dažādu iemeslu dēļ šobrīd nestrādā. “Mūsu mērķis ir līdz 2027. gadam palielināt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu līdz 72,5%. To būtu iespējams panākt, piesaistot darba tirgum dažādas iedzīvotāju grupas, kas šobrīd tajā aktīvi neiesaistās: seniorus 64–74 gadu vecumā, jauniešus, kuri nestrādā un nemācās, darba nespējas lapas saņēmējus, vecākus bērnu kopšanas atvaļinājumā, cilvēkus ar īpašām vajadzībām, ilgstošos bezdarbniekus, studentus un ārvalstu studentus, pirmspensijas vecuma cilvēkus, ēnu ekonomikas zonā strādājošos un citus. Potenciālās rezerves ir gana plašas. Protams, ne visus ir iespējams atgriezt darba tirgū, taču kopumā mēs šādi varētu iegūt ap 120 000 darbinieku. Tāpat jāapzinās, ka mums visiem nāksies darba tirgū uzkavēties ilgāk nekā iepriekšējām paaudzēm un visu laiku mācīties, lai saglabātu konkurētspēju. Pasaules dati rāda, ka vismaz 50% iedzīvotāju būs nepieciešama pārkvalificēšanās, un būs vajadzīga uzņēmēju un darba devēju iesaiste, lai apzinātu specifiskas prasmes un kompetences, kas būs aktuālas darba tirgū,” stāstīja Indra Leonova.

Kā sarunas gaitā vairākkārt norādīja eksperti, galvenie darbaspēka trūkuma iemesli ir sabiedrības novecošana, izglītības atrautība no reālā darba tirgus, nepietiekama izglītības kvalitāte un kompetences, atbilstošu mācībspēku deficīts, it sevišķi STEM nozarēs, kā arī milzīgā starptautiskā konkurence par darbaspēku, kas aizvilina labākos kadrus no Latvijas. Savukārt kā viens no efektīvākajiem risinājumiem atzīts ieguldījums darbiniekos, kas attiecīgi vairo uzņēmuma konkurētspēju. Arī 37% aptaujāto uzņēmumu plāno palielināt budžetu labbūtības aktivitātēm, jo saredz to lietderību un efektivitāti.

“Eco Baltia” iegādājas 40,4 % akciju Latvijas ceļu uzturēšanas uzņēmumā Daugavpilī

---

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” iegādājusies 40,4% akciju Latvijas ceļu uzturēšanas uzņēmumā AS “Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums” (“Daugavpils Spec. ATU”).

Daugavpils pilsētas domei un Latvijas valstij piederošās akcijas privatizācijas procesā iegādājās “Eco Baltia” grupas meitasuzņēmums “Eco Baltia vide”. Atlikušie 59,6 % akciju pieder privātpersonām.

Pēc mazākuma akciju iegādes mēs lūgsim atļauju iegādāties līdz pat 100 procentiem “Daugavpils Spec. ATU” akciju. Tas ir svarīgs solis, lai paplašinātu “Eco Baltia vide” pakalpojumus reģionālā mērogā, jo Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta Latvijā. Šis ir jau otrais “Eco Baltia vide” uzņēmumu iegādes darījums ielu un ceļu uzturēšanas biznesā – 2023. gadā tā iegādājās “Pilsētas Eko Serviss”, kas nodrošina pilsētvides apsaimniekošanu Latvijas galvaspilsētā Rīgā.

Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs

2023. gadā “Daugavpils Spec. ATU” neauditētais apgrozījums bija 5,5 miljoni eiro, un tajā strādāja 110 darbinieku.

Pēc darījuma noslēgšanas “Daugavpils Spec. ATU” turpinās ikdienas pakalpojumu sniegšanu ierastajā kārtībā. Darījumā iesaistīto pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

Par  AS “Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums”:

Akciju sabiedrība “Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums” ir dibināta 1973.gada janvārī. Uzņēmums veic atkritumu apsaimniekošanu Daugavpilī, pilsētas ielu uzkopšanas un uzturēšanas darbus, kā arī sniedz transportēšanas pakalpojumus.

Par SIA “Eco Baltia vide”:

“Eco Baltia vide” ir vides apsaimniekošanas uzņēmums, kas nodrošina plašāko vides apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu – sadzīves un šķiroto atkritumu izvešanu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, būvgružu un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanu, teritoriju uzkopšanu un ceļu apsaimniekošana, kā arī dažādus sezonālos pakalpojumus. 2023. gadu “Eco Baltia vide” noslēdza ar neauditēto apgrozījumu teju 54 miljonu eiro apmērā.

Izmaiņas AS “PET Baltija” valdē

---

Turpinot PET pudeļu pārstrādes sektora attīstību Latvijā un starptautiskajā tirgū, kā arī stiprinot uzņēmuma pārvaldību, šā gada 10.aprīlī tiks veiktas izmaiņas Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” PET pudeļu pārstrādes uzņēmuma “PET Baltija” valdē. Pēc abu pušu vienošanās darba attiecības pārtrauks un valdes locekļa amatu atstās līdzšinējā rūpnīcas direktore Dagnija Ļevčenoka, kuras ikdienas amata funkcijas tiks deleģētas esošā valdes sastāva ietvaros.

AS “PET Baltija” valdes priekšsēdētāja Jūlija Zandersone: “Esam pateicīgi Dagnijai par neatsveramu ilggadējo un profesionālo pienesumu un sniegto ieguldījumu “PET Baltija” attīstībā. Šobrīd uzņēmumu virzām uz vēl nebijušiem attīstības tempiem, tostarp starptautiskajā tirgū, kas noved arī pie izmaiņām uzņēmuma pārvaldībā. Esmu pārliecināta, ka Dagnijas kompetences un plašā pieredze pavērs iespējas jaunām karjeras virsotnēm, tāpēc visas “PET Baltija” komandas vārdā pateicamies par līdzšinējo sadarbību un vēlam izdošanos turpmākajās profesionālajās gaitās.”

“PET Baltija” valdē darbību turpinās tās esošā valdes priekšsēdētāja Jūlija Zandersone, kā arī valdes locekļi Matīss Leitis un Jekaterina Vasiļjeva. Tuvākajā laikā tiks lemts par valdes sastāva iespējamo papildinājumu, par ko informācija vēl sekos.

Dagnija Ļevčenoka “PET Baltia” strādā no 2008.gada, savas darba gaitas sākot kā galvenā grāmatvede, vēlāk jau strādājot finanšu analītiķa, kvalitātes vadības sistēmas vadītājas un ražošanas departamenta vadītājas amatos. No 2020.gada D. Ļevčenoka ieņēma rūpnīcas direktores amatu, savukārt 2021.gada septembrī tika iecelta arī par valdes locekli.

Par “PET Baltija”:

“PET Baltija” ir viens no lielākajiem PET pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un lielākais PET pārstrādes uzņēmums Baltijas reģionā, kas darbojas Latvijā. Tā īpašnieks ir “Eco Baltia”, kas ir Baltijas valstīs lielākā vides un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa. “Eco Baltia” nodrošina pilna cikla atkritumu apsaimniekošanas risinājumus no atkritumu savākšanas un šķirošanas līdz sekundārajai izejmateriālu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejmateriālu apstrādei.

“PET Baltija” veic izlietoto polietilēnteraftalāta (PET) pudeļu pārstrādi un ir nozares līderis Baltijas valstu mērogā. Pārstrādes produktu portfelī ir ietvertas augstas kvalitātes PET pārslu granulas (tostarp piemērotas pārtikas produktu iepakojuma ražošanai), kas gandrīz 100% apmērā tiek eksportētas.