Category: Uncategorized @lv

“Eco Baltia” akcionāru sapulcē pārvēlēta uzņēmuma padome un iecelts jauns padomes loceklis

---

Šā gada 3.aprīlī notika Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” akcionāru sapulce. Tās laikā pārvēlēta esošā “Eco Baltia” padome, kā arī lemts palielināt esošo padomes locekļu skaitu no pieciem uz sešiem. Kā jaunais padomes loceklis ievēlēts viena no Baltijas vērtīgākajiem uzņēmumiem “Thermo Fisher Scientific Baltics” līdzšinējais vadītājs Aļģimants Markausks (Algimantas Markauskas).  Izmaiņas veiktas ar mērķi stiprināt “Eco Baltia” grupas pārvaldību un turpmāko attīstību starptautiskajā tirgū.

AS “Eco Baltia” padomes loceklis Aļģimants Markausks: “Esmu pagodināts savu profesionālo darbību turpināt uz aprites ekonomiku vērstā uzņēmumu grupā, kas salīdzinoši īsā laikā spējusi veiksmīgi ieņemt būtisku starptautiskā tirgus daļu. Globālais tirgus šobrīd ir atvērts uz attīstību vērstiem uzņēmumiem. Tādu saredzu arī “Eco Baltia”. Esmu pateicīgs ikvienam manam līdzšinējam partnerim un kolēģim, kas līdzdarbojušies ietekmīgos biznesa attīstības projektos pasaules mēroga uzņēmumos. Un tagad esmu gatavs savas kompetences sniegt arī “Eco Baltia” grupas izaugsmē.”

Jaunievēlētais padomes loceklis Aļģimants Markausks vairāk nekā 14 gadus strādājis vadošos amatos uzņēmumā “Thermo Fisher Scientific”, kas ir pasaules līderis zinātnes pakalpojumu jomā. Savas darbības laikā A.Markausks veiksmīgi attīstījis uzņēmuma filiāli (UAB “Thermo Fisher Scientific Baltics”) Viļņā, kas 2022.gadā atzīts par Baltijā vērtīgāko uzņēmumu. Turpmāk “Eco Baltia” padomē A. Markausks būs atbildīgs par grupas turpmākās attīstības stratēģijas izstrādi un ieviešanu, tādējādi veicinot uzņēmuma darbības izcilību starptautiskajā tirgū.

Pēc akcionāru sapulcē notikušās padomes pārvēlēšanas par tās priekšsēdētāju nemainīgi ievēlēts Vītauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis) un par priekšsēdētāja vietnieci – Deimante Korsakaite (Deimantė Korsakaitė), kuri pārstāv “INVL Baltic Sea Growth Fund”. Padomē, kā līdz šim, darbosies arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pārstāvis Alberto Atjenza Gjuels (Alberto Atienza Güell), neatkarīgā nozares eksperte Jurgita Petrauskiene (Jurgita Petrauskienė), kā arī Gints Pucēns, kurš pārstāv mazākuma akcionāru intereses.

“Pēdējos gados “Eco Baltia” ir strauji paplašinājusi savu darbību starptautiskajā tirgū. Caur vairāku uzņēmumu iegādi, kas īstenota Polijā, Čehijā, Lietuvā un arī Latvijā, ir būtiski paplašināts grupas pakalpojumu klāsts, tirgus daļas, kā arī sniegtais ieguldījums aprites ekonomikā. Veicinot šo izaugsmi, esam stiprinājuši arī padomes sastāvu, papildinot to ar augstākā līmeņa dažādu nozaru ekspertiem. Esmu pateicīgs akcionāriem par pausto uzticību notikušajās padomes vēlēšanās. Tāpat esam pagodināti, ka padomei pievienojies viena no Baltijā vērtīgākajiem uzņēmumiem ilggadējs vadītājs Aļģimants Markausks, kurš ar savu pieredzi un redzējumu palīdzēs stiprināt “Eco Baltia” grupu tās turpmākajā attīstībā,” pauž AS “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs V.Plunksnis.

Līdz ar “Eco Baltia” padomes pārvēlēšanu un jaunā padomes locekļa iecelšanu akcionāru sapulcē veiktas arī izmaiņas uzņēmuma statūtos atbilstoši grozījumiem Komerclikumā.

“Eco Baltia” grupa pērn sasniedza vēsturiski lielāko apgrozījumu – 218,5 miljonus eiro

---

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2023. gadā sasniegusi vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu – 218,5 miljonus eiro -, liecina pašreizējie neauditētie grupas finanšu rādītāji. Salīdzinot ar 2022. gadu apgrozījums palielinājies par 4%. Kāpumu galvenokārt ietekmēja stabilie un pārliecinošie rezultāti vides pārvaldības nozarē, jaunu uzņēmumu iegāde un paplašināšanās starptautiskajā tirgū, kā arī īstenotie procesu automatizācijas un efektivizācijas pasākumi.

Grupas neauditētā konsolidētā peļņa pirms nodokļiem pārskata perioda beigās bija 2 miljoni eiro un konsolidētā EBITDA – 27,6 miljoni EUR, kas ir par 8,6% lielāka nekā gadu iepriekš.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs skaidro, ka šis ir jau kārtējais gads, kad “Eco Baltia” grupa spējusi pārsniegt līdzšinējos finanšu rādītājus: “Lai arī pērnais gads savā ziņā bijusi globālā tirgus atkopšanās no iepriekš piedzīvotiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, esam šo periodu izmantojuši “Eco Baltia” izaugsmes labā. Esam vērtējuši jaunus virzienus grupas uzņēmumu attīstībai starptautiskajā tirgū, kas realizējās ar vairākiem jauniegādātiem uzņēmumiem gan vides apsaimniekošanas, gan pārstrādes sektorā. Vienlaikus, spītējot sarežģītajai situācijai starptautiskajā otrreizējo izejvielu tirgū, esam spēruši būtiskus soļus procesu automatizācijā, kas ilgtermiņā palīdzēs kāpināt grupas uzņēmumu pārstrādes jaudas.”

Pērnā gada sākumā “Eco Baltia” ar tā meitas uzņēmumu starpniecību noslēdza darījumu par ceļu uzturēšanas uzņēmuma “Pilsētas Eko Serviss” iegādi. Darījuma rezultātā tika iegādāti 100% “Pilsētas Eko Serviss”, “PES serviss” un “B 124” akciju. Reorganizācijas process tika pabeigts 2023. gada 1. decembrī, kad visas minēto uzņēmumu tiesības un saistības tika nodotas “Eco Baltia vide”. Savukārt 2023. gada novembrī “Eco Baltia” kopā ar vienu no tā akcionāriem, INVL Baltic Sea Growth Fund, pabeidza darījumu par Polijas uzņēmuma “Metal-Plast” 70% akciju paketes iegādi. Ģimenes fondam SIDN pieder 30% uzņēmuma akciju.

 “Eco Baltia” PET pudeļu un plastmasas iepakojuma pārstrādes uzņēmumos 2023. gadā īstenots darbs pie ražošanas procesu uzlabošanas un efektivizācijas. Turpinājās darbs pie jaunās, būvniecības stadijā esošās “PET Baltija” rūpnīcas attīstības Olainē. Ražotni plānots atklāt šā gada nogalē un tās kopējā platība būs aptuveni 26 250 m2, un tā būs viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā un viena no lielākajām PET pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā. Savukārt “Nordic Plast” pērn pabeidza jaunas automatizētās šķirošanas līnijas testēšanu, kas turpmāk palīdzēs pakāpeniski kāpināt plastmasas iepakojuma pārstrādes jaudas.

Arī “Eco Baltia” vides pārvaldības sektorā 2023. gadā piedzīvota stabila izaugsme, kas tostarp īstenota, iesniedzot atbilstošākos un finansiāli izdevīgākos piedāvājumus vairākos publiskajos iepirkumos par atkritumu apsaimniekošanas, ceļu uzturēšanas un citu pakalpojumu sniegšanu. Vides apsaimniekošanas uzņēmumi “Eco Baltia vide” un “Ecoservice” turpināja investēt būvgružu šķirošanā un apsaimniekošanā gan Latvijā, gan Lietuvā, savukārt “Eco Baltia vide” Latvijā, Pierīgā, uzsāka jaunas atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību. Tās kopējās atkritumu šķirošanas jaudas būs 45 000 tonnas gadā. Plānots, ka rūpnīca darbu sāks šā gada rudenī.

“Eco Baltia” grupas uzņēmumi PET un plastmasas iepakojuma pārstrādes segmenta attīstībā investējuši aptuveni 4 miljonus eiro, savukārt vides pārvaldībā, tostarp videi draudzīgāka autoparka ieviešanā – vairāk nekā 10 miljonus eiro. Investīcijas norādītas, neieskaitot uzņēmumu iegādes darījumus.

 “Papildu mērķtiecīgām investīcijām uzņēmumu attīstībā, mēs “Eco Baltia” darbību īstenojam, balstoties uz ilgtspējas principiem. Tāpēc pērn turpinājām darbu pie konsolidētas ESG (vides, sociālās un pārvaldības) stratēģijas izstrādes un ieviešanas grupas uzņēmumos. Vienlaikus viens no svarīgākajiem pīlāriem mūsu attīstībā ir darba vides, darba drošības un darbinieku labbūtības uzlabošana. Tas, cik motivēts, novērtēts, labklājīgs jūtas darbinieks, atsaucas arī uz kopējiem uzņēmuma sasniegumiem un tātad arī finanšu rezultātiem. Savukārt uzņēmuma vērtība atsaucas jau uz kopējo tirgu, kas pierādījās pērn ar ievērojamu investoru interesi par “Eco Baltia” obligācijām,” komentē M. Simanovičs.

2023. gada “Eco Baltia” divas reizes emitēja nenodrošinātas obligācijas. Pirmo reizi februārī par 8 miljoniem eiro uz trim gadiem, savukārt otro reizi novembrī – par 10 miljoniem eiro uz trim gadiem. Abās reizēs īstenotā obligāciju emisija piesaistīja investoru plašu interesi, kopējam pieprasījumam februārī 3,5 reizes, savukārt novembrī 1,7 reizes pārsniedzot maksimālo piedāvājuma apjomu.

Atbilstoši uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem 2024. gadā viena no “Eco Baltia” prioritātēm būs darba apstākļu un darba drošības uzlabošana, dažādu atbalsta pasākumu darbiniekiem īstenošana, kā arī ilgtspējas veicināšana. Tāpat 2024. gadā plānots turpināt investēt atkritumu pārstrādē un vides apsaimniekošanā, tādējādi veicinot grupas uzņēmumu nepārtrauktu izaugsmi, efektivitāti un konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā tirgū.

AS “Eco Baltia” plāno iegādāties bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA “Eko Osta”

---

Paplašinot uzņēmuma darbību un vides pakalpojumu klāstu, Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums AS “Eco Baltia” šogad plāno iegādāties Latvijas vadošo videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA “Eko Osta”. Pušu noslēgtais pirkuma līgums, kura izpildei nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) apvienošanās atļauja, paredz 100% SIA “Eko Osta”  kapitāla daļu iegādi.

Līdz ar darījuma noslēgšanu, SIA “Eko Osta” kļūs par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializējas bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus jāuzsver, ka abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējo gadu laikā esam būtiski paplašinājuši “Eco Baltia” darbības sfēras, nostiprinot savas tirgus pozīcijas starptautiskā mērogā kā pilna cikla vides resursu apsaimniekotājs. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir būtisks solis ceļā mūsu attīstības stratēģijas realizācijai, soli pa solim aptverot to atkritumu plūsmu, ko iespējams pārstrādāt. Šis darījums nodrošinās veiksmīgāku atkritumu savākšanu un apriti segmentos, kur valstī noteikto normu izpilde līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas būs ieguvums gan grupas uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” klientiem attiecībā uz videi kaitīgo atkritumu savākšana apjomu izpildi, gan valstij kopumā,  nodrošinot atkritumu pārstrādes mērķu izpildi.”

SIA “Eko Osta” pašreizējais akcionārs Andrejs Laškovs: “Jau vairāk nekā 20 gadus “Eko Osta” Latvijā nodrošina specifisku atkritumu apsaimniekošanu un citus pakalpojumus. Tas prasa īpašu pieeju un precizitāti visos uzņēmuma procesos, tādējādi garantējot, ka pakalpojumi tiek īstenoti atbilstoši augstākajām vides prasībām un teicamā kvalitātē. Vides apsaimniekošanas nozarei attīstoties ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī, saredzam uzņēmuma lielu izaugsmes potenciālu jau “Eco Baltia” uzņēmumu portfelī. Tas būs ieguvums gan “Eko Osta” partneriem, klientiem un darbiniekiem, gan arī valstij kopumā, veicinot visaptverošu negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanu.”

“Eko Osta” nodarbojas ar naftas produktiem piesārņotu ūdeņu un grunts, atstrādāto smēreļļu, organisko šķīdinātāju, izlietotu eļļas filtru un riepu savākšanu, pārvadāšanu ar peldošiem un sauszemes transportlīdzekļiem, attīrīšanu un pārstrādi, kā arī ģeoloģisko, hidroģeoloģisko, ģeoekoloģisko un ģeotehnisko izpēti, vides kvalitātes monitoringu un vides sanāciju. “Eko Osta” nodarbina aptuveni 70 darbinieku un tā apgrozījums 2023.gadā bija 7,79 miljoni eiro.

Jānis Aizbalts, AS “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora vadītājs: “Pēdējos gados “Eco Baltia” piedzīvojusi strauju vides sektora attīstību, tostarp aptverot plašākus atkritumu apsaimniekošanas reģionus un materiālu veidus, kā arī attīstot otrreizējo izejvielu šķirošanu Latvijā un Lietuvā. Pērn esam paplašinājušies arī pilsētvides apsaimniekošanā, kur grupas vides sektora uzņēmuma “Eco Baltia vide” pieredze mērāma jau vairāk nekā desmit gadu garumā. “Eko Osta” papildinājums esošajam “Eco Baltia” uzņēmumu portfelim ļauj mums spert vēl lielākus soļus aprites ekonomikas veicināšanai valstī, vienlaikus nostiprinot mūsu pozīcijas tirgū kā pilna cikla atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupai.”

Uzņēmuma iegādi plānots veikt ar “Eco Baltia” meitas uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” starpniecību.  Darījumu finansēšanai plānots piesaistīt bankas finansējumu un darījuma summu puses vienojušās publiski neatklāt.

20.03.2024.