Vai lielas atkritumu pārstrādes rūpnīcas mazajā Latvijā atrisinās visas vides problēmas?

Vai lielas atkritumu pārstrādes rūpnīcas mazajā Latvijā atrisinās visas vides problēmas?


Šoruden darbu Latvijā sākušas divas jaunas “Eco Baltia” grupas uzņēmumu rūpnīcas: “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca Olainē, kas šobrīd ir viena no lielākajām PET pudeļu pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā, un “Eco Baltia vide” Resursu pārvaldības centrs Salaspils pagastā, kas ļaus apstrādāt gan nešķirotos, gan šķirotos sadzīves atkritumus no Pierīgas reģioniem. Tas nozīmē, ka tūkstošiem tonnu atkritumu varēsim pārstrādāt otrreizējās izejvielās, tādējādi tuvojoties Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem zaļajiem mērķiem. Esam puslīdz iemācījušies šķirot, protam pārstrādāt. Bet vai ar to pietiks, lai varētu teikt, ka ar atkritumu apsaimniekošanu Latvijā viss ir kārtībā?

Protam pārstrādāt, bet kā ar ražošanu?

Līdz ar jauno rūpnīcu atvēršanu esam tikuši nenoliedzami lielu soli priekšā igauņiem, kam atkritumu apsaimniekošanas industrija ir daudz mazāk attīstīta nekā Latvijā. Savukārt Lietuvā ir ļoti spēcīgi attīstīta šķirošana, tomēr kopumā Latvijas modelis ir daudz sabalansētāks, jo nodrošina gan šķirošanu, gan pārstrādi. Toties mums pilnībā trūkst ražotņu, kas no pārstrādātajiem materiāliem ražotu galaproduktus. Tas galvenokārt saistīts ar Latvijas izmēru un apstākli, ka pārstrādātiem produktiem vietējā patēriņa faktiski nav un esam spiesti eksportēt gandrīz visu saražoto. Un, pat ja mēs visus polimēra produktus pārvērstu atkritumu maisiņos, ko vēsturiski esam darījuši, arī tiem būtu jāmeklē noieta tirgus ārpusē, jo Latvija ir krietni par mazu. Eksportēt nāktos jebkurā gadījumā.

Diemžēl pēdējā laikā nekas nav dzirdēts par vienubrīd plaši apspriesto iespēju polimērus pārstrādāt ģeotekstila materiālos un izmantot būvniecībā un ceļubūvē. Lielisks piemērs ir Dienvidkoreja, kas arī nav ļoti liela valsts, tomēr tur “zaļā iepirkuma” princips strādā lieliski un valsts visos iepirkumos izmanto vietējo ražotāju ģeotekstilu. Tikmēr Latvijai joprojām sanāk lētāk importēt otrreizējo materiālu galaproduktus no austrumu valstīm, ko nosaka gan ražošanas masveidīgums, gan darbaspēka izmaksas. Jāapzinās, ka uzsākt šādu ražošanu no nulles prasītu milzīgas investīcijas, turklāt Latvijai ir šim nolūkam neizdevīga ģeogrāfiskā lokācija: kā jau minēju, ar pašmāju tirgu nepietiktu, bet pat 300 kilometru rādiusā tirgus tik un tā nepārsniedz 6 miljonu klientu robežas. Tikmēr galaproduktu rūpnīcas Polijā vai Lietuvā var paļauties uz krietni lielāku potenciālo klientu skaitu, radot nesalīdzināmu konkurenci.

Ja vispār apsveram galaprodukta ražošanu Latvijā, mums ir rūpīgi jāizvērtē, ko patiešām būtu vērts ražot un kur pēc tā varētu būt pieprasījums. Tāpat jārēķinās, ka pārstrādes tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, bet galaproduktu ražošana un sertificēšana prasa krietni vairāk laika. Piemēram, automoto industrijā, kas ir liels otrreizējo materiālu patērētājs, sertifikācija var ilgt gadiem. Tāpēc apgūt eksporta tirgu ar Latvijā ražotu galaproduktu būtu skaisti, taču sarežģīti.

Kāpēc tomēr ir labi būvēt savas pārstrādes rūpnīcas?

Lielākais ieguvums ir iespēja izpildīt ES “zaļā kursa” pamatprincipus un maksimāli daudz materiāla atgriezt otrreizējā apritē. Atkritumus var vai nu pārstrādāt, kā to darām mēs, vai sadedzināt, ar ko pārsvarā nodarbojas mūsu tuvākie kaimiņi. Protams, pārstrāde paver daudz vērtīgākas iespējas – eksportspējīgu produktu ražošanu uzņēmumos, kuri nodarbina vietējos iedzīvotājus un maksā nodokļus valsts budžetā.  

Tas gan nenozīmē, ka esam atrauti no situācijas globālajā otrreizējo materiālu tirgū, ko spēcīgi ietekmē Ķīna. Tā kā Eiropā valda “zaļais kurss”, kas liek uzņēmumiem izmantot otrreizējās izejvielas, un aug patērētāju spiediens uz lielajiem zīmoliem, veidojas atbilstošs pieprasījums. Bet, kur pieprasījums, tur arī piedāvājums. Lai kā attīstītos Eiropas atkritumu pārstrādes industrija un lai cik bargas importa nodevas ES piemērotu ķīniešu lētajiem materiāliem, ķīnieši domā radoši un atrod ceļus, kā apiet visus noteikumus. Vēl vairāk – Eiropā ieplūst arī nepārstrādāti materiāli, kam piekārta pārstrādāta materiāla etiķete, un to diemžēl ir ļoti grūti kontrolēt. Eiropas ražotājiem tie ir lieli izaicinājumi: no vienas puses, vides prasības ir daudz stingrākas nekā Ķīnā, un, no otras, ir jūtams arī pamatīgs spiediens uz cenu, jo bieži vien lielo zīmolu īpašnieki nelabprāt pērk Eiropā ražotus materiālus, kurus var daudz lētāk iegādāties no Āzijas kompānijām.

Iespēja pašiem pārstrādāt materiālu ļauj atbilstoši savām spējām konkurēt eksporta tirgū, un jaudīgu rūpnīcu izveide sniedz iespēju piedāvāt vairāk materiāla par konkurētspējīgāku cenu. Turklāt otrreizējie izejmateriāli ir uz palikšanu, un mainās arī to simboliskā nozīme: ja vēl pirms dažiem gadiem patērētāji par tiem drusku rauca degunus, tagad tie ir ilgtspējīga dzīvesveida simbols.

Jāiemācās šķirot bioloģiskos atkritumus

Domāju, ka jaunās rūpnīcas būs labs palīgs Latvijai ES izvirzīto mērķu sasniegšanā. Šajā ziņā esmu optimists un ticu, ka noteiktās normas izpildīsim. Tam, ka mums trūkst pašu ražotu galaproduktu, nav izšķirošas nozīmes, jo šo uzdevumu mūsu vietā paveic kaimiņvalstis un atgriež Latvijas tirgū, piemēram, iepakojumu vai atkritumu maisus no pārstrādātiem materiāliem. Tomēr ES mērķi nav paši galvenie – vai katrā ziņā ne vienīgie. “Eco Baltia” mērķis ir vēl daudz ambiciozāks – piešķirt otro dzīvi katram atkritumam, atrast vērtību katrā materiālā. Lielākais izaicinājums šobrīd ir panākt bioloģisko atkritumu šķirošanas attīstību. Nonākot kontaktā ar kartonu, bioloģiskie atkritumi to padara nelietojamu, arī plastikātu vai plēvi ir salīdzinoši grūti nomazgāt, kas ievērojami apgrūtina šķiroto atkritumu pārstrādi. Latvijā ir izveidota infrastruktūra biogāzes ražošanai, sabiedrībai atliek vien iemācīties šķirot bioloģiskos atkritumus – tieši tāpat, kā esam puslīdz iemācījušies šķirot cita veida atkritumus.

Un pats galvenais uzdevums ir apzināties, ka atkritumu apsaimniekošana ir nevis valsts problēma un Eiropas uzstādījums, bet gan mūsu katra individuālā atbildība par to, kādu pasauli gribam atstāt nākamajām paaudzēm. Var jau mest pudeles krūmos un teikt, ka ir vienalga, bet var arī paturēt prātā, ka bērni un mazbērni gribēs dzīvot tīrā, sakoptā Latvijā. Rūpnīcas vien nepalīdzēs. Nāksies pašiem rūpēties par savu vidi – ne tikai šķirot, jo kāds tā liek, bet patiešām ilgtspējīgi un atbildīgi saimniekot.

Māris Simanovičs

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs

11.11.2024.

“Eco Baltia” pabeigusi bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma SIA “Eko Osta” iegādes darījumu

“Eco Baltia” pabeigusi bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma SIA “Eko Osta” iegādes darījumu


Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums AS “Eco Baltia” pabeidzis  Latvijas vadošā videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma SIA “Eko Osta” 100% kapitāla daļu iegādes darījumu, tādējādi paplašinot vides pakalpojumu klāstu.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir būtisks solis ceļā uz mūsu pakalpojumu klāsta paplašināšanu un attīstības stratēģijas realizāciju, iekļaujot mūsu apsaimniekošanas portfelī arvien vairāk dažādu veidu atkritumu, kurus var pārstrādāt. Uzņēmuma “Eko Osta” iegāde pavērs jaunas iespējas valstij nodrošināt veiksmīgāku atkritumu apriti segmentos, kur līdz šim noteikto normu izpilde bijusi sarežģīta. Esam gandarīti par šo darījumu, kas ļaus nodrošināt vēl plašāku un kvalitatīvāku pakalpojumu klāstu “Eco Baltia” grupas uzņēmumu klientiem.”

SIA “Eko Osta” nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi, naftas produktu piesārņotu ūdeņu savākšanu, pārvadāšanu, attīrīšanu un pārstrādi, vides sanāciju un kvalitātes monitoringu. Tostarp uzņēmums veic kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanu, t. sk. Rīgas, Skultes, Salacgrīvas, Engures, Lielupes, Mērsraga ostu teritorijās savākto kuģu radīto naftas atkritumu attīrīšanu. SIA “Eko Osta” sniegto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu ietvaros tiek veikta galvenokārt dažāda veida bīstamo atkritumu savākšana, pārvadāšana un citas ar atkritumu apsaimniekošanu saistītās darbības.

Uzņēmuma iegāde īstenota caur “Eco Baltia” koncerna sabiedrības SIA “Latvijas Zaļais punkts” meitas  sabiedrību SIA “Oil Recovery”. 

Līdz ar darījuma noslēgšanu SIA “Eko Osta” kļuvusi par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializēsies bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas. 

31.10.2014.

Latvijā atklāta viena no lielākajām PET pudeļu pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā

Latvijā atklāta viena no lielākajām PET pudeļu pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā


23. oktobrī Olainē atklāta AS “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca – viena no lielākajām Ziemeļeiropā ar plānoto pārstrādes jaudu 80 000 tonnu gadā jeb par aptuveni 30% vairāk, nekā bija iespējams nodrošināt uzņēmuma iepriekšējā ražotnē Jelgavā. Jaunās rūpnīcas izveidē “ITERUM” investējis vairāk nekā 10 miljonus eiro, savukārt kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā 35 miljonus eiro.

Ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) noteiktos klimatneitralitātes un “Zaļā kursa” mērķus, tās dalībvalstīs turpmākajos gados būtiski palielināsies atkritumu pārstrādes loma. Kamēr ES vadošās valstis – Vācija, Slovēnija, Austrija, Nīderlande u. c. – spēj pārstrādāt vidēji 65% radīto atkritumu, Latvija sasniedz nepilnus 50%*.

Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe: “Aprites ekonomikas principu īstenošanā, pirmkārt, mēs runājam par kvalitatīvas un ilgi lietojamas preces ražošanu. Otrkārt, arī par atkritumu pārstrādes procesā iegūtu izejvielu izmantošanu tās ražošanā. Aprites ekonomikas modelis tautsaimniecībai nāk ar izaicinājumiem, tomēr tās ir arī iespējas pārvērst atkritumus par izejmateriāliem, kas ir pieprasīti tirgū.  Aprites ekonomikā tiek  mazināts produkta kaitējums videi un arī cilvēku veselībai visā produkta dzīves ciklā – sākot no izejvielu ieguves līdz ražošanai, iepakošanai un transportēšanai, līdz pat patērētājam. Neaizmirstot par atkritumu pārstrādi. Jaunā ražotne ir spilgts piemērs kā  aprites ekonomikā, atkritumus padarīt par vērtīgu resursu. Aprites ekonomikai ir jākļūst par Eiropas ekonomikas pamatu.”

Turpinot paplašināt atkritumu pilna cikla apriti Latvijā un ārpus tās, “Eco Baltia” PET pudeļu pārstrādes uzņēmums “ITERUM” atklāj jaunu rūpnīcu Olainē. Jaunatklātā rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Ziemeļeiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā, kuras kopējā iekštelpu platība sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru, bet āra platība – aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Jaunās “ITERUM” rūpnīcas izveide ir viens no “Eco Baltia” pēdējo gadu vērienīgākajiem attīstības projektiem, kura galvenais mērķis ir kāpināt PET granulu ražošanas jaudas un nodrošināt nepieciešamos apstākļus turpmākai attīstībai, nostiprinot mūsu tirgus daļu Eiropas tirgū. Pēdējos gados esam īstenojuši strauju “Eco Baltia” uzņēmumu attīstības kursu Baltijā un ārpus tās, kā arī līdztekus organiskai izaugsmei esam iegādājušies vairākus uzņēmumus, lai paplašinātu savu pakalpojumu klāstu. “ITERUM” jaunā rūpnīca būs būtisks solis uz priekšu grupas izaugsmē, nodrošinot trīsreiz lielāku ražošanas jaudu nekā pirms desmit gadiem un par 30% vairāk, nekā tas bija iespējams ražotnē Jelgavā. Tas ļaus mums ievērojami kāpināt ES noteikto mērķu izpildi.”

Rūpnīcā uzstādītas Latvijā unikālas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas ļauj būtiski samazināt ķīmisko vielu patēriņu notekūdeņu attīrīšanas procesā. Izveidota efektīva gaisa rekuperācijas sistēma, kas paredz arī to, ka PET kausēšanas procesā radītais siltumenerģijas pārpalikums tiks izmantots ēkas apsildei. Jaunajā rūpnīcā būs vairāk nekā 250 darba vietu, īpašu uzmanību pievēršot darbinieku labbūtībai un darba vides ilgtspējai.

AS “ITERUM” valdes priekšsēdētāja Jūlija Zandersone pauž, ka ilgtspēja ir viens no galvenajiem pīlāriem rūpnīcas darbībā, vienlaikus prioritāti vēršot uz gala produkcijas kvalitāti, ko Latvijas ražotājs spēj piedāvāt starptautiskajā tirgū: “Teju 100% mūsu ražotās produkcijas tiek eksportēta. Galvenās noieta valstis ir Lietuva, Vācija, Somija, Polija un citi pasaules reģioni. Lai arī Latvija uz citu Eiropas valstu fona teritoriāli ir neliela, varam lepoties, ka PET pārstrādes ziņā ar augstas kvalitātes produkciju mēs spējam sasniegt pat 5% šī tirgus daļas. Ticam, ka jaunā “ITERUM” rūpnīca ir jauns solis PET pārstrādes turpmākai attīstībai, mērķējot savu tirgus daļu palielināt vēl vairāk.”

Projektu “Eco Baltia” īstenojis ar “INVL Baltic Sea Growth Fund” atbalstu un sadarbībā ar pašmāju industriālo parku attīstītāju SIA “Piche”. Savukārt iekārtu piegādātāji ir vieni no modernāko risinājumu izplatītājiem, no kuriem viens ir Austrijas ražotājs “Starlinger”. Eiropā šāda līmeņa iekārtas uzstādītas vēl tikai divās ražotnēs, bet pasaulē – desmit. Tādējādi rūpnīca arī tehnoloģiski būs viena no modernākajām PET pārstrādes rūpnīcām Eiropā un pasaulē.

*Jaunākie “Statista” dati par pārstrādāto atkritumu apjomu 2022. gadā Eiropas Savienības valstīs.

23.10.2024.