Month: January 2022

Pārstrādājamo atkritumu daļai jāpieaug no pašreizējiem 44% līdz 70% 2030. gadā, – norādīts otrdien pieņemtajā tiesību aktu projektā. Tāpat Eiropas Parlamenta (EP) deputāti vēlas līdz 5% samazināt to atkritumu daļu, kas tiek apglabāta poligonos un nopietni ietekmē vidi, kā arī par 50% samazināt pārtikas atkritumu daudzumu līdz 2030. gadam. Tagad EP sāks sarunas ar ES Padomi.

2014. gada statistika liecina, ka 44% no visiem sadzīves atkritumiem Eiropas Savienībā (ES) tiek pārstrādāti vai kompostēti. Salīdzinot, 2004. gadā tas bija tikai 31%. Līdz 2020. gadam ES dalībvalstīm būtu jāpārstrādā vai jākompostē vairāk nekā 50% no atkritumiem.

“Šodien Eiropas Parlaments ar ievērojamu balsu vairākumu parādīja, ka tic pārejai uz aprites ekonomiku. Mēs nolēmām atjaunot ambiciozo atkritumu pārstrādes palielināšanas un noglabāšanas samazināšanas mērķi saskaņā ar Eiropas Komisija sākotnēji piedāvāto 2014. gadā,” noradīja EP ziņotāja Simona Bonafe (S&D, Itālija).

“Pieprasījums pēc izejvielām pasaules ekonomikā varētu pieaugt vēl par 50% nākamo 15 gadu laikā. Lai mainītu šo tendenci, mums jāpieņem aprites attīstības modelis, kas materiālus un to vērtību notur apritē, un ir vienīgais risinājums, kas apvieno ilgtspēju ar ekonomisko izaugsmi,” viņa sacīja.

“Atkārtota izmantošana, pārstrāde un reģenerācija kļūst par atslēgas vārdiem jaunai paradigmai ilgtspējas, inovāciju un konkurētspējas veicināšanai – lai atkritumi no problēmas kļūtu par resursu,” viņa piebilda.

Atkritumi un iepakojuma atkritumi

Līdz 2030. gadam vismaz 70% no tā dēvētajiem sadzīves atkritumiem (mājsaimniecības un mazie biznesi) būtu jāpārstrādā vai jāsagatavo atkārtotai izmantošanai, proti, pārbaudītiem, tīrītiem un salabotiem, uzsver Eiropas Parlamenta deputāti. Eiropas Komisija piedāvāja 65%.

Iepakojuma materiāliem, piemēram, papīram, kartonam, plastmasai, stiklam, metālam un kokam Eiropas Parlamenta deputāti rosina noteikt 80% normu līdz 2030. gadam, katrai materiālu grupai nosakot vidus termiņa (2025. gada) mērķi.

Atkritumu noglabāšana poligonos

Likumprojekts ierobežo poligonos noglabājamo atkritumu daļu līdz 10% 2030. gadā. Eiropas Parlamenta deputāti ierosina samazināt to līdz 5%, lai gan ar iespējamu piecu gadu pagarinājumu, noteiktos apstākļos, tām dalībvalstīm, kurās poligonos noglabāto atkritumu daudzums 2013. gada bija lielāks par 65% no to kopējā sadzīves atkritumu daudzuma.

Pārtikas atkritumi

Tiek lēsts, ka pārtikas atkritumu apjoms Eiropas Savienībā sasniedz 89 miljonus tonnu vai 180 kg uz vienu iedzīvotāju gadā. Eiropas Parlamenta deputāti atbalsta Eiropas Savienības pārtikas atkritumu samazināšanas mērķi par 30% līdz 2025. gadam un par 50% līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 2014. gadu. Viņi piedāvā līdzīgu mērķi arī jūru piesārņojošajiem atkritumiem.

2014. gadā Austrija, Beļģija, Dānija, Vācija, Nīderlande un Zviedrija faktiski neapglabāja poligonos mājsaimniecību un mazo uzņēmumu radītos atkritumus, kamēr Kiprā, Horvātijā, Grieķijā, Latvijā un Maltā ¾ šādu atkritumu tika apglabāti poligonos.

Kaut atkritumu apsaimniekošana Eiropas Savienībā pēdējās dekādēs būtiski uzlabojusies, joprojām poligonos tiek apglabāta trešdaļa mājsaimniecību un mazo biznesu radīto atkritumu un mazāk nekā puse tiek pārstrādāta vai kompostēta. Situācija ES dalībvalstīs būtiski atšķiras.

Atkritumu apsaimniekošanas uzlabošana pozitīvi ietekmētu vidi, klimatu, sabiedrības veselību un ekonomiku.

Kā daļu no Eiropas Savienības pārejas uz aprites ekonomiku Eiropas Komisija sagatavoja četrus likumdošanas priekšlikumus ar jauniem atkritumu apsaimniekošanas mērķiem attiecībā uz atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un noglabāšanu.

Priekšlikumi arī pastiprina ES prasības atkritumu prevencijā un ražotāju atbildībai, kā arī racionalizē definīcijas, ziņošanas prasības un uzskaites metodes.

Fakti:

• 44% no visiem sadzīves atkritumiem Eiropas Savienība tiek pārstrādāti vai kompostēti

• Šis skaitlis pieaugtu līdz 70% 2030. gadā

• EP ierosina samazināt arī poligonos noglabāto atkritumu daudzumu līdz 5% no kopējā atkritumu daudzuma

• Ierosināts arī 50% pārtikas atkritumu samazinājums

Papildu informācija:

Signe Znotiņa-Znota,

Eiropas Parlamenta preses sekretāre Latvijā,

Tālr.: + 371 26440185

E-pasts: signe.znotina-znota@europarl.europa.eu

«Rūpējoties par vides kvalitāti, Eiropas Savienībā uzsvars tiek likts uz atkritumu šķirošanu un pārstrādi. Tas, ko mēs varam darīt kā Eiropas zaļākā valsts, ir – saskatīt tajā iespējas,» uzsver vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Eco Baltia grupa (EBG) nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu – atkritumu savākšanu, šķirošanu, pārstrādi, kā arī otrreizējo izejvielu eksportu. Grupā ietilpstošie uzņēmumi a/s PET Baltija un SIA Nordic Plast ir vadošie polimēru pārstrādātāji Baltijas valstīs, kas gandrīz 100% apmērā saražoto produkciju eksportē uz vairāk nekā 10 valstīm – galvenokārt Eiropas Savienībā (ES).

Savukārt Eco Baltia grupa uzņēmums Eko Kurzeme šogad realizējis lielāko investīciju projektu, uzbūvējot pirmo sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcu Liepājas reģionā, kurā var sašķirot līdz pat 35 000 tonnu sadzīves atkritumu gadā. Ilgtermiņā tas ļaus samazināt atkritumu poligonā noglabājamo atkritumu apjomu. Grobiņas novadā jaunuzbūvētā rūpnīca ir visai moderna Baltijas valstu mērogā, tās izveidē investēti 3,25 miljoni eiro, piesaistot arī ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Arī šogad EBG iecerējusi ieviest inovatīvus produktus un efektīvākas tehnoloģijas ražošanas jaudu palielināšanai, saglabājot augstu produkcijas kvalitāti. «Kā investoru esam veiksmīgi piesaistījuši Eiropas Rekonstrukciju un attīstības banku, lai uzaudzētu muskuļus un startētu jaunos tirgos un jaunos projektos,» piebilst Māris Simanovičs.

Atrast vērtību katrā lietā

«Mūsu mērķis ir turpināt ieviest modernu, tehnoloģiski attīstītu un apkārtējai videi maksimāli draudzīgu atkritumu apsaimniekošanas, šķirošanas un pārstrādes sistēmu, kas būtu konkurētspējīga Eiropas un pasaules līmenī. Šo mērķi vislabāk raksturo mūsu izvirzītā misija: atrast vērtību katrā lietā,» stāsta M. Simanovičs, viņš turpina, «kopumā mērķis ir sakārtot atkritumu savākšanas nozari Latvijā, izveidot šķirošanas un atkritumu pārstrādes sistēmu. Vēl nedaudz, un, domāju, būsim sasnieguši maksimumu, ko Latvijā šajā nozarē var izdarīt.»

Runājot par konkurētspēju pasaules līmenī, EBG vadītājs norāda, ka vienas daļas grupai piederošo uzņēmumu darbība vērsta uz nozares sakārtošanu Latvijas mērogā, tā ietver atkritumu šķirošanu, savākšanu, pārstrādi un iedzīvotāju izglītošanu. Savukārt eksportam strādājošos pārstrādes uzņēmumus M. Simanovičs raksturo kā pasaules tirgus spēlētājus. «Globālajā tirgū uzvar tas, kurš ir pietiekami inovatīvs, spēj savu konkurētspēju uzturēt augstā līmenī. Lepojamies ar rūpnīcu PET Baltija, kas jau pirms diviem gadiem aizņēma 1,6%–1,8% no Eiropas tirgus. Šogad plānojam, ka jaunā rūpnīca pie Liepājas pavērs iespējas mūsu uzņēmumam Eiropā aizņemt jau 2,5% tirgus daļas. Varbūt Eiropas kontekstā šie procenti nešķiet liels apjoms, bet es nezinu daudz Latvijas uzņēmumu, kuriem Eiropas tirgū būtu veselos procentos mērāmas tirgus daļas. To var sasniegt, tikai ceļot konkurētspēju, īstenojot inovācijas, jo zemās naftas cenas dēļ pārstrādes uzņēmumiem pēdējos gados klājies grūti,» norāda M. Simanovičs.

Naftas cenu dēļ bankrotējošie Eiropas uzņēmumi pārējiem tirgus spēlētājiem dod arī papildu iespējas – kā vienu no Latvijas priekšrocībām uzņēmējs min izglītoto, taču salīdzinoši lētāko darbaspēku. Palīdz arī gadu gaitā uzkrātā pieredze savā nozarē. «Galu galā produkts, ko saražojam, ir daudz kvalitatīvāks, nekā no vidēja līmeņa Eiropas rūpnīcas nākušais,» uzskata M. Simanovičs.

Roboti strādā efektīvāk

Vai Latvija gadu gaitā, kopš ieviesta atkritumu šķirošanas sistēma, kļuvusi tīrāka? «Viennozīmīgi. Taču audzis arī iedzīvotāju patēriņš. Drazas, ko izmet pa mašīnu logiem, ko mežos atstāj sēņotāji, bet pludmalēs – atpūtnieki un makšķernieki, ir viena no problēmām. Otra attiecas uz būvgružiem. Tas ir cilvēku kultūras jautājums, cilvēki nav pieraduši par atkritumu saimniecību maksāt naudu,» uzskata M. Simanovičs.

Viņš norāda arī, ka, salīdzinot ar izmaksām citur Eiropā, Latvijā atkritumu apsaimniekošana ir ļoti lēta: «Pašlaik pie mums mājsaimniecībai atkritumu apsaimniekošana vidēji mēnesī izmaksā nepilnu eiro uz cilvēku. Citur Eiropā – līdz piecām reizēm vairāk. Kamēr jāizmet konteinerā viens mazais atkritumu maisiņš, viss ir vienkārši. Tiklīdz nepieciešams lielais konteiners, par ko jāsamaksā 70–100 eiro, sludinājumos cilvēki meklē alternatīvas iespējas, kad atkritumus piedāvā aizvest par 20 eiro. Skaidrs, ka tos aizved uz mežu, kur arī atstāj. Lielākā problēma ir tā, ka cilvēki nesaprot – lai savāktu atkritumus, tos pārstrādātu un utilizētu, izmaksas ir ļoti augstas.»

Piemēram, modernajā jaunuzceltajā rūpnīcā Liepājas pusē atkritumu šķirošanas izmaksas ir 16 eiro par tonnu. Citur Eiropā tie būtu vismaz 40 eiro par tonnu. Taču – jo modernāka rūpnīca, jo vairāk var izšķirot un iegūt tīrāku pārstrādes materiālu.

Atkritumu šķirošanas procesa galaprodukts ir augstas kvalitātes otrreizējā izejviela – vai tā būtu polimēra granula, stikla lauska vai metāls. Var ražot arī zemākas kvalitātes produkciju, taču tādu ir grūti pārdot. Apzinoties galamērķi, EBG izveidojis divas lielus pārstrādes uzņēmumus, kur vienā – PET Baltija rūpnīcā Jelgavā, kas ir lielākā Austrumeiropas ziemeļos, – pārstrādā PET pudeles, bet otrā – Nordic Plast rūpnīcā Olainē – plēves un dažādus polimērus.
Lai nonāktu līdz galaproduktam, nepieciešamas maksimāli tīras PET pudeles bez piemaisījumiem un plēves un polimēri ar minimālu bioloģisko piemaisījumu. Respektīvi, pārstrādes procesā piemaisījumus jāspēj izdabūt ārā no atkritumu plūsmas. «Polimērus spējam pārstrādāt paši, savukārt stiklu, kartonu, metālu fasējam un eksportējam pārstrādes uzņēmumiem Baltijā un citviet. Analizējot šķirošanas procesu, gadu gaitā esam pārliecinājušies, ka mūsdienās visefektīvāk to veic roboti. Tie atkritumu masu sadala viendabīgā plūsmā, un atsevišķi agregāti tad no masas izvelk ārā konkrētu piemaisījumu,» skaidro M. Simanovičs un turpina, «cilvēku iesaiste mūsu rūpnīcā notiek pirms automātiskās šķirošanas, nošķirojot materiālus, kas nenonāk rūpnīcā, piemēram, kartonu, un pēc tās, jo robotu darba precizitāte ir 90–95%. Mūsu rūpnīca atšķiras ar to, ka tiek miksēts ļoti specifisku, jaudīgu robotu darbs un cilvēku roku darbs. Kopumā Eiropā cilvēku darbaspēks ir ļoti dārgs, maksā 17 eiro stundā, tāpēc Eiropas rūpnīcās nevar atļauties nošķirot atkritumus līdz perfektai tīrības pakāpei un paļaujas tikai uz tehniskiem agregātiem. Mūsu izstrādātā sistēma ļauj iegūt ļoti tīru materiālu.»

Mūsdienās cita PET pudele

Galvenais EBG eksporta materiāls ir tā saucamās PET pārslas. Tas ir ļoti smalki sagriezts, nomazgāts un no citiem piemaisījumiem atbrīvots plastmasas pudeļu otrreizējās pārstrādes materiāls, ko izmanto sadzīvē, sākot no džinsu, uzvalku un beidzot ar dīvānu pārklājumu ražošanu. No tiem ražo arī tehniskos audumus, iepakojumu.

Taujāts, vai iepakojumu industrijas attīstība pasaulē ietekmē atkritumu pārstrādes nozari, M. Simanovičs atzīst: «Pirms desmit gadiem parastā PET pudele bija bieza, ar uzlīmi, visiem ražotājiem pēc standarta vienāda. Pēc laika tika izgudrots pudelei uzklāt tā saucamo termo sarukuma plēvi. Tad tā tika nokrāsota, pārklāta ar uzlīmēm. Mūsu lielā rūpnīca ir kā milzīga laboratorija. Tā kā pērkam materiālus no visas Eiropas, nemitīgi jāmonitorē, vai parastajai PET pudelei nav kādu jaunu «uzlabojumu.» Kad esam saražojuši galaproduktu, no katra PET pārslu maisa ņemam analīzes. Ja pēkšņi pārslām pēc mazgāšanas procesa parādījusies cita krāsa – necaurspīdīga –, jāmeklē problēma.»

Analizējot problēmas izcelsmi, parasti iezīmējoties klasiska situācija – kādā no Eiropas valstīm Coca-Cola dzērienu sākuši fasēt citādā pudelē. Pārstrādātājs to nezina, jo vizuāli pudeles praktiski neatšķiras. Bieži vien etiķetes uzlīmēšanai tiekot izmantoti specifiski, pat nenomazgājami savienojumi. «Agrāk PET pudele bija PET pudele, mūsdienās tai vidējais slānis vai etiķete var būt no cita polimēra, līdz ar to pārstrādes procesam neder. Tas ir ne tikai robota, bet arī cilvēka uzdevums – atšķirt tās pudeles, kas vizuāli izskatās kā PET pudeles, bet dabā tādas nav. Visi šie mūsdienās izgudrotie kompozītmateriāli sagādā problēmas – jo tie sarežģītāki, jo mazāka varbūtība tos pārstrādāt,» paskaidro EBG vadītājs.

Eksportē pat uz Panamu

Taujāts, kur nonāk pārstrādes procesam nederīgie atkritumi, M. Simanovičs vispirms uzskaita grupai piederošo uzņēmumu iespējas, kas radušās, pateicoties inovatīvu tehnoloģiju ieviešanai. Piemēram, Nordic Plast pārstrādā astoņu veidu polimērus – tajā skaitā parastās un agroplēves, šampūnu pudeles, vējstiklu šķidruma kanniņas, cukura un lopbarības maisus, ko vēl pirms pāris gadiem Latvijā nedarīja.

Savukārt EBG vecākais uzņēmums Eco Reverss savāc un akumulē visus tos materiālus, ko paši nepārstrādā. Piemēram, stikla lauskas, kuru Latvijā esot samērā daudz. «Tā kā Latvijā nav stikla pārstrādes, lauskas eksportējam. Kopš bankrotējusi Līgatnes papīrfabrika, Latvijā beigušās arī kartona pārstrādes iespējas – kartons tiek eksportēts uz Klaipēdu. Esam to veduši pat uz Panamu,» stāsta M. Simanovičs.

Viņš piebilst, ka tieši kartona pārstrādes biznesa nodrošināšanai nepieciešama liela rūpnīca, jo mazai ražotnei nav konkurētspējas priekšrocību. «Tas pats attiecas uz stiklu, metālu, alumīniju, tekstiliem. Latvijā ārpus polimēra pārstrādes nopietnu vērā ņemamu uzņēmumu nav,» atzīst M. Simanovičs.

Analizējot cilvēku sašķiroto atkritumu plūsmu, EBG speciālisti izvērtējuši – tie mūsu sabiedrības pārstāvji, privātmāju īpašnieki, kuri atkritumus šķiro, dara to visai rūpīgi. Problēmas rodas ar publisko konteineru lietotājiem – vienmēr atrodas kāds, kuram ir vienalga un kurš papīram paredzētajā tvertnē iemetīs bioloģiskos atkritumus. Tajā brīdī, kad uz kartona loksnes nonāk veca desa vai kartupeļu mizas, pārstrādes iespējas samazinās – cik daudz samazinās, tas atkarīgs no tā, cik ilga bijusi saskare. Celulozes šķiedra vienkārši sapūst.

Savukārt stikla lausku ievērojamos apmērus M. Simanovičs skaidro ar lielo stikla taras patēriņu: «Cilvēki ļoti daudz dzer alu. Būsim reāli – lielākoties stikla pudelēs tiek fasēts alkohols. Taču stikls dabai ir daudz draudzīgāks materiāls, jo tas noārdās, pārvēršoties par smiltīm. Iespējas nodot stikla taru cilvēkiem ir, taču depozīts un tā sistēma, kas darbojas Latvijā, ir divas dažādas lietas. Ir tikai loģiski, ja cilvēks saņem atpakaļ naudu par stikla pudeli, jo viņš par to pudeli samaksājis milzīgu naudu. Taču, ja gribam sakārtot atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, vai nu ir jāattīsta spēcīga atkritumu šķirošanas nozare, kas šobrīd ir Latvijas prioritāte, vai arī no tās jāatsakās un jāpāriet uz depozītu. Paralēli abas pastāvēt nevar.»

Vai atkritumus šķiro pietiekami?

Guna Bērziņa, VARAM Vides aizsardzības departamenta Vides kvalitātes un atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītāja

Latvijas iedzīvotāju attieksme pakāpeniski mainās. Paradumi šķirot atkritumus lielākoties saistīti ar to, cik pieejams ir konkrētais pakalpojums, vai apsaimniekotājs piedāvā ērti vākt un dalīt atkritumus. Dalītās atkritumu vākšanas sistēmā Latvijā ieguldīti nozīmīgi līdzekļi, iegādājoties konteinerus atkritumu dalītai vākšanai, iekārtojot poligonus, izbūvējot šķirošanas līnijas. Sistēmā jau investēti gan pašvaldību, gan ES fondu, gan privātie līdzekļi. Prioritārais pasākums ir pilnveidot esošo sistēmu, padarīt to pieejamāku un ērtāk lietojamu, paredzot izveidot gan šķiroto atkritumu savākšanas punktus, gan laukumus. Arī lauku reģionos, kur veidot punktus ir neefektīvi, izveidot dalītās vākšanas mobilos maršrutus. Vēl viens aspekts saistīts ar patēriņa paradumu un uzvedības modeļa maiņu. Ir jādod ekonomisks signāls mājsaimniecībām, ka atkritumus šķirot ir ekonomiski izdevīgāk. Par nešķirotiem sadzīves atkritumiem ir jāmaksā, un šī maksa paaugstināsies. Aktuāli ir arī sabiedrības izglītošanas jautājumi. Ministrija šobrīd strādā pie normatīvo aktu pilnveidošanas, kas papildu esošajam regulējumam uzliek par pienākumu arī atkritumu apsaimniekotājiem izglītot un informēt sabiedrību.
«Pērn mērķtiecīgi strādājām, lai Eco Baltia grupas uzņēmumi kļūtu efektīvāki un celtu konkurētspēju atkritumu apsaimniekošanas nozarē, piedāvājot augstas kvalitātes pakalpojumus. Jaunuzceltā rūpnīca pie Liepājas radījusi arī pozitīvu sociālekonomisko ietekmi reģionā, nodarbinot 24 darbiniekus,» uzsver Eco Baltia grupas valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

FOTO – ANRIJS POŽARSKIS, SPECIĀLI DIENAS MEDIJIEM

Eco Baltia grupa
Grupā ietilpst vides apsaimniekošanas, otrreizējo izejvielu savākšanas un izlietotā iepakojuma pārstrādes uzņēmumi Latvijas Zaļais punkts, Eco Baltia vide, Eko Kurzeme, Jumis, PET Baltija, Eko Pet, Nordic Plast, Eko Reverss un Tehhe.
2015. gadā izejvielu pārstrādes uzņēmums PET Baltija pārstrādāja 28†480 tonnas PET pudeļu. Nordic Plast saražoja 8777 tonnas gatavās produkcijas, no kurām 90% eksportēja.

Vides apsaimniekošanas uzņēmums PSIA Jumis nodrošina vides apsaimniekošanas pakalpojumus Siguldā un tās apkārtnē. Pērn Siguldā izveidots astoņu šķiroto atkritumu savākšanas punktu tīkls ar pazemes konteineriem stikla un plastmasas šķirošanai.

Eco Baltia vide izveidojis šobrīd vienīgo šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu Pierīgā – Getliņu ielā 5, Rumbulā, Stopiņu novadā –, kur ikviens Rīgas un Pierīgas iedzīvotājs var nodot šķirotos atkritumus. Uzņēmums nodrošina vides apsaimniekošanas pakalpojumus Rīgā, kā arī Ādažu, Salaspils, Babītes, Mārupes, Tukuma, Talsu, Engures, Jaunpils, Kandavas, Mērsraga, Rojas un Dundagas novadā.

Pērn Eco Baltia grupa sasniegusi 45,5 miljonus eiro lielu apgrozījumu.

Žurnāliste – Ieva Štāle

Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa „Eco Baltia grupa” 2015.gadā sasniegusi 45,5 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 1,4% vairāk nekā 2014.gadā. Salīdzinājumā ar 2014.gadu ir trīskāršojusies grupas uzņēmumu gūtā peļņa, 2015.gadā sasniedzot 2,78 miljonus eiro. Sasniegtie finanšu rezultāti apliecina grupas uzņēmumu efektivitāti un stabilo izaugsmi.

Māris Simanovičs, „Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs: „2015.gadā mērķtiecīgi strādājām, lai Eco Baltia grupas uzņēmumi kļūtu efektīvāki un celtu konkurētspēju atkritumu apsaimniekošanas nozarē, saglabājot stabilas līderpozīcijas un piedāvājot augstas kvalitātes pakalpojumus. Mūsu lielākais šī gada investīciju projekts ir sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca Liepājas reģionā, kuras izveidē investējām 3,25 miljonus eiro. Rūpnīca viennozīmīgi ir radījusi pozitīvu sociālekonomisko ietekmi reģionā – jau šobrīd rūpnīcā tiek nodarbināti 24 darbinieki, kas ir vairāk, nekā plānojām. 
Arī šogad strādājam ilgtermiņa attīstības virzienā, radot tirgum jaunus produktus un pakalpojumus, kā arī uzlabojot loģistikas sistēmu un pakalpojumu kvalitāti. Mūsu mērķis ir turpināt ieviest modernu, tehnoloģiski attīstītu un apkārtējai videi maksimāli draudzīgu atkritumu apsaimniekošanas, šķirošanas un pārstrādes sistēmu, kas būtu konkurētspējīga Eiropas un pasaules līmenī.”

Grupas otrreizējo izejvielu ražošanas uzņēmumi – AS „Pet Baltija” un SIA „Nordic Plast” – 2015.gadā turpināja attīstītību, palielinot gan ražošanas jaudas, gan izstrādājot jaunus produktus. Uzņēmumi ir vadošie polimēru pārstrādātāji Baltijas valstīs, kas gandrīz 100% apmērā saražoto produkciju eksportē, galvenokārt uz citām Eiropas Savienības valstīm. Arī šogad iecerēts ieviest jaunas, efektīvākas tehnoloģijas ražošanas jaudu palielināšanai, saglabājot augstu produkcijas kvalitāti, kā arī tirgū ieviešot inovatīvus produktus. Pagājušajā gadā izejvielu pārstrādes uzņēmums “PET Baltija” strādāja ar 18 355 991 eiro apgrozījumu un pārstrādāja 28 480 tonnas PET pudeļu. Savukārt SIA “Nordic Plast” 2015.gadā veica salīdzinoši nelielas investīcijas ražošanas jaudas nodrošināšanai un palielināšanai. Uzņēmums pērn saražojis 8777 tonnas gatavās produkcijas, no kurām 90% eksportēja uz citām Eiropas valstīm, un neto apgrozījums ir 9 130 159 eiro.

SIA „Eco Baltia vide” 2016.gadā turpināja nodrošināt vides apsaimniekošanas pakalpojumus Rīgā, kā arī Ādažu, Salaspils, Babītes, Mārupes, Tukuma, Talsu, Engures, Jaunpils, Kandavas, Mērsraga, Rojas un Dundagas novados. SIA „Eco Baltia vide” neto apgrozījums 2015.gadā sasniedzis 7 416 530 eiro. Uzņēmums 2015.gadā strādājis ar 342 571 eiro peļņu. Pagājušajā gadā SIA “Eco Baltia vide” izveidoja šobrīd vienīgo šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu Pierīgā – Getliņu ielā 5, Rumbulā, Stopiņu novadā, kur ikviens Rīgas un Pierīgas iedzīvotājs var nodot šķirotos atkritumus.

Vides apsaimniekošanas uzņēmums PSIA „Jumis” nodrošina vides apsaimniekošanas pakalpojumus Siguldā un tās apkārtnē. 2015.gadā uzņēmums strādāja ar 635 392 eiro neto apgrozījumu. Arī pērn tika attīstīti jauni projekti un pakalpojumi. Siguldas pilsētā ir izveidots astoņu šķiroto atkritumu savākšanas punktu tīkls. Katrā punktā izvietoti pazemes konteineri stikla un plastmasas šķirošanai. Projekts īstenots, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu. Tā kopējās izmaksas ir 48 991 eiro, no kuriem 19 644 eiro ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Liepājas reģiona vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA „Eko Kurzeme” īstenoja vērienīgāko investīciju projektu – sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību. Investējot 3,25 miljonus eiro, ir izveidota viena no mūsdienīgākajām šāda veida rūpnīcām Baltijas valstīs, kurā var sašķirot līdz pat 35 000 tonnām sadzīves atkritumu gadā. Tas nodrošinās rūpnīcas attīstības potenciālu nākotnē un ļaus sasniegt mērķi – samazināt atkritumu poligonā noglabājamo atkritumu apjomu. 2015.gadu SIA „Eko Kurzeme” noslēdza ar neto apgrozījumu 2 780 335 eiro apmērā un gandrīz 409 784 eiro peļņu.

„Eco Baltia grupas” uzņēmumos kopumā strādā 600 darbinieki. Pagājušajā gadā grupas uzņēmumi valstij nodokļos nomaksāja vairāk nekā 5,2 miljonus eiro. Latvijā un ārvalstīs grupas uzņēmumi apkalpo vairāk nekā 46 600 klientus.

„Eco Baltia grupas” uzņēmumi ir nozares līderis Latvijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu – sākot no atkritumu savākšanas un šķirošanas, un noslēdzot  ar pārstrādi un otrreizējo izejvielu eksportu.