Month: January 2022

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Publisko pakalpojumu gada balvas ietvaros 2015.gada 4.februārī vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa „Eco Baltia grupa” pasniedza speciālbalvu Siguldas novada Domei par veiksmīgu sadarbību ar Siguldas pilsētas SIA „Jumis” publiskajā un privātajā partnerībā.

„Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: „Mūsu pieredze ar Siguldas novada Domi, attīstot vides apsaimniekošanas uzņēmumu PSIA „Jumis”, ir piemērs tam, ka pašvaldība un privātie uzņēmēji var veiksmīgi sadarboties publiskajā un privātajā partnerībā un kopā strādāt, lai iedzīvotājiem nodrošinātu pēc iespējas kvalitatīvāku pakalpojumu. Mēs ceram, ka mūsu un Domes sadarbība kalpos par pozitīvo piemēru arī citiem, ka publiskā un privātā partnerība ir iespēja, kas jāizmanto.”

Siguldas pilsētas SIA „Jumis” ir vides apsaimniekošanas uzņēmums, kas nozarē strādā kopš 1947.gada. Uzņēmums 2003.gadā tika nodots koncesijā, un šobrīd ietilpst „Eco Baltia grupā”. Sākotnēji uzņēmums piedāvāja tikai atkritumu apsaimniekošanu, bet šobrīd uzņēmums piedāvā risinājumus dažādām ikdienas situācijām vides apsaimniekošanas nozarē gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.

Publisko pakalpojumu gada balva ir LTRK organizēts uzņēmējdarbības vides novērtējums Latvijas pilsētās un novados. Novērtējums atspoguļo uzņēmējdarbības klimatu Latvijas pašvaldībās, vietējo pašvaldību ieguldījumu un veikumu uzņēmējdarbības vides attīstībā savā teritorijā, atvērtību un servisa līmeni, ko pašvaldības sniedz saviem uzņēmējiem.

Atkritumu apsaimniekošanas, apstrādes, šķirošanas un pārstrādes nozarei 2014.gads bijis attīstības un vienlaikus arī izaicinājumu gads. 2014.gads nozares vēsturē ieies ar jaunām atkritumu pārstrādes jaudām, kā arī atkritumu apglabāšanas poligonu cenu pakāpenisku pieaugumu. 

Aizejošajā gadā „Eco Baltia grupa” turpināja attīstīt atkritumu pārstrādes ražošanas jaudas Latvijā, atklājot jaunu modernizētu polimēru materiālu pārstrādes rūpnīcu Olainē – „Nordic Plast”, kā arī veicot investīcijas PET pudeļu pārstrādes rūpnīcā „PET Baltija”. Tādējādi nozare un Latvijas ekonomika kopumā ieguvusi gan jaunas darbavietas, gan papildu ieņēmumus, gan konkurētspēju eksporta tirgos un lielāku ekonomisko aktivitāti. Tāpat nozīmīgs ieguvums ir jaunu materiālu pārstrādes iespējas tepat Latvijā, samazinot poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu.  

Iedzīvotāji gan, visticamāk, vairāk jutuši tieši izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā, kas saistītas ar cenu pieaugumu atkritumu noglabāšanai poligonos. Šogad vairāki atkritumu noglabāšanas poligoni saņēmuši SPRK atļaujas palielināt tarifus, kas nenoliedzami ietekmē arī cenu, ko iedzīvotāji maksā par savu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Vienlaikus ir jārēķinās, ka arī nākotnē atkritumu noglabāšana poligonos kļūs dārgāka, tāpēc, lai samazinātu savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu, tie ir jāšķiro. Atšķirībā no citām valstīm šķirošanas konteineri Latvijā joprojām tiek nodrošināti un apsaimniekoti bez maksas. 

2014.gadā arī valsts mērogā tika aktualizēts jautājums par nelegālajiem būvgružiem, kas ik gadu vismaz 100 000 tonnu apmērā nonāk Latvijas mežos, grāvmalās, upēs un ezeros. „Eco Baltia grupas” kampaņā „Pieķer būvgružotāju” pāris nedēļu laikā iedzīvotāji pieteica 30 apjomīgas šādu būvgružu vietas, kas lika sarosīties arī Saeimas deputātiem un meklēt risinājumus, lai šo sērgu Latvijā izskaustu. 

2014.gads būs arī kārtējais un jau neskaitāmais, kas pavadīts neauglīgās diskusijās par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Tā vietā, lai risinātu reālas vides piesārņojuma un atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras problēmas, diskutēts par to, kā par vairākiem desmitiem miljonu eiro ieviest un uzturēt jaunu sistēmu, lai apsaimniekotu mazāk nekā 1,3% no visiem sadzīves atkritumiem. Turklāt iedzīvotājiem netiek nodrošināta objektīva informācija par šīs sistēmas darbību, par kuras uzturēšanu viņiem būs jāmaksā gan ar dārgākām dzērienu cenām veikalos, gan augstākām izmaksām par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Vienlaikus neskaidrība par turpmāko, būtiski kavē arī investīciju piesaisti atkritumu pārstrādes un šķirošanas infrastruktūras projektu attīstībai Latvijā. 

Tāpēc jācer, ka 2015.gads nāks ar skaidru lēmumu par turpmāku dalītās vākšanas sistēmas attīstību visā Latvijā, beidzot neproduktīvās diskusijas par depozīta sistēmas ieviešanu, kas Latvijā nāk par vēlu un gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem izmaksās dārgāk par sniegtajiem ieguvumiem. 

2015.gadā nozarē sagaidāmi arī vairāki jauni projekti, kas vērsti uz to, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu. „Eco Baltia grupas” ietvaros gaidāma divu sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcu projektu attīstība (Liepājā (SIA „EKO Kurzeme”) un Laucienā (SIA „Eco Baltia Vide”)), kas nodrošinās sadzīves atkritumu šķirošanu, samazinot atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos. Šādi šķirošanas kompleksi veiksmīgi darbojas arī citās valstīs (Vīnē, Barselonā u.c.), un beidzot arī Latvijā būs šādi moderni un attīstīti šķirošanas kompleksi. 

Tāpat uzņēmumi gaida arī jaunā ES struktūrfondu plānošanas perioda programmu uzsaukums, lai varētu vairāk investēt attīstībā un attīstīt modernu atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes sistēmu Latvijā. 

Protams, Latvijas prezidentūra ES Padomē neies garām arī mūsu nozarei, īpaši tāpēc, ka gaidāmas apjomīgas izmaiņas nozari regulējošajās Direktīvās. Tāpēc no Latvijas politiķiem sagaidām, ka Latvija ne vien sagatavos savas pozīcijas un uzņems viesus, bet ņems vērā Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju intereses, meklēs mums izdevīgākos risinājumus un kā prezidējošā valsts aizstāvēs Latvijas intereses ar dubultu sparu. 

Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas „Eco Baltia grupa” polimēru pārstrādes uzņēmums SIA „Nordic Plast” izveidojis jaunu, modernizētu ražotni. Projekta rezultātā SIA „Nordic Plast” nostiprinājis savas pozīcijas kā viens no vadošajiem polimēru pārstrādātājiem Baltijā, uzlabojot energoefektivitāti, palielinot ražošanas jaudas, konkurētspēju un eksporta potenciālu. 

Projekta īstenošanas rezultātā uzņēmuma SIA „Nordic Plast” ražošanas jaudas pieaugušas vairāk nekā pusotru reizi, kā arī radītas jaunas darbavietas. Projekta īstenošanai „Nordic Plast” ir saņēmis arī Vides investīciju fonda Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējumu. 

„Eco Baltia grupa” un SIA „Nordic Plast” ielūdz
plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus uz jaunās ražotnes atklāšanu
2014.gada 3.septembrī plkst.13
Olainē, Rūpnīcu ielā 4.
 

Jaunās ražotnes atklāšanā piedalīsies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kā arī citas valsts un pašvaldību amatpersonas un SIA „Nordic Plast” lielākie klienti un partneri. 

! Plašsaziņas līdzekļu pārstāvju uzmanībai:
Aicinām dalībai jaunās ražotnes atklāšanā pieteikties iepriekš, līdz šā gada 2.septembra plkst.12, rakstot e-pastu uz daiga.grube@ecobaltia.lv vai zvanot pa tālr.26588715. Nokļūšanai uz un no pasākuma mediju pārstāvjiem tiks organizēts transports no Rīgas. 

Par SIA „Nordic Plast”:

SIA „Nordic Plast” dibināts 2001.gadā un uzņēmums veic lietotas polietilēna (LDPE) plēves pārstrādi un cietās plastmasas (HDPE) pārstrādi, kā arī ir vadošais uzņēmums Baltijā polipropilēna (PP) pārstrādes jomā.  SIA „Nordic Plast” nonāk arī no Latvijas zemnieku saimniecībām savāktie polipropilēna maisi jeb big bagi, kā arī plastmasas kannas un plēve. 

Līdz jaunās ražotnes izveidei uzņēmums mēnesī saražoja virs 300 tonnām gatavās produkcijas, ko eksportē kopskaitā uz desmit valstīm, tikai nelielu daļu realizējot Latvijā. Lielākie uzņēmuma eksporta partneri ir Francijā, Čehijā un Lietuvā.
 

Par „Eco Baltia grupu”:

„Eco Baltia grupa” pēc apgrozījuma ir lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei. 

Kopējais strādājošo skaits „Eco Baltia grupas” uzņēmumos šogad pārsniedzis 600 darbiniekus, salīdzinot ar 450 darbiniekiem 2012.gadā. Gadā grupas uzņēmumi valstij nodokļos nomaksā vairāk nekā 5,5 miljonus eiro. Latvijā un ārvalstīs grupas uzņēmumi apkalpo vairāk nekā 45 000 klientus.  „Eco Baltia grupā” ietilpst vides apsaimniekošanas uzņēmumi „Eco Baltia vide”, „Eko Kurzeme”, „Jumis”, „Tehhe”, pārstrādes rūpnīcas „Pet Baltija”, „Eko Pet” un „Nordic Plast”, ražotāju atbildības sistēmas operators „Latvijas Zaļais punkts”, kā arī otrreizējo izejvielu tirdzniecības un apstrādes uzņēmums „Eko Reverss”.