Month: January 2022

“Eco Baltia grupas” vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” šā gada 7.septembrī, klātesot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem un satiksmes ministram Tālim Linkaitam, prezentēja Latvijā pirmās piecas atkritumu savākšanas mašīnas, kas darbojas ar saspiesto dabasgāzi (CNG). Kopējās investīcijas automašīnu iegādē bija 793 tūkst. EUR. un tās iepirkuma rezultātā iegādātas no SIA “Scania Latvia”. Pēc uzņēmuma veiktajiem aprēķiniem, ar jaunajiem transporta līdzekļiem videi kaitīgo izmešu daudzums gada griezumā samazināsies par aptuveni 22% jeb 95 tonnām CO2, kas salīdzināms ar apjomu, ko gada laikā absorbē mežs 50 hektāru platībā.

“Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Viens no mūsu galvenajiem stratēģijas mērķiem ir veicināt ilgtspējīgu un efektīvu atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi, tādējādi nostiprinot pašreizējo uzņemto kursu aprites ekonomikā. Fokusējamies uz gudru uzņēmuma darbību, tāpēc strādājam pie tā, lai arvien samazinātu dažādu procesu ietekmi uz vidi. Veicinot aprites ekonomikas virzību, mums ir svarīgi atgriezt atkritumus kā resursus atpakaļ ekonomikā. Vienlaikus jau pamatos ikvienam uzņēmumam jādomā, kā samazināt dabas resursu patēriņu. Jā, videi draudzīgāki risinājumi no uzņēmumiem nereti prasa lielākas investīcijas, taču tās noteikti atmaksāsies labākā dzīves kvalitātē nākotnē.”

Pēc SIA “Eco Baltia vide” veiktajiem aprēķiniem, izmantojot jauno CNG specializēto transportu ikdienas pakalpojumu sniegšanā, iespējams būtiski samazināt dažādus vidi ietekmējošus faktorus – videi kaitīgo izmešu daudzumu, trokšņa līmeni, kā arī degvielas patēriņu. Aprēķini liecina, ka, salīdzinājumā ar līdzšinējiem dīzeļdzinēja spēkratiem, piecu CNG atkritumu savākšanas autotransporta radīto CO2 izmešu apjoms tiks samazināts par vismaz 22%.  Tiek prognozēts, ka transporta radītais trokšņa līmenis pilsētvidē būs par 20-25% mazāks nekā līdzšinējo specializēto transporta līdzekļu radītais, savukārt degvielas patēriņa izmaksas – par aptuveni 15% mazākas.

Transports rada aptuveni ceturto daļu no Eiropas kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, tāpēc videi draudzīgāku risinājumu meklēšana un veicināšana transporta sektorā ir gan Eiropas Savienības, gan arī Latvijas politikas dienaskārtībā. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits: “Gudra transporta politika, atbildot uz sabiedrības pieprasījumu pēc videi draudzīgākiem transporta risinājumiem, ir virzāma trīs galvenajos virzienos – paradumu maiņa par labu sabiedriskajam transportam, mikromobilitāte pilsētās un pārvadājumu veidi ar mazākām emisijām, tai skaitā CNG. Ar gandarījumu redzam, ka par to domā un atbilstoši rīkojas arī uzņēmējdarbības vide.”

Pēc “Scania Latvia”, kā arī publiski pieejamiem datiem – ar CNG sistēmu aprīkotām automašīnām, salīdzinot ar dīzeļdzinēja transportu, CO2 izmešu daudzumu iespējams samazināt līdz pat 25-30%, bet slāpekļa dioksīda (NO2) izmešu daudzumu – līdz 90%. Savukārt cieto putekļu daļiņu daudzumu ar CNG automašīnām iespējams samazināt pat par 98%. Līdz ar to CNG tiek vērtēta kā videi draudzīgāks degvielas tips nekā dīzeļdegviela vai benzīns. Turklāt izmaksas par saspiesto dabasgāzi ir stabilas un precīzāk prognozējamas ilgtermiņā, jo tās neietekmē izmaiņas degvielas tirgū.

SIA “Eco Baltia vide” investīcijas piecu jauno CNG atkritumu mašīnu iegādei ir 793 tūkst. eiro. Transporta līdzekļu piegādei tika veikts iepirkums, kurā uzvarēja SIA “Scania Latvia”, nodrošinot automašīnu piegādi.  Atkritumu savākšanas mašīnas sākotnēji tiks izmantotas pakalpojumu nodrošināšanai Rīgas Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā. Arī nākotnē, veicot autoparka atjaunošanu, iespēju robežās plānots investēt arī videi iespējami draudzīgāku transportlīdzekļu iegādē, tostarp, darbībai arī citos SIA “Eco Baltia vide” apkalpotajos reģionos.

“Eco Baltia grupa” ir lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei. Grupā ietilpst vides apsaimniekošanas, otrreizējo izejvielu savākšanas un izlietotā iepakojuma pārstrādes uzņēmumi – „Latvijas Zaļais punkts”, „Eco Baltia vide”, „Eko Kurzeme”, „Jumis”, „Pet Baltija”,  „Nordic Plast” un „Eco Teh Baltia”.

SIA „Eco Baltia vide” ir „Eco Baltia grupas” vides apsaimniekošanas uzņēmums, kas nodrošina atkritumu apsaimniekošanas,  uzkopšanas un ceļu uzturēšanas pakalpojumus, otrreizējo izejvielu šķirošanu un tirdzniecību, kā arī riepu pārstrādi.

“Eco Baltia grupas” PET pudeļu pārstrādes uzņēmums AS “PET Baltija” 2019.gadā sasniedza augstākos pārstrādes apjomus uzņēmuma vēsturē. Mērķtiecīgi strādājot pie efektivitātes un produktivitātes uzlabojumiem, pērn kopumā AS “PET Baltija” pārstrādāja 40 895 tonnas PET pudeļu, kas ir par 7% vairāk nekā 2018.gadā, kad tika pārstrādātas 38 075 tonnas. Saražoto produkciju teju 100% apmērā uzņēmums eksportē.

“Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “2019.gads Eiropas otrreizējo izejvielu ražotājiem bija izaicinājumiem bagāts. To noteica gan naftas cenu kritums, kas tieši ietekmē arī otrreizējo izejvielu cenu līmeni tirgū, gan arī ASV un Ķīnas tirdzniecības līguma noslēgšanas process. Taču investīcijas produktivitātē un efektivitātē palīdzēja AS “PET Baltija” nostiprināt savas pozīcijas kā Baltijā vadošajam polimēru materiālu pārstrādātajam un saglabāt savas tirgus daļas Eiropā. Tomēr šis gads, ņemot vērā naftas cenu straujo kritumu un dīkstāvi virknē Eiropas valstu ekonomiku, Latvijas otrreizējo izejvielu ražotājiem un eksportētājiem būs sarežģīts. Tāpēc ir svarīgi, ka valsts atbalsta instrumenti eksportētājiem ir pārdomāti un palīdz saglabāt gan ražošanas apjomus, gan darbavietas, kas īpaši svarīgas reģionos strādājošiem uzņēmumiem.”

Pateicoties lielākām ražošanas jaudām, AS “PET Baltija” apgrozījums pagājušajā gadā sasniedza 37,22 miljonus EUR, pieaugot par 7% salīdzinājumā ar 2018.gadu, kad tas bija 34,70 miljoni EUR. Savukārt, ņemot vērā zemās pirmreizējo izejvielu cenas pasaules tirgū, kā arī uzņēmuma iepirkto izejvielu cenu un transporta pakalpojumu izmaksu pieaugumu, uzņēmuma peļņa 2019.gadā veidoja 164,12 tūkst. EUR (2018.gadā uzņēmuma peļņa bija 1,89 miljoni EUR).

AS “PET Baltija” valdes loceklis Kaspars Fogelmanis: “Mūsu no PET pudelēm ražotās otrreizējās izejvielas izmanto iepakojuma un plastmasas izstrādājumu ražotāji visā pasaulē, tostarp, arī starptautiskie zīmoli. 2019.gadā sasniedzām savas līdz šim augstākos ražošanas apjomus. Taču arī šogad, neskatoties uz krīzi, esam turpinājuši nepārtrauktu ražošanu, attīstām PET pārtikas iepakojumu granulu ražošanu un neatlaidīgi strādājam, lai saglabātu ražošanas apjomus arī nepārtikas iepakojuma izejvielu segmentā un būtu gatavi situācijai, kad aktīvu ražošanu atsāks Rietumeiropas autorūpniecības industrija.”

AS “PET Baltija”, pārstrādājot PET (polietilēnteraftalāta) pudeles, ražo augstvērtīgas otrreizējās izejvielas – pārslas un granulas. Uzņēmums 2018.gadā izveidoja atsevišķu pārtikas iepakojuma izejvielu ražotni, kurā gada laikā, pārstrādājot aptuveni 9 tūkst. PET pudeļu, tiek saražoti 6-7 tūkstoši tonnu PET granulu, ko tālāk izmanto pārtikas iepakojumu ražošanā. Uzņēmums ražo 15 dažādus PET otrreizējo izejvielu veidus, kā arī ražošanas process attīstīts tiktāl, ka jaunās izejvielās tiek pārstrādāti arī ražošanas blakus produkti (piemēram, pudeļu etiķetes un korķīši). Tādējādi uzņēmums veicina arī aprites ekonomikas attīstību. AS “PET Baltija” strādā vairāk nekā 200 darbinieki. Uzņēmums ietilpst “Eco Baltia grupā”, kas ir Baltijā lielākā vides un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei. “Eco Baltia grupā” kopumā strādā vairāk nekā 830 darbinieki un tās konsolidētais apgrozījums 2019.gadā bija 70,62 miljoni EUR.

Baltijas reģiona lielākais privātā kapitāla investīciju fonds “INVL Baltic Sea Growth Fund” („Fonds”) ir sekmīgi noslēdzis darījumu par kontrolpaketes (52,81%) iegādi AS “Eco Baltia”, kas ir Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas grupa, kura nodarbojas ar plastmasas otrreizējo izejvielu pārstrādi un atkritumu apsaimniekošanu.

Darījums paredz, ka Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka („ERAB”) saglabās savā īpašumā 30,51% „Eco Baltia” akciju un SIA „Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētāja Māra Simanoviča kontrolē (ar „Penvi Investment Ltd.” starpniecību) paliks 16,68% akciju. Abi atlikušie uzņēmuma līdzīpašnieki ir noslēguši akcionāru līgumu ar Fondu.

Fonda partneris Vītauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis) paziņoja:

„Mēs plānojam veikt ievērojamus kapitālieguldījumus „Eco Baltia” otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudās un, nodrošinot augstas kvalitātes un ilgtspējīgus atkritumu pārstrādes pakalpojumus, nostiprināt Grupas kā Baltijas reģiona aprites ekonomikas virzītājas līderpozīcijas. Mūsdienu pasaule patērē vairāk resursu, nekā planēta spēj nodrošināt, tāpēc ir būtiski izmantot esošos resursus atkārtoti un ilgtspējīgā veidā. Mūsu primārais mērķis ir paplašināt PET izejvielu, kas paredzētas saskarei ar pārtiku, ražošanas jaudas, līdz ar to sekmējot oglekļa pēdas samazināšanos un vides ilgtspējību”.   

„Eco Baltia” grupas ieņēmumi 2019. gadā palielinājās par 9% līdz 70,62 miljoniem eiro, un vairāk nekā 60% no šī apjoma nodrošināja otrreizējo izejvielu pārstrāde. Grupa nodarbina vairāk nekā 800 cilvēkus, un tās lielākie meitasuzņēmumi ir attiecīgi „PET Baltija”, „Eco Baltia vide”, „Nordic Plast”, “Eko Kurzeme”, “Eco Teh Baltia”, “Jumis” un „Latvijas Zaļais punkts”.

Divi „INVL Baltic Sea Growth Fund” partneri – Vītauts Plunksnis un Deimante Korsakaite (Deimantė Korsakaitė) kļūs par „Eco Baltia” padomes locekļiem kopā ar neatkarīgo padomes locekli un atkritumu pārstrādes eksperti Jurgitu Petrauskieni (Jurgita Petrauskienė). ERAB pārstāvis padomē būs Pīters Hjelts (Peter Hjelt), bet Māri Simanoviču pārstāvēs Gints Pucēns.

Fonda izpildpartnere Deimante Korsakaite norādīja:

„Investīcijas stabilos, vadošos Baltijas uzņēmumos ar izteiktu turpmākas izaugsmes potenciālu ir viens no Fonda investīciju darbības pamatvirzieniem. „Eco Baltia” ir Baltijas reģiona aprites ekonomikas priekšgalā un tātad pilnībā atbilst minētajiem kritērijiem. Ar šo darījumu savā investīciju portfelī mēs iekļausim jau trešo uzņēmumu. Tādējādi veicināsim gan atkritumu otrreizējo pārstrādi, gan ilgtspējīgāku dzīvesveidu apstākļos, kad rūpes par apkārtējo vidi kļūst aizvien nozīmīgākas”.

ERAB Baltijas reģiona nodaļas vadītājs Īans Brauns (Ian Brown) uzsvēra:

„Mēs ar lielāko prieku atbalstām Baltijas vadošo privātā kapitāla investīciju fondu un „Eco Baltia” izaugsmi, jo mūsu mērķis ir radīt reālu vērtību aprites ekonomikas modelī, kas gūst aizvien lielāku ievērību”.

SIA „Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs atzina:

„Esam gandarīti piesaistīt tik ievērojamu Baltijas investoru, kāds ir „INVL Baltic Sea Growth Fund”. Ceram, ka līdz ar šo jauno pavērsienu sāksies arī nākamais posms uzņēmuma attīstībā, kas neapšaubāmi Grupai un tās uzņēmumiem plašāk atvērs durvis uz jaunām globālām iespējām un tirgiem. Otrreizējo izejvielu pārstrādes nozarē šāda internacionalizācija ir īpaši svarīga, jo tā sniegs mums iespējas sadarboties ar lieliem starptautiskiem uzņēmumiem un paplašināt „Eco Baltia” sadarbības tīklu visā pasaulē”.

 Par „ INVL Baltic Sea Growth Fund”:

„INVL Baltic Sea Growth Fund” ar kopējo portfeli 165 miljoni eiro ir lielākais privātā kapitāla investīciju fonds Baltijā, un tā pamata investors ir Eiropas Investīciju fonds („EIF”).

EIF ir apņēmies nodrošināt 30 miljonu eiro finansējumu, izmantojot atbalstu no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, kas ir Investīciju plāna Eiropai (jeb t.s. Junkera plāna) būtisks elements. Finansējums tiks piešķirts arī no Baltijas Inovāciju fonda iniciatīvas, kas izstrādāta sadarbībā ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valdībām. Tās mērķis ir palielināt kapitālieguldījumus mazajos un vidējos Baltijas uzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu.

Fonda mērķis ir izveidot daudzpusīgu ieguldījumu portfeli, vienā uzņēmumā ieguldot 10-30 miljonus eiro, lai iegādātos kontrolpaketi vai būtisku mazākuma līdzdalību dažādos uzņēmumos, kam piemīt liels izaugsmes potenciāls un kuri spēs pienācīgi konkurēt starptautiskā līmenī.

Fonds darbojas galvenokārt Baltijas valstīs un tām tuvākajos Polijas reģionos, Skandināvijā un Centrāleiropā. Līdz šim Fonds ir ieguldījis divos uzņēmumos, kuri pārstāv veselības aprūpes sektoru un būvniecības nozari.

Fondu pārvalda viens no Lietuvas vadošajiem aktīvu pārvaldības uzņēmumiem – „Invalda INVL” no „INVL Asset Management” grupas. Grupas uzņēmumi pārvalda pensiju un kopieguldījumu fondus, alternatīvos ieguldījumus, individuālos portfeļus, privāto kapitālu un citus finanšu instrumentus. Grupai ir vairāk nekā 200 000 klientu Lietuvā un Latvijā. Starptautiskie investori ir uzticējuši grupai pārvaldīt aktīvus, kuru kopējais apjoms 2019. gada beigās pārsniedza 1 miljardu eiro. „Invalda INVL” ir sekmīgi darbojusies kopš tās dibināšanas 1991. gadā un tagad lepojas ar 28 gadu pieredzi privātā kapitāla pārvaldībā Baltijas valstīs, kā arī Centrāleiropā un Austrumu Eiropā, vienlaikus attīstot uzņēmumus, kas ir izveidojušies par pārliecinošiem tirgus līderiem.

Par “Eco Baltia grupu”:

“Eco Baltia grupa”, kuras mātes kompānija ir AS “Eco Baltia”, ir lielākā vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupa Baltijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei. “Eco Baltia grupas” uzņēmumi gadā pārstrādā aptuveni 50 500 polimēru iepakojumu, ražojot augstvērtīgas otrreizējās izejvielas, ko tālāk var izmantot jaunu produktu ražošanā. 2019.gadā sākta arī lietoto riepu pārstrāde. Ik gadu uzņēmums investē vairāk nekā 4 miljonus eiro pārstrādes tehnoloģijās un vairāk nekā 500 000 eiro atkritumu savākšanas infrastruktūras pilnveidošanā. Grupā ietilpstošie plastmasas pārstrādes uzņēmumi ir nozares līderi Baltijā un sasniedz 2% no kopējā Eiropas nozares tirgus. Grupā ietilpst vides apsaimniekošanas, otrreizējo izejvielu savākšanas un izlietotā iepakojuma pārstrādes uzņēmumi „Latvijas Zaļais punkts”, „Eco Baltia vide”, „Eko Kurzeme”, „Jumis”, „PET Baltija”, „Nordic Plast” un „Eco Teh Baltia”.