Month: January 2022

Baltijas reģionā lielākais privātais investīciju fonds “INVL Baltic Sea Growth Fund” ir iegādājies kontrolpaketi (52,81%) un kļuvis par vairākuma akcionāru Baltijā lielākajā vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupā AS “Eco Baltia”.

AICINĀM MEDIJU PĀRSTĀVJUS UZ ATTĀLINĀTO PRESES KONFERENCI PAR IZMAIŅĀM “ECO BALTIA” AKCIONĀRU SASTĀVĀ UN UZŅĒMUMA NĀKOTNES ATTĪSTĪBAS PLĀNIEM

OTRDIEN, 30. JŪNIJĀ, PLKST. 11.00

VIETNĒ ZOOM: https://zoom.us/j/94820034020

Preses konferencē piedalīsies “INVL Baltic Sea Growth Fund” partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis) un “Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Preses konference norisināsies latviešu un angļu valodā.

Par Eco Baltia grupu:

“Eco Baltia grupa”, kuras mātes kompānija ir AS “Eco Baltia”, ir lielākā vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupa Baltijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei. “Eco Baltia grupas” uzņēmumi gadā pārstrādā aptuveni 50 500 polimēru iepakojumu, ražojot augstvērtīgas otrreizējās izejvielas, ko tālāk var izmantot jaunu produktu ražošanā. 2019. gadā sākta arī lietoto riepu pārstrāde. Ik gadu uzņēmums investē vairāk nekā 4 miljonus EUR pārstrādes tehnoloģijās un vairāk nekā 500 000 EUR atkritumu savākšanas infrastruktūras pilnveidošanā. Grupā ietilpstošie plastmasas pārstrādes uzņēmumi ir nozares līderi Baltijā un sasniedz 2% no kopējā Eiropas nozares tirgus. Grupā ietilpst vides apsaimniekošanas, otrreizējo izejvielu savākšanas un izlietotā iepakojuma pārstrādes uzņēmumi „Latvijas Zaļais punkts”, „Eco Baltia vide”, „Eko Kurzeme”, „Jumis”, „PET Baltija”, „Nordic Plast” un „Eco Teh Baltia”.

Par „INVL Baltic Sea Growth Fund”:

„INVL Baltic Sea Growth Fund” ar kopējo portfeli 165 miljoni eiro ir lielākais privātā kapitāla investīciju fonds Baltijā, un tā pamata investors ir Eiropas Investīciju fonds („EIF”).

EIF ir apņēmies nodrošināt 30 miljonu eiro finansējumu, izmantojot atbalstu no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, kas ir Investīciju plāna Eiropai (jeb t.s. Junkera plāna) būtisks elements. Finansējums tiks piešķirts arī no Baltijas Inovāciju fonda iniciatīvas, kas izstrādāta sadarbībā ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valdībām. Tās mērķis ir palielināt kapitālieguldījumus mazajos un vidējos Baltijas uzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu.

Fonda mērķis ir izveidot daudzpusīgu ieguldījumu portfeli, vienā uzņēmumā ieguldot 10-30 miljonus eiro, lai iegādātos kontrolpaketi vai būtisku mazākuma līdzdalību dažādos uzņēmumos, kam piemīt liels izaugsmes potenciāls un kuri spēs pienācīgi konkurēt starptautiskā līmenī.

Fonds darbojas galvenokārt Baltijas valstīs un tām tuvākajos Polijas reģionos, Skandināvijā un Centrāleiropā. Līdz šim Fonds ir ieguldījis divos uzņēmumos, kuri pārstāv veselības aprūpes sektoru un būvniecības nozari.

Fondu pārvalda viens no Lietuvas vadošajiem aktīvu pārvaldības uzņēmumiem – „Invalda INVL” no „INVL Asset Management” grupas. Grupas uzņēmumi pārvalda pensiju un kopieguldījumu fondus, alternatīvos ieguldījumus, individuālos portfeļus, privāto kapitālu un citus finanšu instrumentus. Grupai ir vairāk nekā 200 000 klientu Lietuvā un Latvijā. Starptautiskie investori ir uzticējuši grupai pārvaldīt aktīvus, kuru kopējais apjoms 2019. gada beigās pārsniedza 1 miljardu eiro. „Invalda INVL” ir sekmīgi darbojusies kopš tās dibināšanas 1991. gadā un tagad lepojas ar 28 gadu pieredzi privātā kapitāla pārvaldībā Baltijas valstīs, kā arī Centrāleiropā un Austrumu Eiropā, vienlaikus attīstot uzņēmumus, kas ir izveidojušies par pārliecinošiem tirgus līderiem

Neskatoties uz Covid-19 ieviestajiem ierobežojumiem neskaitāmās jomās un norisēs valstī, Latvijas skolās noslēdzies 2019./2020. mācību gads. Tā laikā līdz pat martā ieviestajam ārkārtas stāvoklim valstī “Eco Baltia grupa” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu īstenoja izglītojošu vides lekciju un ekskursiju programmu. Tajā  piedalījās aptuveni 400 audzēkņi no vairāk nekā 20 Latvijas skolām. Ekskursiju laikā skolēni guva padziļinātu ieskatu vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes nozarē, kā arī piedalījās viktorīnā, sacenšoties zināšanās ar citām skolām par dažādiem vides jautājumiem. Augstākos rezultātus viktorīnā parādīja privātā Montesori sākumskola “Pētnieki”, atbildot pareizi uz teju visiem viktorīnas jautājumiem.

SIA “Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Svarīgi, ka bērni un jaunieši draudzīgu attieksmi pret vidi iemācās jau mazotnē. Mainoties laikam, kad pasaule virzās uz aprites ekonomikas iedzīvināšanu, izglītota jaunatne būs kā nākotnes pamats ilgtspējīgākai attīstībai gan katra personīgā, gan dažādu nozaru līmenī. Mēs redzam, ka skolēni jau tagad ir zinoši un ieinteresēti jautājumos par vides saglabāšanu un pareizu atkritumu šķirošanu, kā arī pārstrādes procesiem. Lai arī drošības apsvērumu dēļ klātienes ekskursijas mūsu rūpnīcās  ir atceltas, esam jau sākuši darbu pie alternatīvu apzināšanas virtuālā vidē, lai nākamajā mācību gadā varam turpināt sekmīgi iesākto.”  

Skolēnu ekskursijas notika “Eco Baltia grupas” otrreizējo izejvielu pārstrādes rūpnīcās – PET pudeļu pārstrādes rūpnīcā “PET Baltija”, Jelgavā, un dažādu plastmasas iepakojumu pārstrādes rūpnīcā “Nordic Plast” Olainē, kā arī vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” šķirošanas centrā Rumbulā.

Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis: “Diendienā sadarbībā ar partneriem strādājam pie tā, lai pēc iespējas vairāk sašķiroto izejvielu nonāktu otrreizējā apritē. Paralēli tam būtisks darbs tiek ieguldīts sabiedrības informētībā, jo viens ir uzlikt atkritumu šķirošanas konteineru, taču jau pavisam kas cits – radīt izpratni cilvēkiem par to, kāpēc svarīgi šo tvertni izmantot un šķirot atkritumus. Mūsu pieredze rāda, ka bieži vien bērni ir tie, kuri pēc mūsu vadītājām ekskursijām un semināriem sāk jaunas tradīcijas ģimenē, tostarp, arī atkritumu šķirošanu. ”

Ekskursiju laikā skolēni atbildēja uz desmit viktorīnas jautājumiem par pareizu atkritumu šķirošanu, otrreizējo izejvielu pārstrādi, dažādu atkritumu veidu sadalīšanās laiku dabā un citiem tematiem. Kopumā viktorīnā bija iespēja iegūt 40 punktus.  Visaugstāko rezultātu sasniedza privātā Montesori sākumskola “Pētnieki”, kuras 4., 5., un 6.klases skolēnu komanda ieguva 38 punktus. Vidējais iegūtais punktu skaits starp visiem dalībniekiem bija 30,8.

“Viena no mūsu skolas pamatvērtībām ir atbildība pret sevi un vidi, kurā dzīvojam, tas ietver gan skolas vidi, gan jebkuru vietu, kur dzīvojam un atpūšamies. Bieži ar skolēniem runājam, ka rūpes par pasauli ap mums sākas ar it kā pavisam nelieliem ieradumiem, piemēram, auduma maisiņa un personīgās ūdens pudeles lietošanu, bet skolēniem patīk runāt arī par globālām tēmām, piemēram, okeānu piesārņojumu un dažādu dzīvnieku sugu apdraudējumiem. Arī skolā cenšamies šķirot atkritumus, popularizēt „Zero waste” ideju un dot dažādiem jau lietotiem materiāliem un lietām otro iespēju. Ekskursija un nodarbība rūpnīcā „Pet Baltija” Jelgavā bija brīnišķīgs papildinājums jau skolā apgūtajam, vienlaikus, tā bija iedvesmojoša pieredze – redzēt un labāk izprast procesu, kurā no dzēriena pudeles top noderīgs un tālāk izmantojams izejmateriāls. Esam ļoti iepriecināti par labajiem rezultātiem viktorīnā, sevišķi tāpēc, ka spilgti atceros, ar kādu degsmi skolēni tajā piedalījās,“ pauž privātās Montesori sākumskolas “Pētnieki” 4.,5. un 6.klases skolotāja Kristīne Ozoliņa.

Ņemot vērā valstī un visā pasaulē notiekošo saistībā ar Covid-19, “Eco Baltia grupas” un Latvijas Zaļā punkta rīkotās skolēnu ekskursijas klātienē 2020./2021.gada pirmajā semestrī nenotiks, taču plānots sagatavot piedāvājumu attālinātām nodarbībai, par ko informācija būs pieejama jaunā mācību gada sākumā.

2019./2020.gada ekskursiju viktorīnu rezultāti:

Vieta	Skola/klase
1.	Montesori sākumskola “Pētnieki” – 4.,5.,6.klašu grupa
2.	Jelgavas pamatskola “Valdeka” – 6.klase
3.	Jelgavas pamatskola “Valdeka”
4.	Ikšķiles vidusskola – 6.d klase
5.	Skrundas vidusskola – 6.b klase
6.	Ikšķiles vidusskola – 6.b klase
7.	Jelgavas pamatskola “Valdeka “ – 7.klase
8.	Salgales pamatskola – 4.klase
9.	Dobeles sākumskola
10.	Lībagu sākumskola – 3.un 4.klase
11.	Jelgavas Spīdolas skola
12.	Ulbrokas vidusskola – 3.c klase
13.	Ādažu Valdorfa skola – 9.klase
14.	Rīgas Lietuviešu vidusskola – 8.b klase
15.	Mālpils vidusskola – 2.a klase
16.	Mālpils vidusskola – 3.a klase
17.	Jelgavas 4.sākumskola

SIA “Eco Baltia grupa” ir lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas līdz otrreizējo izejvielu pārstrādei. Grupā ietilpst vides apsaimniekošanas, otrreizējo izejvielu savākšanas un izlietotā iepakojuma pārstrādes uzņēmumi – „Latvijas Zaļais punkts”, „Eco Baltia vide”, „Eko Kurzeme”, „Jumis”, „PET Baltija”,  „Nordic Plast” un „Eco Teh Baltia”.

AS „Latvijas Zaļais punkts” ir pieredzes bagātākā ražotāju atbildības organizācija Latvijā, kura rūpējas par izlietotā iepakojuma un videi kaitīgo preču šķirošanas, savākšanas un pārstrādes sistēmu izveidi visā Latvijas teritorijā. „Latvijas Zaļā punkta” vīzija ir veidot Latviju kā valsti bez atkritumiem, kurā  viss tiek sašķirots, pārstrādāts un visam tiek atrasta vērtība.

Pandēmija un karantīna noteikti būs publiskajā telpā 2020. gadā biežāk lietoto vārdu vidū. Taču vēl nesenā pagātnē vārdu savienojums «klimata krīze» bija viens no karstajiem tematiem starptautiskajos medijos un globālo līderu dienaskārtībā.

Gan vietējie, gan starptautiskā tirgus spēlētāji izstrādāja, prezentēja un centās arī ieviest dzīvē savas ilgtspējas stratēģijas, lai pierādītu, ka viņi ar savu rīcību cenšas reaģēt uz klimata krīzi un ir gatavi strādāt ilgtspējīgāk. Taču šobrīd arvien skaidrāk redzam, ka starp vārdiem «pandēmija » un «klimata krīze» veidojas sadursme un rezultātā labi iecerētās un pat iesāktās ilgtspējas stratēģijas nonākušas karantīnā. Turklāt nevis uz divu nedēļu termiņu, bet, visticamāk, uz krietni ilgāku periodu, kamēr ekonomikas sāks atgūties no piedzīvotā vīrusa šoka un pašam vīrusam pretī varēs likt vakcīnu vai zāles. Tāpēc joprojām aktuāli ir jautājumi, cik paliekošas būs šīs pārmaiņas un ar kādu ekonomikas modeli pasaule pamodīsies pēc Covid-19 ieviestās karantīnas.

Plastmasas patēriņš aug

Ja palūkojamies tikai uz Latvijas tirgu saistībā ar ieviestajām drošības prasībām Covid- 19 slimības ierobežošanai, redzam, ka plastmasas iepakojuma un dažāda veida izstrādājumu patēriņš ir ievērojami audzis. Iepriekš bijām uzņēmuši skaidru ceļu uz iepakojuma mazināšanu, pārstrādājama iepakojuma izmantošanu un beziepakojuma risinājumiem, savukārt šobrīd savu renesansi atkal piedzīvo plastmasas maisiņi un vienreizlietojamie trauki, kuri tiek ražoti no pirmreizējām izejvielām ar ierobežotām pārstrādes iespējām pēc tam, kad tie ir izlietoti.

Šajā pandēmijas periodā nevienu vairs nepārsteigs, ka ikkatra bulciņa ir savā plastmasas plēvītē un vienreizlietojamās kafijas krūzītes pirms izsniegšanas klientam tiek pat sapakotas vēl plastmasas maisiņos. Protams, šie pasākumi tiek veikti tikai tādēļ, lai pasargātu cilvēkus, jo šobrīd informācija par to, cik ilgi koronavīruss spēj izdzīvot uz dažādām virsām, ir visai pretrunīga. Taču arī tad, ja esam spiesti izmantot daudz vairāk iepakojuma, nekā mums gribētos, joprojām ir lietas, ko ikviens iepakotājs, ražotājs vai patērētājs var darīt.

Seši būtiski soļi

Pirmkārt, ražotājiem priekšroka ir jādod tādam produktu iepakojumam, kuru pēc tam, kad produkts ir izpakots un sašķirots, varēs pārstrādāt.

Ja uzņēmumam nepieciešams atbalsts un papildu kompetence iepakojuma izvēlē, droši var izmantot Latvijas Zaļā punkta sadarbībā ar Latvijas Iepakojuma asociāciju un Latvijas Lauksaimniecības universitāti piedāvāto iepakojuma sertifikāciju Zaļi pakots, kur var pārliecināties, ka iepakojums tiešām ir pārstrādājams, un saņemt ieteikumus videi draudzīgāka iepakojuma izvēlē.

Otrkārt, lai arī pašlaik naftas cenu krituma ietekmē iepakojuma un arī dažādu citu plastmasas izstrādājumu ražošanai pirmreizējās izejvielas ir krietni lētākas, tomēr ražotājiem joprojām fokuss būtu jāliek uz jau pārstrādāto izejvielu izmantošanu. Eco Baltia grupas rūpnīcas, kas pārstrādā dažādus plastmasas iepakojumus jaunās izejvielās, patlaban ļoti tieši sāk just sekas tam, ka iepakojuma ražotāji pandēmijas ietekmē nolēmuši iet vieglāko ceļu un prioritāri izvēlas pirmreizējās izejvielas. Mūsu rūpnīcas PET Baltija un Nordic Plast ir lieli eksportētāji un darba devēji gan Jelgavā, gan Olainē, taču eksporta tirgos arvien skaidrāk iezīmējas, ka pieprasījums pēc pārstrādātajām izejvielām ir nokrities.

Tāpēc gan Eiropas Savienības, gan nacionālajā līmenī būs jādomā, kā saglabāt fokusu uz aprites ekonomiku un ilgtspējīgāku resursu patēriņu, lai kopā ar vīrusu neuzveiktu arī eksportspējīgus ražotājus un vienu no perspektīvākajām nākotnes industrijām, kas pēc tam būs jāceļ no jauna ar vēl milzīgākiem ieguldījumiem.

Treškārt, patērētājiem un ikvienam pircējam veikalā vai jebkurā citā tirdzniecības vietā priekšroka jādod produktiem, uz kuriem ir norāde, ka tie kaut vai daļēji ražoti no pārstrādātām izejvielām vai ir pārstrādājami. Joprojām varam uz veikalu doties ar saviem maisiņiem, plānot savus pirkumus, nelikt katru produktu vairākkārtīgos plastmasas slāņos un galu galā atbalstīt vietējos ražotājus, izvēloties pašmāju ražotāju preci, īpaši, ja tā ir iepakota videi draudzīgi un bez čaukstošiem un spīdošiem materiāliem, kuri dienas beigās nonāks poligonā.

Ceturtkārt, gan Latvijā, gan arī eksporta tirgos jūtams, ka iedzīvotāji un uzņēmumi vīrusa trakumā ir aizmirsuši par atkritumu šķirošanu. Arvien lielākos apjomos šķiroto atkritumu konteineros nonāk sadzīves atkritumi, sašķiroto atkritumu apjoms ir mazāks, un tirgos sāk pietrūkt kvalitatīva materiāla, ko varētu pārstrādāt jaunās izejvielās. Ko darīt? Atbilde ir pavisam vienkārša: sākt vai turpināt rūpīgi šķirot atkritumus un izmantot to infrastruktūru, kas ir pieejama pašvaldībās. Eco Baltia grupas uzņēmumi arī šajā laikā iedzīvotājiem ir nodrošinājuši iespēju šķirot gan konteineros, gan šķirošanas laukumos un pat organizē bezkontakta savākšanu, piemēram, elektroiekārtām. Tāpēc iedzīvotājiem un uzņēmumiem vienkārši jāizmanto šīs iespējas un jāatgriežas pie rūpīgas atkritumu šķirošanas.

Pat ja liekas, ka šobrīd ir citas prioritātes, jāatceras, ka lielākā daļa no mūsu radītajiem atkritumiem dabā nesadalās un katrs nešķiroto atkritumu kilograms tā arī paliks poligona kalnā.

Piektkārt, laikā, kad valdības ieplūdina budžeta līdzekļus dažādu nozaru atbalstam, lai stimulētu ekonomiku, jāparedz, ka šis atbalsts veicinās arī aprites ekonomikas principu īstenošanu.

Piemēram, ja atvēlam 75 miljonus eiro ceļu būves projektiem, obligāti iepirkumā jānosaka kritērijs, ka tiks izmantotas otrreizējās izejvielas, piemēram, ceļmalu labiekārtošanā komposts no bioatkritumiem vai asfaltbitumena maisījumos tiks iestrādātas pārstrādāto riepu gumijas granulas, ko citur pasaulē jau praktizē ar ļoti labiem rezultātiem. Ja valsts iepērk dezinfekcijas līdzekļus, obligātam kritērijam jābūt, ka tie ir pārstrādājamās vai atkārtoti uzpildāmās pudelēs.

Sestkārt, ilgtspējīga valsts politika krīzes pārvarēšanai nozīmētu arī to, ka atbalsts krīzē cietušajiem uzņēmumiem tiek turpināts vēl vismaz līdz gada beigām. Piemēram, atkritumu pārstrādes nozarē pandēmijas reālās sekas arvien vairāk sajūtam tikai tagad, jo eksporta partneri neveic jaunus pasūtījumus.

Lielu daļu pieprasījuma pēc otrreizējām plastmasas izejvielām veidoja tieši autorūpniecība, kas visā Eiropā uz pāris mēnešiem bija teju pilnībā apturēta.

Turklāt prognozējams, ka atgūšanās arī eksporta tirgos notiks pakāpeniski. Tā ir būtiska atšķirība no iepriekšējās krīzes, kad tieši darbs eksporta tirgos palīdzēja Latvijai tikt cauri krīzei un visa krīzes izejas stratēģija pamatā bija balstīta eksporta veicināšanā.

Šoreiz arī eksporta tirgos ir bezprecedenta situācija, kas rada izaicinājumus eksportētājiem no dažādām nozarēm.

Pat ja Covid-19 ietekmē planēta varēja ieelpot nedaudz svaigāka gaisa elpu un klimata krīzei bija šķietama pauze, skaidrs, ka līdz ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, lidojumu atsākšanos, tūristu plūsmām un rūpnīcu darbības atjaunošanu klimata krīze tepat vien paliks un ilgtspējas stratēģijas būs pat nozīmīgākas nekā līdz šim.

Turklāt ilgtspēja aptver daudz plašāku darbalauku nekā tikai ietekmi uz vidi. Arī šajā krīzes situācijā Latvijā varam labi pārliecināties, cik nozīmīga loma bijusi uzņēmumu atbildībai pret saviem darbiniekiem un kopienām – gan ar godīgu nodokļu maksāšanu, lai darbinieki krīzes brīdī būtu pasargāti un saņemtu atbalstu, gan ar atbildīgu rīcību, ieviešot drošības pasākumus darbavietās, kas maksimāli pasargātu strādājošos no savstarpējās inficēšanās riska. Latvijai šis laiks jāizmanto, lai pārorientētos uz aprites ekonomikas modeli un izmantotu to vērtības celšanai visās nozarēs un jomās.

Publicēts laikrakstā “Diena“, 12.06.2020.