Month: January 2022

Eco Baltia grupas otrreizējo izejvielu pārstrādes rūpnīcas Nordic Plast, PET Baltija un arī riepu pārstrādes līnija Tukumā turpina darbu nepārtrauktā režīmā. Nepārtrauktā režīmā pakalpojumi tiek nodrošināti arī atkritumu apsaimniekošanā visos novados, kuros sniedzam šos pakalpojumus.

Kopumā ļoti operatīvi spējām pielāgoties jaunajai situācijai, nodrošināt visu nepieciešamo darbinieku drošībai, lai varētu turpināt darbu nepārtrauktā režīmā. Galvenās izmaiņas attiecas tieši uz darba organizāciju uzņēmumos un ražotnēs – attālinātais darbs biroja darbiniekiem, papildu aizsardzības pasākumi šoferiem un krāvējiem, ražotņu darbiniekiem, apģērba, telpu, automašīnu papildu dezinfekcija, izmaiņas iekšējā darbinieku kustībā un maiņu nomaiņas procedūrās, distancēšanās pasākumi ražotņu darbiniekiem, materiālu plūsmu izmaiņas, lai maksimāli izslēgtu inficēšanās riskus darbinieku vidū. Tieši darbinieku aizsardzība un drošība bijusi mūsu prioritāte, lai varam nodrošināt arī darba nepārtrauktību visos biznesa virzienos.

Ņemot vērā, ka daudzi uzņēmumi un iestādes ir apturējuši vai būtiski ierobežojuši darbu, samazinājies kopējais sadzīves atkritumu apjoms par aptuveni 10%. Īpaši izteikti tas vērojams Rīgā un Pierīgā, kur virkne tradicionālo sadzīves atkritumu radītāju, piemēram, kafejnīcas, publisko pasākumu rīkotāji, skolu ēdnīcas, biroji utt., ir dīkstāvē. Vienlaikus, ņemot vērā, ka daudz vairāk laika cilvēki pavada mājās, palielinās konteineru piepildījums pie daudzdzīvokļu namiem, kas gan nekompensē apsaimniekoto atkritumu apjoma kritumu komercsektorā. Tā kā palielinās to gadījumu skaits, kad privātpersonu konteineri piepildās pirms grafikā noteiktā laika, mēs aicinām klientus, īpaši daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājus, izvērtēt atkritumu izvešanas biežumu un pieteikt papildu izvešanu, nevis veidot mazās izgāztuves ap konteineriem.

Papildu tam redzam, ka arī atkritumu šķirošanas konteineros nonāk vairāk sadzīves atkritumu. Tas varētu būt saistīts ar to, ka sadzīves atkritumu konteinerus iedzīvotāji piepilda pirms grafikā paredzētās izvešanas, tāpēc mēģina savus atkritumus izmest pie šķirotajiem, kas nav atļauts. Tas savukārt ietekmē tālāko to šķirošanas procesu, kas tiek veikts manuāli ar cilvēku līdzdalību.

Naftas cenu straujais kritums ietekmēja arī otrreizējo izejvielu tirgu, kur nepārstrādātajiem polimēru iepakojumiem bija cenas un pieprasījuma kritums. Līdz ar OPEC lēmumu samazināt naftas ieguvi ceram, ka situācija šajā tirgū stabilizēsies, bet, pakāpeniski atceļot Covid-19 ierobežojumus citās Eiropas valstīs, palielināsies arī pieprasījums pēc otrreizējām izejvielām – gan tām, ko tirgojam nepārstrādātas, gan arī jau pārstrādes produktiem. Pozitīvas tendences pēc divu gadu cenu lejupslīdes vērojamas kartona tirgos, taču svarīgi, lai tas nav tikai īstermiņa efekts, jo pretējā gadījumā kartons šobrīd kļuvis par karsto kartupeli, kuru neviens Latvijā īsti negrib vākt un šķirot, jo par tā tālāku realizēšanu gluži vai jāpiemaksā.

Protams, mūsu uzņēmumu darbību ietekmē arī tas, ka virkne mūsu klientu gan Latvijā, gan eksporta tirgos savu biznesu ir apturējuši vai pat pārtraukuši pilnībā. Ir palielinājies debitoru īpatsvars, taču kopīgi ar klientiem risinām šos gadījumus. Atkritumu apsaimniekošanā absolūti lielāko daļu mūsu pakalpojumu maksā veido izmaksas par atkritumu noglabāšanu poligonā un DRN, tāpēc savu iespēju robežās individuālos gadījumus izvērtējam un nepiemērojam līgumos noteiktās soda sankcijas. Taču, ieilgstot dīkstāvei virknē nozaru, prognozējams, ka klientu maksātspēja turpinās pasliktināties, tāpēc valsts atbalsta pakā būtu jāiekļauj arī instrumenti apgrozāmo līdzekļu finansēšanai atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem.

Eksporta partneriem esam ieviesuši arī papildu darījumu pārbaudes procedūras, lai varam būt droši, ka klients būs maksātspējīgs un nenonāks mūsu debitoru sarakstā. Pārstrādes sektorā šobrīd cerības dod tas, ka daļa mūsu eksporta valstu jau paziņojušas, ka pakāpeniski atcels ierobežojumus, kas attiecas uz uzņēmumu darbību, tāpēc varētu atjaunoties arī lielāks pieprasījums pēc mūsu ražotajiem produktiem.

Principā šobrīd stabils un pat nedaudz augošs pieprasījums pēc mūsu ražotajām otrreizējām izejvielām ir pārtikas iepakojumu izgatavotāju segmentā.

Covid-19 informācijas burbulis savukārt piebremzējis arī līgumu pārslēgšanas procesu Rīgā. Šobrīd gan vērojams, ka, nedaudz dažādojoties informācijas plūsmai publiskajā telpā, ko uz pāris nedēļām pilnībā bija pārņēmis vīruss, iedzīvotāji arī aktīvāk sāk slēgt līgumus. Iespējams, tas saistīts arī ar to, ka esam visi apraduši ar jauno situāciju un sapratuši, ka pat šādos apstākļos dzīve turpinās. Un arī mēs veicam apjomīgus priekšdarbus un investīcijas, lai sagatavotos 20. maijam un varētu kvalitatīvi sākt darbu un klientu apkalpošanu jaunajās Rīgas teritorijās.

Tas, kas šobrīd rada bažas, ir, ka valsts izstrādātie instrumenti uzņēmējdarbības atbalstam tiek koncentrēti uz uzņēmumiem, kuru apgrozījuma kritums ir vismaz 30%. Taču arī 15% vai 25% apgrozījuma kritums jebkuram uzņēmumam, kas ir godprātīgi veicis visu nodokļu nomaksu un maksājis konkurētspējīgas algas, un grib turpināt strādāt, ir pietiekami liels, lai tam varētu rasties nepieciešamība pēc valsts atbalsta. Piemēram, ja kādā no biznesa virzieniem iestājas dīkstāve, būtu tikai pareizi, ja varētu saņemt, piemēram, dīkstāves pabalstus tiem darbiniekiem, kuri strādājuši šajā virzienā, ļaujot pilnvērtīgi funkcionēt citām biznesa vienībām un pasargājot pārējos darbiniekus. Daudz labākā situācijā ir tie uzņēmumi un organizācijas, kas telpas nomājuši no publiskā sektora, kas patlaban piemēro nomas maksas atlaides. Privātie telpu attīstītāji un nomnieki šādas atlaides nevar piedāvāt, jo viņiem pašiem jāpilda savas saistības pret kreditoriem.

Attiecīgi valstij būtu jārod risinājums, lai arī privāto iznomātāju telpu (piemēram, industriālo parku) īrnieki šajā krīzes situācijā nepieciešamības gadījumā varētu saņemt atlaides nomas maksām, kas veido apjomīgu daļu izdevumos. Tas būtu nozīmīgs un praktisks atbalsts virknei ražojošo uzņēmumu. Tā kā tiek diskutēts par nozarēm, kuru darbiniekiem ir iespēja veikt bezmaksas Covid-19 testus, tad, mūsuprāt, noteikti šajā sarakstā jāiekļauj arī atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes nozare, ņemot vērā, ka šie pakalpojumi ir un būs jānodrošina neatkarīgi no turpmākās situācijas attīstības, turklāt šos pakalpojumus nekādā veidā nav iespējams nodrošināt attālināti.

Kopumā, raugoties uz priekšu, šobrīd ir sarežģīti prognozēt, kādu un cik lielu ietekmi Covid-19 pandēmija atstās uz atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes nozari. Tā kā lielā mērā esam saistīti kā ar iekšējo patēriņu, kas veido apsaimniekoto atkritumu plūsmas, tā arī ar situāciju eksporta tirgos, jo šķirotie materiāli un mūsu ražotās otrreizējās izejvielas pamatā tiek eksportētas, pavērsieni var būt dažādi. Situācija arī dažādos nozares uzņēmumos var veidoties ļoti atšķirīga. Taču mēs rūpīgi plānojam savu darbu, veicam iekšējo risku vadību un investīciju plānu pārskatīšanu atbilstoši aktuālajai situācijai, lai varam šo posmu ne vien pārdzīvot, bet arī izmantot savas efektivitātes un konkurētspējas celšanai, nezaudējot fokusu uz atkritumu šķirošanu, pārstrādi un eksportu, nevis tikai atkritumu aizvešanu uz poligonu.

* SIA “Eco Baltia grupas” valdes prieksšēdētāja viedoklis, kas publicēts 2020.gada 28.aprīļa laikrakstā “Dienas Bizness”.

Šā gada 1.aprīlī AS “Eco Baltia” padome vienbalsīgi lēmusi paplašināt valdes sastāvu un iecēlusi holdinga mātes kompānijas valdē Salvi Lapiņu. Tādējādi turpmāk AS “Eco Baltia” valde strādās piecu cilvēku sastāvā. Valdē darbu turpinās arī Santa Spūle, Jānis Aizbalts, Kaspars Fogelmanis un Ingus Skadmanis.

“Grupas uzņēmumu konsolidētais apgrozījums pēdējos gados ir stabili audzis, taču līdz ar lielākiem biznesa apjomiem un izaicinājumiem starptautiskajos tirgos palielinās arī atbildības un nepieciešamās kompetences. Novērtējot S.Lapiņa līdzšinējo pieredzi un profesionalitāti, vēlamies stiprināt “Eco Baltia grupas” pozīcijas un paplašināt eksporta potenciālu, kas ir īpaši svarīgi šajos neskaidrajos ekonomikas attīstības apstākļos. Jaunā valdes locekļa pienākumos ietilps arī nodrošināt akcionāru un investoru attiecības, palīdzot uzņēmumam piesaistīt nepieciešamo finansējumu attīstības projektiem,” skaidro AS “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs.

 “Man ir bijusi iespēja strādāt ar dažādiem uzņēmumiem un piedalīties arī to izaugsmes maratonos, nevis tikai sprintos. Lai uzņēmums varētu augt ilgtermiņā un izturēt šo maratonu, ļoti svarīga ir stratēģiska visu līmeņu koordinācija, vienota stratēģija, redzējums un caurspīdīga un saprotama pārvaldība. Tāpēc esmu pārliecināts, ka ar savu pieredzi varēšu profesionāli palīdzēt AS “Eco Baltia” gan iespējami sekmīgāk pārdzīvot šo saspringto laiku pasaules un Latvijas ekonomikā, gan sasniegt arī ambiciozākos attīstības mērķus,” uzsver S.Lapiņš.

S. Lapiņš ir studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Strādājis Pasaules Bankas misijā Baltijas valstīs, bijis SIA “Hansa Investment Latvia” analītiķis, SIA “Tallinna Pank Leasing Latvia” direktora vietnieks, AS “Nord/LB Latvija” Kredītresursu rehabilitācijas pārvaldes vadītājs, SIA “Forma Tres” finanšu direktors un SIA “Balartis” valdes priekšsēdētājs. S.Lapiņš bijis arī ilggadējs farmācijas kompānijas AS “Olainfarm” valdes loceklis un investoru attiecību vadītājs.

AS “Eco Baltia” valde ir māteskompānija Baltijā lielākajai vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupai “Eco Baltia grupa”. Tajā ietilpst vides apsaimniekošanas, otrreizējo izejvielu savākšanas un izlietotā iepakojuma pārstrādes uzņēmumi –„Eco Baltia vide”, „Eko Kurzeme”, „Jumis”, „Latvijas Zaļais punkts”, „PET Baltija”,  „Nordic Plast” un „Eco Teh Baltia”.

“Eco Baltia grupas” PET pudeļu pārstrādes uzņēmuma AS “PET Baltija” pārtikas iepakojuma otrreizējo izejvielu ražotne saņēmusi Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) atzinumu, ka ražotne pilnībā ievēro Eiropas Savienības (ES) normatīvo aktu prasības un Eiropas Komisijas izvirzītos nosacījumus, lai ražotu plastmasas izejvielas, kas paredzēta saskarei ar pārtiku.  AS “PET Baltija” ir pirmais otrreizējo izejvielu ražotājs Latvijā, kas saņēmis šādu atzinumu, apliecinot augstos ražošanas standartus un gala produkta kvalitāti.

AS “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs Kaspars Fogelmanis: “Pārtikas iepakojuma izejvielu ražošanā ir jāievēro ļoti augsti ražošanas un higiēnas standarti. Mūsu no PET pudelēm ražotās otrreizējās izejvielas izmanto pārtikas iepakojuma ražotāji visā pasaulē, tostarp, arī starptautiskie pārtikas un dzērienu tirgus līderi. Tāpēc esam gandarīti, ka, kā pirmie iepakojuma otrreizējie pārstrādātāji Latvijā, esam saņēmuši PVD atzinumu par uzņēmuma un tā ražotā produkta atbilstību augstajām prasībām, kas izvirzītas pārtikas plastmasas iepakojuma ražošanas uzņēmumiem. Īpaši šobrīd, kad Latvijas un globālā ekonomika ir visai droši prognozējamas krīzes priekšā, tas palīdzēs mums būt konkurēt un eksportspējīgiem globālajos tirgos. Paldies PVD par profesionalitāti un ieinteresētību, veicot auditu ražotnē, un sniedzot mums arī ieteikumus vēl efektīvākam un kvalitatīvākam darbam.”

AS “PET Baltija” kopumā gadā pārstrādā aptuveni 40 tūkstošus tonnu PET (polietilēnteraftalāta) pudeļu, ražojot augstvērtīgas otrreizējās izejvielas – pārslas un granulas. Uzņēmums 2018.gadā izveidoja atsevišķu pārtikas iepakojuma izejvielu ražotni, kurā gada laikā, pārstrādājot aptuveni 9 tūkst. tonnas PET pudeļu, tiek saražoti 6-7 tūkstoši tonnu PET granulu, ko tālāk izmanto pārtikas iepakojumos. Uzņēmums ražo 15 dažādus PET otrreizējo izejvielu veidus, kā arī ražošanas process attīstīts tiktāl, ka jaunās izejvielās tiek pārstrādāti arī ražošanas blakus produkti (piemēram, pudeļu etiķetes un korķīši). Tādējādi uzņēmums veicina arī aprites ekonomikas attīstību. AS “PET Baltija”, kas ietilpst “Eco Baltia grupā”, strādā vairāk nekā 200 darbinieki.