Month: January 2022

Trešdien, 12.ferbuārī, Baltijā lielākais vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmums “Eco Baltia grupa” un tā vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” piedalījās ikgadējā Junior Achievement Latvia rīkotajā “Ēnu dienā”, kopā uzņemot teju 30 jauniešus no skolām visā Latvijā. Dienas laikā skolēni uzzināja par uzņēmuma darbību, nozares specifiku, kā arī tika iepazīstināti ar 12 uzņēmuma pārstāvētajām profesijām, tostarp valdes priekšsēdētāju, direktoru, projektu vadītājiem, loģistikas speciālistiem, sabiedrisko attiecību vadītāju un citiem.

“Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Dalība Ēnu dienā mūsu gadījumā ir tikai pašsaprotama – uzņēmuma darbībā jau vairākus gadus aktīvi strādājam pie jauniešu izaugsmes veicināšanas. Regulāri rīkojam skolēnu apmācību ekskursijas mūsu grupas otrreizējo izejvielu pārstrādes rūpnīcās, kā arī nodrošinām prakses vietas dažādās profesijās. Ēnu diena ir viens no rīkiem, caur kuru iedrošināt jauniešus jau savlaicīgi apsvērt savas nākotnes iespējas, līdz ar to, mūsuprāt, šo pasākumu savos kalendāros būtu jāiekļauj ikvienam uzņēmumam. Rūpējoties par jauno paaudzi jau tagad, kā arī līdzdarbojoties izglītības procesa nodrošināšanā ik dienu, mēs kopā varam panākt vēl zinošāku sabiedrību un labklājīgāku Latvijas nākotni. Vienlaikus jaunieši ir tie, kuri ar savu mūsdienu redzējumu un dzīves pieeju var būt kā paraugs, rosinot kopējo sabiedrību dzīvot videi draudzīgāk, tostarp šķirot sevis radītos atkritumus.”

Dalībniekiem kopā ar “Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētāju Māri Simanoviču un SIA “Eco Baltia vide” direktoru Andri Ziemeli bija iespēja dziļāk paraudzīties nozares specifikā un uzņēmumu ikdienas darbībā. Notika arī izzinoša lekcija par klimata pārmaiņām un vides aktualitātēm, demonstrējot iespējas ikkatram piedomāt par saviem paradumiem dzīvot videi draudzīgāk. Savukārt vēlāk abu uzņēmumu ēnotāji devās uz “Eco Baltia vide” otrreizējo izejvielu šķirošanas rūpnīcu, kur uzzināja šķiroto atkritumu likteni un iespējas pārdzimt jaunās lietās.

Rīgas Teikas vidusskolas 11.klases skolniece Rēzija Krūze: “Esmu gandarīta par iespēju ēnot “Eco Baltia grupā”, jo uzzināju ļoti daudz noderīga ne tikai par sevis izvēlēto profesiju, bet arī par mūsu pašu, cilvēku, ietekmi uz vidi. Noteikti vēlēšos uzņēmumā atgriezties arī praksē. Klimata pārmaiņas ir jūtamas jau tagad – par tām dzirdam gandrīz katru dienu. Izjūtam arī “uz savas ādas”, piemēram, baudot visai siltās ziemas. Domāju, ka šī Ēnu diena būs kārtējais izaicinājums man pašai uzstādīt gan jaunus profesionālos mērķus, gan arī vēl vairāk piedomāt par saviem ikdienas paradumiem – vairāk šķirot atkritumus, lai tos varētu pārstrādāt, nepirkt nevajadzīgas lietas, izmantot vairākkārt lietojamus priekšmetus, piemēram, auduma maisiņus vai ūdens pudeles. Manuprāt, to būtu jādara visiem jauniešiem un bērniem, kā arī jāmotivē to darīt arī pieaugušos.”

Klātesošie skolēni ēnoja “Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētāju, personāla vadītāju, sabiedrisko attiecību vadītāju, iekšējās komunikācijas projektu vadītāju un energoauditoru, savukārt SIA “Eco Baltia vide” – direktoru, projektu vadītājus, loģistikas speciālistus, kvalitātes vadītāju, tirdzniecības menedžeri, noliktavas pārzini un biroja administratori. Ēnām kopā ar darbiniekiem bija speciāls uzdevums sagatavoties sapulcei ar uzņēmumu vadību, lai prezentētu savu redzējumu par ēnotās profesijas darbību un dienas veikumu.

“Eco Baltia grupa” ir Baltijā lielākais vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmums, kurā ietilpst vides apsaimniekošanas uzņēmumi “Eco Baltia vide”, “JUMIS”, “Eko Kurzeme” un “Eco Teh Baltia”, kā arī otrreizējo izejvielu pārstrādes  uzņēmumi “PET Baltija” un “Nordic Plast”. Savā darbībā uzņēmums aktīvi iesaistās jauniešu izglītības un profesionālās attīstības veicināšanā, rīkojot izglītojošus pasākumus un nodrošinot prakses vietas.

SIA “Eco Baltia vide” ir viens no “Eco Baltia grupas” vides apsaimniekošanas uzņēmumiem, kurš nodrošina sadzīves un šķiroto atkritumu savākšanu un citus pakalpojumus dažādos Latvijas reģionos, tostarp Rīgā, Pierīgas pilsētās, Tērvetē, Vecumniekos un no šā gada 1.maija arī Aucē.

Ja 2018. gads atkritumu pārstrādes nozarei bija veiksmīgs un lielākoties ar izaicinājumiem saskārās apsaimniekošanas sektors, tad pagājušais gads bijis spraigs kā vieniem, tā otriem. Tas aizvadīts Rīgas neveiksmīgā iepirkuma zīmē un kaismīgās diskusijās par depozīta sistēmas ieviešanu, kas ietekmēs gan atkritumu apsaimniekotājus, gan pārstrādātājus. Tā kā arī šogad nozari gaida vairāki svarīgi uzdevumi, jautājums ir – vai esam pietiekami labi apguvuši pērn gūtās mācības, lai izaicinājumi, kurus nevaram ietekmēt, nebūtu šķērslis izaugsmei?

Neizpildītais mājasdarbs – Rīgas iepirkums – neatceļ jaunus uzdevumus

Situācija ar atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu Rīgā ir lielisks uzskates līdzeklis, kas notiek, kad valsts un pašvaldības institūcijas savā starpā nesarunājas, iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm paliekot kaut kur otrajā plānā. Lai kādu gatavību sadarboties izrādītu uzņēmēji, lai kādas investīcijas tiktu ieguldītas, tas negarantē, ka būsi pasargāts no iestāžu savstarpējām cīņām. Tomēr tām būtu jāveido daudz ciešāks dialogs, īpaši šāda mēroga iepirkumos un stratēģiskos jautājumos, no kuriem atkarīga visas nozares izaugsme.

Tas būs svarīgi arī šogad, kad Latvijas atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes nozares darba kārtībā ir tādi uzdevumi kā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajam periodam, kas ietver paplašināto Ražotāju atbildības sistēmu, depozīta sistēmas ieviešanas MK noteikumu izstrāde, bioloģisko atkritumu šķirošanas un tekstila šķirošanas sistēmu iestrādes un grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā.

Pēdējā laika notikumi Saeimā, Ministru kabinetā, Rīgas domē un virknē citu institūciju skaidri parāda, ka nedrīkst jaukt īstermiņa priekšvēlēšanu politiskus saukļus ar ilgtermiņa politikas plānošanas un izpildes dokumentiem, jo tas degradē investīciju vidi nozarē, kam būs ilgtermiņa ietekme uz Latvijas spēju izpildīt ES nospraustos pārstrādes un šķirošanas mērķus.

Vai ļausim lielvalstīm saspiest mūsu atkritumu pārstrādes nozari?

2019. gads atkritumu pārstrādātājiem bijis sarežģīts. To jūt arī “Eco Baltia grupa”: ja vides apsaimniekošanas sektorā piedzīvota izaugsme, paplašinot darbību un pārklājumu Latvijā, tad pārstrādes sektorā, īpaši PET otrreizējo izejvielu tirgū, pie lielākām ražošanas jaudām izdevies vien noturēties 2018. gada līmenī.

Daļēji tā noticis, jo Ķīnas un ASV tirdzniecības kara rezultātā Eiropas tirgū pērn strauji pieauga otrreizējo izejvielu piedāvājums no Āzijas. Šobrīd otrreizējo izejvielu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, jo virkne ražotāju joprojām izvēlas izmantot pirmreizējās izejvielas, kuru cena ir zemāka. Valdību un ES institūciju galvenais uzdevums ir izstrādāt regulējošus instrumentus un radīt apstākļus aprites ekonomikai, lai veicinātu otrreizējo izejvielu plašāku izmantošanu. Turklāt šogad situāciju otrreizējo izejvielu tirgū lielā mērā noteiks naftas cenas un svarīgi būs OPEC lēmumi. Mēs nevaram tos ietekmēt, tāpēc vēl jo lielāka nozīme būs tam, kā valsts un pašvaldības iestādes un nozares uzņēmēji spēs sadarboties.

Redzu vairākas jomas, kurās mums ir neizmantots potenciāls. Piemēram, būtu daudz rūpīgāk jāizvērtē pārstrādātās plastmasas vai gumijas (riepu) izmantošanas iespējas ceļu būvē un jāstiprina zaļā iepirkuma principi Latvijā. Vienlaikus noteikti jāturpina darbs pie uzņēmumu modernizācijas un to konkurētspējas veicināšanas, atbalstot ražošanas iekārtu modernizāciju gan mazo un vidējo, gan lielo uzņēmumu segmentā, kuriem svarīgi celt konkurētspēju globālajā tirgū. Lielas cerības pārstrādes nozarei saistās ar Eiropas Zaļo kursu un tā ietvaros paredzētajiem līdzekļiem zaļo projektu atbalstam un attīstībai. Šobrīd Eiropas rūpniecība izmanto tikai 12% reciklētu materiālu, bet šim skaitlim ir būtiski jāaug nākotnē.

Pastāvēs, kas pārvērtīsies jeb kā dzīvosim ar depozīta sistēmu

2022. gada februārī visu nozari gaida lielas pārmaiņas, kad tiks ieviesta depozīta sistēma. Taču jau tagad Latvijai jāseko starptautiskajām tendencēm, paplašinot nododamo iepakojumu klāstu, kas ļaus efektivizēt sistēmas izveides izmaksas. Protams, depozīta sistēmas ieviešana ietekmēs visus atkritumu apsaimniekotājus, jo no apsaimniekotās atkritumu plūsmas tiks “izrauta” virkne vērtīgu iepakojumu, kuru nošķirošana palīdz piedāvāt zemākus tarifus atkritumu apsaimniekošanā. Tāpēc prātīgāk būtu iestāties par paplašināta depozīta ideju, lai efektivizētu un maksimāli savienotu paralēlās atkritumu šķirošanas sistēmas, kas neizbēgami veidosies. Turklāt nedrīkst aizmirst ES uzstādījumus par klimata neitrālu ekonomiku 2050. gadā, kur transporta radītais piesārņojums veido 25% no visām emisijām, līdz ar to paralēlas transporta sistēmas nākotnē nevarēs pastāvēt.

Ieguvējiem no depozīta sistēmas jābūt visai sabiedrībai un tirgum kopumā, ne tikai atsevišķiem dzērienu ražotājiem, kuriem ES uzliek konkrētus mērķus pudeļu atpakaļsavākšanā. Mūsu kopīgā atbildība ir no sadzīves atkritumiem nošķirot pēc iespējas plašāku iepakojumu klāstu, lai tie atgrieztos apritē un tik masveidīgi nebūtu jāpatērē dabas resursi.

2020. gads – iespēja sadarboties jaunā kvalitātē

Ņemot vērā gaidāmās pārmaiņas, neskaidrības Rīgas iepirkumā un starptautiskajos polimēru tirgos un PET otrreizējo izejvielu cenu kritumu, šis būs jaunu izaicinājumu gads. Tāpēc šogad fokusā būs tas, ko varam izdarīt paši, nepaļaujoties uz to, ka kāds mums dos kaut ko gatavu. Gan katra uzņēmuma līmenī, strādājot pie automatizācijas, jaudu palielināšanas, jaunu produktu meklēšanas, darba vides un procesu uzlabojumiem, gan valsts un pašvaldības iestādēs, izvirzot priekšplānā sabiedrības un valsts ekonomikas intereses un pārvarot vēlmi pavilkt deķīti uz savu pusi. Jo sarežģītais pērnais gads mums māca skaļi un skaidri – lielu mērķu sasniegšanai vajadzīgi uzticami ceļabiedri, lai kādā jaukā dienā mēs neattaptos pie kaudzes nekur neliekamu atkritumu.

“Eco Baltia grupas” vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide”, investējot 80 tūkstošu eiro, paplašinājis otrreizējo izejvielu šķirošanas infrastruktūru Latvijā un izveidojis filiāli Daugavpilī. Tajā tiek pieņemtas un šķirotas Daugavpils reģionā savāktās otrreizējās izejvielas, piemēram, dažādi papīra un kartona iepakojumi, kā arī makulatūra, PET pudeles, HDPE iepakojums, nolietotā elektronika un citi materiāli.

Jaunizveidotajā uzņēmuma filiālē jau tagad tiek pieņemtas otrreizējās izejvielas no Daugavpils un tuvējiem reģioniem aptuveni 100 kilometru rādiusā. Filiālē mēnesī tiek sašķirotas un sagatavotas pārstrādei aptuveni 265 tonnas dažāda veida iepakojuma, kā arī apmēram 50 tonnas elektronikas un citu materiālu.

SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Jebkura jauna investīcija, ko ieguldām šķirošanas infrastruktūrā, ir solis ilgtspējīgākai vides un atkritumu apsaimniekošanai.  Šobrīd Latvijā vismaz viena trešdaļa jeb aptuveni 235 000 tonnas no kopējā atkritumu apjoma ir tieši iepakojums. Tāpēc mūsu mērķis ir parūpēties par to, lai tas pēc iespējas vairāk nokļūtu atkārtotā apritē – kļūtu par otrreizējām izejvielām un jauniem produktiem, nevis nonāktu apglabāšanai atkritumu poligonos. Daugavpils filiālē sašķirotos pārstrādei derīgos materiālus nogādājam uz pārstrādes rūpnīcām, piemēram, PET pudeles uz “PET Baltija” Jelgavā, savukārt lauksaimniecības plēves un HDPE izstrādājumus – uz “Nordic Plast” Olainē.”

Nodrošinot izlietotā iepakojuma pieņemšanu tālākai šķirošanai, “Eco Baltia vide” šobrīd jau aktīvi sadarbojas ar Daugavpils pilsētā bāzēto tirgotāju “DEPO” un “MAXIMA” veikaliem. Tāpat kopā ar Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “LATRAPS” tiek strādāts pie reģionam pielāgotas sistēmas izveides lauksaimniecības iepakojuma izvešanai no zemnieku saimniecībām Latgales reģionā.

Attīstības gaitā uzņēmums līdzās jaunatklātajai filiālei plāno ierīkot arī autoparku, tādējādi rodot iespēju aptvert plašāku reģionu šķiroto atkritumu savākšanas pakalpojumu sniegšanai. Nākotnē Daugavpils filiālē plānots paplašināt arī citu atkritumu veidu apsaimniekošanu, kā arī tiek vērtēta iespēja līdzīgas filiāles atklāt arī citos Latvijas reģionos, lai efektivizētu otrreizējo izejvielu šķirošanas sistēmu Latvijā un nodrošinātu to plašāku nošķirošanu no kopējās atkritumu plūsmas.

Par SIA “Eco Baltia vide”:

SIA “Eco Baltia vide” ir vides apsaimniekošanas uzņēmums, kas nodrošina atkritumu apsaimniekošanas,  uzkopšanas un ceļu uzturēšanas pakalpojumus, otrreizējo izejvielu šķirošanu un tirdzniecību, kā arī riepu pārstrādi. Uzņēmumā strādā 290 darbinieki. SIA „Eco Baltia vide” ir daļa „Eco Baltia grupas”, kas ir apgrozījuma ziņā lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijas valstīs, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no savākšanas līdz pārstrādei.