Month: December 2022

Tūkstošiem bērnu Ukrainā karš ir atņēmis gan mājas, gan vecākus – šie Ziemassvētki viņiem būs pavisam citādi. Piepildot svētku gaidīšanas laiku ar labestību un rūpēm, biedrība “Tavi draugi” un lielākā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Latvijā “Eco Baltia” aicina ikvienu kļūt par daļu no “Ziemassvētku ekspreša: Latvija – Ukraina”, lai laikā no 15. līdz 19. decembrim kopīgiem spēkiem sarūpētu Ziemassvētku dāvanas 400 bērniem Ukrainas bērnunamos. Tāpat akcijas ietvaros cilvēki aicināti ziedot siltās segas, guļammaisus, ziemas drēbes un apavus, kas ar biedrības “Tavi draugi” atbalstu tiks nogādātas kara visvairāk skartajos reģionos.

“Bērni ir visvieglāk ievainojamā sabiedrības daļa, kura cieš no kara. Ukraiņu bērni pašlaik cieš visvairāk, jo teroristu valsts – Krievija, mēģina iznīcināt gan Ukrainu kā valsti, gan tās tautu, izvirzot par prioritāti ukraiņu bērnu slepkavības, sakropļošanu un ņirgāšanos. Lai saglabātu Ukrainas nāciju, es aicinu atbalstīt ukraiņu bērnus, kuru ir zaudējuši šajā kara savus tuviniekus, vai kļuvuši par karadarbības vai krievu noziedznieku, izvarotāju un marodieru  armijas darbību upuriem,” uzsvēra Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko.

Labdarības akcijas “Ziemassvētku ekspresis: Latvija – Ukraina” organizatori ar Ukrainas bērnu namu Čerņigovas pilsētā, Čerņigovas un Priluckij apgabalos starpniecību ir apkopojuši teju 400 bērnu vēstules Ziemassvētku vecītim. Tās aplūkojamas biedrības “Tavi draugi” tīmekļvietnē www.tavidraugi.lv. Ikviens ir aicināts izvēlēties kādu no bērnu vēstulēm un sarūpēt tās autoram svētku dāvanu, kļūstot par Ziemassvētku vecīti. Sarūpētās dāvanas, siltās drēbes, segas un spilvenus var nodot biedrības “Tavi draugi” telpās Rīgā, Ventspils ielā 50, kā arī “Ziemassvētku ekspresis: Latvija – Ukraina” pieturvietās un sirsnīgos labdarības koncertos:

• 16. decembrī no plkst.15:00 līdz 18:00 Dobelē, Dobeles Pils pagalmā, kur koncertu sniegs Patrisha;
• 17. decembrī no plkst.11:30 līdz 15:30 Valmierā, pie Valmieras kultūras centra, kur koncertu sniegs Grēta Grantiņa;
• 18. decembrī no plkst.16:00 līdz 19:00 Tukumā, Tukuma pilsētas parkā, kur koncertu sniegs Samanta Tīna;
• 19. decembrī no plkst.16:00 līdz 20:00 Rīgā, Doma laukumā, Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņā, kur norisināsies arī pārsteiguma koncerts.

Kampaņas atklāšanas pasākums notiks trešdien, 15.decembrī, Rīgā, biedrības “Tavi draugi” telpās, Ventspils ielā 50, kurā ar sirsnīgu solokoncertu uzstāsies soliste un pianiste Katrīna Gupalo.

“Ziemassvētku gaidīšana ir laiks, kad, apliecinot mīlestību un rūpes, steidzam sagādāt svētku veltes saviem tuvākajiem, it īpaši bērniem. Diemžēl daudziem bērniem tepat netālu – Ukrainā, svētkus ģimenes lokā ir laupījis karš. Lai atgrieztu ticību brīnumam un iepriecinātu vismaz daļu šo bērnu, esam apņēmušies viņiem sarūpēt Ziemassvētku dāvanas. Skaidrs, ka esošajos apstākļos svētku svinēšana pieaugušajiem Ukrainā varbūt nav prioritāte, bet mēs varam kaut nedaudz palīdzēt ienest svētku sirsnību un brīnumu mazo ukraiņu sirdīs. Viņi gaida svētkus un nav zaudējuši ticību labajam,” norāda biedrības “Tavi draugi” dibinātājs Ulvis Noviks.

Labdarības akcijas laikā iedzīvotāji aicināti sarūpēt ne tikai Ziemassvētku dāvanas bērniem, bet arī ziedot ziemas periodā tik ļoti nepieciešamās lietas – silto ziemas apģērbu, apavus, segas, spilvenus un guļammaisus, kas, bez apkures un elektrības palikušajās ēkās Ukrainā var glābt dzīvības. Minētos tekstila izstrādājumus var nodot gan “Ziemassvētku ekspresis: Latvija – Ukraina” pieturvietās un biedrībā “Tavi draugi”, gan līdz 23.decembrim ievietot “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļā punkta sarkanajos tekstila šķirošanas konteineros vairāk nekā 120 vietās visā Latvijā. Pirms ievietošanas konteineros šos ziedojumus jāiepako maisos, kuri jāaizsien. Uz maisiem jānorāda to saturu, apģērbu un apavu izmērus, kā arī maisu ārpusē jāpievieno norādi, ka tas paredzēts “Ziemassvētku ekspresim: Latvija – Ukraina”.

“Kopš kara sākuma Ukrainā ar “Eco Baltia” kolēģiem darām visu iespējamo, lai palīdzētu Ukrainas brīvības cīnītājiem un šīs valsts iedzīvotājiem – gan tiem, kas par spīti karam joprojām dzīvo Ukrainā, gan tiem, kuri devušies bēgļu gaitās un patvērumu raduši Latvijā. Kā organizācijas “Uzņēmēji mieram” vieni no dalībniekiem Ukrainas atbalstam esam ziedojuši jau vairāk nekā 265 000 eiro. Nodrošinām sezonālo apģērbu un apavu ziedošanas un atlases procesu, kā arī esam nosūtījuši uz Ukrainu vides apsaimniekošanas ekipējumu. Ekspresim esam sarūpējuši siltās segas, aicinot akcijā iesaistīties arī mūsu klientus, partnerus un darbiniekus. Saliekot spēkus kopā, varam palīdzēt ukraiņiem gan materiāli, gan arī vairot viņos spēku un ticību cīņā par savu brīvību. Mēs neapstāsimies un turpināsim sniegt atbalstu un aicinām to iespēju robežās darīt ikvienam. Katrs eiro, katra siltā sega, apavu pāris vai pārtikas paka ir nenovērtējams atbalsts Ukrainai cīņā par viņu un viņu bērnu nākotni brīvā valstī,” pauž “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Akcijas “Ziemassvētku ekspresis: Latvija – Ukraina” ietvaros sarūpētās rotaļlietas un saziedoto silto apģērbu, apavus, segas un spilvenus biedrība “Tavi draugi” plāno nogādāt Ukrainā līdz 9. janvārim.

Kampaņas organizatori pasakās par palīdzību akcijas norisē arī “Pixelart Production”, Dobeles svecēm, “Universal Music”, “Inspired Connect”, “Cēsu alus”, “Fazer Latvija”, Latvijas Zaļajam punktam, “Eco Baltia vide”, “Hanzas Maiznīca”, Caffeine, u.c.

Baltijā lielākās vides un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” PET iepakojuma pārstrādes uzņēmums AS “PET Baltija” pievienojies Latvijas Eksportētāju asociācijai “The Red Jackets”. Dalība asociācijā uzņēmumam sniegs iespēju piedalīties eksportētājiem svarīgu jautājumu risināšanā, kā arī dalīties pieredzē un idejās ar citiem eksportētājiem par Latvijas produktu un pakalpojumu virzību eksporta tirgos.

“Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs un “PET Baltija” padomes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: ““Eco Baltia” apvieno Baltijā spēcīgākos un straujāk augošos vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumus. Mūsu uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Čehijā nodrošina pilnu atkritumu jeb resursu apsaimniekošanas ciklu – no savākšanas līdz pat pārstrādei jaunā produktā. “PET Baltija” jau šobrīd ir viens no vadošajiem PET iepakojuma pārstrādātajiem visā Ziemeļeiropā un savu darbību turpinām paplašināt, tostarp, investējot arī ražošanas jaudu paplašināšanā. Eksports ir mūsu asinsrite, jo teju viss mūsu ražotnēs pārstrādātais materiāls nonāk eksporta tirgos. Tāpēc esam priecīgi pievienoties asociācijai, lai kopā ar citiem Latvijas spēcīgākajiem eksportētājiem palīdzētu Latvijas ekonomikai un mūsu izaugsmes stāstam augt lielam pasaulē.”

Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets” ir Latvijas eksportējošo uzņēmumu atbalsta biedrība, kuras mērķis ir Latvijas eksportspējas veicināšana un Latvijas zīmola stāsta atpazīstamības veidošana. Asociācija apvieno Latvijas eksportētājus un organizācijas, kas strādā ar Latvijas eksportspējas veicināšanu.

“Latvijas Eksportētāju asociācijai “The Red Jackets” ir prieks biedru vidū uzņemt uzņēmumu “PET Baltija”, kas jau 2013. gadā saņēma titulu “The Red Jackets” tā apliecinot savu izcilību eksporta tirgu iekarošanā un Latvijas vārda nešanā pasaulē. Esam ar aizrautību sekojoši līdzi uzņēmuma attīstībai šajā laikā, tostarp, Čehijas PET šķiedru ražotāja iegādei, kas kompānijai ir bijis nozīmīgs attīstības solis. “PET Baltija” darbības nozare, ilgtspējīgais biznesa modelis un pieredze eksporta tirgos noteikti kalpos par lielisku papildinājumu visai asociācijas komandai,” norāda Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” izpilddirektore Līva Stūrmane.

Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets” apvieno vairāk nekā 50 Latvijas eksporta izcilniekus. Latvijas labāko eksporta zīmolu titulu “The Red Jackets” ir saņēmuši 80 Latvijas uzņēmumi, bet “The Rising Stars” jeb uzlecošo eksporta zvaigžņu titulu – 40 uzņēmumi. Kustība ir izdevusi jau trīs “Treasures of Latvia” grāmatas, kā arī radījusi digitālo platformu www.treasuresoflatvia.com, kas ilustrē Latvijas eksportu pasaulē, un eksporta kopainu vizualizējošo platformu www.eksportabarometrs.lv.  

Šā gada 29.novembrī Ministru kabinetā tika atbalstīti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (AAL). Baltijā lielākā vides un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” uzskata, ka iespējami īsākā laika periodā grozījumi ALL būtu jāpieņem arī Saeimā, jo tie ir kritiski svarīgi, lai Latvijā veicinātu straujāku virzību uz atkritumu pārstrādi, atkārtotu resursu izmantošanu un samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu.

“VARAM paveikusi apjomīgu un vērtīgu darbu likuma grozījumu izstrādē un virzībā. Tie nozarē ir ļoti gaidīti, jo paredz gan pienākumus jaunu atkritumu veidu dalītai vākšanai, piemēram, tekstilam, gan arī stingrākas prasības un precīzāku regulējumu citu atkritumu veidu apsaimniekošanā, lai veicinātu to pārstrādi un atkārtotu izmantošanu. Mūsuprāt, jaunā Saeima nedrīkst vilcināties ar šo likuma grozījumu pieņemšanu, lai Latvijā notiktu straujāka pāreja uz ilgtspējīgāku ekonomiku un resursu gudru apsaimniekošanu, kas palīdzētu sasniegt arī ES noteiktos mērķus atkritumu pārstrādē,” saka “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, sagaidot, ka drīzumā tiks izveidota lemtspējīga valdība, kas ar lielāku pārliecību un enerģiju sadarbībā ar Saeimu spēs risināt un virzīt iniciatīvas, lai Latvijā virzītos uz pilnvērtīgu aprites ekonomikas modeli.

“Eco Baltia” ieskatā AAL grozījumi paredz būtiskus uzlabojumus kopējā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā un soļus arī godīgākai konkurencei tirgū, jo tiek noteikta kārtība un funkcijas reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas centriem (RAAC). Proti, grozījumi paredz, ka pašvaldībām, izstrādājot reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus, būs jāizvērtē, kuros atkritumu poligonos tiks turpināta sadzīves atkritumu apsaimniekošana un kuros sadzīves atkritumu poligonos sadzīves atkritumu apglabāšana tiks ierobežota vai pārtraukta. Tāpat būtiskas izmaiņas paredzētas pašvaldībās, kur poligona apsaimniekotājs un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi tiek nodrošināti ar vienas pašvaldību dibinātas kapitālsabiedrības starpniecību. Šādās pašvaldībās RAAC būs jāveido kā atsevišķi nodalīta kapitālsabiedrība, nodrošinot, ka RAAC nepamatoti neietekmē to kapitālsabiedrību, kas nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

“Pašvaldību dibināto kapitālsabiedrību līdzdalība atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tirgū, kur privātais sektors var nodrošināt spēcīgu konkurenci un kvalitatīvu pakalpojumu, lielākajā daļā gadījumu ir apšaubāma. Turklāt, kā rāda arī dažādi iepriekš veikti pētījumi, cenas ziņā privātais sektors ir konkurētspējīgāks un iedzīvotājiem izdevīgāks. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai AAL veicina konkurenci tirgū un atkritumu apsaimniekošanas funkcijas tiktu nodalītas no poligonu darbības. Tas palīdzēs nodrošināt arī poligonu darbības kontroli un uzraudzību,” norāda M.Simanovičs.

“Eco Baltia” norāda, ka grozījumi AAL paredz arī vairākas nozīmīgas izmaiņas, kas paplašinās to atkritumu apjomu, kas nonāk šķirošanā un pēc tam pārstrādē. Piemēram, attiecībā uz tekstila dalīto vākšanu tiek noteikta atbildība un pienākumi arī tekstilizstrādājumu tirgotājiem piedalīties tekstila izstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē un uzturēšanā. Latvijā tekstila izstrādājumu dalīta vākšana jānodrošina jau no 2023.gada, bet līdz šim normatīvajos aktos nav iestrādātas konkrētas atbildības. Grozījumi likumā kalpos kā priekšnoteikums, lai tālāk virzītos jau uz precīzākas normatīvās bāzes izstrādi tekstila atkritumu apsaimniekošanā.

Papildu tam grozījumos iestrādātas arī stingrākas prasības vairāku atkritumu veidu apsaimniekošanā, piemēram, būvgružu un riepu, kas palīdzēs cīnīties ar pelēko tirgu un attiecīgi samazinās vides piesārņojuma riskus, ko var radīt nelegālie pakalpojumu sniedzēji. Ņemot vērā bioloģiski noārdāmo atkritumu lielo īpatsvaru sadzīves atkritumu masā un nepieciešamību veicināt to nošķirošanu jau mājsaimniecībās un uzņēmumos, būtiskas izmaiņas paredzētas to apsaimniekošanas pakalpojumu maksā. Šobrīd noteikts, ka bioloģisko atkritumu tarifs nevar būt lielāks par 80% no sadzīves atkritumu tarifa, kas, kā rāda prakse, nav pietiekami motivējošs, lai iedzīvotāji nošķirotu bioloģiskos atkritumus. Ar grozījumiem plānots noteikt, ka bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas maksu pašvaldība nedrīkst noteikt lielāku par 60% no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas. Tādējādi iedzīvotājiem un uzņēmumiem būs lielāka motivācija pieteikt arī bioloģisko atkritumu šķirošanu.