Month: March 2023

Latvijas iedzīvotāji naski iegādājas jaunu apģērbu – vairāk nekā 50% iedzīvotāju to dara vismaz reizi trijos mēnešos vai biežāk, bet tikai trešdaļa nolietoto apģērbu nodod tekstila šķirošanas konteineros. Mudinot rast risinājumus tekstila atkritumu apjoma mazināšanai Latvijā, kā arī nodrošināt skaidru normatīvo regulējumu dalītās tekstila savākšanas sistēmas turpmākai attīstībai, šodien, 29.martā, atklāta vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļā punkta kampaņa “Stils–tekstils”. Bet pašā Rīgas centrā, Esplanādē, iekārtota iespaidīga vides instalācija “Stila aleja”, kuras mērķis ir aicināt iedzīvotājus šķirot tekstilu, kā arī uzskatāmi parādīt, ka no stilīga apģērba līdz tekstila atkritumiem ir tikai viens solis.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) prasībām visās dalībvalstīs līdz 2025. gadam ir jāievieš vienota tekstila šķirošanas un savākšanas sistēma. Ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi, Latvijas Atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikts, ka dalītā tekstila vākšana ir jānodrošina no 2023.gada. Taču joprojām nav izstrādāts un pieņemts skaidrs normatīvais regulējums, kas noteiktu iesaistīto pušu atbildības tekstila apsaimniekošanā, lai veicinātu to otrreizējo apriti un pārstrādi. Šobrīd infrastruktūras attīstība pamatā notiek tikai pēc vides apsaimniekošanas uzņēmumu iniciatīvas un arī visas izmaksas gulstas uz šo organizāciju pleciem.

“Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam kā virsmērķi ir noteikti gan kopējā atkritumu apjoma samazināšana un poligonos apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšana, gan atkārtotās izmantošanas un atkritumu pārstrādes apjomu palielināšana. Izvirzītie mērķi prasa rūpīgi strādāt pie atkritumu dalītās vākšanas sistēmas attīstīšanas, lai iegūtu pēc iespējas kvalitatīvāku resursu, kas ļauj radīt produktus ar lielāku pievienoto vērtību. Tādejādi mēs novērstu maksājumus ES, kas tiktu piemēroti par nepietiekamām rīcībām atkritumu apsaimniekošanā. Tekstilizstrādājumu atkritumi ir viena no sadzīves atkritumu plūsmām, kuras dalītā vākšana palīdzēs sasniegt mērķus. Svarīgi, ka šo atkritumu dalītā vākšana ir saprotama, un mūsu sabiedrība ir motivēta šim procesam. Tāpēc ir ļoti būtiski, ka esam šo atkritumu dalīto vākšanu uzsākuši ātrāk nekā to prasa ES nosacījumi,” uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks.

Lai veicinātu tekstilizstrādājumu ilgtspējīgāku apsaimniekošanu un Latvijā iedibināto tekstila šķirošanu, SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu jau 2019. gadā sāka tekstila šķirošanas pilotprojektu, izvietojot pirmos 20 konteinerus. Ņemot vērā iedzīvotāju lielo interesi, konteineru tīkls pastāvīgi paplašināts un  šobrīd izvietoti vairāk nekā 170 konteineri. Taču, lai savāktu kaut vai tikai ceturto daļu no Latvijas tirgū novietotā tekstila apjoma, jāizveido vismaz  600-800 tekstila šķirošanas punkti, kā arī ievērojami jāpalielina šķirošanas jaudas un jāattīsta tekstila aprites cikls – atkārtota izmantošana, pārveides un pārstrādes iespējas, tostarp Latvijā. Tam nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas skaidri noteiktu pušu atbildības un nostiprinātu principu “piesārņotājs maksā” līdzīgi kā, piemēram, bīstamo atkritumu un iepakojuma apsaimniekošanā.

SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Trīs gadu laikā tekstila šķirošanas sistēmas izpētē un infrastruktūrā Latvijā esam investējuši aptuveni 0,5 miljonus eiro. Esam pārliecinājušies, cik šāda sistēma ir svarīga apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanā un arī cilvēki novērtē iespēju nevajadzīgo apģērbu šķirot un nogādāt uz speciālajiem dalītās vākšanas punktiem. 2022. gadā mūsu speciālajos konteineros nodots vairāk nekā 1500 tonnu apģērba, apavu un mājas tekstila, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš. Taču tā ir bijusi tikai mūsu pašu iniciatīva to veicināt. Ja valsts apņēmusies, ka tekstila dalītās vākšanas sistēmai Latvijā jābūt pieejamai no šā gada sākuma, ir absurdi, ka vēl līdz šim valdība nav spējusi izstrādāt un vienoties par normatīvo regulējumu, tostarp tajā nostiprinot principu “maksā piesārņotājs”. Nodrošināt vides ilgtspēju un noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu nav tikai atkritumu nozares uzdevums, bet pamatu pamatos sabiedrības kopēja vajadzība un uzdevums. Ņemot vērā ierobežotās pārstrādes iespējas tekstila atkritumiem, sistēmas uzturēšana un apsaimniekošana ir salīdzinoši dārga, tāpēc ir steidzami jāsaprot, ar kādiem resursiem to tālāk uzturēsim un attīstīsim.”

Arī pēc iedzīvotāju domām, infrastruktūra joprojām ir nepietiekama un tās attīstība jāturpina. 71% aptaujāto* Latvijā norāda, ka tekstila šķirošanā iesaistītos aktīvāk, ja viņu dzīvesvietas tuvumā būtu pieejami šķirošanas konteineri. Vienlaikus izpratne par šķirošanas nepieciešamību aug: kopš 2020. gada par 12 procentpunktiem – no 21% līdz 33% – palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri nevajadzīgo apģērbu, apavus un mājas tekstilu ievieto speciālajos tekstila šķirošanas konteineros.

“Latvijas gatavība jaunās sistēmas ieviešanai ir jāskata divos aspektos. Viens ir normatīvie akti, kur tālāk par apņemšanos tā arī neesam tikuši. Konkrēti Ministru kabineta noteikumi, kas regulētu šādas sistēmas darbību un noteiktu iesaistīto pušu atbildības un pienākumus, tā arī nav apstiprināti valdībā. Otrs aspekts ir iedzīvotāju gatavība sākt šķirot tekstilizstrādājumus. Pētījumā 91% aptaujāto jau pauduši atbalstu tekstila dalītās vākšanas sistēmas ieviešanai, un 33% sabiedrības tekstilizstrādājumus šķiro jau šobrīd, kas liecina, ka iesaiste būtiski augtu, turpinot sistēmas tālāku attīstību,” uzsver Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis.

Katru gadu 3–5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma veido tekstils – apģērbs, apavi, mājas tekstils, aksesuāri, kas izmesti sadzīves atkritumos. Tekstila ražošanā tiek izmantotas aptuveni 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēka veselībai, bet 440 – kā bīstamas videi. Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās aptuveni 200 gadu laikā. Tas nozīmē, ka ķīmiskās vielas ar laiku sāk izplatīties vidē, kā arī tekstils turpina palielināt poligonu kalnu. Mērķis ES dalībvalstīs ieviest tekstila šķirošanas sistēmu noteikts, lai samazinātu tekstila atkritumu apjomu un modes industrijas ietekmi uz vidi, kā arī veicinātu tekstila atkritumu savākšanu, šķirošanu un atkārtotu pārstrādi.

Kampaņas organizatori aicina Latvijas iedzīvotājus jau šobrīd izmantot pašreizējo atkritumu apsaimniekotāju nodrošināto tekstila dalītās vākšanas sistēmu un sašķiroto apģērbu apavus un mājas tekstilu nodot speciālajos tekstila šķirošanas konteineros, kas pieejami daudzviet Latvijā. Visa informācija par tekstila šķirošanu, atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kā arī SIA “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļā punkta sarkano tekstila šķirošanas konteineru adreses apkopotas kampaņas mājaslapā tekstils.lv.

Tāpat kampaņas ietvaros 15. un 16.aprīlī notiks arī īpašas “TEKSTILA DIENAS”, kuru laikā sadarbībā ar Rīgas namu pārvaldnieku vairākos Rīgas daudzdzīvokļu namu pagalmos atradīsies mobilie tekstila nodošanas punkti.

• Foto no kampaņas atklāšanas: https://failiem.lv/u/rmtfxbvex
• Infografikas:  https://failiem.lv/u/uxuukkbhw

Kampaņu organizē SIA “Eco Baltia vide” un AS “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar RIMI, veikalu tīklu “top!”, Reserved un citiem LPP zīmoliem, kā arī Rīgas namu pārvaldnieku. Kampaņa tiek organizēta LIFE integrētā projekta “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros, kas tiek īstenota ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.    

* Iedzīvotāju aptauja “Patērētāju tekstila izstrādājumu šķirošanas paradumu novērtējums” veikta Eiropas Savienības LIFE programmas integrētā projekta “Atkritumi ka resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) ietvaros no 2022. gada 30. jūnija līdz 7. jūlijam, kopumā aptaujājot 1029 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18-75gadiem. Aptauju internetā veica pētījumu kompānija “Forta Research”.

Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadā saskaņā ar neauditētajiem rezultātiem sasniegusi rekordaugstu konsolidēto neto apgrozījumu 210.79 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar 120 miljoniem eiro 2021.gadā, tas ir pieaugums par 75.7%. Savukārt kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma), kas ietver pārskata periodā iegādāto uzņēmumu pilnu kalendāro ietekmi, sasniedza 240 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 150 miljoniem eiro 2021.gadā pro-forma ieņēmumi pērn pieauguši par 60%. Apgrozījuma pieaugumu veicināja vairāki faktori, tostarp, jaunu uzņēmumu iegādes darījumi 2021. un 2022.gadā, labvēlīga tirgus situācija plastmasas otrreizējo izejvielu tirgos 2022.gada pirmajā pusē, stabilais un pārliecinošais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā, kā arī fokuss uz produktivitāti, efektivitāti un automatizāciju.

2022.gadu “Eco Baltia” noslēdza ar konsolidēto neto peļņu 7.31 miljona eiro apmērā, kamēr 2021.gadā šis rādītājs bija 9.33 miljoni eiro. Tikmēr koncerna EBITDA 2022.gadā sasniedza 25.47 miljonus eiro iepretim 19.9 miljoniem eiro 2021.gadā.

“Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, kas ietekmēja uzņēmējdarbības vidi un aktivitāti visā pasaulē, 2022.gadā sasniedzām rekordrādītājus – konsolidētais neto apgrozījums pārsniedza 210.79 miljonus eiro, bet pro-forma ieņēmumi jau 240 miljonus eiro. Mūsu dinamisko izaugsmi virzīja gan stratēģiskie M&A darījumi, gan arī spēcīgais sniegums abos mūsu biznesa virzienos – vides apsaimniekošanā un PET un plastmasas pārstrādē. “Eco Baltia” komandas neatlaidīgais darbs aprites ekonomikas principu ieviešanā un efektivitātītes un produktivitātes celšanā palīdzēja mums cīņā ar globālā un vietējā tirgus izmaiņām un straujo ražošanas izmaksu pieaugumu. 2023.gadā turpināsim investēt tālākā izaugsmē – gan ar jaunu uzņēmumu iegādes darījumiem, gan investīcijām produktivitātē, ilgtspējā un ražošanas jaudu paplašināšanā.”

Pērn “Eco Baltia” uzņēmumi abos biznesa segmentos (PET un plastmasas pārstrādē un vides apsaimniekošana) turpināja dinamisku un vertikāli integrētu izaugsmi saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju. 2022.gadā “Eco Baltia” meitasuzņēmumi noslēdza vairākus jaunu uzņēmumu iegādes darījumus, lai nostiprinātu savas pozīcijas starptautiskajā tirgū un paplašinātu pakalpojumu klāstu. Pagājušajā gadā “Eco Baltia” PET un plastmasas pārstrādes segments konsolidētajā neto apgrozījumā nodrošināja 99.58 miljonus eiro, kamēr vides apsaimniekošanas segments 111.21 miljonu eiro.

2022.gada septembra vidū “Eco Baltia” meitas kompānija AS “PET Baltija”, kas ir viena no vadošajām PET pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā, pabeidza Čehijas vadošā poliesteru šķiedru ražotajā “TESIL Fibres” 100% kapitāldaļu iegādes darījumu. Tāpat 2022.gada septembrī “Eco Baltia” vides apsaimniekošanas uzņēmums Lietuvā “Ecoservice” iegādājās 100% kapitāldaļu šķidro atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā “Mano Aplinka Plius”. Savukārt jau 2023.gada janvārī Latvijas vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” ar sava meitasuzņēmuma starpniecību noslēdza ielu un ceļu uzturēšanas uzņēmuma “Pilsētas Eko Serviss” iegādes darījumu.

2022.gadā “PET Baltija” turpināja arī investīcijas ražošanas paplašināšanā, lai trīskāršotu pārtikas kvalitātes PET granulu ražošanas jaudas. Būvniecības procesā ir arī jaunā “PET Baltija” ražotne Olainē. Plānots, ka šā gada laikā pakāpeniski tiks sākta ražošana jaunajā rūpnīcā.

Arī plastmasas iepakojumu pārstrādes uzņēmums “Nordic Plast” turpināja organisku izaugsmi, investējot ražošanas jaudu palielināšanā. Pēc pārskata perioda “Nordic Plast” ar 2.8 miljonu eiro investīcijām noslēdza ražotnes modernizācijas projektu, uzstādot jaunu automatizētu šķirošanas līniju. Plānots, ka 2023.gadā kompānijas ražošanas jaudas pieaugs par līdz pat 29%.

Iepriekšējā gadā Koncerna vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumi turpināja stabilu izaugsmi, paplašinot pakalpojumu klāstu. Piemēram, “Eco Baltia vide” veiksmīgi sāka darbību pārvietojamo tualešu pakalpojumu tirgū ar zīmolu “Tōcha”. Vides apsaimniekošanas uzņēmumi gan Latvijā, gan Lietuvā turpināja investīcijas arī būvgružu šķirošanas un apsaimniekošanas pakalpojumu attīstībā. Lietuvas “Ecoservice” investēja 0.7 miljonus eiro esošā šķirošanas laukuma paplašināšanā, kamēr “Eco Baltia” Latvijā, Pierīgā, sāka jauna būvgružu šķirošanas laukuma būvniecību.

Ņemot vērā augsto inflāciju un energoresursu cenu kāpumu, “Eco Baltia” meitas sabiedrības Latvijā ieviesa īpašu darbinieku atbalsta programmu ziemas sezonai. No 2022.gada decembra līdz 2023.gada februārim “Eco Baltia” Latvijas meitas uzņēmumu darbinieki (~900) kopskaitā saņēma 300 eiro (pirms nodokļiem) atbalsta maksājumu. Kopējās investīcijas šajā programmā veidoja vairāk nekā 330 000 eiro.

Šogad “Eco Baltia” turpinās investīcijas biznesa attīstībā, lai nodrošinātu uzņēmumu turpmāku izaugsmi, augstāku efektivitāti un konkurētspēju. Šogad plānots pakāpeniski sākt ražošanu “PET Baltija” jaunajā rūpnīcā Olainē, kurā investīcijas ražošanas iekārtās pārsniegs 10 miljonus eiro.

Tāpat 2022.gada nogalē tika pieņemts lēmums “Eco Baltia vide” attīstīt jaunu atkritumu šķirošanas rūpnīcu Latvijā, kas darbu varētu sākt 2024.gada pirmajā pusē. Šajā projektā kopējās investīcijas plānotas aptuveni 11 miljonu eiro apmērā, no kurām vairāk nekā puse būs tieši iekārtu iegādei. Līgumi par iekārtu iegādi ar piegādātājiem ir jau noslēgti un turpinās darbs pie ēkas būvniecības projekta.

Līdztekus investīcijām ražošanas paplašināšanā, 2023.gada prioritātēs ir arī darba apstākļu uzlabošana, atbalsts darbiniekiem un viņu izaugsmei, darba drošība un ESG ziņošanas standartizēšana. “Eco Baltia” koncerns, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu, jau šobrīd ir klimatneitrāls uzņēmums, kas nozīmē, ka koncerna uzņēmumu darbība spēj ar uzviju kompensēt to radītās CO2 emisijas. Taču, lai šīs pozīcijas stiprinātu, viens no 2023.gada mērķiem ir arī atjaunot “Eco Baltia” Ilgtspējas stratēģiju saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un klimata neitralitātes mērķi. “Eco Baltia” kā koncerns un tā meitasuzņēmumi strādā tādos virzienos kā resursu saudzīgs patēriņš, aprites ekonomikas veicināšana, pāreja uz videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu vides apsaimniekošanā, palielināts AER īpatsvars ražošanā, samazinātas CO2 emisijas, darba vides uzlabojumi, darbinieku labbūtība un arī sociālās iniciatīvas, kas sabiedrībā veicina izpratni par resursu atbildīgu patēriņu atkritumu šķirošanas nepieciešamību.

Baltijā lielākās un straujāk augošās vides resursu apsaimniekošanas grupas AS “Eco Baltia” poliestera šķiedru ražošanas meitasuzņēmumam Čehijā “TESIL Fibres” iecelts jauns izpilddirektors Jiří Novák (Jirži Novāks), kurš darbu sācis no šā gada 1.marta. Tāpat, lai stiprinātu uzņēmuma korporatīvo pārvaldību, veiktas izmaiņas uzņēmuma statūtos, izveidojot padomi četru cilvēku sastāvā.

Jaunizveidotās padomes priekšsēdētājs ir “TESIL Fibres” māteskompānijas AS “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs Salvis Lapiņš, vietnieks – grupas mātes sabiedrības AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, bet padomes locekļi “INVL Baltic Sea Growth Fund” vecākais partneris Justas Bučelis un AS “PET Baltija” finanšu direktors un valdes loceklis Matīss Leitis. Visi padomes locekļi pārstāv uzņēmuma akcionārus.

“Esam gandarīti sveikt Jiří Novák komandā. Viņa pieredze un ekspertīze ražošanā un uzņēmumu vadībā noteikti būs vērtīgs pienesums, lai stiprinātu “TESIL Fibres”, kāpinātu ražošanas jaudas un sāktu darbu jaunos tirgos. “TESIL Fibres” iegādes darījumu “PET Baltija” noslēdza vien sešus mēnešus atpakaļ un šis periods bijis ļoti intensīvs visai komandai, nodrošinot maksimāli raitāku pārmaiņu procesu. Stiprinot vadības komandu un korporatīvās pārvaldības struktūru, mūsu mērķis ir jau stratēģiskā līmenī vadīt turpmāko attīstību, lai spētu elastīgāk reaģēt uz izmaiņām un izaicinājumiem tirgū un biznesā, kā arī izmantotu iespējas, ko sniedz pāreja uz aprites ekonomiku,” skaidro Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs un “TESIL Fibres” padomes priekšsēdētāja vietnieks.

J. Nováks ir pieredzējis ražošanas un inženierzinātņu profesionālis ar vairāk nekā 30 gadu darba pieredzi dažādu uzņēmumu vadības pozīcijās. Viņam ir augstākā inženiera izglītība mašīnbūvē. Pirms pievienošanās “TESIL Fibres”, J. Nováks no 2021.gadam līdz 2023. gadam bija “HOCHTIEF” rūpnīcas direktors, bet pirms tam, no 2016.gada līdz 2021.gadam, viņš bija izpilddirektors kompānijā “Linberg”. Viņš ieņēmis arī vadošas pozīcijas tādos uzņēmumos kā “MABA Prefa”, “MADA Eurobeton”, “ACO Industries Tábor” un “Jihotvar”.

J. Nováks norāda: “Esmu priecīgs pievienoties “TESIL Fibres” un “Eco Baltia” tik nozarei interesantā un izaicinošā laikā. Viena no manām galvenajām prioritātēm izpilddirektora amatā būs noslēgt pārmaiņu un integrācijas procesu “Eco Baltia” grupā, nodrošinot biznesa mērķu sasniegšanu, uzlabojot finanšu sniegumu un rentabilitāti. Tāpat mans stratēģiskais uzdevums ir kāpināt “TESIL Fibres” ražošanas jaudas un paplašināt darbību jaunos tirgos, lai radītu papildu vērtību mūsu klientiem, darbiniekiem, akcionāriem un arī sabiedrībai.”

Izmaiņas “TESIL Fibres” vadības komandā Čehijas Komercreģistrā tika reģistrētas šā gada 22.martā.