Author: ecobalt

Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu – 210 miljoniem eiro, kas ir 75% pieaugums salīdzinājumā ar 2021.gadu. “Eco Baltia” kopējie kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma) 2022.gadā sasniedza 240,5 miljonus eiro, savukārt EBITDA, pārskata periodā – 25,4 miljonu eiro (19,7 miljoni eiro 2021.gadā). Tie ir vēsturiski labākie “Eco Baltia” biznesa rezultāti, kas liecina par stratēģisku un mērķtiecīgu izaugsmi starptautiskā mērogā.

2022.gadā grupas uzņēmumi turpināja dinamisku izaugsmi saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju. Vērtējot pa darbības sfērām, “Eco Baltia” PET un plastmasas iepakojuma pārstrādes segments 2022.gadā sasniedza 100 miljonu eiro apgrozījumu, savukārt vides apsaimniekošanas segments – 110 miljonu eiro.Kopējo apgrozījuma pieaugumu veicinājusi uzņēmuma “Ecoservice” iegāde 2021.gadā un “TESIL Fibres” iegāde 2022.gada septembrī. Vienlaikus pērn par 9,5% samazinājušies kopējie “Eco Baltia” peļņas rādītāji, sasniedzot 8,4 miljonus eiro, kas skaidrojams ar grupas uzņēmuma “PET Baltija” krājumu  pārvērtēšanu 3,3miljonu eiro apmērā.

Aizvadīto gadu raksturo AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Neskatoties uz izaicinājumiem saistībā ar energoresursu cenu svārstībām un ģeopolitisko situāciju, kas būtiski ietekmēja starptautisko tirgu, mums ir izdevies vēl vairāk nostiprināt savas pozīcijas Latvijas un vispasaules mērogā. Sasniegtie rezultāti ir pierādījums tam, ka, pieņemot stratēģiskus lēmumus, arī krīzes apstākļi valstī var būt labs pamats uzņēmumu izaugsmei. Piemēram, Lietuvas vides apsaimniekotāja “Ecoservice” un Čehijas vadošā šķiedru ražotāja “TESIL Fibres” iegāde mums ir ļāvusi paplašināt kopējo grupas pakalpojumu klāstu. Esam veikuši arī virkni investīciju dažādu procesu automatizēšanā, kas ļauj gan palielināt ražošanas jaudas, gan risināt Latvijā sarežģīto situāciju attiecībā uz darbaspēka trūkumu.”

2022.gada septembra vidū “Eco Baltia” lielākais meitasuzņēmums “PET Baltija”, kas ir viens no lielākajiem PET pārstrādātājiem Ziemeļeiropā, pabeidza Čehijas vadošā poliestera šķiedras ražotāja “TESIL Fibres” 100% akciju iegādi. Šis darījums ierindo “PET Baltija” reģiona kartē kā galveno spēlētāju PET pārstrādes nozarē. Savukārt gada vidū uzsākta jaunas PET pārstrādes rūpnīcas celtniecību Olainē, kur “Eco Baltia” plānotās investīcijas ir vairāk nekā 10 miljonus eiro. Kopējās investīcijas, tostarp būvnieka veiktās, ražotnē paredzētas aptuveni 35 miljoni eiro, un tā būs viena no lielākajām ražotnēm zem jumta Latvijā. Savukārt “Eco Baltia” plastmasas iepakojuma pārstrādes uzņēmums “Nordic Plast”, investējot 2,8 miljonus eiro,  pērn uzsāka šķirošanas līnijas modernizācijas projektu, tādejādi pakāpeniski palielinot ražošanas jaudas līdz pat 30%.

Arī “Eco Baltia” vides pārvaldības segmentā 2022.gadā uzrādīja stabilu izaugsmi, paplašinot biznesa portfeli un uzņēmumu sniegtos pakalpojumus. Gan Latvijā, gan Lietuvā vides apsaimniekošanas uzņēmumi turpināja investēt būvgružu šķirošanā un apsaimniekošanā. “Ecoservice” veica investīcijas esošā būvgružu šķirošanas laukuma paplašināšanā un uzlabošanā, savukārt “Eco Baltia vide” uzsāka jauna būvgružu šķirošanas laukuma būvniecību. Tāpat pērn investēts autoparka un tehniskā aprīkojuma modernizācijā un uzlabošanā, lai nodrošinātu nepārtrauktu darbību un augstākās kvalitātes pakalpojumus saviem klientiem.

Kopumā pērn grupas uzņēmumi PET un plastmasas iepakojuma pārstrādes segmenta attīstībā investējuši aptuveni 8,8 miljonus eiro, savukārt vides pārvaldībā – 14,1 miljonu eiro.

AS “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs Vytautas Plunksnis: “Pērn “Eco Baltia” spējusi panākt vienu no straujākajiem izaugsmes tempiem uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Veiksmīgi izstrādāta ilgtermiņa stratēģija ir pamats tam, lai attīstība būtu iespējama arī pie dažādiem neparedzamiem ārējiem tirgus apstākļiem. “Eco Baltia” mērķis ir paplašināt pārstrādes iespējas, un noslēgtie uzņēmumu iegādes darījumi to ļaus sasniegt ātrāk, kā arī veicinās citu tirgus dalībnieku interesi, jo spēsim nodrošināt lielāku otrreizējo izejvielu apjomu un izdevīgus sadarbības nosacījumus. Jau kopš izveides “Eco Baltia” ir pierādījusi savu konkurētspēju Baltijas un arī Eiropas līmenī un katrs jaunais attīstības posms to veicina arvien straujāk.”

2023.gadā  “Eco Baltia” plāno turpināt investīcijas otrreizējo izejvielu pārstrādes un vides apsaimniekošanas sektoros, kā arī pakāpeniski uzsākt ražošanu jaunajā “PET Baltija” rūpnīcā, trīskāršojot PET ražošanas jaudas un vienlaikus samazinot pieaugošās enerģijas un darbaspēka izmaksas. Šogad grupa turpinās strādāt pie uzņēmumu savstarpējās sadarbības veicināšanas, aizgūstot un ieviešot jaunus pakalpojumus un pilnveidojot pilna cikla atkritumu aprites procesus. Tāpat tiks mērķtiecīgi investēts darbinieku kvalifikācijas celšanā, darba vides, darba drošības un darbinieku labbūtības uzlabošanā, kā arī uzņēmumu ilgtspējas, sociālās atbildības un pārvaldības politikas ieviešanā.

Pagājušo gadu vides apsaimniekošanas uzņēmums  SIA “Eco Baltia vide” noslēdzis ar 49,32 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 44% vairāk nekā 2021. gadā. Apgrozījuma pieaugumu galvenokārt veicinājusi jaunu vides apsaimniekošanas pakalpojumu attīstība un otrreizējo izejvielu šķirošanas jaudu kāpināšana. Uzņēmums veicis ievērojamas investīcijas pakalpojumu klāsta paplašināšanā un šķirošanas un pārstrādes infrastruktūras pilnveidē.

2022. gada nogalē SIA “Eco Baltia vide” sniedza sadzīves un šķiroto atkritumu pakalpojumus 17 reģionos Latvijā. Tā kā uzņēmuma galvenā darbības joma ir otrreizējo izejvielu šķirošana un pārstrāde, pērn gandrīz trešdaļai jeb vairāk nekā 30% no apsaimniekotā atkritumu apjoma tika nodrošināta atkārtota izmantošana vai pārstrāde. Saskaņā ar uzņēmuma attīstības un ilgtspējas stratēģiju šis apjoms katru gadu tiek palielināts. 

Tāpat veiktas būtiskas investīcijas uzņēmuma attīstībā. Autoparka atjaunošanā un paplašināšanā investēti 1,8 miljoni eiro, savukārt 1,13 miljoni eiro ieguldīti specializētā būvgružu šķirošanas laukuma izveidē, kur investīcijas turpināsies vēl šogad. Pērnā gada nogalē pieņemts lēmums attīstīt arī jaunu atkritumu šķirošanas rūpnīcu Pierīgā, kur kopējās investīcijas veidos aptuveni 11 miljonus eiro. No tiem vairāk nekā puse paredzēti iekārtu iegādei.

“Eco Baltia vide” peļņa 2022. gadā samazinājusies par 8%, sasniedzot 5,5 miljonus eiro, kas tostarp skaidrojams ar pērnajā gadā īstenoto reorganizāciju, pievienojot uzņēmumam vairākas citas koncerna AS “Eco Baltia” meitas sabiedrības.

“Neraugoties uz ārkārtīgi straujo inflāciju, pērn turpinājām īstenot mūsu attīstības stratēģiju, attīstot otrreizējo izejvielu šķirošanas infrastruktūras pieejamību un palielinot savu kompetenci otrreizējo izejvielu apsaimniekošanā, šķirošanā un pārstrādē. Mēs mērķtiecīgi attīstām plašu vides apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu un investējam arvien jaunu pakalpojumu nodrošināšanā. Viens no mūsu veiksmīgākajiem jaunievedumiem tirgū ir pārvietojamo tualešu noma un apkalpošana ar zīmolu “Tōcha”, bet esam arī aktīvi strādājuši pie šķirošanas infrastruktūras attīstības un uzsākuši darbu jaunu pakalpojumu nodrošināšanā,” stāsta SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

2022. gadā  SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar SIA “Latvijas Zaļais punkts” paplašināja infrastruktūru tekstila dalītai vākšanai, 2023. gada pirmajos mēnešos nodrošinot jau 170 konteineru 30 pašvaldībās. Ņemot vērā tekstila apsaimniekošanas un pāršķirošanas salīdzinoši augstās izmaksas, kā arī to, ka Latvijā joprojām nav ieviesta ražotāju atbildības sistēma (RAS) tekstilam, 2022. gada rudenī pieņemts lēmums pārtraukt tekstila šķirošanu filiālē Tukumā, nodrošinot visu tekstila pāršķirošanas procesu sadarbības partneru šķirošanas centrā Rīgā. Tādējādi efektivizēta loģistika un arī tās izmaksas, lai varētu arī turpmāk investēt infrastruktūras attīstībā un tekstila šķirošanas pakalpojuma pieejamībā iedzīvotājiem. Kopumā pērn uzņēmuma nodrošinātajos un apsaimniekotajos tekstila šķirošanas konteineros nodotas 1568 tonnas tekstila izstrādājumu, no kuriem 98% nodrošinātas atkārtotas lietošanas vai pārstrādes iespējas.  

Pērn attīstīta sadarbība arī ar meitasuzņēmumu Lietuvā UAB “Ecoservice”, kas iegādājies šķidro atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu UAB “Mano Aplinka Plius”. Tas sniedz tādus pakalpojumus kā naftas un degvielas tvertņu tīrīšana, eļļas un citu dabisko atkritumu apsaimniekošana un to savācējiekārtu apkope, notekūdeņu novadīšana, cauruļvadu skalošana un avārijas seku likvidēšana dažādu šķidro atkritumu noplūžu gadījumos. Līdz ar UAB “Mano Aplinka plius” iegādi šogad gan Lietuvā, gan Latvijā plānotas papildu investīcijas notekūdeņu apsaimniekošanas, ceļu tīrīšanas un uzturēšanas pakalpojumos, kā arī pārstrādes tehnoloģijās.

Šogad turpinās arī būvgružu šķirošanas laukuma attīstība. Būvgružu šķirošana tiks attīstīta arī filiālē Liepājā un Lietuvā, kur meitasuzņēmums UAB “Ecoservice” izveidojis jaunu būvgružu šķirošanas līniju. Tiks turpināts arī jaunās atkritumu šķirošanas rūpnīcas projekts, un plānots, ka 2024. gada pirmajā pusgadā rūpnīca sāks darbību, nodrošinot šķirošanu uzņēmuma apsaimniekotajiem Pierīgas reģionu atkritumiem. 

Vēl viena šī gada prioritāte ir Ilgtspējas stratēģijas izstrāde, tostarp arī meitasuzņēmumiem Latvijā un Lietuvā, ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus.

2023. gadā uzņēmums turpinās veicināt produktivitāti. Viena no prioritātēm joprojām būs darba vide un drošība, tāpēc plānots investēt gan koplietošanas telpu sakārtošanā, gan darbinieku apmierinātības uzlabošanā.

Līgo svētki, kas vēsturiski pazīstami arī kā Zāļu diena, ir vieni no tradīcijām bagātākajiem svētkiem Latvijā. Vainagu pīšana, “aplīgošana” un dziesmu dziedāšana, papardes zieda meklēšana – tās ir tikai daļa no Līgo paražām. Taču līdzīgi kā citos svētkos, arī šajos neiztikt bez svētku mielasta, dekorācijām un ugunskura kurināšanas, kas var rezultēties ar virkni atkritumu, kā arī negodprātīgas rīcības rezultātā – piesārņot vidi. Kā panākt, lai jaunā Līgo tradīcija nebūtu atkritumu radīšana? Ar ierosinājumiem dalās Latvijas Zaļā punkta vides pārvaldības vadītāja Laura Berga.

Būtiska nozīme plānošanai

Savlaicīga svētku plānošana ir priekšnosacījums ne tikai tam, lai svinības būtu izdevušās, bet arī tam, lai svētki būtu droši, pārdomāti un videi pēc iespējas draudzīgi. Ar ko sākt? Ņemam viedtālruni vai papīra lapu un rakstāmo, izveidojam detalizētu sarakstu: viesu skaits, ēdienkarte, paredzētās dekorācijas un aktivitātes. Vadoties pēc tā, izveidojam nepieciešamo preču sarakstu. Ar tā palīdzību varēs izvairīties no nevajadzīgiem pirkumiem un liekiem izdevumiem, kā arī samazināt atkritumu daudzumu pēc svētkiem.

Iepirkties tikai pēc saraksta un izvēlies videi draudzīgāko

Kad ir skaidrs, kas būs nepieciešams svētku norisei, tostarp galda klājumam un dekorācijām, būtiski stingri vadīties pēc saraksta. Svētki ierasti zīmīgi ar bagātīgu “ēdienkarti”, taču vērtīgi padomāt par to, lai pēc svinībām nerastos pārtikas atlikumi, ko būtu jāizmet atkritumos. Tātad pirkt tikai to, kas patiešām nepieciešams. Tāpat vērts pievērst uzmanību iepakojuma apjomam – ja iespējams, iegādāties produktus ar mazāk iepakojuma vai bez tā. Piemēram, gaļu, zivi, salātus un citus produktus veikalā palūgt iesvērt līdzi paņemtā, atkārtoti izmantojamā traukā. Tāpat, lai arī maisiņi šķiet ērts un parocīgs risinājums augļu un dārzeņu ievietošanai, bez tā ir iespējams iztikt, ievietojot šos produktus kopējā maisā – vēlams, atkārtoti izmantojamā. Savukārt, ja nav iespējams iztikt bez iepakojuma, tad ieteicams pārliecināties, lai tas ir pārstrādājams.

Vienreiz lietojamiem traukiem – NĒ!

Lai arī Latvijā jau zināmu laiku ir aizliegti plastmasas vienreiz lietojamie trauki, kā alternatīva tie tiek piedāvāti ražoti no citiem materiāliem, piemēram, kartona. Šķietami videi draudzīgāk, taču jāņem vērā, ka tie ir ražoti no dabas materiāliem, tiek izmantoti tikai vienu reizi un pēc tam nonāk atkritumos. Lai to novērstu, vēlams tomēr izmantot daudzkārt lietojamus galda piederumus. Tie palīdzēs samazināt atkritumu daudzumu, kā arī vizuāli izskatīsies svinīgāk.

Dekorācijas no mājās uzkrātām nevajadzīgajām lietām

Līgo svētku viena no galvenajām dekorācijām ir meijas, kuru nozīme vēsturiski tiek minēta kā aizsardzība pret ļaunumu un skauģiem. Tomēr palielinoties preču klāstam tirgū, nereti svētku vietas rotāšanai tiek izvēlēti daudz un dažādi cita veida dekori, piemēram, mākslīgo ziedu virtenes un augi, lentītes, svečturi, tematiski alus kausi, trauki un citas preces. Ja šādas dekorācijas tiek iegādātas ar mērķi izmantot arī ikdienā vai citos svētkos, nebūtu problēmu. Taču diemžēl itin bieži gadās, ka tās pēc svētkiem tiek noglabātas plauktos, kur ilgstoši krāj putekļus, līdz tāpat nonāk atkritumos.   

Lai no tā izvairītos, vērts saprast, vai jaunas dekorācijas vispār ir nepieciešamas. Lieti noder ieskatīties skapjos, garāžā, pat pagalmā, kur var atrast gana daudz noderīgu lietu, lai dekorācijas izveidotu saviem spēkiem. Nevajadzīgi tekstilizstrādājumi var noderēt virteņu veidošanai, iepinot ziedus vai ozolu zarus. No vecajām riepām var izveidot puķu dobes, kas labi izskatīsies ne tikai svētku dienā, bet arī pēc tam. No nevajadzīgajām burciņām, audumu gabaliem un diegiem var izveidot svečturus. Arī tie būs noderīgi citās svētku reizēs.

Atkritumi NAV kurināmais!

Plānojot Līgo svētku ugunskuru, būtiski to ierīkot atļautā un drošā vietā. Vienlīdz svarīgi parūpēties, lai ugunskurs nekļūtu par atkritumu, tostarp izlietota iepakojuma un vecu auto riepu – dedzināšanas vietu, tādējādi apdraudot klātesošos un vidi. Visi atkritumi, sadedzināti tam neparedzētās vietās un bez speciālas dūmu filtrācijas, rada būtisku gaisa piesārņojumu. Turklāt virkne atkritumu, īpaši riepas, ir videi bīstami. Lai Līgo svētki tiktu aizvadīti bez nelaimes gadījumiem un sodiem par pretlikumīgu dedzināšanu, gan pasākuma rīkotāji, gan viesi aicināti būt atbildīgiem un atkritumus novietot tikai tam paredzētās vietās.

Atkritumu šķirošanas punkts

Jau pirms pasākuma ieteicams parūpēties, lai tā norises vietā būtu pieejami atkritumu konteineri, tostarp atkritumu šķirošanai. Tos vēlams ierīkot ar konkrētām norādēm, kuriem atkritumiem paredzēti. Piemēram, vienā tvertnē aicināt ievietot nešķirotos atkritumus, citās – pārtikas atkritumus, stikla taru, depozīta iepakojumu, kā arī cita veida iepakojumu. Pēc svētkiem nama saimniekiem vai pasākuma rīkotājiem jau būs vieglāk panākt, ka visi atkritumi nonāk atbilstošās šķirošanas vietās, ko nodrošina konkrētās teritorijas atkritumu apsaimniekotājs, savukārt pēcāk – pārstrādē.

Mudinot svētkus svinēt videi draudzīgāk, tostarp radot mazāk atkritumu, Latvijas Zaļais punkts atgādina par vienkāršiem 5P principiem atkritumu daudzuma samazināšanai – “Pateikt “Nē”” jeb nepirkt lieku, “Pārskatīt” jeb izvēlēties to, kas videi draudzīgāks, “Pielietot vēlreiz” jeb izmantot atkārtoti; “Pārveidot”, atrodot nevajadzīgajam citu pielietojumu, kā arī noslēgumā – “Pārstrādāt”, pirms tam atbildīgi sašķirojot. Tāpat, aicinot sabiedrību Līgo svētkus aizvadīt drošā, sakoptā vidē un ģimeniskās noskaņās, Latvijas Zaļais punkts pievienojas AS “Eco Baltia” grupas uzņēmumu kopējam video sveicienam ar ierosinājumiem videi draudīgai svinēšanai. Video ŠEIT.