Author: ecobalt

AS “Eco Baltia” plāno iegādāties bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA “Eko Osta”

---

Paplašinot uzņēmuma darbību un vides pakalpojumu klāstu, Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums AS “Eco Baltia” šogad plāno iegādāties Latvijas vadošo videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA “Eko Osta”. Pušu noslēgtais pirkuma līgums, kura izpildei nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) apvienošanās atļauja, paredz 100% SIA “Eko Osta”  kapitāla daļu iegādi.

Līdz ar darījuma noslēgšanu, SIA “Eko Osta” kļūs par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializējas bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus jāuzsver, ka abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējo gadu laikā esam būtiski paplašinājuši “Eco Baltia” darbības sfēras, nostiprinot savas tirgus pozīcijas starptautiskā mērogā kā pilna cikla vides resursu apsaimniekotājs. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir būtisks solis ceļā mūsu attīstības stratēģijas realizācijai, soli pa solim aptverot to atkritumu plūsmu, ko iespējams pārstrādāt. Šis darījums nodrošinās veiksmīgāku atkritumu savākšanu un apriti segmentos, kur valstī noteikto normu izpilde līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas būs ieguvums gan grupas uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” klientiem attiecībā uz videi kaitīgo atkritumu savākšana apjomu izpildi, gan valstij kopumā,  nodrošinot atkritumu pārstrādes mērķu izpildi.”

SIA “Eko Osta” pašreizējais akcionārs Andrejs Laškovs: “Jau vairāk nekā 20 gadus “Eko Osta” Latvijā nodrošina specifisku atkritumu apsaimniekošanu un citus pakalpojumus. Tas prasa īpašu pieeju un precizitāti visos uzņēmuma procesos, tādējādi garantējot, ka pakalpojumi tiek īstenoti atbilstoši augstākajām vides prasībām un teicamā kvalitātē. Vides apsaimniekošanas nozarei attīstoties ne tikai nacionālā, bet arī starptautiskā līmenī, saredzam uzņēmuma lielu izaugsmes potenciālu jau “Eco Baltia” uzņēmumu portfelī. Tas būs ieguvums gan “Eko Osta” partneriem, klientiem un darbiniekiem, gan arī valstij kopumā, veicinot visaptverošu negatīvās ietekmes uz vidi samazināšanu.”

“Eko Osta” nodarbojas ar naftas produktiem piesārņotu ūdeņu un grunts, atstrādāto smēreļļu, organisko šķīdinātāju, izlietotu eļļas filtru un riepu savākšanu, pārvadāšanu ar peldošiem un sauszemes transportlīdzekļiem, attīrīšanu un pārstrādi, kā arī ģeoloģisko, hidroģeoloģisko, ģeoekoloģisko un ģeotehnisko izpēti, vides kvalitātes monitoringu un vides sanāciju. “Eko Osta” nodarbina aptuveni 70 darbinieku un tā apgrozījums 2023.gadā bija 7,79 miljoni eiro.

Jānis Aizbalts, AS “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora vadītājs: “Pēdējos gados “Eco Baltia” piedzīvojusi strauju vides sektora attīstību, tostarp aptverot plašākus atkritumu apsaimniekošanas reģionus un materiālu veidus, kā arī attīstot otrreizējo izejvielu šķirošanu Latvijā un Lietuvā. Pērn esam paplašinājušies arī pilsētvides apsaimniekošanā, kur grupas vides sektora uzņēmuma “Eco Baltia vide” pieredze mērāma jau vairāk nekā desmit gadu garumā. “Eko Osta” papildinājums esošajam “Eco Baltia” uzņēmumu portfelim ļauj mums spert vēl lielākus soļus aprites ekonomikas veicināšanai valstī, vienlaikus nostiprinot mūsu pozīcijas tirgū kā pilna cikla atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupai.”

Uzņēmuma iegādi plānots veikt ar “Eco Baltia” meitas uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” starpniecību.  Darījumu finansēšanai plānots piesaistīt bankas finansējumu un darījuma summu puses vienojušās publiski neatklāt.

20.03.2024.

“Eco Baltia” grupas Lietuvas uzņēmums “Ecoservice” ieguldīs 18 miljonus eiro atkritumu šķirošanas centra pārbūvē

---

Baltijā lielākās vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” Lietuvā bāzētais vides apsaimniekošanas uzņēmums UAB “Ecoservice” ieguldīs 18 miljonus eiro pērn uguns nelaimē skartā atkritumu šķirošanas centra Viļņā atjaunošanā. Tāpat investīcijas tiks novirzītas šķirošanas centra infrastruktūras uzlabojumos, kā arī modernizācijā, tādējādi sniedzot lielāku pienesumu aprites ekonomikā. Paredzamais projekta pabeigšanas termiņš ir šā gada beigas.

“Mēs esam pieņēmuši lēmumus, kas bija nepieciešami, lai turpinātu straujāk virzīties uz turpmākajiem uzņēmuma izaugsmes mērķiem. Pēc pagājušā gada augustā notikušā ugunsgrēka mēs nekavējoties veicām pasākumus, kas palīdzēja turpināt darbību bez pārtraukumiem, tādējādi izpildot visas saistības pret klientiem un partneriem. Tagad pienācis laiks spert nākamos soļus, proti, ne tikai atjaunot ugunsgrēkā cietušo, bet arī strādāt efektīvāk, ieviešot jaunākās tehnoloģijas un uzlabojot ugunsdrošību,” sacīja Jurgita Nacevičiene, Ecoservice izpilddirektore.

Daļu no investīcijām plānots finansēt no UAB “Ecoservice” un tā mātes sabiedrības grupas uzņēmumu līdzekļiem un daļu ar bankas aizdevumu. “Mūsu prioritāte ir sniegt augstākās kvalitātes pakalpojumus gan Lietuvā, gan citās mūsu darbības valstīs esošajiem klientiem, kā arī padarīt efektīvākus ražošanas procesus, tādējādi veicinot straujāku grupas attīstību starptautiskajā tirgū. Domājot par ilgtermiņa perspektīvu, esam pieņēmuši lēmumu finansēt mūsu ugunsgrēkā cietušā Viļņas uzņēmuma šķirošanas centra rekonstrukciju, lai uzņēmums varētu uzlabot atkritumu savākšanas un šķirošanas procesus Lietuvā un nodrošināt tā veiksmīgu darbību,” teica Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

“Ecoservice” atkritumu šķirošanas rūpnīcas ēku kopējā platība ir vairāk nekā 3500 kvadrātmetru, bet visa šķirošanas centra teritorija aizņem vairāk nekā 3 hektārus. Tajā plānotās modernās iepakojuma atkritumu šķirošanas iekārtas veicinās centra darbību saskaņā ar aprites ekonomikas principiem, samazinot resursu izšķērdēšanu un maksimāli palielinot materiālu atgriešanu tirgū atkārtotai izmantošanai. Savukārt esošās inženiertehniskās infrastruktūras uzlabošana palīdzēs nodrošināt atbilstību visstingrākajām vides un ugunsdrošības prasībām.

Ir aplam saskatīt ESG uzdevumos apgrūtinājumu, nevis biznesa iespējas

---

Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs

Jaunā Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz uzņēmumiem sniegt ziņojumus par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība jeb ESG (Environment, Social, Governance). Pirmās “bezdelīgas” uz Briseli laidīsies jau šogad, tomēr, aptaujājot Latvijas uzņēmumus, rodas pamatīgas šaubas, vai uzņēmēji vispār saprot, par ko jāziņo: tikai katrs desmitais uzņēmējs zina, kas ir ESG. Un vēl mazāk ir to, kuri izprot ESG patiesās iespējas. Tas ir vairāk nekā tikai braukšana ar elektroauto vai elektrības izslēgšana, izejot no telpas. Un daudz vairāk nekā filozofija un pārliecība – tā ir reāla biznesa iespēja un cerība uz izdzīvošanu nākotnē. Globālā mērogā.

Tātad tikai katrs desmitais uzņēmējs Latvijā zina, kas ir ESG.Kaut arī, daudzuprāt, ziņošana par savām ilgtspējas aktivitātēm ir nelietderīga, jāapzinās, ka ilgtspēja nav modes kliedziens, tā ir nepieciešamība. Savukārt paša ziņojuma veidošana ļauj kritisku aci paskatīties uz savām darbībām un izdevumiem un saskatīt vājās vietas. Uzņēmumi neatkarīgi no to izmēra ir liela un nozīmīga tautsaimniecības dalībnieku grupa, kam ir būtiska ietekme uz kopējo ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Tas ietver ne tikai atkritumu šķirošanu vai CO2 radīšanu, bet arī tādas jomas kā sabiedrības labbūtība un sociālā atbildība. Uzņēmumi ilgtspējas iniciatīvās joprojām lielākoties koncentrējas uz vides aspektu, kas ir apsveicami, taču Korporatīvās ilgtspējas ziņošana varētu līdzsvarot aktivitātes, liekot vairāk uzmanības pievērst arī citiem ilgtspējas mērķiem.

Pēdējā laikā esmu dzirdējis prātojam, vai materiālam ir pozitīva vai negatīva vērtība. Divdesmit gados, kopš strādāju vides apsaimniekošanas nozarē, daudz kas ir mainījies. Ja kādreiz otrreizējās izejvielas īsti nevienam nebija vajadzīgas, tagad kvalitatīvi sašķirotus atkritumus var tīri labi pārdot. Kad tikko sākām savu biznesu un vēlējāmies attīstīt ražošanu, gājām uz banku pēc kredīta. Tur mums jautāja, ko ieķīlāsim. Piedāvājām PET pudeļu ķīpas, un par mums viegli pasmaidīja. Šodien PET pudeles maksā no 500 līdz 1000 eiro tonnā atkarībā no to kvalitātes. Visvērtīgākais materiāls uzņēmumos ir labi sašķirota plēve, no kuras ražo granulas. Mājas apstākļos – PET pudeles un alumīnija bundžas, ko depozīta automātos var pārvērst reālā naudā. No kartona salīdzinoši viegli var radīt jaunus izejmateriālu resursus, nav jāzāģē koki, kas veic tik svarīgo CO2 piesaisti. Arvien reālāka izskatās ideja sākt pāršķirot vecās atkritumu izgāztuves, kurās guļ ļoti daudz metāla. Mūsdienu televizoros vērtīgo izejvielu ir arvien mazāk, bet vecajos aparātos netrūka zelta un cēlmetālu. Nemaz nerunājot par visām nejauši izmestajām sudrablietām un putekļsūcējos iesūktajiem auskariem un gredzeniem, kas joprojām vārda tiešā nozīmē ir zelta cenā. Vērtība nenoliedzami ir teju jebkādiem atkritumiem – kaut vai kā kurināmajam. Taču Latvijas uzņēmējiem trūkst zināšanu un varbūt arī iztēles, lai ESG uzdevumos saskatītu peļņas iespējas.

Globālā sasilšana ir atnākusi uz palikšanu. Mums jāapzinās: nebūs tā, ka mēs tagad pašķirosim atkritumus, un visas nepatikšanas pāries. Pat ar vissirdīgākajiem pūliņiem vides un klimata aizsardzībā Net Zero 2050 apņemšanās nozīmē, ka globālā sasilšana nepārsniegs šī brīža 1,5 grādus. Ja krietni nepapūlēsimies, pastāv liela iespēja, ka pēc 100 gadiem pusi Latvijas klās okeāna ūdens. Mēs runājam par materiāliem kā par resursu, taču jāpatur prātā, ka arī dabas veltes ir resursi. Lielākā daļa karu pasaules vēsturē ir notikuši par resursiem. Ja globālās sasilšanas rezultātā pāris miljardiem pasaules iedzīvotāju vairs nebūs, kur dzīvot, ir pilnīgi skaidrs, ka visi spiedīsies uz vietām, kur ir dzeramais ūdens un dzīvei piemēroti apstākļi. Nevajag būt naiviem un domāt, ka mūsu bērnus un mazbērnus tas neskars. Tāpēc ESG aktivitātes nav modes kliedziens, tā ir skaudra nepieciešamība.

Savukārt ESG ziņošana nav jautājums tikai par atskaitīšanos, bet gan par filozofijas un dzīvesveida maiņu, lai ar savas uzņēmējdarbības radīto emisiju nospieduma mazināšanu un kompensēšanu patiešām iesaistītos pasaules glābšanā. Tas, protams, nav ne vienkārši, ne lēti, un reizēm trūkst arī nepieciešamā regulējuma. Piemēram, man ir uzņēmums, kurā kopā ar partneriem jau septiņus gadus stādām kokus CO2 piesaistei. Diemžēl Latvijas vides politika neparedz mehānismu, kā piesaistīt CO2 un to sertificēt, tāpēc tālāk par jauku aktivitāti uz brīvprātības principiem mēs netiekam. Tikmēr pasaulē CO2 ne vien piesaista, bet arī atsūknē no atmosfēras: šāds projekts tiek realizēts Dānijā, kura rezultātā atsūknēto CO2 ved uz Islandi, iepumpē bazaltā, un ķīmiskas reakcijas rezultātā tas pārvēršas oglē dziļi pazemē. Tas, protams, maksā naudu, 250–300 eiro tonnā, bet jau pārskatāmā nākotnē CO2 emisiju tonnas kvotu cenu prognozē 500–600 eiro līmenī. Tas, ka dzīvojam mazā valstī, nenozīmē, ka varam atļauties mazas biznesa idejas. Par to jādomā diendienā, tam jākļūst par daļu no uzņēmuma stratēģijas un domāšanas veida. Tā vietā mani nebeidz pārsteigt, cik liela daļa sabiedrības, tai skaitā uzņēmēji, runā par energoneatkarību un nepieciešamību attīstīt alternatīvos enerģijas ieguves avotus, bet, tiklīdz, piemēram, vēja parks pietuvojas pašu pagalmam, spītīgi iestājas pretestības pozā. Tā ir nacionāla īpatnība, no kuras steigšus jāatbrīvojas. ESG ziņošana ir lielisks veids, kā pārbaudīt sava uzņēmuma ilgtspējas muskuļus un apzināt, kuras vietas jātrenē cītīgāk.

Mēs dzīvojam fantastiskā laikā, kad savām acīm varam redzēt nemitīgu izaugsmi. Labs piemērs ir mobilais telefons: vairumam no mums jaunībā par tādu nebija ne jausmas, bet tagad ir grūti iedomāties pat visikdienišķākās darbības bez tā. Mūsu bērniem šī izaugsme būs simtkārtīga. Kaut vai tikai padomāsim, ko cilvēks darīja pirms 100 gadiem, lai kaut ko saražotu, ko dara šodien un ko darīs nākotnē, kur mūsu iztēle vēl pat nesniedzas. Galvenais ir nepazust aiz skaļiem saukļiem par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē. Valsts zaļumu nenosaka mežu platības, bet gan cilvēku domāšanas un dzīves veids. Uzņēmējiem ir visas iespējas kļūt par situācijas virzītājiem. Galvenais uzdevums – saskatīt iespēju, nevis apgrūtinājumu.