Author: ecobalt

Izmaiņas AS “PET Baltija” valdes sastāvā

---

Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” PET pudeļu pārstrādes uzņēmuma AS “PET Baltija” valdi 16.februārī personīgu apsvērumu dēļ atstājis tās valdes loceklis un izpilddirektors Kaspars Ezernieks. Patlaban uzņēmuma valdes funkciju pildīs tās esošais valdes sastāvs, savukārt izpilddirektora amata pienākumi pagaidām tiks pārdalīti uzņēmuma iekšienē.

“Eco Baltia” pārstrādes sektora vadītāja, AS “PET Baltija” valdes priekšsēdētāja Jūlija Zandersone: “Uzņēmuma attīstībā Kaspars spējis parādīt augstu profesionalitāti, kas palīdzējusi veicināt “PET Baltija” konkurētspēju otrreizējo izejvielu pārstrādes tirgū. Mūsu sadarbības laikā ir sperti nozīmīgi soļi jaunās rūpnīcas  attīstībā Olainē, tādējādi pierādot, ka pat salīdzinoši īsā laikā ar augstu mērķtiecību iespējams panākt pozitīvu rezultātu. Esmu pārliecināta, ka Kaspara darbaspars un plašās kompetences paliks kā vērtīgs piemērs turpmākajai “PET Baltija” attīstībai. Vienlaikus novērtējam un saprotam pieņemto lēmumu pārtraukt darba attiecības, vēlot panākumus un sasniegumus Kaspara turpmākajās ikdienas un profesionālajās gaitās.”   

K.Ezernieks “PET Baltija” valdē un izpilddirektora amatā kopš pērnā gada jūlija bija atbildīgs par uzņēmuma operatīvo darbību atbilstoši grupas izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem. Tāpat Ezernieks rūpējās par “PET Baltija” esošās ražotnes sekmīgu pārcelšanu uz jaunajām telpām Olainē, LEAN kultūras ieviešanu un plānu izpildi, kā arī citiem pienākumiem uzņēmuma darbības nodrošināšanā un attīstībā. Iepriekš K.Ezernieks trīspadsmit  gadus pavadījis vadošos amatos, tostarp uzņēmumā “Stora Enso”, kas ir vadošais atjaunojamo produktu iepakojuma, biomateriālu, koka konstrukciju un papīra ražotājs un piegādātājs, kur ieņēma Latvijā bāzētās ražotnes Launkalnē direktora amatu.

Patlaban plānots, ka turpmāk “PET Baltija” valdes funkciju bez K.Ezernieka pildīs pašreizējais valdes sastāvs – valdes priekšsēdētāja Jūlija Zandersone, un valdes locekļi – Matīss Leitis, Dagnija Ļevčenoka un Jekaterina Vasiļjeva.

Par “PET Baltija”:

“PET Baltija” ir viens no lielākajiem PET pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un lielākais PET pārstrādes uzņēmums Baltijas reģionā, kas darbojas Latvijā. Tā lielākais īpašnieks ir “Eco Baltia”, kas ir Baltijas valstīs lielākā vides un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa. “Eco Baltia” nodrošina pilna cikla atkritumu apsaimniekošanas risinājumus no atkritumu savākšanas un šķirošanas līdz otrreizējo izejmateriālu loģistikai, vairumtirdzniecībai un apstrādei. “PET Baltija” veic izlietoto polietilēnteraftalāta (PET) pudeļu pārstrādi un ir nozares līderis Baltijas valstu mērogā. Pārstrādes produktu portfelī ir ietvertas augstas kvalitātes PET pārslu granulas (tostarp piemērotas pārtikas produktu iepakojuma ražošanai), kas gandrīz 100% apmērā tiek eksportētas.

---

22. februārī notiks ESG tēmai veltīts pasākums “Ilgtspējas pēcpusdiena”

Lai gan saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) “zaļā kursa” Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu no 2025. gada arī Latvijas uzņēmumiem vajadzēs iesniegt ziņojumus par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība (ESG), 9% Latvijas uzņēmēju zina, kas ir ESG, liecina AS “Eco Baltia” un “Norstat” veiktais pētījums.

Lai veicinātu informētību par jaunās direktīvas prasībām un uzlabotu uzņēmēju izpratni par jautājumiem, kas skar vides, sociālo un korporatīvo pārvaldību, Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” grupa organizē pasākumu uzņēmējiem “Ilgtspējas pēcpusdiena”.

Datums un laiks: 2024. gada 22. februārī plkst. 13.00

Vieta: tiešraidē “Eco Baltia” un “Eco Baltia vide” Facebook profilā.

Pasākuma programma

Pirmā daļa (plkst. 13.00–15.00):

• “Pētījuma “Uzņēmēju izpratne par ESG” rezultāti un AS “Eco Baltia” pieredze, ieviešot ESG stratēģiju, Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs;

• “Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Ko tā paredz un kas jāņem vērā”, Arta Priede, Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja;

• “Ilgtspējīgas pārvaldības ieviešana – kas jādara jau šodien un ko sagaidīt nākotnē?”, Agnese Alksne-Bensone, “CSR Latvia” valdes priekšsēdētāja;

• “ESG stratēģiju loma attiecībā uz uzņēmumu attīstību un investoru piesaisti – pieredze Baltijas valstīs”, Deimante Korsakaite, Vadošā partnere, “INVL Baltic Sea Growth Fund” (prezentācija paredzēta angļu valodā);

• “Tet pieredze ESG stratēģiju ieviešanā. Ko ņemt vērā Latvijas uzņēmumiem – izaicinājumi un ieguvumi”, Adriāna Kauliņa, “Tet” ilgtspējas attīstības direktore.

Otrā daļa (plkst. 15.30–17.00):

• Diskusija “ESG stratēģija – no ES prasībām līdz ieguvumiem uzņēmumam”

Vada – Kārlis Danēvičs, “SEB bankas” valdes loceklis, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta valdes loceklis;

Piedalās:

• Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs;
• Arta Priede, Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja;
• Agnese Alksne-Bensone, “CSR Latvia” valdes priekšsēdētāja;
• Evita Goša, “SCHWENK Latvija” valdes locekle, vides un juridiskā direktore.

Dalība pasākumā ir bez maksas.

15.02.2024.

---

“Eco Baltia vide” iegulda 2,3 miljonus eiro divu būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukumu attīstībā

Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” iegulda 2,3 miljonus eiro divu būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukumu būvniecībā un aprīkošanā. Šie laukumi atradīsies Pierīgā (Rumbula) un Liepājā, un tos plānots atklāt šī gada pavasarī. Investīciju mērķis ir nostiprināt uzņēmuma ieņemto kursu aprites ekonomikas veicināšanā, samazinot radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošinot to atkārtotu izmantošanu.

Būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukuma Pierīgā plānotā platība ir 3 ha no kopējās 4 ha zemes teritorijas. Tā kapacitāte ļaus dienā pieņemt ap 50 tonnām dažāda veida celtniecības un lielgabarīta būvniecības atkritumu (betonu, cementu, dzelzsbetona konstrukcijas, flīzes, keramikas un ģipša materiālus, ķieģeļus, kokmateriālus u.c.) primāri no “Eco Baltia vide” apsaimniekotajiem reģioniem. Pirmajā gadā prognozētais apsaimniekojamais būvgružu apjoms sasniegs vairāk nekā 12600 tonnas.

Viena no šī laukuma priekšrocībām ir būvgružu daudzpakāpju pārstrādes tehnoloģija. Priekšškirošanu paredzēts veikt divos līmeņos – lielāka izmēra priekšmetus (virs 50 cm diametrā) atšķiros ar traktortehniku, bet mazākus – manuāli, novirzot uz automatizētām iekārtām tālākai sasmalcināšanai. Sasmalcinātos priekšmetus atsijās un pēc tam novirzīs uz divām kabīnēm. Katrā kabīnē 4 – 6 cilvēki sašķiros pārstrādāto materiālu dažādās frakcijās, piemēram, koksnes, ģipškartona, metāla, kartona, stikla, cietās plastmasas u.c. un veiks noslēdzošo kvalitātes kontroli, lai tādā veidā nodrošinātu pēc iespējas vairāk augstvērtīga materiāla. Iegūtos materiālus, piemēram, kartonu vai plastmasu plānots novirzīt uz pārstrādi, bet sasmalcinātos būvmateriālus – ceļu būvei un būvdarbu veikšanai. Kopā laukumā paredzēts nodarbināt 16 cilvēkus.

“Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts informē: “Līdz ar būvniecības nozares uzplaukumu pieaug, arī attiecīgo atkritumu daudzums. Savukārt iedzīvotāju gatavība būvgružus šķirot būtiski nepalielinās, tāpēc abpusējs ieguldījums kļūst par izšķirošu faktoru. Iedzīvotāju ziņā ir atbildīgi nodot visa veida būvniecības atkritumus, bet nozarei meklēt arvien jaunus un modernus risinājumus, lai veicinātu efektīvu resursu atkārtotu izmantošanu un otrreizējo pārstrādi. Viens no veidiem, kā to panākt, ir procesu automatizācija. Mūsu prognozes liecina – ap 85% no iegūtajiem materiāliem, kas faktiski veido teju visu Mendeļejeva tabulu, pārtapt par vērtīgiem resursiem pretēji riskam tikt apglabātiem poligonos, radot būtisku kaitējumu videi un mums pašiem.”

Liepājas būvgružu šķirošanas laukums Ezermalas ielā 11aizņems 140m² plašu teritoriju. Visa veida būvniecības un celtniecības atkritumi tiks atvesti no “Eco Baltia vide” apsaimnekošanas reģioniem Dienvidkurzemē, piemēram, Liepājas, Grobiņas u.c pilsētām. Pieņemšanas kapacitāti pakāpeniski plānots audzēt uz 2400 tonnām gadā. Būvgružu priekšķirošana tiks veikta gan ar traktortehniku, gan manuāli, kopā nodarbinot 3-4 cilvēkus. Pēc pieprasījuma būvgružu pieņemšanu paredzēts paplašināt arī no citiem klientiem, mērķtiecīgi attīstot būvgružu apsaimniekošanu kā nozīmīgu biznesa virzienu.

Eiropas Savienības prasība tās dalībvalstīm ir līdz 2035. gadam samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu uz 10%. Pašreiz Latvijā no ik gadu radītā sadzīves atkritumu daudzuma tiek noglabāta aptuveni puse. Eiropā šis rādītājs 2020. gadā bija uz pusi mazāks – 23%, kas norāda uz nepieciešamību straujāk īstenot Zaļā kursa politiku, gan stiprinot pārstrādes iespējas, gan maksimāli nodrošinot šķirošanas pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam atkritumu rašanās vietā*.

* Eiropas Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Reģionu komitejai.

2024. gada 12. februāris