Author: ecobalt

Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu, Baltijā lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupu “Eco Baltia”, vienojās iegādāties 70% Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja “Metal-Plast” akciju.

Paredzams, ka darījums tiks noslēgts 2023. gada 4. ceturksnī, ja tiks saņemta Polijas Konkurences un patērētāju aizsardzības biroja atļauja, kā arī izpildīti citi nosacījumi.

“Metal-Plast” gada apgrozījums ir aptuveni 34 miljoni eiro, un tajā strādā aptuveni 200 darbinieku. Uzņēmums atrodas Svebodzicē, Polijas Lejassilēzijas provincē, un tā pašreizējā pārstrādes jauda ir 29 tūkstoši tonnu gadā. Viena tonna pārstrādāta PVC ietaupa 2 tonnas CO2 emisiju

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs [Sebastian Fedorowicz] saglabās 30% uzņēmuma akciju. “30 gadu darbības laikā “Metal-Plast” ir kļuvis par Polijas PVC pārstrādes tirgus līderi – stratēģiskā partnerība ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” ļaus uzņēmumam turpināt izaugsmi,” sacīja S. Fedorovičs.

Jānis Aizbalts, “Eco Baltia” Vides pakalpojumu sektora vadītājs: “Eco Baltia” turpina paplašināties ne tikai Baltijas, bet arī starptautiskā mērogā, un “Metal-Plast” ļoti labi iekļaujas mūsu stratēģijā. Mēs plānojam paplašināt “Metal-Plast” pārstrādes jaudu 1,5 reizes – līdz 45 tūkstošiem tonnu gadā, tādējādi palielinot savu ieguldījumu aprites ekonomikā.”

“INVL Baltic Sea Growth Fund” partneris un “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs Vītauts Plunksnis [Vytautas Plunksnis] piebilda: ““Metal-Plast” būs jau astotais “INVL Baltic Sea Growth Fund” portfeļa ieguldījums. Aprites ekonomika joprojām ir viens no galvenajiem mūsu investīciju pīlāriem, un mēs priecājamies atkal sadarboties ar vienu no līdz šim veiksmīgākajiem portfeļa uzņēmumiem “Eco Baltia” un Fedoroviča kungu, lai turpinātu Metal-Plast aizraujošo izaugsmes ceļu.”

Uzņēmumu turpinās vadīt “Metap-Plast” pašreizējais izpilddirektors Gžegožs Jasinskis. Viņš pauda: “Esmu gandarīts, ka Metal-Plast ir izdevies piesaistīt spēcīgus investorus, kas atbalstīs mūsu izaugsmi PVC pārstrādes tirgū. Gan Polijā, gan Vācijā ir gaidāms jauns logu nomaiņas vilnis – Eiropas Komisija lēš, ka līdz 2030. gadam ES būs nepieciešams renovēt vairāk nekā 35 miljonus dzīvojamo ēku.”

Pēc darījuma “Eco Baltia” piederēs 42 procenti, S. Fedorovičam – 30 procenti un “INVL Baltic Sea Growth Fund” – 28 procenti “Metal-Plast” akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,8 procenti “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,5 procenti akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās – uzņēmuma vadībai.

“Metal-Plast” konsultēja M&A konsultants mInvestment Banking S.A. (mBank grupas daļa) un advokātu birojs “Ożóg Tomczykwoski”. “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” konsultēja “Wolf Theiss, Sorainen” un “Deloitte”.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ziņojumu,* kurā norādīts uz riskiem vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Latvijai, neizpildīt konkrētus atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes mērķus. Vai mēs kā valsts esam darījuši visu iespējamo, lai mazinātu savus atkritumu kalnus, un vai ar pašreizējiem mērķiem spēsim panākt, ka atkritumi tiek ne tikai sašķiroti, bet arī pārstrādāti? Šī joma diemžēl ir atstāta novārtā. Tā vietā, lai vecinātu investīcijas pārstrādes attīstībā, galvenokārt tās tiek virzītas turpat, kur nonāk lielākā daļa nepārstrādāto atkritumu – tas ir atkritumu poligonos.

Pārstrādes infrastruktūras vietā – daudzmiljonu atkritumu poligoni

Jau 2025. gadā Latvijai līdz ar citām ES dalībvalstīm būs jāsagatavo 55% sadzīves atkritumu atkalizmantošanai un pārstrādei, kā arī jāpārstrādā 65% iepakojuma. Savukārt 2035. gadā atkritumu poligonos būs atļauts apglabāt ne vairāk kā 10% sadzīves atkritumu. Pamatojoties uz atkritumu apsaimniekošanas datu un rīcībpolitiku analīzi, EK uzskata, ka Latvijai pastāv risks šos mērķrādītājus nesasniegt.

Salīdzinot situāciju Latvijā, Baltijas valstīs un citur Eiropā, kopumā izskatāmies salīdzinoši labi – politiskā līmenī ir radīts saprotams, taču vēl gana uzlabojams normatīvo aktu kopums, kam jāveicina atkritumu šķirošana un pārstrāde. Bet praksē atduramies pret pamatīgu problēmu: proti, lielākā daļa – 70% vai pat 80% – Eiropas naudas tiek novirzīta atkritumu poligonu attīstībai, atstājot novārtā šķirošanas un pārstrādes infrastruktūru. Latvijā ir nepilni divi miljoni iedzīvotāju un desmit atkritumu poligoni, kuru izveidē (vismaz daļā no tiem) tiek ieguldīti milzīgi līdzekļi, lai pietiktu naudas to uzturēšanai, kaut arī izteikti noslogots ir tikai viens – Getliņu poligons. Atkritumu poligonu attīstību diktē pašvaldības, caur tiem apgūstot ļoti lielas investīciju programmas – pat desmitos miljonu eiro. Bet cik saprātīgi ir šādi ieguldījumi, ja mums par aptuveni 600 000 tonnām jāsamazina kopējais poligonos apglabāto atkritumu apjoms, toties būtiski jākāpina otrreizējā materiāla, piemēram, plastmasas izstrādājumu šķirošana un pārstrāde, kam trūkst gan mūsdienīgu tehnoloģiju, gan finansiāla atbalsta? Turklāt pēc EK paustā Latvijai ir riski nesasniegt plastmasas pārstrādes mērķrādītājus.

Pārstrādes attīstība gulstas uz uzņēmumu pleciem

Pēdējos gados pārstrādes attīstībā esam investējuši vairāk nekā 10 miljonus eiro un šobrīd mūsu rūpnīcās “PET Baltija” un “Nordic Plast” spējam saražot jau ap 50 000–60 000 tonnu pārstrādāta polimēra granulu gadā. 95% – 98% gala produkcijas eksportējam uz ārvalstīm – uz Lietuvu un Rietumeiropas valstīm. Tomēr otrreizējo izejvielu tirgus ir izaicinošs – daļa ražotāju prasa augstāko kvalitāti, ko pie šķiroto atkritumu kvalitātes Latvijā ir sarežģīti panākt, savukārt citi meklē lētākus risinājumus, tāpēc jaunu preču ražošanai izvēlas pirmreizējos resursus. Tajā pašā laikā pārstrādes izmaksas ekonomisko apstākļu dēļ palielinās. Attiecīgi sanāk, ka turpinām investēt, taču pieprasījums krītas un būtiski ietekmē pārstrādes attīstības iespējas.  

Tam ir vairāki cēloņi, kā pirmsākumi meklējami jau pandēmijas laikā. Sākoties pandēmijai, visi aizmirsa par plastmasas piesārņojumu, teju vai katra prece tika iepakota plēvītē un citos mazizmēra polimēra iepakojumos. Nevienam neinteresēja, kas ar to notiks tālāk – varēs vai nevarēs pārstrādāt.  Šādu izstrādājumu pārstrāde ir apgrūtinoša vai neiespējama vispār. Protams, ne jau Latvija vienīgā saskārās ar šo situāciju – taču iztrūka mehānismu, kas atgrieztu pie idejas par plastmasas apjoma samazināšanu un straujāku pārstrādes veicināšanu.

Savukārt karš Ukrainā līdzi nesa milzīgu energoresursu cenu un transporta izmaksu pieaugumu. Lai atkritumus sašķirotu, nomazgātu un iegūtu otrreizējās izejvielas, uz vienu tonnu gatavā produkta vajadzīgi gandrīz 0,8 megavati elektrības, bet, ja elektrības cena no 150 eiro par megavatstundu izaug līdz 500, 600 vai dramatiskākajos brīžos 4000 eiro par megavatstundu, produkta pašizmaksas kāpums ir astronomisks. Turklāt vēl jāpieskaita darbinieku algas, kas īpaši mazāk apmaksātajās pozīcijās ir ievērojami augušas.

Tas viss kopā  ietekmē otrreizējo izejvielu pārstrādātāju  konkurētspēju globālajā tirgū. Nemaz nerunājot par mūsu pašu Latviju, kur  vietējo ražotāju pieprasījums līdzinās nullei – pirmreizējais materiāls ir izdevīgāks un skaidrs, ka ražotājs šādos ekonomiskajos apstākļos izvēlēsies tādu.  Tomēr milzīgais otrreizējo izejvielu sadārdzinājums šobrīd ir visas Eiropas problēma. Āzijas valstis, sevišķi Indija un Ķīna turpina no Krievijas iepirkt Eiropas sankcijām pakļauto naftu un gāzi, un šobrīd Eiropas tirgu pārpludina lēti Āzijas izcelsmes pirmreizējie materiāli. Eiropa ir sprukās, jo grib rādīt priekšzīmi attiecībā uz sankciju ieviešanu pret Krieviju un Baltkrieviju, bet līdz galam nezina, ko iesākt ar blaknēm. Un tas ietekmē ne tikai sankciju galveno ideju, bet arī Eiropas zaļos mērķus un veselīgu konkurenci tirgū, kas jau tā ir izaicinošs atkritumu pārstrādes nozarei. Šis ir brīdis, kad Eiroparlamenta deputātiem būtu jāzvana trauksmes zvans un jāmeklē risinājums, jo, ja šādi turpināsim, zaļais kurss nebūs sasniedzams.

Jāveicina motivācija ražot no pārstrādātām izejvielām

Jau gadiem runājam par to, ka pirmreizējiem resursiem ir jābūt gana dārgiem, lai motivētu izmantot otrreizējās izejvielas, kā to dara valstis, kurām ar ES mērķrādītāju sasniegšanu veicas gludi un raiti. Piemēram, lielajos valsts infrastruktūras objektos parasti ir vajadzīgs melnzemes slānis, teiksim, ceļmalu apzaļumošanai. Rūpnieciski attīstītajās valstīs tam izmanto tehnisko kompostu – tātad apstrādātus bioloģiskos atkritumus -, kur varbūt ir kāds stikliņš vai plastmasas gabaliņš, kas ceļmalas zālītei netraucē. Taču, kamēr uzņēmumiem pasmelt melnzemi no karjera sanāks lētāk, nekas arī nemainīsies. Tas būtībā attiecas arī uz jebkuras preces ražošanu – arī no plastmasas, tekstila vai stikla.

Valstiskā līmenī ir jāveido atbalsta programmas uzņēmējiem, lai motivētu izvēlēties otrreizējās izejvielas. Vidējam uzņēmējam motivācija šobrīd ir teju nekāda, ko ietekmē arī otrreizējo izejvielu zemā kvalitāte, kas savukārt ir atkarīga no tehnoloģiju iespējām Latvijā.  Patlaban pārstrādātais galaprodukts vairāk vai mazāk ir izmantojams industriālajiem risinājumiem, taču industriālās ražošanas Latvijā praktiski nav. Tāpēc primāri būtu nepieciešams piesaistīt investīcijas pētniecībai un šķirošanas tehnoloģijām, caur to attīstot otrreizējo materiālu kvalitāti. Pēcāk jāraugās jau galaprodukta izmantošanas veicināšanas virzienā, kur kā viens no risinājumiem ir zaļā iepirkuma straujāka attīstīšana, nosakot valsts un pašvaldību iepirkumu dalībniekiem spēt nodrošināt ražošanu, vismaz daļēji izmantojot pārstrādātās izejvielas. Šādā gadījumā jau saknē tiktu nodrošināta dabīga aprites ekonomikas veidošanās, kas ļautu vietējā tirgū sašķirotos atkritumus likt lietā tepat, nevis nodot dažu uzņēmumu ziņā, lai meklē kanālus to atkārtotam noietam, kā vien prot.

Lai sasniegtu ES noteiktos atkritumu apjoma samazināšanas un pārstrādes mērķus, par ko EK brīdinājusi arī Latviju, ir jāskatās plašāk par investīcijām esošajos atkritumu poligonos. Ir jāiegulda arī šķirošanas tehnoloģijās un pārstrādē. Galu galā lielais mērķis ir atkritumus no virziena uz lielu kalnu novirzīt ceļam, kas ved caur šķirošanas konteineriem, šķirošanas rūpnīcām uz pārstrādes iekārtām, un rezultātā kļūst par jaunu preci. Vienlaikus jau valsts līmenī jāveic priekšdarbi pārstrādāto izejvielu noieta veicināšanai, jo pārstrādāt var visu, taču, ja produkts tālāk tirgū nav vajadzīgs, no pārstrādes būs maza jēga un ES direktīvās noteikto prasību izpilde tiks paslaucīta zem kājslauķa.

* Eiropas Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, kurā identificētas dalībvalstis, kam pastāv risks nesasniegt 2025. gadam noteikto mērķrādītāju attiecībā uz sadzīves atkritumu sagatavošanu atkārtotai izmantošanai un pārstrādi, 2025. gadam noteikto izlietotā iepakojuma pārstrādes mērķrādītāju un 2035. gadam noteikto mērķrādītāju attiecībā uz poligonos apglabātā atkritumu daudzuma samazināšanu.

Lai veicinātu straujāku uz polietilēntereftalāta (PET) pudeļu pārstrādes attīstību vērsta investīciju projekta izpildi un sekmētu ražošanas jaudu kāpumu, Baltijā lielākās un straujāk augošās vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” PET pudeļu pārstrādes uzņēmuma AS “PET Baltija” vadības komandai pievienojies Kaspars Ezernieks, ieņemot valdes locekļa un izpilddirektora amatu.

K.Ezernieks AS “PET Baltija” valdē un izpilddirektora amatā turpmāk būs atbildīgs par uzņēmuma operatīvo darbību atbilstoši grupas izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem. Tāpat Ezernieks rūpēsies par “PET Baltija” esošās ražotnes sekmīgu pārcelšanu uz jaunajām telpām Olainē, LEAN kultūras ieviešanu un plānu izpildi, kā arī citiem pienākumiem uzņēmuma darbības nodrošināšanā un attīstībā. Iepriekš K.Ezernieks trīspadsmit  gadus pavadījis vadošos amatos, tostarp uzņēmumā “Stora Enso”, kas ir vadošais atjaunojamo produktu iepakojuma, biomateriālu, koka konstrukciju un papīra ražotājs un piegādātājs, kur ieņēma Latvijā bāzētās ražotnes Launkalnē direktora amatu.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējo gadu laikā AS “PET Baltija” ir piedzīvojusi strauju izaugsmi. Neskatoties uz izaicinājumiem starptautiskajā tirgū, kas saistīti ar ģeopolitisko situāciju pasaulē, pērn “PET Baltija” sasniedza augstākos apgrozījuma rādītājus.  Pagājušajā gadā esam uzsākuši vienu no uzņēmuma vēsturē ietekmīgākajiem investīciju projektiem, kā mērķis ir palielināt PET granulu ražošanas jaudas. Projekta ietvaros notiek darbs pie pakāpeniskas pašreizējās rūpnīcas Jelgavā pārcelšanas uz pagaidām būvniecības stadijā esošo ēku Olainē, kas būs viena no lielākajām ražotnēm zem jumta Latvijā un PET pudeļu pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā. Turpmākie uzņēmuma attīstības soļi, īpaši šajā izaicinājumu laikā, prasa papildu kompetences un pieejas dažādos uzņēmuma darbības procesos, tāpēc saredzam “PET Baltija” vadības papildinājumu kā lielu ieguvumu mērķu sasniegšanā.”

AS “PET Baltija” attīstībā šogad plānots veikt investīcijas uzņēmuma procesu uzlabošanā un efektivitātes paaugstināšanā, tostarp jaunās tehnoloģijās, kā arī esošo tehnoloģiju pilnveidošanā, kas sniegs iespēju pārstrādāt vēl lielāku otrreizējo PET materiālu īpatsvaru, pēc iespējas lielāku to daļu atgriežot atkārtotā apritē. Tāpat uzņēmums šogad turpinās strādāt pie kvalitātes standartu ieviešanas ar mērķi nodrošināt un apliecināt pārtikas kvalitātei atbilstošu materiālu, kā arī veicinās produkcijas apjoma kāpumu, nodrošinot potenciālo klientu vajadzībām piemērotas otrreizējās izejvielas to nepieciešamajā kvalitātē un daudzumā.

“Kopš mūsu pievienošanās uzņēmums ir ne tikai dubultojies apmērā, bet kļuvis patiešām starptautisks. Mēs ticam, ka pilna potenciāla atklāšanas atslēga ir stipra vadība, kas, no vienas puses, var veltīt pilnu uzmanību stratēģiskajai izaugsmei, attīstībai un konkurētspējai, un, no otras puses – ikdienas operatīvajām darbībām, veicinot efektivitāti un klientu apmierinātību. Kaspara pievienošanās komandai ļaus nodalīt stratēģisko un operatīvo vadību komandā ar mērķi sasniegt nākotnes ilgtspējīgu izaugsmi,” pauž Deimante Korsakaite, “INVL Baltic Sea Growth Fund” partnere, AS “PET Baltija” padomes priekšsēdētāja un “Eco Baltia” padomes locekle.