Category: Uncategorized @lv

---

22. februārī notiks ESG tēmai veltīts pasākums “Ilgtspējas pēcpusdiena”

Lai gan saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) “zaļā kursa” Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu no 2025. gada arī Latvijas uzņēmumiem vajadzēs iesniegt ziņojumus par tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vides, sociālā un korporatīvā pārvaldība (ESG), 9% Latvijas uzņēmēju zina, kas ir ESG, liecina AS “Eco Baltia” un “Norstat” veiktais pētījums.

Lai veicinātu informētību par jaunās direktīvas prasībām un uzlabotu uzņēmēju izpratni par jautājumiem, kas skar vides, sociālo un korporatīvo pārvaldību, Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” grupa organizē pasākumu uzņēmējiem “Ilgtspējas pēcpusdiena”.

Datums un laiks: 2024. gada 22. februārī plkst. 13.00

Vieta: tiešraidē “Eco Baltia” un “Eco Baltia vide” Facebook profilā.

Pasākuma programma

Pirmā daļa (plkst. 13.00–15.00):

• “Pētījuma “Uzņēmēju izpratne par ESG” rezultāti un AS “Eco Baltia” pieredze, ieviešot ESG stratēģiju, Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs;

• “Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Ko tā paredz un kas jāņem vērā”, Arta Priede, Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja;

• “Ilgtspējīgas pārvaldības ieviešana – kas jādara jau šodien un ko sagaidīt nākotnē?”, Agnese Alksne-Bensone, “CSR Latvia” valdes priekšsēdētāja;

• “ESG stratēģiju loma attiecībā uz uzņēmumu attīstību un investoru piesaisti – pieredze Baltijas valstīs”, Deimante Korsakaite, Vadošā partnere, “INVL Baltic Sea Growth Fund” (prezentācija paredzēta angļu valodā);

• “Tet pieredze ESG stratēģiju ieviešanā. Ko ņemt vērā Latvijas uzņēmumiem – izaicinājumi un ieguvumi”, Adriāna Kauliņa, “Tet” ilgtspējas attīstības direktore.

Otrā daļa (plkst. 15.30–17.00):

• Diskusija “ESG stratēģija – no ES prasībām līdz ieguvumiem uzņēmumam”

Vada – Kārlis Danēvičs, “SEB bankas” valdes loceklis, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta valdes loceklis;

Piedalās:

• Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs;
• Arta Priede, Finanšu ministrijas Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta Grāmatvedības politikas un metodoloģijas nodaļas vadītāja;
• Agnese Alksne-Bensone, “CSR Latvia” valdes priekšsēdētāja;
• Evita Goša, “SCHWENK Latvija” valdes locekle, vides un juridiskā direktore.

Dalība pasākumā ir bez maksas.

15.02.2024.

---

“Eco Baltia vide” iegulda 2,3 miljonus eiro divu būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukumu attīstībā

Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” iegulda 2,3 miljonus eiro divu būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukumu būvniecībā un aprīkošanā. Šie laukumi atradīsies Pierīgā (Rumbula) un Liepājā, un tos plānots atklāt šī gada pavasarī. Investīciju mērķis ir nostiprināt uzņēmuma ieņemto kursu aprites ekonomikas veicināšanā, samazinot radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošinot to atkārtotu izmantošanu.

Būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukuma Pierīgā plānotā platība ir 3 ha no kopējās 4 ha zemes teritorijas. Tā kapacitāte ļaus dienā pieņemt ap 50 tonnām dažāda veida celtniecības un lielgabarīta būvniecības atkritumu (betonu, cementu, dzelzsbetona konstrukcijas, flīzes, keramikas un ģipša materiālus, ķieģeļus, kokmateriālus u.c.) primāri no “Eco Baltia vide” apsaimniekotajiem reģioniem. Pirmajā gadā prognozētais apsaimniekojamais būvgružu apjoms sasniegs vairāk nekā 12600 tonnas.

Viena no šī laukuma priekšrocībām ir būvgružu daudzpakāpju pārstrādes tehnoloģija. Priekšškirošanu paredzēts veikt divos līmeņos – lielāka izmēra priekšmetus (virs 50 cm diametrā) atšķiros ar traktortehniku, bet mazākus – manuāli, novirzot uz automatizētām iekārtām tālākai sasmalcināšanai. Sasmalcinātos priekšmetus atsijās un pēc tam novirzīs uz divām kabīnēm. Katrā kabīnē 4 – 6 cilvēki sašķiros pārstrādāto materiālu dažādās frakcijās, piemēram, koksnes, ģipškartona, metāla, kartona, stikla, cietās plastmasas u.c. un veiks noslēdzošo kvalitātes kontroli, lai tādā veidā nodrošinātu pēc iespējas vairāk augstvērtīga materiāla. Iegūtos materiālus, piemēram, kartonu vai plastmasu plānots novirzīt uz pārstrādi, bet sasmalcinātos būvmateriālus – ceļu būvei un būvdarbu veikšanai. Kopā laukumā paredzēts nodarbināt 16 cilvēkus.

“Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts informē: “Līdz ar būvniecības nozares uzplaukumu pieaug, arī attiecīgo atkritumu daudzums. Savukārt iedzīvotāju gatavība būvgružus šķirot būtiski nepalielinās, tāpēc abpusējs ieguldījums kļūst par izšķirošu faktoru. Iedzīvotāju ziņā ir atbildīgi nodot visa veida būvniecības atkritumus, bet nozarei meklēt arvien jaunus un modernus risinājumus, lai veicinātu efektīvu resursu atkārtotu izmantošanu un otrreizējo pārstrādi. Viens no veidiem, kā to panākt, ir procesu automatizācija. Mūsu prognozes liecina – ap 85% no iegūtajiem materiāliem, kas faktiski veido teju visu Mendeļejeva tabulu, pārtapt par vērtīgiem resursiem pretēji riskam tikt apglabātiem poligonos, radot būtisku kaitējumu videi un mums pašiem.”

Liepājas būvgružu šķirošanas laukums Ezermalas ielā 11aizņems 140m² plašu teritoriju. Visa veida būvniecības un celtniecības atkritumi tiks atvesti no “Eco Baltia vide” apsaimnekošanas reģioniem Dienvidkurzemē, piemēram, Liepājas, Grobiņas u.c pilsētām. Pieņemšanas kapacitāti pakāpeniski plānots audzēt uz 2400 tonnām gadā. Būvgružu priekšķirošana tiks veikta gan ar traktortehniku, gan manuāli, kopā nodarbinot 3-4 cilvēkus. Pēc pieprasījuma būvgružu pieņemšanu paredzēts paplašināt arī no citiem klientiem, mērķtiecīgi attīstot būvgružu apsaimniekošanu kā nozīmīgu biznesa virzienu.

Eiropas Savienības prasība tās dalībvalstīm ir līdz 2035. gadam samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu uz 10%. Pašreiz Latvijā no ik gadu radītā sadzīves atkritumu daudzuma tiek noglabāta aptuveni puse. Eiropā šis rādītājs 2020. gadā bija uz pusi mazāks – 23%, kas norāda uz nepieciešamību straujāk īstenot Zaļā kursa politiku, gan stiprinot pārstrādes iespējas, gan maksimāli nodrošinot šķirošanas pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam atkritumu rašanās vietā*.

* Eiropas Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Reģionu komitejai.

2024. gada 12. februāris

---

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2023. gada deviņus mēnešus noslēgusi ar 161,1 miljona eiro apgrozījumu, kas audzis par 4%, salīdzinot ar 2022. gada deviņos mēnešos sasniegtajiem 154,9 miljoniem eiro. Apgrozījuma pieaugumu galvenokārt veicinājusi jaunu uzņēmumu iegāde, kā arī stabilais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā. Savukārt “Eco Baltia” EBITDA sasniegusi 19,2 miljonus eiro (2022. gada deviņos mēnešos – 17,9 miljoni eiro).

Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs: “Šā gada deviņu mēnešu periodu esam turpinājuši ar kāpumu, virzot uzņēmuma attīstību gan dabīgās izaugsmes ceļā, gan iegādājoties jaunus uzņēmumus. Esam palielinājuši mūsu tirgu gan Latvijā, gan starptautiski. Un ir gandarījums šogad sasniegto redzēt arī TOP 101 Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, kur esam pakāpušies par veselām septiņām vietām tikai gada laikā. Šī gada deviņi mēneši bijuši zīmīgi arī ar plašo investoru interesi, “Eco Baltia” emitējot obligācijas, kuras iekļautas alternatīvajā tirgū “First North”. Tas ļauj mums plānot plašāku grupas attīstību.”

Šā gada sākumā “Eco Baltia” emitēja savas pirmās obligācijas 8 miljonu eiro vērtībā, investoru pieprasījumam pārsniedzot maksimālo piedāvājuma apjomu 3,5 reizes. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2026. gada 17. februāris ar iespēju emitentam obligācijas dzēst pēc diviem gadiem. Obligācijas kopš 2023. gada 2. marta ir iekļautas Nasdaq Baltijas alternatīvajā tirgū “First North”. Pēc pārskata perioda “Eco Baltia” obligācijas emitēja otro reizi – 10 miljonu eiro vērtībā uz trim gadiem. Arī šajā reizē investoru pieprasījums bija liels – pārsniedza piedāvājumu 1,7 reizes.

Līdz ar pērn īstenotajiem uzņēmumu iegādes darījumiem šī gada deviņos mēnešos turpinājies darbs arī pie jaunu biznesa virzienu un uzņēmumu iegādes vērtēšanas, tādējādi vēl vairāk nostiprinot “Eco Baltia” pozīcijas un tirgus daļu gan Latvijā, gan arī starptautiski un vienlaikus attīstot un paplašinot pilna cikla atkritumu apriti kopējā pakalpojumu portfelī. Tāpat strādāts pie uzņēmuma dažādu procesu modernizācijas un digitalizācijas, kam uzmanību plānots veltīt arī turpmākajos gados.

2023. gada sākumā “Eco Baltia” lielākais vides segmenta uzņēmums “Eco Baltia vide” ar tā meitasuzņēmuma, ražotāju atbildības sistēmas operatora “Latvijas Zaļais punkts” starpniecību noslēdza darījumu par ielu un ceļu uzturēšanas sabiedrības “Pilsētas Eko Serviss” iegādi. Darījuma rezultātā iegādāti 100% kapitāldaļu sabiedrībās “Pilsētas Eko Serviss”, “PES serviss” un “B 124”, kas reorganizācijas rezultātā no 1.decembra pievienotas “Eco Baltia vide”. Tāpat “Eco Baltia vide” un “Ecoservice” turpināja darbu pie vairāku projektu attīstīšanas, tostarp būvgružu šķirošanas laukuma izveides, kā arī sadzīves atkritumu, tekstilizstrādājumu un citu materiālu šķirošanas.

“Eco Baltia” grupas polimēru pārstrādes uzņēmums “Nordic Plast” pabeidzis jaunās plastmasas šķirošanas un pārstrādes līnijas testēšanu. Tās izveidē pērn investēti vairāk nekā 2,8 miljoni eiro, mērķējot ražošanas jaudas laika gaitā kāpināt līdz 30%. 

Savukārt PET pudeļu pārstrādātājs “PET Baltija” turpina darbu pie jaunās ražotnes attīstīšanas Olainē, kur uzņēmuma investīcijas ražošanas iekārtās kopumā veidos vairāk nekā 10 miljonus eiro. Jaunajā rūpnīcā ražošanu pilnā apmērā plānots uzsākt nākamgad, trīskāršojot PET ražošanas jaudas. Lai veicinātu vēl straujāku “PET Baltija” attīstību un investīciju projektu īstenošanu, veiktas izmaiņas valdes sastāvā: jūlijā tai pievienojies valdes loceklis, “PET Baltija” izpilddirektors Kaspars Ezernieks, savukārt no 11. septembra “PET Baltija” vadības komandai valdes priekšsēdētājas amatā pievienojusies Jūlija Zandersone, kura ieņem arī “Eco Baltia” grupas pārstrādes sektora vadītājas pozīciju.

Tā kā “Eco Baltia” uzņēmumu biznesa modelis un darbība ir vērsti uz aprites ekonomikas principu iedzīvināšanu, ikdienā īstenojot dažādas ilgtspējīgas uzņēmējdarbības prakses, turpinājies aktīvs darbs pie pērn sāktās konsolidētas ESG (vides, sociālās un pārvaldības) stratēģijas izveides un ieviešanas, kā arī efektīvas iekšējās vides veidošanas, kas atzīmēta ar Sabiedrības integrācijas fonda īstenotās valsts programmas statusu “Ģimenei draudzīga darbavieta”.

Arī turpmāk “Eco Baltia” galvenie mērķi ir darba apstākļu uzlabošana, darbinieku atbalstīšana, augstākā darba drošības līmeņa nodrošināšana un ESG un ilgtspējas uzlabošana, turpinot investīcijas pārstrādes nozarē un atkritumu un vides apsaimniekošanā. Plānots pakāpeniski uzsākt ražošanu jaunajā “PET Baltija” ražotnē, laika gaitā trīskāršojot PET ražošanu, kā arī veicināt sinerģiju starp grupas uzņēmumiem, lai gūtu maksimālas priekšrocības no pilna cikla atkritumu apsaimniekošanas.