Category: Uncategorized @lv

---

Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Latvijā, tādējādi virzot arī straujāku Eiropas Savienības 2025.gadam noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” investēs 11,7 miljonus eiro nešķirotu sadzīves un dalīti vāktu atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveidē Salaspils novada Aconē ar tās kopējo jaudu 45 000 tonnu gadā.

Jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs sašķirot 20 000 tonnu sadzīves atkritumu un 25 000 tonnu šķiroto atkritumu (salīdzinājumam – pašreizējā otrreizējo materiālu šķirošanas jauda “Eco Baltia vide” rūpnīcā Getliņu ielā 5 sasniedz aptuveni 18 000 tonnu gadā). Plānots, ka rūpnīca aizņems 4000 kvadrātmetru plašu teritoriju, t. sk. ēku 3385 kvadrātmetru un nojumes 700 kvadrātmetru platībā. Jaunajā rūpnīcā strādās ap 70 darbinieku.Rūpnīcu paredzēts atklāt2024. gada rudenī.

Jaunajā rūpnīcā būs daudzpakāpju optiskā šķirošanas iekārta ar iespēju šķirošanas procesā mainīt gan šķirojamo materiālu veidus, gan kvalitātes kontroli, atlasīt piejaukumus no optiski atdalītās plūsmas, vai, ja plūsma ir pārāk netīra, izlasīt tikai derīgo materiālu.

“Projekta galvenais mērķis un lielākais ieguvums no biznesa perspektīvas ir efektivitāte – tie ir būtiski ietaupījumi uz noglabāto atkritumu apjomu, darbaspēku, šķirošanas zudumiem  un patērēto enerģiju. Atšķirībā no citām līdzīgām rūpnīcām šeit varēs šķirot gan sadzīves, gan dalīti vāktos atkritumus, tomēr netiks izmantota intensīva smalcināšana un vēja tuneļi, tā vietā akcentu liekot uz adaptīvām iekārtām un optisko šķirošanu. Tas ļaus ietaupīt enerģiju un atgūt maksimāli daudz otrreizējo izejvielu,” stāsta SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Nešķirotie sadzīves atkritumi uz rūpnīcu tiks nogādāti no “Eco Baltia vide” Pierīgas reģioniem, savukārt šķirotie atkritumi – no Rīgas un Pierīgas. Šķirošana notiks lielākoties automatizēti: tās pirmajā posmā tiks manuāli atlasīti lieli un neatbilstoši priekšmeti – sadzīves tehnika, ķieģeļi, liela izmēra un bīstamie atkritumi, metāls, stikls utt., bet pārējais apjoms tiks novirzīts uz automatizētām iekārtām, kas izšķiros noteikta izmēra atkritumus, tostarp PET pudeles, papīru, metālu, stiklu un dažādus iepakojumus. Procesa noslēgumā notiks manuāla kvalitātes kontrole, tādējādi nodrošinot augstvērtīgāku pārstrādei derīgo materiālu apjomu.

Rūpnīcas projekta īstenošanā tiek izmantota pieredze, kas gūta septiņu gadu laikā “Eco Baltia vide” rūpnīcā Liepājā. Tāpat aizgūtas idejas no līdzīgām rūpnīcām Polijā, Igaunijā un Lietuvā. J.Aizbalts skaidro: “Tie ir risinājumi, kas ļauj atdalīt maksimāli daudz stikla un metāla, kas pēc svara ir lielākā derīgo materiālu frakcija sadzīves atkritumos. Esam apkopojuši visus labākos tehniskos risinājumus vienā objektā, lai šķirošanas process noritētu maksimāli efektīvi un droši, turklāt tas būs būtisks atbalsts Eiropas Savienības 2025. gadam plastmasas iepakojuma atkritumu pārstrādei noteikto mērķrādītāju sasniegšanā.”

Latvijā ik gadu tiek radīti vairāk nekā 800 000 tonnu sadzīves atkritumu, no kuriem sašķiroti un pārstrādāti tiek aptuveni 50%. Atkritumu apjoma samazināšanai Eiropas Savienība tās dalībvalstīm noteikusi stingras prasības, tostarp pieprasot strauji palielināt atkritumu pārstrādes apjomus – 2035. gadā līdz pat 65% no kopējā atkritumu daudzuma. 2035. gadā atkritumu poligonos varēs apglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Vienlaikus Eiropas Komisija ziņojumā norādījusi, ka Latvijai ir risks nesasniegt vairākus 2025. gada mērķrādītājus, tostarp attiecībā uz plastmasas pārstrādi. Turklāt Latvijai jau šobrīd nākas maksāt Eiropas Savienībai plastmasas nodokli aptuveni 16–20 miljonu eiro gadā par nepārstrādāto plastmasas apjomu.

---

Vadošais privātā kapitāla fonds Baltijas valstīs “INVL Baltic Sea Growth Fund” kopā ar sava portfeļa uzņēmumu “Eco Baltia”, lielāko vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupu Baltijā, noslēdzis darījumu par Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja “Metal-Plast” 70% akciju iegādi. 

Darījuma rezultātā “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 70% “Metal Plast” akciju (attiecīgi 38,5% un 31,5%). Ģimenes fonds SIDN saglabā 30% uzņēmuma akciju. “INVL Baltic Sea Growth Fund” pieder 52,81% “Eco Baltia” akciju, savukārt 30,51% pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai. Pārējās akcijas pieder Mārim Simanovičam. 

“Metal-Plast” dibinātājs Sebastians Fedorovičs: “Šogad atzīmējam “Metal Plast” darbības trešo desmitgadi, kas ir ievērojams periods uzņēmuma attīstībā. Šo gadu laikā esam nostiprinājuši savas pozīcijas kā lielākais PVC logu un durvju profilu pārstrādātājs Polijā, ar mūsu produkciju un pakalpojumiem aptverot Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Slovākiju, Austriju un citas valstis. Esam gatavi spert nākamos soļus uzņēmuma attīstībā starptautiskā mērogā, kur turpmāk virzīsimies ciešā partnerībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund”.”  

Jānis Aizbalts, “Eco Baltia” Vides pakalpojumu sektora vadītājs: “Pēdējos gados “Eco Baltia” grupas attīstībā esam piedzīvojuši strauju lēcienu. Savu darbību esam paplašinājuši gan vietējā tirgū, gan  Lietuvā, Čehijā un šobrīd arī Polijā. Grupas uzņēmumu biznesa portfeli līdz šim veido vides apsaimniekošanas pakalpojumi un plastmasas iepakojuma pārstrāde, kā arī kopš pērnā gada – PET šķiedru ražošana. Un esam gandarīti par iespēju turpmāk kopā ar “Metal Plast” sniegt savu pienesumu arī PVC materiālu pārstrādes jomā.” 

“INVL Baltic Sea Growth Fund” partneris un “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs Vītauts Plunksnis [Vytautas Plunksnis] piebilda: ““Metal-Plast” ir apsveicams papildinājums un jau astotais ieguldījums “INVL Baltic Sea Growth Fund” portfelī. Aprites ekonomika joprojām ir viena no mūsu galvenajām stratēģiskajām nozarēm, tāpēc  mēs priecājamies sadarboties ar vienu no mūsu līdz šim veiksmīgākajiem portfeļa uzņēmumiem “Eco Baltia” un Fedoroviča kungu, lai atvērtu jaunu lapu “Metal-Plast” attīstībā.” 

“Metal-Plast” gada apgrozījums ir aptuveni 34 miljoni eiro, un tajā strādā aptuveni 200 darbinieku. Uzņēmums atrodas Svebodzicē, Polijas Lejassilēzijas provincē. “Metal Plast” pašreizējā pārstrādes jauda ir 29 tūkstoši tonnu gadā, ko turpmāk plānots kāpināt 1,5 reizes – līdz 45 tūkstošiem tonnu gadā, tādējādi palielinot ieguldījumu aprites ekonomikā. Viena tonna pārstrādāta PVC ietaupa 2 tonnas CO2 emisiju, radot pozitīvu ietekmi uz Eiropas Savienības virzītajiem klimatneitralitātes mērķiem.   

Uzņēmumu turpinās vadīt “Metal-Plast” pašreizējais izpilddirektors Gžegožs Jasinskis [Grzegorz Jasinski]. Viņš pauda: “Viena no galvenajām “Metal Plast” vērtībām ir nepārtraukta attīstība, kur šobrīd sākam jaunu posmu. Esam gandarīti, ka mūsu akcionāru lokam pievienojušies tik ietekmīgi tirgus dalībnieki ar plašu pieredzi atkritumu pilna cikla apritē starptautiskajā tirgū. Ciešā sadarbībā ar “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” spēsim sasniegt vēl augstākus PVC logu un durvju rāmju pārstrādes mērķus, kam īpaši liela nozīme būs turpmākajos gados, kad atsevišķās Eiropas Savienības valstīs sagaidāms logu nomaiņas vilnis.” 

“Metal Plast” iegādes darījumu finansēja “Commerzbank” grupas Polijas banka “mBank”.  

Tomasz Niewola, Polijas bankas mBank Investīciju bankas vadītājs: “Gan no banku darbības, gan konsultēšanas perspektīvas mēs redzam pieaugošu reģionālā kapitāla ieplūdi  – tostarp no Baltijas valstīm – Polijā, kas ir lielākā Centrālā un Austrumeiropas reģiona ekonomika. Šobrīd otrreizējo izejvielu pārstrādes un aprites ekonomikas segments ir viens no interesantākajiem gan no ilgtspējas, gan arī no uzņēmējdarbības pievilcības viedokļa”. 

“Metal-Plast” īpašnieku konsultēja M&A konsultants mInvestment Banking S.A. (mBank grupas daļa) un advokātu birojs “Ożóg Tomczykowski”. “Eco Baltia” un “INVL Baltic Sea Growth Fund” konsultēja advokātu biroji “Wolf Theiss” un  “Sorainen”, un “Deloitte”. 

---

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” jau otro reizi veiksmīgi realizējusi trīs gadu obligāciju izvietošanu 10 miljonu eiro vērtībā. Arī šoreiz obligāciju piedāvājumus, kas īstenots slēgtā piedāvājuma veidā, guva investoru ievērojamu interesi, kopējam pieprasījumam 1,7 reizes pārsniedzot emisijas apjomu. Obligāciju iegādes rīkojumi saņemti no vairāk nekā 100 institucionālajiem un privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

“Arī pēc “Eco Baltia” obligāciju otrā piedāvājuma redzam, ka investoru aktivitāte ir augsta. Tas apliecina ieguldītāju ilgtermiņa redzējumu uzņēmuma un kopējā vides resursu apsaimniekošanas segmenta attīstībā, kur mēs paplašinām savu starptautisko klātbūtni. Veiktās investīcijas mums palīdzēs spert nākamos soļus turpmākā uzņēmumu grupas izaugsmē, sniedzot ieguldījumu aprites ekonomikas veicināšanā, kas atbilstoši Eiropas Savienības vides politikas principiem kļūst nozīmīgāka visā pasaulē,” uzsver Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Obligāciju emisijā iegūto finansējumu ir paredzēts izmantot uzņēmuma attīstības stratēģiju īstenošanai, iegādājoties jaunus uzņēmumus. Pašlaik tiek vērtēta Polijas lielākā PVC logu pārstrādātāja Metal-Plast iegāde, kas vēl vairāk paplašinās “Eco Baltia” klātbūtni starptautiskajā tirgū.

“Mūsu mērķis ir strauji kāpināt “Eco Baltia” attīstības tempus un vēl vairāk nostiprināt pozīcijas starptautiskajā tirgū. Līdzšinējā pieredze kapitāla tirgū mums pierādījusi, ka investīciju piesaiste darbojas kā viens no rīkiem tā veiksmīgai īstenošanai. Un šis otrais obligāciju piedāvājums mums apliecina, ka “Eco Baltia” attīstībā esam uz pareizā ceļa,” saka Santa Spūle, “Eco Baltia” valdes locekle un finanšu direktore.

Minimālā parakstīšanās summa vienam investoram bija 100 obligācijas jeb 100 000 eiro. Obligāciju kopējais pieprasījums izvietošanas perioda beigās sasniedza teju 17 miljonus eiro, 1,7 reizes pārsniedzot maksimālo plānoto emisijas apjomu. Ieguldītāji, kuri parakstījās uz minimālo ieguldījumu summu 100 000 eiro apmērā, saņēma pilnu piešķīrumu, savukārt, ņemot vērā investoru ievērojamo interesi, lielākie piedāvājumi tika apmierināti daļēji.

Vislielākā interese par “Eco Baltia” obligāciju piedāvājumu bija no privātajiem investoriem, kuriem tika piešķirti 90% no emitētajām obligācijām, savukārt institucionālajiem investoriem tika piešķirti 10%.

“Eco Baltia” obligāciju kupona likme ir   9%. Obligāciju dzēšanas termiņš ir trīs gadi (2026.gada 2.novembris), taču emitentam ir tiesības tās dzēst pirms termiņa – pēc diviem gadiem.

 “Eco Baltia” stratēģiskā attīstība, finanšu rādītāji un biznesa modelis ir atbilstoši kapitāla tirgus pamatnostādnēm, kas pierādījās arī šajā veiksmīgi īstenotajā obligāciju piedāvājumā. Kā mūsu ilggadējs klients “Eco Baltia” spējuši apliecināt sevi kā stabils un uz attīstību vērsts uzņēmums. To novērtējuši arī investori. Esam pateicīgi, ka jau otro reizi varējām būt daļa šī darījuma, sniedzot savu pienesumu Latvijā vadošā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmuma attīstībā,” uzsver Gints Belēvičs, “Luminor Bank” Finanšu tirgus departamenta vadītājs.

Obligācijas sešu mēnešu laikā pēc emisijas ir plānots iekļaut biržas “Nasdaq Riga” alternatīvajā tirgū “First North”. “Eco Baltia” obligāciju emisijas procesa organizētājs ir viens no vadošajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem Baltijas valstīs – “Luminor Banka”, savukārt izplatītājs – “Šauļu banka” (Šiaulių bankas). Sertificētais konsultants ir zvērinātu advokātu birojs COBALT, savukārt obligacionāru pārstāvja lomu pilda zvērinātu advokātu birojs “Eversheds Sutherland Bitāns”.