Category: Uncategorized @lv

Līgo svētki, kas vēsturiski pazīstami arī kā Zāļu diena, ir vieni no tradīcijām bagātākajiem svētkiem Latvijā. Vainagu pīšana, “aplīgošana” un dziesmu dziedāšana, papardes zieda meklēšana – tās ir tikai daļa no Līgo paražām. Taču līdzīgi kā citos svētkos, arī šajos neiztikt bez svētku mielasta, dekorācijām un ugunskura kurināšanas, kas var rezultēties ar virkni atkritumu, kā arī negodprātīgas rīcības rezultātā – piesārņot vidi. Kā panākt, lai jaunā Līgo tradīcija nebūtu atkritumu radīšana? Ar ierosinājumiem dalās Latvijas Zaļā punkta vides pārvaldības vadītāja Laura Berga.

Būtiska nozīme plānošanai

Savlaicīga svētku plānošana ir priekšnosacījums ne tikai tam, lai svinības būtu izdevušās, bet arī tam, lai svētki būtu droši, pārdomāti un videi pēc iespējas draudzīgi. Ar ko sākt? Ņemam viedtālruni vai papīra lapu un rakstāmo, izveidojam detalizētu sarakstu: viesu skaits, ēdienkarte, paredzētās dekorācijas un aktivitātes. Vadoties pēc tā, izveidojam nepieciešamo preču sarakstu. Ar tā palīdzību varēs izvairīties no nevajadzīgiem pirkumiem un liekiem izdevumiem, kā arī samazināt atkritumu daudzumu pēc svētkiem.

Iepirkties tikai pēc saraksta un izvēlies videi draudzīgāko

Kad ir skaidrs, kas būs nepieciešams svētku norisei, tostarp galda klājumam un dekorācijām, būtiski stingri vadīties pēc saraksta. Svētki ierasti zīmīgi ar bagātīgu “ēdienkarti”, taču vērtīgi padomāt par to, lai pēc svinībām nerastos pārtikas atlikumi, ko būtu jāizmet atkritumos. Tātad pirkt tikai to, kas patiešām nepieciešams. Tāpat vērts pievērst uzmanību iepakojuma apjomam – ja iespējams, iegādāties produktus ar mazāk iepakojuma vai bez tā. Piemēram, gaļu, zivi, salātus un citus produktus veikalā palūgt iesvērt līdzi paņemtā, atkārtoti izmantojamā traukā. Tāpat, lai arī maisiņi šķiet ērts un parocīgs risinājums augļu un dārzeņu ievietošanai, bez tā ir iespējams iztikt, ievietojot šos produktus kopējā maisā – vēlams, atkārtoti izmantojamā. Savukārt, ja nav iespējams iztikt bez iepakojuma, tad ieteicams pārliecināties, lai tas ir pārstrādājams.

Vienreiz lietojamiem traukiem – NĒ!

Lai arī Latvijā jau zināmu laiku ir aizliegti plastmasas vienreiz lietojamie trauki, kā alternatīva tie tiek piedāvāti ražoti no citiem materiāliem, piemēram, kartona. Šķietami videi draudzīgāk, taču jāņem vērā, ka tie ir ražoti no dabas materiāliem, tiek izmantoti tikai vienu reizi un pēc tam nonāk atkritumos. Lai to novērstu, vēlams tomēr izmantot daudzkārt lietojamus galda piederumus. Tie palīdzēs samazināt atkritumu daudzumu, kā arī vizuāli izskatīsies svinīgāk.

Dekorācijas no mājās uzkrātām nevajadzīgajām lietām

Līgo svētku viena no galvenajām dekorācijām ir meijas, kuru nozīme vēsturiski tiek minēta kā aizsardzība pret ļaunumu un skauģiem. Tomēr palielinoties preču klāstam tirgū, nereti svētku vietas rotāšanai tiek izvēlēti daudz un dažādi cita veida dekori, piemēram, mākslīgo ziedu virtenes un augi, lentītes, svečturi, tematiski alus kausi, trauki un citas preces. Ja šādas dekorācijas tiek iegādātas ar mērķi izmantot arī ikdienā vai citos svētkos, nebūtu problēmu. Taču diemžēl itin bieži gadās, ka tās pēc svētkiem tiek noglabātas plauktos, kur ilgstoši krāj putekļus, līdz tāpat nonāk atkritumos.   

Lai no tā izvairītos, vērts saprast, vai jaunas dekorācijas vispār ir nepieciešamas. Lieti noder ieskatīties skapjos, garāžā, pat pagalmā, kur var atrast gana daudz noderīgu lietu, lai dekorācijas izveidotu saviem spēkiem. Nevajadzīgi tekstilizstrādājumi var noderēt virteņu veidošanai, iepinot ziedus vai ozolu zarus. No vecajām riepām var izveidot puķu dobes, kas labi izskatīsies ne tikai svētku dienā, bet arī pēc tam. No nevajadzīgajām burciņām, audumu gabaliem un diegiem var izveidot svečturus. Arī tie būs noderīgi citās svētku reizēs.

Atkritumi NAV kurināmais!

Plānojot Līgo svētku ugunskuru, būtiski to ierīkot atļautā un drošā vietā. Vienlīdz svarīgi parūpēties, lai ugunskurs nekļūtu par atkritumu, tostarp izlietota iepakojuma un vecu auto riepu – dedzināšanas vietu, tādējādi apdraudot klātesošos un vidi. Visi atkritumi, sadedzināti tam neparedzētās vietās un bez speciālas dūmu filtrācijas, rada būtisku gaisa piesārņojumu. Turklāt virkne atkritumu, īpaši riepas, ir videi bīstami. Lai Līgo svētki tiktu aizvadīti bez nelaimes gadījumiem un sodiem par pretlikumīgu dedzināšanu, gan pasākuma rīkotāji, gan viesi aicināti būt atbildīgiem un atkritumus novietot tikai tam paredzētās vietās.

Atkritumu šķirošanas punkts

Jau pirms pasākuma ieteicams parūpēties, lai tā norises vietā būtu pieejami atkritumu konteineri, tostarp atkritumu šķirošanai. Tos vēlams ierīkot ar konkrētām norādēm, kuriem atkritumiem paredzēti. Piemēram, vienā tvertnē aicināt ievietot nešķirotos atkritumus, citās – pārtikas atkritumus, stikla taru, depozīta iepakojumu, kā arī cita veida iepakojumu. Pēc svētkiem nama saimniekiem vai pasākuma rīkotājiem jau būs vieglāk panākt, ka visi atkritumi nonāk atbilstošās šķirošanas vietās, ko nodrošina konkrētās teritorijas atkritumu apsaimniekotājs, savukārt pēcāk – pārstrādē.

Mudinot svētkus svinēt videi draudzīgāk, tostarp radot mazāk atkritumu, Latvijas Zaļais punkts atgādina par vienkāršiem 5P principiem atkritumu daudzuma samazināšanai – “Pateikt “Nē”” jeb nepirkt lieku, “Pārskatīt” jeb izvēlēties to, kas videi draudzīgāks, “Pielietot vēlreiz” jeb izmantot atkārtoti; “Pārveidot”, atrodot nevajadzīgajam citu pielietojumu, kā arī noslēgumā – “Pārstrādāt”, pirms tam atbildīgi sašķirojot. Tāpat, aicinot sabiedrību Līgo svētkus aizvadīt drošā, sakoptā vidē un ģimeniskās noskaņās, Latvijas Zaļais punkts pievienojas AS “Eco Baltia” grupas uzņēmumu kopējam video sveicienam ar ierosinājumiem videi draudīgai svinēšanai. Video ŠEIT.

2023.gada 30.jūnijā notiks Baltijā lielākās un straujāk augošās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” akcionāru sapulce.

Akcionāru sapulces darba kārtībā paredzēti jautājumi par Sabiedrības 2022.gada finanšu pārskata un konsolidētā finanšu pārskata apstiprināšanu, dividenžu izmaksas apstiprināšanu un Sabiedrības revidenta apstiprināšanu 2023.gadam.

AS “Eco Baltia” akcionāri ir “INVL Baltic Sea Growth Fund” caur UAB “BSGF Salvus” (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un uzņēmuma vadība (16,68%).

AS “Eco Baltia” grupa un tās uzņēmumi šogad saņēmuši Sabiedrības integrācijas fonda īstenotās valsts programmas statusu “Ģimenei draudzīga darbavieta”.

Programmas “Ģimenei draudzīga darbavieta” mērķis ir sekmēt tādas darba vides kultūras attīstību Latvijā, kas ir empātiska, cilvēcīga un saprotoša, vienlaikus piedāvājot instrumentus gan esošās darba vides novērtējumam, gan finansiālu palīdzību dažādu atbalsta pasākumu ieviešanā darbiniekiem.  

Ar visiem “Ģimenei draudzīga darbavieta” statusu ieguvušajiem darba devējiem, kā arī dažādiem iedvesmojošiem pieredzes stāstiem ikviens var iepazīties www.vietagimenei.lv sadaļās “Labās prakses” un  “Programmas dalībnieki”.