Category: Uncategorized @lv

Pagājušo gadu vides apsaimniekošanas uzņēmums  SIA “Eco Baltia vide” noslēdzis ar 49,32 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 44% vairāk nekā 2021. gadā. Apgrozījuma pieaugumu galvenokārt veicinājusi jaunu vides apsaimniekošanas pakalpojumu attīstība un otrreizējo izejvielu šķirošanas jaudu kāpināšana. Uzņēmums veicis ievērojamas investīcijas pakalpojumu klāsta paplašināšanā un šķirošanas un pārstrādes infrastruktūras pilnveidē.

2022. gada nogalē SIA “Eco Baltia vide” sniedza sadzīves un šķiroto atkritumu pakalpojumus 17 reģionos Latvijā. Tā kā uzņēmuma galvenā darbības joma ir otrreizējo izejvielu šķirošana un pārstrāde, pērn gandrīz trešdaļai jeb vairāk nekā 30% no apsaimniekotā atkritumu apjoma tika nodrošināta atkārtota izmantošana vai pārstrāde. Saskaņā ar uzņēmuma attīstības un ilgtspējas stratēģiju šis apjoms katru gadu tiek palielināts. 

Tāpat veiktas būtiskas investīcijas uzņēmuma attīstībā. Autoparka atjaunošanā un paplašināšanā investēti 1,8 miljoni eiro, savukārt 1,13 miljoni eiro ieguldīti specializētā būvgružu šķirošanas laukuma izveidē, kur investīcijas turpināsies vēl šogad. Pērnā gada nogalē pieņemts lēmums attīstīt arī jaunu atkritumu šķirošanas rūpnīcu Pierīgā, kur kopējās investīcijas veidos aptuveni 11 miljonus eiro. No tiem vairāk nekā puse paredzēti iekārtu iegādei.

“Eco Baltia vide” peļņa 2022. gadā samazinājusies par 8%, sasniedzot 5,5 miljonus eiro, kas tostarp skaidrojams ar pērnajā gadā īstenoto reorganizāciju, pievienojot uzņēmumam vairākas citas koncerna AS “Eco Baltia” meitas sabiedrības.

“Neraugoties uz ārkārtīgi straujo inflāciju, pērn turpinājām īstenot mūsu attīstības stratēģiju, attīstot otrreizējo izejvielu šķirošanas infrastruktūras pieejamību un palielinot savu kompetenci otrreizējo izejvielu apsaimniekošanā, šķirošanā un pārstrādē. Mēs mērķtiecīgi attīstām plašu vides apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu un investējam arvien jaunu pakalpojumu nodrošināšanā. Viens no mūsu veiksmīgākajiem jaunievedumiem tirgū ir pārvietojamo tualešu noma un apkalpošana ar zīmolu “Tōcha”, bet esam arī aktīvi strādājuši pie šķirošanas infrastruktūras attīstības un uzsākuši darbu jaunu pakalpojumu nodrošināšanā,” stāsta SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

2022. gadā  SIA “Eco Baltia vide” sadarbībā ar SIA “Latvijas Zaļais punkts” paplašināja infrastruktūru tekstila dalītai vākšanai, 2023. gada pirmajos mēnešos nodrošinot jau 170 konteineru 30 pašvaldībās. Ņemot vērā tekstila apsaimniekošanas un pāršķirošanas salīdzinoši augstās izmaksas, kā arī to, ka Latvijā joprojām nav ieviesta ražotāju atbildības sistēma (RAS) tekstilam, 2022. gada rudenī pieņemts lēmums pārtraukt tekstila šķirošanu filiālē Tukumā, nodrošinot visu tekstila pāršķirošanas procesu sadarbības partneru šķirošanas centrā Rīgā. Tādējādi efektivizēta loģistika un arī tās izmaksas, lai varētu arī turpmāk investēt infrastruktūras attīstībā un tekstila šķirošanas pakalpojuma pieejamībā iedzīvotājiem. Kopumā pērn uzņēmuma nodrošinātajos un apsaimniekotajos tekstila šķirošanas konteineros nodotas 1568 tonnas tekstila izstrādājumu, no kuriem 98% nodrošinātas atkārtotas lietošanas vai pārstrādes iespējas.  

Pērn attīstīta sadarbība arī ar meitasuzņēmumu Lietuvā UAB “Ecoservice”, kas iegādājies šķidro atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu UAB “Mano Aplinka Plius”. Tas sniedz tādus pakalpojumus kā naftas un degvielas tvertņu tīrīšana, eļļas un citu dabisko atkritumu apsaimniekošana un to savācējiekārtu apkope, notekūdeņu novadīšana, cauruļvadu skalošana un avārijas seku likvidēšana dažādu šķidro atkritumu noplūžu gadījumos. Līdz ar UAB “Mano Aplinka plius” iegādi šogad gan Lietuvā, gan Latvijā plānotas papildu investīcijas notekūdeņu apsaimniekošanas, ceļu tīrīšanas un uzturēšanas pakalpojumos, kā arī pārstrādes tehnoloģijās.

Šogad turpinās arī būvgružu šķirošanas laukuma attīstība. Būvgružu šķirošana tiks attīstīta arī filiālē Liepājā un Lietuvā, kur meitasuzņēmums UAB “Ecoservice” izveidojis jaunu būvgružu šķirošanas līniju. Tiks turpināts arī jaunās atkritumu šķirošanas rūpnīcas projekts, un plānots, ka 2024. gada pirmajā pusgadā rūpnīca sāks darbību, nodrošinot šķirošanu uzņēmuma apsaimniekotajiem Pierīgas reģionu atkritumiem. 

Vēl viena šī gada prioritāte ir Ilgtspējas stratēģijas izstrāde, tostarp arī meitasuzņēmumiem Latvijā un Lietuvā, ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus.

2023. gadā uzņēmums turpinās veicināt produktivitāti. Viena no prioritātēm joprojām būs darba vide un drošība, tāpēc plānots investēt gan koplietošanas telpu sakārtošanā, gan darbinieku apmierinātības uzlabošanā.

Līgo svētki, kas vēsturiski pazīstami arī kā Zāļu diena, ir vieni no tradīcijām bagātākajiem svētkiem Latvijā. Vainagu pīšana, “aplīgošana” un dziesmu dziedāšana, papardes zieda meklēšana – tās ir tikai daļa no Līgo paražām. Taču līdzīgi kā citos svētkos, arī šajos neiztikt bez svētku mielasta, dekorācijām un ugunskura kurināšanas, kas var rezultēties ar virkni atkritumu, kā arī negodprātīgas rīcības rezultātā – piesārņot vidi. Kā panākt, lai jaunā Līgo tradīcija nebūtu atkritumu radīšana? Ar ierosinājumiem dalās Latvijas Zaļā punkta vides pārvaldības vadītāja Laura Berga.

Būtiska nozīme plānošanai

Savlaicīga svētku plānošana ir priekšnosacījums ne tikai tam, lai svinības būtu izdevušās, bet arī tam, lai svētki būtu droši, pārdomāti un videi pēc iespējas draudzīgi. Ar ko sākt? Ņemam viedtālruni vai papīra lapu un rakstāmo, izveidojam detalizētu sarakstu: viesu skaits, ēdienkarte, paredzētās dekorācijas un aktivitātes. Vadoties pēc tā, izveidojam nepieciešamo preču sarakstu. Ar tā palīdzību varēs izvairīties no nevajadzīgiem pirkumiem un liekiem izdevumiem, kā arī samazināt atkritumu daudzumu pēc svētkiem.

Iepirkties tikai pēc saraksta un izvēlies videi draudzīgāko

Kad ir skaidrs, kas būs nepieciešams svētku norisei, tostarp galda klājumam un dekorācijām, būtiski stingri vadīties pēc saraksta. Svētki ierasti zīmīgi ar bagātīgu “ēdienkarti”, taču vērtīgi padomāt par to, lai pēc svinībām nerastos pārtikas atlikumi, ko būtu jāizmet atkritumos. Tātad pirkt tikai to, kas patiešām nepieciešams. Tāpat vērts pievērst uzmanību iepakojuma apjomam – ja iespējams, iegādāties produktus ar mazāk iepakojuma vai bez tā. Piemēram, gaļu, zivi, salātus un citus produktus veikalā palūgt iesvērt līdzi paņemtā, atkārtoti izmantojamā traukā. Tāpat, lai arī maisiņi šķiet ērts un parocīgs risinājums augļu un dārzeņu ievietošanai, bez tā ir iespējams iztikt, ievietojot šos produktus kopējā maisā – vēlams, atkārtoti izmantojamā. Savukārt, ja nav iespējams iztikt bez iepakojuma, tad ieteicams pārliecināties, lai tas ir pārstrādājams.

Vienreiz lietojamiem traukiem – NĒ!

Lai arī Latvijā jau zināmu laiku ir aizliegti plastmasas vienreiz lietojamie trauki, kā alternatīva tie tiek piedāvāti ražoti no citiem materiāliem, piemēram, kartona. Šķietami videi draudzīgāk, taču jāņem vērā, ka tie ir ražoti no dabas materiāliem, tiek izmantoti tikai vienu reizi un pēc tam nonāk atkritumos. Lai to novērstu, vēlams tomēr izmantot daudzkārt lietojamus galda piederumus. Tie palīdzēs samazināt atkritumu daudzumu, kā arī vizuāli izskatīsies svinīgāk.

Dekorācijas no mājās uzkrātām nevajadzīgajām lietām

Līgo svētku viena no galvenajām dekorācijām ir meijas, kuru nozīme vēsturiski tiek minēta kā aizsardzība pret ļaunumu un skauģiem. Tomēr palielinoties preču klāstam tirgū, nereti svētku vietas rotāšanai tiek izvēlēti daudz un dažādi cita veida dekori, piemēram, mākslīgo ziedu virtenes un augi, lentītes, svečturi, tematiski alus kausi, trauki un citas preces. Ja šādas dekorācijas tiek iegādātas ar mērķi izmantot arī ikdienā vai citos svētkos, nebūtu problēmu. Taču diemžēl itin bieži gadās, ka tās pēc svētkiem tiek noglabātas plauktos, kur ilgstoši krāj putekļus, līdz tāpat nonāk atkritumos.   

Lai no tā izvairītos, vērts saprast, vai jaunas dekorācijas vispār ir nepieciešamas. Lieti noder ieskatīties skapjos, garāžā, pat pagalmā, kur var atrast gana daudz noderīgu lietu, lai dekorācijas izveidotu saviem spēkiem. Nevajadzīgi tekstilizstrādājumi var noderēt virteņu veidošanai, iepinot ziedus vai ozolu zarus. No vecajām riepām var izveidot puķu dobes, kas labi izskatīsies ne tikai svētku dienā, bet arī pēc tam. No nevajadzīgajām burciņām, audumu gabaliem un diegiem var izveidot svečturus. Arī tie būs noderīgi citās svētku reizēs.

Atkritumi NAV kurināmais!

Plānojot Līgo svētku ugunskuru, būtiski to ierīkot atļautā un drošā vietā. Vienlīdz svarīgi parūpēties, lai ugunskurs nekļūtu par atkritumu, tostarp izlietota iepakojuma un vecu auto riepu – dedzināšanas vietu, tādējādi apdraudot klātesošos un vidi. Visi atkritumi, sadedzināti tam neparedzētās vietās un bez speciālas dūmu filtrācijas, rada būtisku gaisa piesārņojumu. Turklāt virkne atkritumu, īpaši riepas, ir videi bīstami. Lai Līgo svētki tiktu aizvadīti bez nelaimes gadījumiem un sodiem par pretlikumīgu dedzināšanu, gan pasākuma rīkotāji, gan viesi aicināti būt atbildīgiem un atkritumus novietot tikai tam paredzētās vietās.

Atkritumu šķirošanas punkts

Jau pirms pasākuma ieteicams parūpēties, lai tā norises vietā būtu pieejami atkritumu konteineri, tostarp atkritumu šķirošanai. Tos vēlams ierīkot ar konkrētām norādēm, kuriem atkritumiem paredzēti. Piemēram, vienā tvertnē aicināt ievietot nešķirotos atkritumus, citās – pārtikas atkritumus, stikla taru, depozīta iepakojumu, kā arī cita veida iepakojumu. Pēc svētkiem nama saimniekiem vai pasākuma rīkotājiem jau būs vieglāk panākt, ka visi atkritumi nonāk atbilstošās šķirošanas vietās, ko nodrošina konkrētās teritorijas atkritumu apsaimniekotājs, savukārt pēcāk – pārstrādē.

Mudinot svētkus svinēt videi draudzīgāk, tostarp radot mazāk atkritumu, Latvijas Zaļais punkts atgādina par vienkāršiem 5P principiem atkritumu daudzuma samazināšanai – “Pateikt “Nē”” jeb nepirkt lieku, “Pārskatīt” jeb izvēlēties to, kas videi draudzīgāks, “Pielietot vēlreiz” jeb izmantot atkārtoti; “Pārveidot”, atrodot nevajadzīgajam citu pielietojumu, kā arī noslēgumā – “Pārstrādāt”, pirms tam atbildīgi sašķirojot. Tāpat, aicinot sabiedrību Līgo svētkus aizvadīt drošā, sakoptā vidē un ģimeniskās noskaņās, Latvijas Zaļais punkts pievienojas AS “Eco Baltia” grupas uzņēmumu kopējam video sveicienam ar ierosinājumiem videi draudīgai svinēšanai. Video ŠEIT.

2023.gada 30.jūnijā notiks Baltijā lielākās un straujāk augošās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” akcionāru sapulce.

Akcionāru sapulces darba kārtībā paredzēti jautājumi par Sabiedrības 2022.gada finanšu pārskata un konsolidētā finanšu pārskata apstiprināšanu, dividenžu izmaksas apstiprināšanu un Sabiedrības revidenta apstiprināšanu 2023.gadam.

AS “Eco Baltia” akcionāri ir “INVL Baltic Sea Growth Fund” caur UAB “BSGF Salvus” (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un uzņēmuma vadība (16,68%).