Category: Uncategorized @lv

Baltijā lielākā un straujāk augošā vides resursu apsaimniekošanas grupa AS “Eco Baltia” 2022.gadā saskaņā ar neauditētajiem rezultātiem sasniegusi rekordaugstu konsolidēto neto apgrozījumu 210.79 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar 120 miljoniem eiro 2021.gadā, tas ir pieaugums par 75.7%. Savukārt kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma), kas ietver pārskata periodā iegādāto uzņēmumu pilnu kalendāro ietekmi, sasniedza 240 miljonus eiro. Salīdzinājumā ar 150 miljoniem eiro 2021.gadā pro-forma ieņēmumi pērn pieauguši par 60%. Apgrozījuma pieaugumu veicināja vairāki faktori, tostarp, jaunu uzņēmumu iegādes darījumi 2021. un 2022.gadā, labvēlīga tirgus situācija plastmasas otrreizējo izejvielu tirgos 2022.gada pirmajā pusē, stabilais un pārliecinošais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā, kā arī fokuss uz produktivitāti, efektivitāti un automatizāciju.

2022.gadu “Eco Baltia” noslēdza ar konsolidēto neto peļņu 7.31 miljona eiro apmērā, kamēr 2021.gadā šis rādītājs bija 9.33 miljoni eiro. Tikmēr koncerna EBITDA 2022.gadā sasniedza 25.47 miljonus eiro iepretim 19.9 miljoniem eiro 2021.gadā.

“Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, kas ietekmēja uzņēmējdarbības vidi un aktivitāti visā pasaulē, 2022.gadā sasniedzām rekordrādītājus – konsolidētais neto apgrozījums pārsniedza 210.79 miljonus eiro, bet pro-forma ieņēmumi jau 240 miljonus eiro. Mūsu dinamisko izaugsmi virzīja gan stratēģiskie M&A darījumi, gan arī spēcīgais sniegums abos mūsu biznesa virzienos – vides apsaimniekošanā un PET un plastmasas pārstrādē. “Eco Baltia” komandas neatlaidīgais darbs aprites ekonomikas principu ieviešanā un efektivitātītes un produktivitātes celšanā palīdzēja mums cīņā ar globālā un vietējā tirgus izmaiņām un straujo ražošanas izmaksu pieaugumu. 2023.gadā turpināsim investēt tālākā izaugsmē – gan ar jaunu uzņēmumu iegādes darījumiem, gan investīcijām produktivitātē, ilgtspējā un ražošanas jaudu paplašināšanā.”

Pērn “Eco Baltia” uzņēmumi abos biznesa segmentos (PET un plastmasas pārstrādē un vides apsaimniekošana) turpināja dinamisku un vertikāli integrētu izaugsmi saskaņā ar ilgtermiņa stratēģiju. 2022.gadā “Eco Baltia” meitasuzņēmumi noslēdza vairākus jaunu uzņēmumu iegādes darījumus, lai nostiprinātu savas pozīcijas starptautiskajā tirgū un paplašinātu pakalpojumu klāstu. Pagājušajā gadā “Eco Baltia” PET un plastmasas pārstrādes segments konsolidētajā neto apgrozījumā nodrošināja 99.58 miljonus eiro, kamēr vides apsaimniekošanas segments 111.21 miljonu eiro.

2022.gada septembra vidū “Eco Baltia” meitas kompānija AS “PET Baltija”, kas ir viena no vadošajām PET pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā, pabeidza Čehijas vadošā poliesteru šķiedru ražotajā “TESIL Fibres” 100% kapitāldaļu iegādes darījumu. Tāpat 2022.gada septembrī “Eco Baltia” vides apsaimniekošanas uzņēmums Lietuvā “Ecoservice” iegādājās 100% kapitāldaļu šķidro atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā “Mano Aplinka Plius”. Savukārt jau 2023.gada janvārī Latvijas vides apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” ar sava meitasuzņēmuma starpniecību noslēdza ielu un ceļu uzturēšanas uzņēmuma “Pilsētas Eko Serviss” iegādes darījumu.

2022.gadā “PET Baltija” turpināja arī investīcijas ražošanas paplašināšanā, lai trīskāršotu pārtikas kvalitātes PET granulu ražošanas jaudas. Būvniecības procesā ir arī jaunā “PET Baltija” ražotne Olainē. Plānots, ka šā gada laikā pakāpeniski tiks sākta ražošana jaunajā rūpnīcā.

Arī plastmasas iepakojumu pārstrādes uzņēmums “Nordic Plast” turpināja organisku izaugsmi, investējot ražošanas jaudu palielināšanā. Pēc pārskata perioda “Nordic Plast” ar 2.8 miljonu eiro investīcijām noslēdza ražotnes modernizācijas projektu, uzstādot jaunu automatizētu šķirošanas līniju. Plānots, ka 2023.gadā kompānijas ražošanas jaudas pieaugs par līdz pat 29%.

Iepriekšējā gadā Koncerna vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumi turpināja stabilu izaugsmi, paplašinot pakalpojumu klāstu. Piemēram, “Eco Baltia vide” veiksmīgi sāka darbību pārvietojamo tualešu pakalpojumu tirgū ar zīmolu “Tōcha”. Vides apsaimniekošanas uzņēmumi gan Latvijā, gan Lietuvā turpināja investīcijas arī būvgružu šķirošanas un apsaimniekošanas pakalpojumu attīstībā. Lietuvas “Ecoservice” investēja 0.7 miljonus eiro esošā šķirošanas laukuma paplašināšanā, kamēr “Eco Baltia” Latvijā, Pierīgā, sāka jauna būvgružu šķirošanas laukuma būvniecību.

Ņemot vērā augsto inflāciju un energoresursu cenu kāpumu, “Eco Baltia” meitas sabiedrības Latvijā ieviesa īpašu darbinieku atbalsta programmu ziemas sezonai. No 2022.gada decembra līdz 2023.gada februārim “Eco Baltia” Latvijas meitas uzņēmumu darbinieki (~900) kopskaitā saņēma 300 eiro (pirms nodokļiem) atbalsta maksājumu. Kopējās investīcijas šajā programmā veidoja vairāk nekā 330 000 eiro.

Šogad “Eco Baltia” turpinās investīcijas biznesa attīstībā, lai nodrošinātu uzņēmumu turpmāku izaugsmi, augstāku efektivitāti un konkurētspēju. Šogad plānots pakāpeniski sākt ražošanu “PET Baltija” jaunajā rūpnīcā Olainē, kurā investīcijas ražošanas iekārtās pārsniegs 10 miljonus eiro.

Tāpat 2022.gada nogalē tika pieņemts lēmums “Eco Baltia vide” attīstīt jaunu atkritumu šķirošanas rūpnīcu Latvijā, kas darbu varētu sākt 2024.gada pirmajā pusē. Šajā projektā kopējās investīcijas plānotas aptuveni 11 miljonu eiro apmērā, no kurām vairāk nekā puse būs tieši iekārtu iegādei. Līgumi par iekārtu iegādi ar piegādātājiem ir jau noslēgti un turpinās darbs pie ēkas būvniecības projekta.

Līdztekus investīcijām ražošanas paplašināšanā, 2023.gada prioritātēs ir arī darba apstākļu uzlabošana, atbalsts darbiniekiem un viņu izaugsmei, darba drošība un ESG ziņošanas standartizēšana. “Eco Baltia” koncerns, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu, jau šobrīd ir klimatneitrāls uzņēmums, kas nozīmē, ka koncerna uzņēmumu darbība spēj ar uzviju kompensēt to radītās CO2 emisijas. Taču, lai šīs pozīcijas stiprinātu, viens no 2023.gada mērķiem ir arī atjaunot “Eco Baltia” Ilgtspējas stratēģiju saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un klimata neitralitātes mērķi. “Eco Baltia” kā koncerns un tā meitasuzņēmumi strādā tādos virzienos kā resursu saudzīgs patēriņš, aprites ekonomikas veicināšana, pāreja uz videi draudzīgāku transportlīdzekļu izmantošanu vides apsaimniekošanā, palielināts AER īpatsvars ražošanā, samazinātas CO2 emisijas, darba vides uzlabojumi, darbinieku labbūtība un arī sociālās iniciatīvas, kas sabiedrībā veicina izpratni par resursu atbildīgu patēriņu atkritumu šķirošanas nepieciešamību.

Baltijā lielākās un straujāk augošās vides resursu apsaimniekošanas grupas AS “Eco Baltia” poliestera šķiedru ražošanas meitasuzņēmumam Čehijā “TESIL Fibres” iecelts jauns izpilddirektors Jiří Novák (Jirži Novāks), kurš darbu sācis no šā gada 1.marta. Tāpat, lai stiprinātu uzņēmuma korporatīvo pārvaldību, veiktas izmaiņas uzņēmuma statūtos, izveidojot padomi četru cilvēku sastāvā.

Jaunizveidotās padomes priekšsēdētājs ir “TESIL Fibres” māteskompānijas AS “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs Salvis Lapiņš, vietnieks – grupas mātes sabiedrības AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, bet padomes locekļi “INVL Baltic Sea Growth Fund” vecākais partneris Justas Bučelis un AS “PET Baltija” finanšu direktors un valdes loceklis Matīss Leitis. Visi padomes locekļi pārstāv uzņēmuma akcionārus.

“Esam gandarīti sveikt Jiří Novák komandā. Viņa pieredze un ekspertīze ražošanā un uzņēmumu vadībā noteikti būs vērtīgs pienesums, lai stiprinātu “TESIL Fibres”, kāpinātu ražošanas jaudas un sāktu darbu jaunos tirgos. “TESIL Fibres” iegādes darījumu “PET Baltija” noslēdza vien sešus mēnešus atpakaļ un šis periods bijis ļoti intensīvs visai komandai, nodrošinot maksimāli raitāku pārmaiņu procesu. Stiprinot vadības komandu un korporatīvās pārvaldības struktūru, mūsu mērķis ir jau stratēģiskā līmenī vadīt turpmāko attīstību, lai spētu elastīgāk reaģēt uz izmaiņām un izaicinājumiem tirgū un biznesā, kā arī izmantotu iespējas, ko sniedz pāreja uz aprites ekonomiku,” skaidro Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs un “TESIL Fibres” padomes priekšsēdētāja vietnieks.

J. Nováks ir pieredzējis ražošanas un inženierzinātņu profesionālis ar vairāk nekā 30 gadu darba pieredzi dažādu uzņēmumu vadības pozīcijās. Viņam ir augstākā inženiera izglītība mašīnbūvē. Pirms pievienošanās “TESIL Fibres”, J. Nováks no 2021.gadam līdz 2023. gadam bija “HOCHTIEF” rūpnīcas direktors, bet pirms tam, no 2016.gada līdz 2021.gadam, viņš bija izpilddirektors kompānijā “Linberg”. Viņš ieņēmis arī vadošas pozīcijas tādos uzņēmumos kā “MABA Prefa”, “MADA Eurobeton”, “ACO Industries Tábor” un “Jihotvar”.

J. Nováks norāda: “Esmu priecīgs pievienoties “TESIL Fibres” un “Eco Baltia” tik nozarei interesantā un izaicinošā laikā. Viena no manām galvenajām prioritātēm izpilddirektora amatā būs noslēgt pārmaiņu un integrācijas procesu “Eco Baltia” grupā, nodrošinot biznesa mērķu sasniegšanu, uzlabojot finanšu sniegumu un rentabilitāti. Tāpat mans stratēģiskais uzdevums ir kāpināt “TESIL Fibres” ražošanas jaudas un paplašināt darbību jaunos tirgos, lai radītu papildu vērtību mūsu klientiem, darbiniekiem, akcionāriem un arī sabiedrībai.”

Izmaiņas “TESIL Fibres” vadības komandā Čehijas Komercreģistrā tika reģistrētas šā gada 22.martā.

Vides apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” meitasuzņēmums Lietuvā “Ecoservice” investējis 700 000 eiro jaunā un efektīvākā būvgružu šķirošanas līnijā. Tā nodrošinās, ka vēl lielāks būvgružu apjoms ir izmantojams atkārtoti un palielinās arī kopējās būvgružu šķirošanas jaudas. Ja līdz šim aptuveni 60% no pāršķirotajiem būvgružiem varēja atgriezt atkārtotā apritē, tad ar jauno un daļēji automatizēto iekārtu šis īpatsvars pieaugs līdz 82%.

“Ņemot vērā arvien pieaugošo būvgružu apjomu un arī nepieciešamību tiem nodrošināt atkārtotu apriti, “Eco Baltia” Baltijas līmenī mērķtiecīgi attīsta būvgružu šķirošanas iespējas un jaunus tehnoloģiskos risinājumus. “Ecoservice” jau ir noslēdzis modernizācijas projektu esošajam būvgružu šķirošanas laukumam, uzstādot jaunu un efektīvāku iekārtu, kas dubultos uzņēmuma būvgružu šķirošanas jaudas. Savukārt Latvijā “Eco Baltia vide” attīsta pilnīgi jaunu būvgružu šķirošanas laukumu Pierīgā, lai varam paplašināt savu piedāvājumu Latvijas klientiem būvgružu ilgtspējīgākā apsaimniekošanā,” saka “Eco Baltia” vides apsaimniekošanas sektora vadītājs Jānis Aizbalts.

“Ecoservice” uzstādītā būvgružu šķirošanas iekārta ir daļēji automatizēta, nodrošinot maksimāli efektīvu šķirošanu visiem izplatītākajām būvgružu veidiem: cementam, smiltīm, grantij, dažādām plēvēm un kartonam, flīzēm, metālam, koksnes atkritumiem, skrūvēm, ģipškartonam u.c. Jaunā šķirošanas līnija nodrošinās būvgružu šķirošanu 13 dažādās kategorijās. Nošķirotās tīrās šķembas un granti var izmantot ceļu un ietvju būvniecībā, koksnes materiālus – dažādos veidos mēbeļu ražošanā, bet metālu, plastmasu, kartonu, plēves – pārstrādāt jaunās izejvielās.

“Prognozējam, ka “Ecoservice” būvgružu šķirošanas jaudas dubultosies, pateicoties daļējai automatizācijai un tam, ka varēsim nošķirot dažādākus materiālu veidus. Šīs investīcijas būtiski uzlabos arī efektivitāti – gan šķirošanas procesa tempu, gan arī kvalitāti pāršķirotajam materiālam. Mūsu mērķis ir izmantot atkritumus kā resursus iespējami efektīvāk. Iepriekš atkārtotā izmantošanā un pārstrādē nonāca 60-70% no būvgružiem,  ar jauno šķirošanas līniju šo rādītāju kāpināsim līdz pat 82%, atlikušo novirzot enerģijas ieguvei,” uzsver “Ecoservice”ražošanas vadītājs Mindaugas Šeštokas.