Category: Uncategorized @lv

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā un Eiropā, tam redzamākā izpausme ir inflācijas vētra, kas vēl tik drīz nenorims, vienlaikus visiem prasot pielāgoties jaunajai, skarbajai realitātei. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņaprāt, pašreizējā situācijā ir ļoti grūti prognozēt to, kas būs pēc dažām nedēļām, nemaz nerunājot par vairākiem mēnešiem.

Fragments no intervijas

Kāda ir pandēmijas ietekme uz atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes segmentu?

Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi visus tautsaimniecības un pat dzīves segmentus un to ir izjutis ikviens uzņēmums un arī cilvēks. Var pat teikt, ka pandēmija būtībā ir mainījusi pasauli, un izņēmums nav arī atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes segments. Ja līdz Covid-19 iebrukumam Eiropā tika meklēti risinājumi, kā samazināt atkritumu (jo īpaši iepakojuma) apmērus, piemēram, tika aizliegta vienreiz lietojamo galda piederumu un citu izstrādājumu pārdošana, veikalos lielie plastmasas iepirkumu maisiņi nu jau pieejami tikai par maksu, tad pandēmijas laikā notika tieši pretējais – plastmasas iepakojuma apjoms pieauga, jo ikviena smalkmaizīte bija ietīta savā celofāna plēvītē.

Līdztekus tam atkritumos strauji parādījās arī vienreiz lietojamās sejas maskas, medicīniskie cimdi, apģērbi, kuru līdz tam parastā mājas (arī ielas) atkritumu tvertnē nebija. Protams, tajā brīdī neviens neaizdomājās, vai šīs smalkmaizīšu iepakojuma plēvītes var vai nevar pārstrādāt. Tās, tāpat kā sejas maskas, nav otrreiz pārstrādājamas, un būtībā pandēmijas rezultātā būtiski pieauga tieši nepārstrādājamo materiālu apjoms. Un vēl piedevām palielinājās piesārņojums, ko radīja tās pašas sejas maskas, kuras mētājās ielu un ceļu malās. Tāda unikāli kurioza situācija, kad visu laiku cīņa bijusi par atkritumu samazināšanu, bet pandēmijas ietekmē to apjoms būtībā piedzīvoja varenu pieaugumu.

Raugoties uz Eco Baltia darbību šajā pandēmijas laikā, jāsecina, ka ļoti grūts bija adaptēšanās periods – 2020. gada aprīlis un maijs, jo nevienam nebija skaidras receptes, ko un kā drīkst darīt un ko nedrīkst. Tāpat nebija skaidrības par to, kas un kā notiks ārējos tirgos, it īpaši saistībā ar uzņēmumā ražoto produktu, piemēram, pārstrādātā polimēra granulām un pārslām, to pieprasījumu, piegādēm. Savukārt 2021. gadā, kaut arī vakcinēts sākotnēji bija ļoti neliels skaits iedzīvotāju ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā, visiem jau bija citāds skatījums – Covid-19 ir uz palikšanu, cilvēki jau bija vairāk vai mazāk iemācījušies dzīvot un strādāt šajos jaunajos apstākļos.

Tādēļ pieauga pieprasījums pēc polimēra granulām un pārslām, kas rezultējās ar lielākiem ražošanas un eksporta apjomiem, un arī beidzās šo produktu cenu staigāšana, kad vienā brīdī tā krita, bet jau nākamajā pieauga.

Vairāk – žurnālā Dienas Bizness

Kopš šā gada 1. februāra Latvijā darbojas depozīta iepakojuma pieņemšanas punkti, kuros iedzīvotāji līdz šim paguvuši nodot jau 19 miljonus depozīta iepakojumu. Savukārt pārstrādei nodotas pirmās 125 tonnas iepakojuma – PET pudeles, stikla taru un metāla bundžas. No kopējā depozīta iepakojuma apjoma 85 tonnas jeb aptuveni 2,4milj. taras vienību ir PET pudeles, kuras maija sākumā jau nonākušas pārstrādē Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmuma AS “Eco Baltia” grupas uzņēmumā AS “PET Baltija”, Jelgavā. Tur tās pārstrādes ceļā kļuvušas par jaunām izejvielām, lai tiktu novirzītas atkārtotā apritē jaunu preču ražošanai.

AS “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs Salvis Lapiņš skaidro, ka pašreizējais pārstrādei nodotais apjoms uz kopējā rūpnīcas jaudu apmēra ir salīdzinoši neliels, taču atbilstošs tam, kas tika gaidīts: “Šobrīd attiecībā uz depozīta materiāla otrreizējo izmantošanu Latvijā notiek ieskrējiens. To mēs jūtam pēc pašreizējiem apjomiem un sagaidām, ka tie jau tuvākajā laikā būtiski palielināsies. Tas, ko varam vērtēt vispozitīvāk, ir PET pudeļu kvalitāte. Ja nereti ierastajos šķirošanas konteineros cilvēki samet arī sadzīves atkritumus un dažādus netīrumus, kas mēdz nosmērēt arī PET pudeli, tad taromātos sašķirotais materiāls ir salīdzinoši tīrāks un augstvērtīgāks. No tā ir iespējams iegūt labāku gala izejvielu, kā arī, ne mazāk svarīgi, pārstrādes procesā samazināt izmantotos resursus, piemēram, ūdeni un gāzi.”

SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis: “Kopumā no visa savāktā depozīta apjoma      PET pudeles šobrīd sastāda nepilnu pusi (48%)     .  Vēl 21     % ir stikla tara un 31     % – metāla skārdenes     . Paredzam, ka jau augustā kopējais iedzīvotāju nodotā      depozīta iepakojuma apjoms mēnesī varētu pār     sniegt 3000 tonnas. Jau šobrīd redzam, ka tirdzniecības vietās apjomi tarai bez Latvijas depozīta zīmes būtiski samazinās     . Savukārt lielie veikalu tīkli jau teju pilnībā pārgājuši uz jauno sistēmu un nodrošina gan pilnvērtīgu dzērienu klāstu, kas pieejams depozīta iepakojumā, gan arī piedāvā iespēju nodot tukšo taru iekštelpu depozīta punktos      vai āra kioskos, kuros izvietoti taromāti     .”

AS “PET Baltija” pārstrādā gan PET pudeles, gan arī to korķīšus un etiķetes. No kopējā pašreiz saņemtā depozīta PET pudeļu apjoma pārstrādes ceļā iegūtas aptuveni 67 tonnas PET materiāla granulu, no kurām vēlāk tiks ražoti jauni izstrādājumi un preces, tostarp sagataves jaunu PET pudeļu un cita iepakojuma ražošanai. No pudeļu korķīšiem un etiķetēm pārstrādes ceļā tiek iegūta gala produkcija – malti korķi un polipropilēna aglomerāts.No saņemtā depozīta iepakojuma apjoma šīs pārstrādātās izejvielas veido aptuveni 15tonnas. Tās pēcāk iespējams izmantot teju jebkāda veida plastmasas izstrādājumu ražošanā, tostarp jaunu atkritumu konteineru, transportēšanas palešu, plastmasas spainīšu, celtniecības materiālu un daudzu citu preču ražošanā. Atlikusī daļa ir papīra uzlīmes, pudelēs atlikušais šķidrums un dažu veidu nepārstrādājamas etiķetes.

Kopumā mēnesī AS “PET Baltija” tiek pārstrādātas aptuveni 4200 tonnas PET pudeļu, no kurām vidēji 250 tonnas ir Latvijā iegūtais  materiāls.Apmēram 63 tonnas PET taras un 12 tonnas pudeļu korķīšu mēnesī rūpnīcā tiek piegādāti pārstrādei arī no Igaunijas depozīta sistēmas.No kopējā AS “PET Baltija” pārstrādātā PET pudeļu apjoma 99% pēc tam tiek eksportēti uz ražošanas uzņēmumiem vairāk kā 10 Eiropas valstīs un citviet pasaulē.

AS “PET Baltija” ir Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmuma AS “Eco Baltia” grupas otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmums. AS “PET Baltija” savu darbību sāka 2003.gadā un tajā patlaban tiek ikdienā nodarbināti aptuveni 250 darbinieki.

Depozīta sistēmu Latvijā pārvalda SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO). DIO dibināts 2020. gada jūnijā un tajā apvienojušies gan pieredzējuši Baltijas mēroga tirgus līderi dzērienu ražošanas nozarē, gan vietējie vidējie un mazie dzērienu ražotāji, savukārt iepakojuma pārstrādes jautājumos atbildīgā puse ir lielākais PET pārstrādes nozares uzņēmums Baltijas valstīs AS “PET Baltija”. Mazumtirgotāju intereses depozīta sistēmā pārstāv “Latvijas Mazumtirgotāju Biedrība”.    

24. februārī Eiropa pamodās jaunā realitātē, kur Krievija īsteno nežēlīgu karu Ukrainā. Šobrīd šo realitāti ir aptvērušas arī citas valstis visā pasaulē, un Krievijai piemērotas smagas sankcijas. Visticamāk, sankciju sekas ietekmēs arī pašus sankciju noteicējus, to skaitā Latviju, taču neliela jostas savilkšana ir niecīga cena, salīdzinot ar to, ko ar savām asinīm un dzīvībām maksā ukraiņi. Paredzams, ka visvairāk Latviju skars energoresursu krīze, jo nav noslēpums, ka gāze, elektrība un degviela ir būtiskākie importa produkti no Krievijas. Kas tad mūs īsti sagaida, un kā tam sagatavoties? Jo ir jāgatavojas ļaunākajam un jācer uz labāko, nevis otrādi.

Par Latvijas lielo energoatkarību no Krievijas energoresursiem ir runāts jau gadiem. Jauno energoresursu ieguves tehnoloģiju – vēja ģeneratoru, saules paneļu parku u. t ml. – ieviešana Latvijā gan līdz šim diez ko labi nav sekmējusies gan salīdzinoši lielo izmaksu, gan birokrātisku šķēršļu dēļ, un veicinošs faktors nav arī deguna raukšana daļā sabiedrības, kas negrib redzēt vēja parkus savos pagalmos. Tikmēr Latvija, tāpat kā daudzas citas valstis, gadiem ilgi lielos apmēros ir pirkusi gāzi, degvielu un elektrību no Krievijas, un šī nauda ir ieplūdusi Krievijas ekonomikā, kur tā, mums pašiem nezinot, atradusi pielietojumu visdažādākajiem mērķiem. Spriežot pēc šobrīd Ukrainā notiekošā, diemžēl arī nepieņemamiem.

Tāpēc mums nekavējoties ir jāstiprina Latvijas energoneatkarība. Manuprāt, valdībai ir jāizšķiras par izlēmīgiem lēmumiem divos virzienos. Pirmkārt, tie ir īstermiņa atbalsta mehānismi uzņēmējiem, jo ir pilnīgi skaidrs, ka gāzes un degvielas cenas uzšausies debesīs. Iespējams, Latvijai jāseko Polijas piemēram, atceļot pievienotās vērtības nodokli (PVN) degvielai, lai vismaz kaut kā amortizētu šo cenu pieaugumu. Otrkārt, protams, jādara viss iespējamais, lai maksimāli ātri īstenotu alternatīvās enerģijas projektus. Jā, tas aizņems gadus, bet mēs kopīgiem spēkiem varam strādāt, lai šo procesu paātrinātu. Jo šobrīd vairs nav svarīgs jautājums, vai vēja ģeneratori neaizskars kāda estētiskās jūtas, bet gan izvēle, ko gribam redzēt savā pagalmā – vēja parkus vai agresora tankus.

Protams, Latvijas uzņēmēji jutīs arī Eiropas sankciju sekas, taču mums nav citu iespēju, kā vien solidarizēties ar Ukrainu, pieciest neērtības un meklēt risinājumus, kā pārvarēt šo situāciju. Domāju, tas pat nāks par labu, jo ļaus ātri pārgrupēties un beidzot novirzīt uzmanību uz tiem produktiem, kurus varam tirgot Rietumos.

Kādi tad ir tūlītējie izaicinājumi? Pirmkārt, Krievijas atslēgšana no SWIFT faktiski izslēdz iespējas norēķināties ar Krievijas organizācijām, otrkārt, Rietumu sankcijām ir, nu jau varētu teikt, traģiskas sekas attiecībā uz rubļa vērtību. Šie apstākļi izslēdz jebkādas racionālas sadarbības iespējas ar Krievijas uzņēmumiem. Attiecībā uz produktiem un izejmateriāliem, kas tiek piegādāti no Krievijas, protams, viena lieta ir plaša patēriņa preces, par kuru izņemšanu no veikalu plauktiem jau esam dzirdējuši; kas cits – piemēram, kokmateriāli, kas spēlē diezgan lielu lomu Latvijas kokapstrādes un  būvniecības nozarēs. Izskan bažas par iespēju saglabāt darba vietas, kas saistītas ar kokmateriālu importu, taču neaizmirsīsim, ka Latvijā ir ļoti spēcīgi attīstīta mežu nozare. Kaut arī šogad laikapstākļi ir apgrūtinājuši mežu izstrādi, mežs pie mums aug, un aug labi. Atliek vien runāt ar ekspertiem, kā šo situāciju risināt.

Kas attiecas uz atkritumu apsaimniekošanas nozari, “Eco Baltia” un daudzu citu uzņēmumu gadījumā galvenais resurss, ko importējam no Krievijas pastarpināti caur Latvijas piegādātājiem, diemžēl ir gāze, dīzeļdegviela un elektroenerģija. Domāju, ka šobrīd Latvijas valdībai ir jāstrādā kopā ar uzņēmējiem un ļoti intensīvi jāseko līdzi energoresursu cenu svārstībām gan Latvijas, gan pasaules tirgū, un jāizvērtē to ietekme uz Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem. Mums kā salīdzinoši nelielai valstij ar lielu eksporta potenciālu uz Eiropu ir jāsaglabā konkurētspēja, tāpēc jāseko līdzi, kādi būs lielo valstu atbalsta mehānismi. Kā jau minēju iepriekš, Polijas PVN nodokļa atcelšana degvielai ir liels solis uz priekšu, atbalstot iedzīvotājus; uzņēmējiem lielāks atbalsts būtu akcīzes nodokļu samazināšana uz laiku. Tās ir lietas, kas ietekmē mūsu ražošanas pašizmaksu, bet jāsaprot, ja Latvija turpina ražot, tad turpina arī eksportēt.

Līdz šim kā karsts kartupelis ir viļāts jautājums par atkritumu dedzināšanu. Lai cik tas dīvaini nebūtu, atkritumi ir energoresurss un atkritumu dedzināšana ir veids, kā stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību. Ņemot vērā Latvijas izmēru un atkritumu apjoma koncentrāciju, paredzu, ka Latvijā vajadzētu izveidot divas atkritumu dedzinātavas, kas pie viena atrisinātu arī sasāpējušo jautājumu par nepietiekamu vietu atkritumu deponēšanai Getliņos.

Vidējā un ilgtermiņā, kā jau minēju, valstiskā mērogā ir jadara viss, lai iedarbinātu alternatīvus enerģijas ražošanas veidus, vai tā būtu biomasa, vai vēja un saules enerģija, vai atkritumu dedzināšana. Jā, to nevar izdarīt tūlīt vai rīt, bet energokrīze ir tepat pie durvīm, tā klauvē un tūlīt būs klāt. Laba ziņā ir publiskajā telpā izskanējusī informācija, ka “Latvenergo” iegādājas stratēģiskās gāzes rezerves. Šobrīd ir jāizmanto visi valstiski pieejamie resursi, lai šīs rezerves nodrošinātu. Vasarā noteikti jāveido uzkrājumi, lai mēs būtu gatavi nākamajai ziemai. Turklāt ar tādām gāzes cenām kā šobrīd noteikti ir vērts to piegādāt arī ar kuģiem. Un te atkal aktualizējas jautājums par kārtējo ilgstoši buksējošo projektu – LNG termināļa izbūvi, kas mums šajos apstākļos ir sevišķi nepieciešams.

Izvērtējot “Eco Baltia” grupas Latvijas biznesu, atteikšanās no sadarbības ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem nepaslīdēs garām nemanīta, jo tā veido gandrīz 10% apgrozījuma; Lietuvā grupas uzņēmumu sadarbība ar Krieviju un Baltkrieviju ir minimāla. Protams, pieņemt šādus lēmumus – atteikties no klientiem – nekad nav viegli. Bet, ņemot vērā, ka katrs eiro, ko mēs pārskaitām, un katrs produkts, ko aizvedam uz Krieviju, šobrīd stiprina karu un agresiju, attiecības ar Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem, cik iespējams, jāierobežo vai no tām jāatsakās, jo tieši tā mēs varam palīdzēt ukraiņiem šajā karā uzvarēt. Un te ir runa ne tikai par valdības noteiktām sankcijām, bet arī par uzņēmēju aktivitāti un katra indivīda izvēlēm, jo savu nostāju paužam, pērkot vai nepērkot agresoru valstīs ražotas preces. Ja galu galā mēs visi atteiksimies no sadarbības ar Krieviju, agri vai vēlu šajā valstī katrs iedzīvotājs izjutīs spiedienu, ko radījusi Krievijas valdības rīcība.

Kā dzīvosim tālāk?  Jā, mūs viennozīmīgi skars gāzes cenu un arī elektroenerģijas cenu izmaiņas, jo Latvijā daļa elektrība tiek ražota gāzes koģenerācijas režīmā. Mūsu glābiņš varētu būt tas, ka tūlīt iestāsies pavasaris un samazināsies apkures rēķini, bet vismaz atkritumu apsaimniekošanas bizness ir energoietilpīgs. Tāpēc, ja gāzes cena turpinās kāpt vai saglabāsies augsta, agri vai vēlu tas atspoguļosies mūsu eksporta produktu pašizmaksā. Iedzīvotājiem par sniegto pakalpojumu cenu sadārdzinājumu šobrīd nav jāuztraucas: sadārdzinājumu nāksies “apēst” uz atkritumu operatora rēķina, jo tarifi lielā daļā Latvijas šim gadam jau ir apstiprināti. Kas attiecas uz tālāko sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, mūsu pozīcija ir nelokāma, kamēr vien turpināsies agresija. Katra diena mūs stiprina un ļauj atrast citus sadarbības partnerus ārzemēs, tāpēc tas nav izdzīvošanas jautājums, bet visdrīzāk solis pareizajā virzienā.