Category: Uncategorized @lv

Lai vienkāršotu uzņēmumu pārvaldību, efektivizētu un optimizētu to darbību, uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti klientiem un izveidotu vienotus juridiskās un finanšu pārvaldības principus, apvienoti Baltijā pēc apgrozījuma lielākās vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes grupas AS “Eco Baltia” vides sektora uzņēmumi SIA “Eco Baltia vide” un SIA “Eko Kurzeme”.

Reorganizācijas rezultātā SIA “Eko Kurzeme” ir pārstājusi eksistēt kā atsevišķa juridiska persona un visas uzņēmuma tiesības un saistības pārgājušas SIA “Eco Baltia vide”.

“​Viens no būtiskākajiem AS “Eco Baltia” stratēģiskajiem mērķiem ir uzņēmuma procesu un pārvaldības efektivizācija. Tāpēc, meklējot aizvien jaunus risinājumus tā īstenošanai, AS “Eco Baltia” akcionāri šogad pieņēma lēmumu apvienot uzņēmumus SIA “Eko Kurzeme” un SIA “Eco Baltia vide”,” skaidro AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. “Mums kā grupai ir svarīgi domāt plašāk, lai veicinātu ne tikai uzņēmuma, bet arī visas nozares attīstību. Jau šobrīd esam uzņēmuši arvien straujāku kursu uz izaugsmi Baltijā un vēl plašāk. Šā gada pirmajā pusē esam noslēguši vērienīgu darījumu par Lietuvas uzņēmuma “Ecoservice” vairākuma akciju iegādi. Tādējādi kļūstam spēcīgāki gan teritoriāli, gan pieredzes ziņā. Un turpmāk šo Baltijas mēroga pieredzi esam gatavi ienest vides apsaimniekošanas jomā Latvijā un kā vērtību piešķirt arī Kurzemes reģionam.”

Pēc apvienošanās SIA “Eco Baltia vide” turpina sniegt visus vides apsaimniekošanas pakalpojumus līdzšinējās atkritumu apsaimniekošanas teritorijās, kā arī SIA “Eko Kurzeme” novados līdzšinējā kārtībā.

SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Šīs izmaiņas ļaus stiprināt līdz šim divu neatkarīgi strādājošu vides apsaimniekošanas uzņēmumu darbību, veidot pakalpojumus arvien augstākā līmenī, ne tikai attīstot šķirošanas infrastruktūru, bet laika gaitā arī Kurzemes reģionos pārejot uz videi draudzīgāku atkritumu savākšanas transportu, ko esam ieviesuši Rīgā un Pierīgā. “Eco Baltia vide” un “Eko Kurzeme” apvienošana nekādā mērā neietekmēs iedzīvotājiem līdz šim sniegtos pakalpojumus – tie tiks nodrošināti kā līdz šim un nepārtrauktā režīmā. Tāpat, kas mums kā uzņēmumam ir ļoti svarīgi, esošās vai jaunās pozīcijās tiks saglabātas arī uzņēmumos jau strādājošo darbinieku darba vietas.”

Visi iepriekš noslēgtie līgumi ar SIA “Eko Kurzeme” klientiem paliek spēkā, un klientu ērtībai tiek saglabāts arī norēķinu konts. Tas nozīmē, ka pēc uzņēmumu SIA “Eco Baltia vide” un SIA “Eko Kurzeme” apvienošanās klientiem tiek saglabāti esošie pakalpojumi un to nosacījumi, ietverot arī līdzšinējos atkritumu izvešanas grafikus. Tāpat nemainīgi tiek nodrošinātas līdzšinējās atkritumu šķirošanas iespējas un citi ikdienas pakalpojumi, ieskaitot klientu apkalpošanas centrus un tālruņus gan Liepājā, gan Saldū. Pēc reorganizācijas turpmākos norēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem plānots veikt uz SIA “Eco Baltia vide” rekvizītiem. 

Līdz uzņēmumu reorganizācijai SIA “Eco Baltia vide” vides apsaimniekošanas pakalpojumus Latvijā sniedza astoņās teritorijās – Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā, Babītē, Mārupē, Salaspilī, Ādažos, Tērvetē, Aucē un Vecumniekos, savukārt SIA “Eko Kurzeme” pakalpojumus nodrošināja daļā Liepājas, kā arī Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas, Saldus, Brocēnu, Durbes un Skrundas teritorijās. Turpmāk visos minētajos reģionos darbību sniegs viens uzņēmums – SIA “Eco Baltia vide”.

Šonedēļ interneta raidījums “DIENA PĒC” atklāj jaunu rubriku – “Vide”. To vadīt uzticēts uzņēmējam, Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājam Mārim Simanovičam.

Pirmajā raidījumā, kas klajā nāca trešdien, 18. augustā, Māris sarunājās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu. Sarunā ministram tika uzdoti tieši jautājumi gan par Latvijas virzību aprites ekonomikā, gan Latvijas iespējām dot savu ieguldījumu klimata pārmaiņās, zaļo iepirkumu un citām ministrijas iniciatīvām.

Pilns video pieejams ŠEIT. 

“DIENA PĒC | VIDE” raidījumā turpmāk tiks iztirzāti temati, kas tieši saistīti ar apkārtējās vides kvalitātes noturēšanu un uzlabošanu. “Mana doma vispirms noteikti ir iztirzāt tematus par piesārņojumu un ar to saistītos faktorus, jo tas ir tas, kas skar mūs katru iedzīvotāju Latvijas un visas pasaules mērogā. Ir daudz labu piemēru, ar kuriem dalīties attiecībā uz vides ilgtspējas veidošanu un saglabāšanu. Tāpēc caur neformālām sarunām ar raidījuma viesiem kopā ieskatīsimies vērtīgās tēmās, kas kādam būs noderīgas, lai gūtu pirmos priekšstatus par apkārtējo vidi kopumā, savukārt citam ļaus jau padomāt padziļināti par saviem ikdienas paradumiem, lai tos veidotu dabai draudzīgākus,” saka raidījuma vadītājs Māris Simanovičs.

“Mēs esam ļoti pagodināti un priecīgi, ka tieši Māris ir piekritis būt šī raidījuma vadītājs, jo gribam attīstīt kvalitatīvas sarunas, kuras vada profesionāļi, kas ikdienā ar konkrētiem jautājumiem arī strādā. Lai arī Mārim nav iepriekšējas raidījumu vadīšanas prakses, viņš jau pirmajā filmēšanas reizē spēja ne tikai noorientēties starp spožajiem prožektoriem, bet arī teicami vadīt sarunas ar saviem viesiem,” raidījuma vadītāja spējas vērtē viens no “DIENA PĒC” vadītājiem, prezentāciju meistars Kristaps Pētersons.

Raidījums, tāpat kā citas “DIENA PĒC” rubrikas, būs redzams un vienmēr apskatāms sociālajos tīklos YouTube un Facebook, kā arī LMT Straume un viedtelevīzijā. Audio formātā raidījumu kā raidierakstu var noklausiīties Spotify, DELFI Podkāsti, kā arī citās populārākajās raidierakstu platformās.

Kontekstam:

“DIENA PĒC” radās 2019. gada 3. februārī, kad prezentāciju meistars Kristaps Pētersons un lietišķās komunikācijas treneris Oskars Priede izveidoja pirmo raidījumu, veltot to komunikācijas kvalitātei Latvijā. Tematu un viesu lokam paplašinoties, tika pieaicināti jauni autori, atklājot rubrikas par drošību (vada Edmunds Visendorfs), veselību (vada Kaspars Vendelis), finansēm (vada Aija Hermane-Sabule), tehnoloģijām (vada Maksims Jegorovs) un līderību (vada Agnese Strazda). “DIENA PĒC” ir publicējusi jau gandrīz 200 sarunas ar Latvijas viedokļu līderiem. Tās kopumā noklausītas un noskatītas vairāk nekā 1 miljons reižu.

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” ar privātā kapitāla investoru – “INVL Baltic Sea Growth Fund” un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas – atbalstu ir iegādājusies 85% Lietuvas vadošā vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Ecoservice” akciju, tādējādi nostiprinot savas pozīcijas gan Baltijas, gan Austrumeiropas mērogā.

Akcijas iegādājās AS “Eco Baltia” grupas uzņēmums UAB”Eco Baltia Aplinka”  no BaltCap Private Equity Fund II. Darījuma finansējumu nodrošināja Luminor, kas ir trešais lielākais finanšu pakalpojumu sniedzējs Baltijas valstīs.

Šis darījums vēl vairāk nostiprina “Eco Baltia” tirgus līdera pozīciju reģionā, un tiek prognozēts, ka “Eco Baltia” un “Ecoservice” gada ieņēmumi kopā sasniegs 124 miljonus eiro, bet EBITDA rādītājs 2021. gadā būs 24 miljoni eiro.

Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs:“Šis darījums ir viens no būtiskākajiem sasniegumiem “Eco Baltia” vēsturē. Apvienojot spēkus ar tik lielu tirgus dalībnieku kā “Ecoservice”, varam plānot vēl straujāku savas darbības izaugsmi, jo saviem klientiem Latvijā un Lietuvā plānojam sniegt visaugstākās iespējamās kvalitātes pakalpojumus. Darbs kopā “Ecoservice” arī ļaus būtiski kāpināt mūsu atkritumu savākšanas un šķirošanas jaudas, kas galu galā ļaus palielināt pārstrādei virzīto otrreizējo izejvielu apjomu. Līdz ar to šis darījums ir ne tikai būtisks solis mums pašiem, bet arī mūsu aprites ekonomikai un nozarei visas valsts mērogā.”

Vītauts Plunksnis [Vytautas Plunksnis], “INVL Baltic Sea Growth Fund” partneris un “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs:“Šo uzņēmumu apvienošanās ir nozīmīgs impulss Baltijas jūras reģiona vides apsaimniekošanas attīstības un otrreizējās pārstrādes nozarē. Tā veicinās spēcīgu reģionālo līderu izveidi, kas ir pievilcīgi gan stratēģiskajiem partneriem, gan finanšu investoriem. “Eco Baltia” ilgtermiņa mērķis ir paplašināt pārstrādes jaudu, un šis darījums to ļaus sasniegt ātrāk. Gaidām, kad noteiktajā laikā varēsim ieviest tirgū jaunas tendences un darījumu plūsmu vides apsaimniekošanas un pārstrādes jomās.”

Andrius Načajus, Luminor korporatīvo klientu apkalpošanas departamenta vadītājs Baltijā, piebilda: “Luminor sadarbojas ar Eco Baltia jau 10 gadus, un priecājamies turpināt sadarbību, nodrošinot finansējumu šim ievērojamajam darījumam. Eco Baltia ir progresīvs uzņēmums, ko atbalsta spēcīgi un profesionāli akcionāri, ar kuriem mums sakrīt ilgtspējīgas vides un sociālās atbildības (ESG) prioritātes. Šis darījums ļauj maksimāli izmantot pozitīvo ietekmi uz apkārtējo vidi, attīstot aprites ekonomiku. Ceram uz veiksmīgām turpmākām attiecībām un esam gatavi atbalstīt uzņēmumu arī turpmākajā tā izaugsmē.”

Sauļus Budrevičs [Saulius Budrevičius], “Ecoservice” izpilddirektors un līdzīpašnieks:“Šis ir svarīgs brīdis mums kā uzņēmumam un mūsu nozares ilgtermiņa attīstībai kopumā. Pāreja uz aprites ekonomiku ir viens no svarīgākajiem ES Zaļā kursa uzdevumiem, un, apvienojot spēkus ar ļoti pieredzējušu vides pakalpojumu sniedzēju no kaimiņvalsts, mēs spēsim straujāk tuvoties šiem būtiskākajiem mērķiem, tostarp attīstot atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi vēl plašāk. Sadarbībā ar “Eco Baltia” turpināsim paplašināt mūsu piedāvāto pakalpojumu klāstu, un, izmantojot abu uzņēmumu kopīgo darba pieredzi, mēs varēsim saviem Lietuvas klientiem piedāvāt vēl visaptverošāku pakalpojumu klāstu.”

“Ecoservice” grupa sastāv no vairākiem uzņēmumiem, kas darbojas tādās jomās kā sadzīves atkritumu apsaimniekošana, otrreizējo izejvielu pārstrāde un būvniecības atkritumu savākšana, kā arī sniedz citus ar vides apsaimniekošanu saistītus pakalpojumus. Uzņēmums Lietuvā nodarbina aptuveni 900 darbinieku, un pagājušajā gadā tā ieņēmumi sasniedza 35 miljonus eiro.

2020. gadā “Eco Baltia” ieņēmumi palielinājās par 6%, sasniedzot 75 miljonus eiro. Uzņēmumu grupa piedāvā pilna cikla atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus no savākšanas un šķirošanas līdz loģistikai, vairumtirdzniecībai un otrreizējo izejvielu pārstrādei, un Latvijā tajā strādā ap 900 darbinieku. “Eco Baltia” vadošie uzņēmumi esošajā ir “PET Baltija” (lielākais PET pudeļu pārstrādātājs Baltijas valstīs), “Eco Baltia vide” (atkritumu apsaimniekotājs), Latvijas Zaļais punkts (ražotāju atbildības organizācija) un Nordic Plast (PE/PP pārstrādātājs).

Pēc “Ecoservice” iegādes “Eco Baltia” ir iecerējis palielināt tā apsaimniekoto pārstrādājamo materiālu apjomu un paplašināt būvniecības atkritumu pārstrādi, ko jau šobrīd nodrošina “Ecoservice” Lietuvā. Tā kā uzņēmums šo piedāvājumu attīsta Latvijā, Eco Baltia varēs nodrošināt pilnu šo pakalpojumu klāstu, no būvniecības atkritumu savākšanas un transportēšanas līdz to pārstrādei. Ir arī plāns Latvijā paplašināt darbību pārvietojamo tualešu nomas un ar to saistīto atkritumu savākšanas pakalpojumu jomā.

“Eco Baltia” akcionāri ir “INVL Baltic Sea Growth Fund” caur UAB “Salvus” (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un uzņēmuma vadība (16,68%).

INVL Baltic Sea Growth Fund
https://bsgf.invl.com/fund-overview/

“INVL Baltic Sea Growth Fund” ar kopējo portfeli 165 miljoni eiro ir lielākais privātā kapitāla investīciju fonds Baltijā, un tā pamata investors ir Eiropas Investīciju fonds (“EIF”).

EIF ir apņēmies nodrošināt 30 miljonu eiro finansējumu, izmantojot atbalstu no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, kas ir būtisks Investīciju plāna Eiropai (jeb t.s. Junkera plāna) elements, kā arī piešķirot resursus no Baltijas Inovāciju fonda. “fondu fonda” iniciatīvas, kas izstrādāta sadarbībā ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valdībām. Tās mērķis ir palielināt kapitālieguldījumus mazajos un vidējos Baltijas uzņēmumos ar lielu izaugsmes potenciālu.

Fonda mērķis ir izveidot daudzpusīgu ieguldījumu portfeli, vienā uzņēmumā ieguldot 10-30 miljonus eiro, lai iegādātos kontrolpaketi vai būtisku mazākuma līdzdalību dažādos uzņēmumos, kam piemīt liels izaugsmes potenciāls un kuri spēs pienācīgi konkurēt starptautiskā līmenī.

Fonds darbojas galvenokārt Baltijas valstīs un tām tuvākajos Polijas reģionos, Skandināvijā un Centrāleiropā. Līdz šim Fonds ir ieguldījis četros uzņēmumos, kuri darbojas veselības aprūpes un būvniecības nozarēs.

Fondu pārvalda viens no Lietuvas vadošajiem aktīvu pārvaldības uzņēmumiem “INVL Asset Management”, kas ir daļa no “Invalda INVL group” grupas.

INVL Asset Management
https://www.invl.com/en/

“INVL Asset Management” ir daļa no “Invalda INVL”, vienas no vadošajām Baltijas reģiona aktīvu pārvaldības grupām. Grupas uzņēmumi pārvalda pensiju un koplietošanas fondus, alternatīvos ieguldījumus, individuālos portfeļus, privātāk kapitāla aktīvus un citus finanšu instrumentus.

2020. gada beigās vairāk nekā 240 000 klientu Lietuvā un Latvijā, kā arī starptautiskie investori grupas pārvaldīšanai uzticējuši aktīvus vairāk nekā 1,2 miljardu eiro vērtībā. “Invalda INVL” darbojas kopš 1991. gada, grupai ir droša sasniegumu vēsture un 30 gadu pieredze privātā kapitāla aktīvu pārvaldībā Baltijas valstīs, Centrālajā un Austrumeiropā, un tās uzņēmumi ir izauguši par savā jomā labākajiem tirgus līderiem.