Category: Uncategorized @lv

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2020. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko apgrozījumu – 74,95 miljoniem eiro, kas, neraugoties uz pandēmijas ietekmi starptautiskajos tirgos, tostarp otrreizējo izejvielu cenu svārstībām, ir par 6% vairāk nekā 2019. gadā. Savukārt Grupas kopējā normalizētā EBITDA pērn bijusi 10,1 miljons eiro.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Kamēr pērn sekmīgi esam turpinājuši strādāt vietējā tirgū, attīstot atkritumu apsaimniekošanu un šķirošanu Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā, kā arī  Latvijas novados, Covid-19 radītā dīkstāve Eiropas rūpniecībā pagājušā gada otrajā ceturksnī būtiski ietekmēja mūsu pārstrādes rūpnīcu darbību, tostarp rentabilitāti. Būtisks faktors bija straujās naftas cenu svārstības, kā arī globālie makroekonomiskie procesi, kā rezultātā Eiropas tirgos būtiski palielinājās PET izejvielu piedāvājums no Ķīnas, samazinot PET otrreizējo izejvielu cenu. Tāpat būtiski samazinājās pieprasījums pēc gatavās polimēru materiālu produkcijas. Tomēr, neskatoties uz to, ir izdevies saglabāt savas pozīcijas Baltijas mērogā, turklāt pandēmijas laiku izmantojot ilgtermiņa mērķu izvirzīšanai, kas jau tagad ļauj mums raudzīties tālākos attīstības scenārijos, vienlaikus mērķtiecīgi

AS “Eco Baltia” apgrozījuma pieaugumu galvenokārt veicināja atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumi, paplašinot tirgus daļas Latvijas mērogā. Arī pārstrādes sektorā 2020.gadā atsevišķās pozīcijās bija jūtama izaugsme. Neskatoties uz Covid-19 krīzes klātbūtni, kas veicināja krasas naftas cenas svārstības, tādējādi ietekmējot otrreizējo izejvielu cenas starptautiskajā tirgū, “Eco Baltia” PET pudeļu pārstrādes uzņēmumā “PET Baltija” tika pārstrādāts rūpnīcas pastāvēšanas laikā lielākais PET pudeļu apjoms – 46 tūkstoši tonnu, kas ir par 14% vairāk nekā 2019.gadā, kad tika pārstrādātas 40 tūkstoši tonnas. Rezultātā Grupai izdevies pārvarēt pandēmijas radītās sekas, noslēdzot 2020.gadu ar kopējo normalizēto EBITDA 10,1 miljona eiro apmērā. Turklāt pērn par lielāko AS “Eco Baltia” akcionāru ar 52,81% kļuva viena no Baltijas lielāko privāto investīciju fondu, “INVL Baltic Sea Growth Fund”, meitasuzņēmums UAB “BSGF Salvus”, tādējādi paredzot turpmāk vēl vairāk nostiprināt Grupas kā Baltijas reģiona un arī visas Eiropas aprites ekonomikas virzītājas līderpozīcijas.

AS “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs Vytautas Plunksnis: “Kopš izveides “Eco Baltia grupa” ir uzrādījusi stabilu izaugsmi, pierādot savu konkurētspēju Baltijas un arī Eiropas līmenī. Otrreizējo izejvielu pārstrādes nozarē internacionalizācija ir īpaši svarīga, jo tā sniedz iespēju sadarboties ar lieliem starptautiskiem uzņēmumiem un paplašināt „Eco Baltia” sadarbības tīklu visā pasaulē. Līdz ar aprites ekonomikas augošo nozīmi pasaules ekonomikā turpmākajā “Eco Baltia” un tās uzņēmumu attīstībā vēl vairāk koncentrēsimies uz pārstrādes kompetenču attīstību, īpaši pārstrādāto PET izejvielu segmentā.”

Viena no stratēģiskajām prioritātēm grupas dienaskārtībā būs pārtikas kvalitātes otrreizējo PET izejvielu ražošanas jaudu palielināšana un savu pozīciju nostiprināšana Eiropas tirgū. Tāpēc arī 2021. gadā “Eco Baltia” turpinās attīstīt investīciju projektus, pilnveidot pakalpojumus un produktus un uzlabot klientu apkalpošanas servisu, veicinot straujāku un ilgtspējīgāku turpmāko grupas izaugsmi. Turklāt “Eco Baltia grupa” ir spērusi būtiskus soļus, kļūstot par CO2 pozitīvu uzņēmumu, proti, tās radītā ietekme uz vidi ir mazāka nekā kopējais CO2 emisiju ietaupījums, ko iespējams nodrošināt, fokusējoties uz atkritumu šķirošanu un pārstrādi.

Eco Baltia” piedāvā pilna cikla atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus no savākšanas un šķirošanas līdz loģistikai, vairumtirdzniecībai un otrreizējo izejvielu pārstrādei. 2019. gadā Grupas apgrozījums pieauga par 9% un sasniedza 70,62 miljonus EUR, salīdzinot ar 64,78 miljoniem EUR 2018. gadā, bet par 8% pieauga neto peļņa, sasniedzot 2,54 miljonus EUR (2018. gadā 2,36 miljoni EUR). Grupa Latvijā nodarbina aptuveni 900 darbinieku, un grupas uzņēmumu portfelī ietilpst tādi tirgus līderi kā “PET Baltija”, “Eco Baltia vide”, Latvijas Zaļais Punkts un “Nordic Plast”.

“Eco Baltia” akciju turētāji ir “INVL Baltic Sea Growth Fund” (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un uzņēmuma vadība (16,68%).

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” ar privātā kapitāla investoru – “INVL Baltic Sea Growth Fund” un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas –atbalstu ir panākusi vienošanos par pirkuma darījumu, kas paredz Lietuvas vadošā vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Ecoservice” vismaz 85% akciju iegādi.

“Ecoservice” akciju iegāde no privātā investīciju fonda “BaltCap Private Equity Fund II” tiks pabeigta, tiklīdz būs saņemts Lietuvas Konkurences padomes apstiprinājums.

“Ecoservice” grupa sastāv no vairākiem uzņēmumiem, kas darbojas dažādās jomās – sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, otrreizējo izejvielu pārstrādē un būvniecības atkritumu savākšanā, kā arī sniedz citus ar vides apsaimniekošanu saistītus pakalpojumus. Uzņēmums Lietuvā nodarbina aptuveni 900 darbinieku un pagājušajā gadā guva 35 miljonu eiro lielus ieņēmumus.

Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs: “Šis ir jauns posms AS “Eco Baltia” attīstībā, kas mums kā Latvijas uzņēmumam palīdz stabilākiem soļiem virzīties starptautiskajā tirgū, nostiprinot pozīcijas  kā lielākajai vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupai Baltijā. Ar šo apvienošanos vērtēts, ka Grupas kopējie ieņēmumi palielināsies par vairāk nekā 50%, sasniedzot vairāk nekā 100 miljonus eiro. Apvienojot savus un “Ecoservice” resursus, mēs spēsim klientiem piedāvāt jaunas produktu līnijas un pakalpojumus gan Latvijā, gan Lietuvā. Tā kā aprites ekonomika Baltijas reģionā un visā Eiropas Savienībā ieņem arvien būtiskāku lomu, “Eco Baltia” ir teicamā pozīcijā, lai spertu nākamos soļus tās veicināšanā, kā arī uzņēmumu grupas izaugsmē.”

Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis), “INVL Baltic Sea Growth Fund” partneris un “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs: ““INVL Baltic Sea Growth Fund” 2020. gadā investēja “Eco Baltia”, un pašlaik plānojam ievērojami paplašināt uzņēmumu gan dabiskās izaugsmes ceļā, gan  pievienojot citus uzņēmumus. Attīstības vīzijā uzsvaru vēlamies likt uz diviem specifiskiem segmentiem – PET otrreizēju pārstrādi un atkritumu apsaimniekošanu. Šis konkrētais darījums ir svarīgs uzņēmuma veiktspējas palielināšanai un nozīmīgs solis iepriekšminēto mērķu sasniegšanā.”

Sauļus Budrevičs (Saulius Budrevičius), “Ecoservice” izpilddirektors un līdzīpašnieks: ““BaltCap” stratēģiskais atbalsts ļāva mums izvērst “Ecoservice” darbību, paplašinot to no 14 līdz 25 pašvaldībām, un gandrīz divkāršot sniegto pakalpojumu apjomu. Pēdējo septiņu gadu laikā esam gandrīz divkārt palielinājuši arī “Ecoservice” darbinieku komandu. Sadarbībā ar “Eco Baltia” ceram uz turpmāku pakalpojumu klāsta paplašināšanu un ieguldījumu aprites ekonomikas veidošanā Lietuvā”.”

Šarūns Alekna (Šarunas Alekna), “BaltCap Private Equity Fund II” partneris, atzīst, ka ir gandarīts par to, ka, atrodoties “BaltCap” paspārnē, “Ecoservice” ir nostiprinājis savu pozīciju kā vadošais un vismodernākais vides pakalpojumu sniedzējs Lietuvā: “Mēs esam pagodināti sadarboties ar “Ecoservice” komandu un sniegt savu artavu uzņēmuma izaugsmē. Ir svarīgi, ka jaunajam īpašniekam ir plaša pieredze šajā sektorā – mēs esam ļoti gandarīti, ka varam būt liecinieki  “Ecoservice”  izaugsmei.”

2020. gadā “Eco Baltia” ieņēmumi auga par ~6,1%, sasniedzot 75 miljonus eiro. “Eco Baltia” piedāvā pilna cikla atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus no savākšanas un šķirošanas līdz loģistikai, vairumtirdzniecībai un otrreizējo izejvielu pārstrādei. Grupa Latvijā nodarbina aptuveni 900 darbinieku, un grupas uzņēmumu portfelī ietilpst tādi tirgus līderi kā “PET Baltija”, “Eco Baltia vide”, Latvijas Zaļais Punkts un “Nordic Plast”.

“Eco Baltia” akciju turētāji ir “INVL Baltic Sea Growth Fund” (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un uzņēmuma vadība (16,68%).

Pavasaris ir viens no aktīvākajiem gada periodiem zemnieku saimniecībās visā Latvijā. Vienlaikus tas ir laiks, kad saimniecībās sāk uzkrāties izlietotais lauksaimniecības iepakojums. Lai novērstu šī iepakojuma nonākšanu dabā, tostarp tikt apraktam vai sadedzinātam, Baltijā apgrozījuma ziņā lielākais vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmums SIA “Eco Baltia grupa” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu aicina no tā atbrīvoties videi draudzīgā veidā – pieteikt bezmaksas savākšanu vai nogādāt uz kādu no pieņemšanas punktiem, tādējādi nodrošinot iepakojumu nonākšanu otrreizējā pārstrādē.  

SIA “Eco Baltia grupa” vides apsaimniekošanas sektora vadītājs Jānis Aizbalts: “Ja vēl pirms aptuveni 20 gadiem atkritumu šķirošana un pārstrāde bija kas jauns, tad šobrīd iespējas attīstās. Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016.gadā Latvijā bija teju 70 tūkstoši lauku saimniecību. Lai arī atšķirīgas pēc izmēriem, tajās visās rodas dažāda veida iepakojumi, piemēram, plastmasas kannas, plēves, lielmaisi jeb bigbag, kuros tiek iepirkti, piemēram, minerālmēsli, sējamā sēkla un citi lauksaimniecības produkti. Pēc izlietošanas šos iepakojumus svarīgi pareizi apsaimniekot, lai tie nenonāktu vidē, bet kļūtu par daļu no aprites ekonomikas. Turklāt lauku saimniecībās radītā iepakojuma pārstrāde tiek īstenota tepat, Latvijā, mūsu grupas polimēru pārstrādes uzņēmumā “Nordic Plast”.”

Zemnieku saimniecības lauksaimniecības iepakojumu var bez maksas nodot kādā no “Eco Baltia grupas” vides apsaimniekošanas uzņēmumu – SIA “Eco Baltia vide”, SIA “Eko Kurzeme” un Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” – pieņemšanas punktiem, kas šobrīd atrodas Daugavpilī, Madonā, Aizkrauklē, Bauskā, Rumbulā, Siguldā, kā arī Liepājā. Savukārt gadījumā, ja nav iespējas uzkrāto iepakojumu nogādāt uz norādītajām vietām, uzņēmumi nodrošina iepakojuma bezmaksas savākšanu arī klātienē no zemnieku saimniecībām. Plašāka informācija par lauksaimniecības iepakojuma nodošanas iespējām pieejama ŠEIT.

No zemnieku saimniecībām otrreizējai pārstrādei bez maksas pieņem dažāda veida plēvi, tostarp skābsiena, ruļļu ietinamo, agro, dārza un cita veida plēves veidus. Tāpat tiek pieņemti polipropilēna maisi jeb BIG BAG, plastmasas kannas un mucas, kā arī lauksaimniecības iepakojumi pēc atsevišķas vienošanās. Visam nodotajam materiālam jāatbilst kvalitātes prasībām. Tas nozīmē, ka iepakojumiem jābūt tīriem un sausiem – bez lauksaimniecības produktu piejaukumiem, piemēram, salmiem, skābbarības, dažādiem sadzīves un būvniecības atkritumiem, kā arī smiltīm un dubļiem. Turklāt, ja uzkrājies liels iepakojuma apjoms, kas atbilst kvalitātes prasībām, tad, balstoties uz kopējo cenu politiku izlietotā iepakojuma tirgū, var tikt izskatīta iespēja par atlīdzības piemērošanu.

Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis: “Atkritumu šķirošana ieņem arvien nozīmīgāku lomu visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Eiropas Savienība ir noteikusi, ka jau tuvāko gadu laikā tās dalībvalstīm būtiski jāpalielina pārstrādāto atkritumu apjoms, lai mazāk atkritumu nonāktu poligonā vai sliktākajā gadījumā – paliktu apkārtējā vidē. Tie laiki, kad citu iespēju nebija, kā visu nevajadzīgo aprakt zemē vai sadedzināt piemājas ugunskurā, ir pagājuši. Šobrīd jau tiek piedāvātas virkne iespēju no dažādiem atkritumiem, tostarp arī lauksaimniecības iepakojumiem atbrīvoties videi draudzīgā veidā. Tāpēc aicinām zemnieku saimniecības ar atbildību lūkoties nākotnē, nodot iepakojumus pārstrādē un tādējādi parūpēties, lai arī turpmāk Latvijas zeme būtu auglīga un zaļojoša.”

Zemnieku nodotais un lauksaimniecībās savāktais iepakojums nonāk pārstrādē “Eco Baltia grupas” polimēru iepakojumu pārstrādes rūpnīcā SIA “Nordic Plast”, Olainē, lai jau pēc tam kā jaunas izejvielas varētu tikt izmantotas jaunu preču, tostarp arī dažādu iepakojumu ražošanā. Savukārt zemnieku saimniecības pēc izlietotā iepakojuma nodošanas nepieciešamības gadījumā saņem arī Valsts vides dienestam vai Eiropas Savienības fondu projektiem paredzētu apliecinājumu par vides aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas prasībām atbilstošu lauksaimniecības iepakojuma apsaimniekošanu.

“Eco Baltia grupa” ir apgrozījuma ziņā lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei. Grupā ietilpst vides apsaimniekošanas, otrreizējo izejvielu savākšanas un izlietotā iepakojuma pārstrādes uzņēmumi – „Latvijas Zaļais punkts”, „Eco Baltia vide”, „Eko Kurzeme”, „Jumis”, „Pet Baltija”,  „Nordic Plast” un „Eco Teh Baltia”