Category: Uncategorized @lv

Pandēmija un karantīna noteikti būs publiskajā telpā 2020. gadā biežāk lietoto vārdu vidū. Taču vēl nesenā pagātnē vārdu savienojums «klimata krīze» bija viens no karstajiem tematiem starptautiskajos medijos un globālo līderu dienaskārtībā.

Gan vietējie, gan starptautiskā tirgus spēlētāji izstrādāja, prezentēja un centās arī ieviest dzīvē savas ilgtspējas stratēģijas, lai pierādītu, ka viņi ar savu rīcību cenšas reaģēt uz klimata krīzi un ir gatavi strādāt ilgtspējīgāk. Taču šobrīd arvien skaidrāk redzam, ka starp vārdiem «pandēmija » un «klimata krīze» veidojas sadursme un rezultātā labi iecerētās un pat iesāktās ilgtspējas stratēģijas nonākušas karantīnā. Turklāt nevis uz divu nedēļu termiņu, bet, visticamāk, uz krietni ilgāku periodu, kamēr ekonomikas sāks atgūties no piedzīvotā vīrusa šoka un pašam vīrusam pretī varēs likt vakcīnu vai zāles. Tāpēc joprojām aktuāli ir jautājumi, cik paliekošas būs šīs pārmaiņas un ar kādu ekonomikas modeli pasaule pamodīsies pēc Covid-19 ieviestās karantīnas.

Plastmasas patēriņš aug

Ja palūkojamies tikai uz Latvijas tirgu saistībā ar ieviestajām drošības prasībām Covid- 19 slimības ierobežošanai, redzam, ka plastmasas iepakojuma un dažāda veida izstrādājumu patēriņš ir ievērojami audzis. Iepriekš bijām uzņēmuši skaidru ceļu uz iepakojuma mazināšanu, pārstrādājama iepakojuma izmantošanu un beziepakojuma risinājumiem, savukārt šobrīd savu renesansi atkal piedzīvo plastmasas maisiņi un vienreizlietojamie trauki, kuri tiek ražoti no pirmreizējām izejvielām ar ierobežotām pārstrādes iespējām pēc tam, kad tie ir izlietoti.

Šajā pandēmijas periodā nevienu vairs nepārsteigs, ka ikkatra bulciņa ir savā plastmasas plēvītē un vienreizlietojamās kafijas krūzītes pirms izsniegšanas klientam tiek pat sapakotas vēl plastmasas maisiņos. Protams, šie pasākumi tiek veikti tikai tādēļ, lai pasargātu cilvēkus, jo šobrīd informācija par to, cik ilgi koronavīruss spēj izdzīvot uz dažādām virsām, ir visai pretrunīga. Taču arī tad, ja esam spiesti izmantot daudz vairāk iepakojuma, nekā mums gribētos, joprojām ir lietas, ko ikviens iepakotājs, ražotājs vai patērētājs var darīt.

Seši būtiski soļi

Pirmkārt, ražotājiem priekšroka ir jādod tādam produktu iepakojumam, kuru pēc tam, kad produkts ir izpakots un sašķirots, varēs pārstrādāt.

Ja uzņēmumam nepieciešams atbalsts un papildu kompetence iepakojuma izvēlē, droši var izmantot Latvijas Zaļā punkta sadarbībā ar Latvijas Iepakojuma asociāciju un Latvijas Lauksaimniecības universitāti piedāvāto iepakojuma sertifikāciju Zaļi pakots, kur var pārliecināties, ka iepakojums tiešām ir pārstrādājams, un saņemt ieteikumus videi draudzīgāka iepakojuma izvēlē.

Otrkārt, lai arī pašlaik naftas cenu krituma ietekmē iepakojuma un arī dažādu citu plastmasas izstrādājumu ražošanai pirmreizējās izejvielas ir krietni lētākas, tomēr ražotājiem joprojām fokuss būtu jāliek uz jau pārstrādāto izejvielu izmantošanu. Eco Baltia grupas rūpnīcas, kas pārstrādā dažādus plastmasas iepakojumus jaunās izejvielās, patlaban ļoti tieši sāk just sekas tam, ka iepakojuma ražotāji pandēmijas ietekmē nolēmuši iet vieglāko ceļu un prioritāri izvēlas pirmreizējās izejvielas. Mūsu rūpnīcas PET Baltija un Nordic Plast ir lieli eksportētāji un darba devēji gan Jelgavā, gan Olainē, taču eksporta tirgos arvien skaidrāk iezīmējas, ka pieprasījums pēc pārstrādātajām izejvielām ir nokrities.

Tāpēc gan Eiropas Savienības, gan nacionālajā līmenī būs jādomā, kā saglabāt fokusu uz aprites ekonomiku un ilgtspējīgāku resursu patēriņu, lai kopā ar vīrusu neuzveiktu arī eksportspējīgus ražotājus un vienu no perspektīvākajām nākotnes industrijām, kas pēc tam būs jāceļ no jauna ar vēl milzīgākiem ieguldījumiem.

Treškārt, patērētājiem un ikvienam pircējam veikalā vai jebkurā citā tirdzniecības vietā priekšroka jādod produktiem, uz kuriem ir norāde, ka tie kaut vai daļēji ražoti no pārstrādātām izejvielām vai ir pārstrādājami. Joprojām varam uz veikalu doties ar saviem maisiņiem, plānot savus pirkumus, nelikt katru produktu vairākkārtīgos plastmasas slāņos un galu galā atbalstīt vietējos ražotājus, izvēloties pašmāju ražotāju preci, īpaši, ja tā ir iepakota videi draudzīgi un bez čaukstošiem un spīdošiem materiāliem, kuri dienas beigās nonāks poligonā.

Ceturtkārt, gan Latvijā, gan arī eksporta tirgos jūtams, ka iedzīvotāji un uzņēmumi vīrusa trakumā ir aizmirsuši par atkritumu šķirošanu. Arvien lielākos apjomos šķiroto atkritumu konteineros nonāk sadzīves atkritumi, sašķiroto atkritumu apjoms ir mazāks, un tirgos sāk pietrūkt kvalitatīva materiāla, ko varētu pārstrādāt jaunās izejvielās. Ko darīt? Atbilde ir pavisam vienkārša: sākt vai turpināt rūpīgi šķirot atkritumus un izmantot to infrastruktūru, kas ir pieejama pašvaldībās. Eco Baltia grupas uzņēmumi arī šajā laikā iedzīvotājiem ir nodrošinājuši iespēju šķirot gan konteineros, gan šķirošanas laukumos un pat organizē bezkontakta savākšanu, piemēram, elektroiekārtām. Tāpēc iedzīvotājiem un uzņēmumiem vienkārši jāizmanto šīs iespējas un jāatgriežas pie rūpīgas atkritumu šķirošanas.

Pat ja liekas, ka šobrīd ir citas prioritātes, jāatceras, ka lielākā daļa no mūsu radītajiem atkritumiem dabā nesadalās un katrs nešķiroto atkritumu kilograms tā arī paliks poligona kalnā.

Piektkārt, laikā, kad valdības ieplūdina budžeta līdzekļus dažādu nozaru atbalstam, lai stimulētu ekonomiku, jāparedz, ka šis atbalsts veicinās arī aprites ekonomikas principu īstenošanu.

Piemēram, ja atvēlam 75 miljonus eiro ceļu būves projektiem, obligāti iepirkumā jānosaka kritērijs, ka tiks izmantotas otrreizējās izejvielas, piemēram, ceļmalu labiekārtošanā komposts no bioatkritumiem vai asfaltbitumena maisījumos tiks iestrādātas pārstrādāto riepu gumijas granulas, ko citur pasaulē jau praktizē ar ļoti labiem rezultātiem. Ja valsts iepērk dezinfekcijas līdzekļus, obligātam kritērijam jābūt, ka tie ir pārstrādājamās vai atkārtoti uzpildāmās pudelēs.

Sestkārt, ilgtspējīga valsts politika krīzes pārvarēšanai nozīmētu arī to, ka atbalsts krīzē cietušajiem uzņēmumiem tiek turpināts vēl vismaz līdz gada beigām. Piemēram, atkritumu pārstrādes nozarē pandēmijas reālās sekas arvien vairāk sajūtam tikai tagad, jo eksporta partneri neveic jaunus pasūtījumus.

Lielu daļu pieprasījuma pēc otrreizējām plastmasas izejvielām veidoja tieši autorūpniecība, kas visā Eiropā uz pāris mēnešiem bija teju pilnībā apturēta.

Turklāt prognozējams, ka atgūšanās arī eksporta tirgos notiks pakāpeniski. Tā ir būtiska atšķirība no iepriekšējās krīzes, kad tieši darbs eksporta tirgos palīdzēja Latvijai tikt cauri krīzei un visa krīzes izejas stratēģija pamatā bija balstīta eksporta veicināšanā.

Šoreiz arī eksporta tirgos ir bezprecedenta situācija, kas rada izaicinājumus eksportētājiem no dažādām nozarēm.

Pat ja Covid-19 ietekmē planēta varēja ieelpot nedaudz svaigāka gaisa elpu un klimata krīzei bija šķietama pauze, skaidrs, ka līdz ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, lidojumu atsākšanos, tūristu plūsmām un rūpnīcu darbības atjaunošanu klimata krīze tepat vien paliks un ilgtspējas stratēģijas būs pat nozīmīgākas nekā līdz šim.

Turklāt ilgtspēja aptver daudz plašāku darbalauku nekā tikai ietekmi uz vidi. Arī šajā krīzes situācijā Latvijā varam labi pārliecināties, cik nozīmīga loma bijusi uzņēmumu atbildībai pret saviem darbiniekiem un kopienām – gan ar godīgu nodokļu maksāšanu, lai darbinieki krīzes brīdī būtu pasargāti un saņemtu atbalstu, gan ar atbildīgu rīcību, ieviešot drošības pasākumus darbavietās, kas maksimāli pasargātu strādājošos no savstarpējās inficēšanās riska. Latvijai šis laiks jāizmanto, lai pārorientētos uz aprites ekonomikas modeli un izmantotu to vērtības celšanai visās nozarēs un jomās.

Publicēts laikrakstā “Diena“, 12.06.2020.

Eco Baltia grupas otrreizējo izejvielu pārstrādes rūpnīcas Nordic Plast, PET Baltija un arī riepu pārstrādes līnija Tukumā turpina darbu nepārtrauktā režīmā. Nepārtrauktā režīmā pakalpojumi tiek nodrošināti arī atkritumu apsaimniekošanā visos novados, kuros sniedzam šos pakalpojumus.

Kopumā ļoti operatīvi spējām pielāgoties jaunajai situācijai, nodrošināt visu nepieciešamo darbinieku drošībai, lai varētu turpināt darbu nepārtrauktā režīmā. Galvenās izmaiņas attiecas tieši uz darba organizāciju uzņēmumos un ražotnēs – attālinātais darbs biroja darbiniekiem, papildu aizsardzības pasākumi šoferiem un krāvējiem, ražotņu darbiniekiem, apģērba, telpu, automašīnu papildu dezinfekcija, izmaiņas iekšējā darbinieku kustībā un maiņu nomaiņas procedūrās, distancēšanās pasākumi ražotņu darbiniekiem, materiālu plūsmu izmaiņas, lai maksimāli izslēgtu inficēšanās riskus darbinieku vidū. Tieši darbinieku aizsardzība un drošība bijusi mūsu prioritāte, lai varam nodrošināt arī darba nepārtrauktību visos biznesa virzienos.

Ņemot vērā, ka daudzi uzņēmumi un iestādes ir apturējuši vai būtiski ierobežojuši darbu, samazinājies kopējais sadzīves atkritumu apjoms par aptuveni 10%. Īpaši izteikti tas vērojams Rīgā un Pierīgā, kur virkne tradicionālo sadzīves atkritumu radītāju, piemēram, kafejnīcas, publisko pasākumu rīkotāji, skolu ēdnīcas, biroji utt., ir dīkstāvē. Vienlaikus, ņemot vērā, ka daudz vairāk laika cilvēki pavada mājās, palielinās konteineru piepildījums pie daudzdzīvokļu namiem, kas gan nekompensē apsaimniekoto atkritumu apjoma kritumu komercsektorā. Tā kā palielinās to gadījumu skaits, kad privātpersonu konteineri piepildās pirms grafikā noteiktā laika, mēs aicinām klientus, īpaši daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājus, izvērtēt atkritumu izvešanas biežumu un pieteikt papildu izvešanu, nevis veidot mazās izgāztuves ap konteineriem.

Papildu tam redzam, ka arī atkritumu šķirošanas konteineros nonāk vairāk sadzīves atkritumu. Tas varētu būt saistīts ar to, ka sadzīves atkritumu konteinerus iedzīvotāji piepilda pirms grafikā paredzētās izvešanas, tāpēc mēģina savus atkritumus izmest pie šķirotajiem, kas nav atļauts. Tas savukārt ietekmē tālāko to šķirošanas procesu, kas tiek veikts manuāli ar cilvēku līdzdalību.

Naftas cenu straujais kritums ietekmēja arī otrreizējo izejvielu tirgu, kur nepārstrādātajiem polimēru iepakojumiem bija cenas un pieprasījuma kritums. Līdz ar OPEC lēmumu samazināt naftas ieguvi ceram, ka situācija šajā tirgū stabilizēsies, bet, pakāpeniski atceļot Covid-19 ierobežojumus citās Eiropas valstīs, palielināsies arī pieprasījums pēc otrreizējām izejvielām – gan tām, ko tirgojam nepārstrādātas, gan arī jau pārstrādes produktiem. Pozitīvas tendences pēc divu gadu cenu lejupslīdes vērojamas kartona tirgos, taču svarīgi, lai tas nav tikai īstermiņa efekts, jo pretējā gadījumā kartons šobrīd kļuvis par karsto kartupeli, kuru neviens Latvijā īsti negrib vākt un šķirot, jo par tā tālāku realizēšanu gluži vai jāpiemaksā.

Protams, mūsu uzņēmumu darbību ietekmē arī tas, ka virkne mūsu klientu gan Latvijā, gan eksporta tirgos savu biznesu ir apturējuši vai pat pārtraukuši pilnībā. Ir palielinājies debitoru īpatsvars, taču kopīgi ar klientiem risinām šos gadījumus. Atkritumu apsaimniekošanā absolūti lielāko daļu mūsu pakalpojumu maksā veido izmaksas par atkritumu noglabāšanu poligonā un DRN, tāpēc savu iespēju robežās individuālos gadījumus izvērtējam un nepiemērojam līgumos noteiktās soda sankcijas. Taču, ieilgstot dīkstāvei virknē nozaru, prognozējams, ka klientu maksātspēja turpinās pasliktināties, tāpēc valsts atbalsta pakā būtu jāiekļauj arī instrumenti apgrozāmo līdzekļu finansēšanai atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem.

Eksporta partneriem esam ieviesuši arī papildu darījumu pārbaudes procedūras, lai varam būt droši, ka klients būs maksātspējīgs un nenonāks mūsu debitoru sarakstā. Pārstrādes sektorā šobrīd cerības dod tas, ka daļa mūsu eksporta valstu jau paziņojušas, ka pakāpeniski atcels ierobežojumus, kas attiecas uz uzņēmumu darbību, tāpēc varētu atjaunoties arī lielāks pieprasījums pēc mūsu ražotajiem produktiem.

Principā šobrīd stabils un pat nedaudz augošs pieprasījums pēc mūsu ražotajām otrreizējām izejvielām ir pārtikas iepakojumu izgatavotāju segmentā.

Covid-19 informācijas burbulis savukārt piebremzējis arī līgumu pārslēgšanas procesu Rīgā. Šobrīd gan vērojams, ka, nedaudz dažādojoties informācijas plūsmai publiskajā telpā, ko uz pāris nedēļām pilnībā bija pārņēmis vīruss, iedzīvotāji arī aktīvāk sāk slēgt līgumus. Iespējams, tas saistīts arī ar to, ka esam visi apraduši ar jauno situāciju un sapratuši, ka pat šādos apstākļos dzīve turpinās. Un arī mēs veicam apjomīgus priekšdarbus un investīcijas, lai sagatavotos 20. maijam un varētu kvalitatīvi sākt darbu un klientu apkalpošanu jaunajās Rīgas teritorijās.

Tas, kas šobrīd rada bažas, ir, ka valsts izstrādātie instrumenti uzņēmējdarbības atbalstam tiek koncentrēti uz uzņēmumiem, kuru apgrozījuma kritums ir vismaz 30%. Taču arī 15% vai 25% apgrozījuma kritums jebkuram uzņēmumam, kas ir godprātīgi veicis visu nodokļu nomaksu un maksājis konkurētspējīgas algas, un grib turpināt strādāt, ir pietiekami liels, lai tam varētu rasties nepieciešamība pēc valsts atbalsta. Piemēram, ja kādā no biznesa virzieniem iestājas dīkstāve, būtu tikai pareizi, ja varētu saņemt, piemēram, dīkstāves pabalstus tiem darbiniekiem, kuri strādājuši šajā virzienā, ļaujot pilnvērtīgi funkcionēt citām biznesa vienībām un pasargājot pārējos darbiniekus. Daudz labākā situācijā ir tie uzņēmumi un organizācijas, kas telpas nomājuši no publiskā sektora, kas patlaban piemēro nomas maksas atlaides. Privātie telpu attīstītāji un nomnieki šādas atlaides nevar piedāvāt, jo viņiem pašiem jāpilda savas saistības pret kreditoriem.

Attiecīgi valstij būtu jārod risinājums, lai arī privāto iznomātāju telpu (piemēram, industriālo parku) īrnieki šajā krīzes situācijā nepieciešamības gadījumā varētu saņemt atlaides nomas maksām, kas veido apjomīgu daļu izdevumos. Tas būtu nozīmīgs un praktisks atbalsts virknei ražojošo uzņēmumu. Tā kā tiek diskutēts par nozarēm, kuru darbiniekiem ir iespēja veikt bezmaksas Covid-19 testus, tad, mūsuprāt, noteikti šajā sarakstā jāiekļauj arī atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes nozare, ņemot vērā, ka šie pakalpojumi ir un būs jānodrošina neatkarīgi no turpmākās situācijas attīstības, turklāt šos pakalpojumus nekādā veidā nav iespējams nodrošināt attālināti.

Kopumā, raugoties uz priekšu, šobrīd ir sarežģīti prognozēt, kādu un cik lielu ietekmi Covid-19 pandēmija atstās uz atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes nozari. Tā kā lielā mērā esam saistīti kā ar iekšējo patēriņu, kas veido apsaimniekoto atkritumu plūsmas, tā arī ar situāciju eksporta tirgos, jo šķirotie materiāli un mūsu ražotās otrreizējās izejvielas pamatā tiek eksportētas, pavērsieni var būt dažādi. Situācija arī dažādos nozares uzņēmumos var veidoties ļoti atšķirīga. Taču mēs rūpīgi plānojam savu darbu, veicam iekšējo risku vadību un investīciju plānu pārskatīšanu atbilstoši aktuālajai situācijai, lai varam šo posmu ne vien pārdzīvot, bet arī izmantot savas efektivitātes un konkurētspējas celšanai, nezaudējot fokusu uz atkritumu šķirošanu, pārstrādi un eksportu, nevis tikai atkritumu aizvešanu uz poligonu.

* SIA “Eco Baltia grupas” valdes prieksšēdētāja viedoklis, kas publicēts 2020.gada 28.aprīļa laikrakstā “Dienas Bizness”.

Šā gada 1.aprīlī AS “Eco Baltia” padome vienbalsīgi lēmusi paplašināt valdes sastāvu un iecēlusi holdinga mātes kompānijas valdē Salvi Lapiņu. Tādējādi turpmāk AS “Eco Baltia” valde strādās piecu cilvēku sastāvā. Valdē darbu turpinās arī Santa Spūle, Jānis Aizbalts, Kaspars Fogelmanis un Ingus Skadmanis.

“Grupas uzņēmumu konsolidētais apgrozījums pēdējos gados ir stabili audzis, taču līdz ar lielākiem biznesa apjomiem un izaicinājumiem starptautiskajos tirgos palielinās arī atbildības un nepieciešamās kompetences. Novērtējot S.Lapiņa līdzšinējo pieredzi un profesionalitāti, vēlamies stiprināt “Eco Baltia grupas” pozīcijas un paplašināt eksporta potenciālu, kas ir īpaši svarīgi šajos neskaidrajos ekonomikas attīstības apstākļos. Jaunā valdes locekļa pienākumos ietilps arī nodrošināt akcionāru un investoru attiecības, palīdzot uzņēmumam piesaistīt nepieciešamo finansējumu attīstības projektiem,” skaidro AS “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs.

 “Man ir bijusi iespēja strādāt ar dažādiem uzņēmumiem un piedalīties arī to izaugsmes maratonos, nevis tikai sprintos. Lai uzņēmums varētu augt ilgtermiņā un izturēt šo maratonu, ļoti svarīga ir stratēģiska visu līmeņu koordinācija, vienota stratēģija, redzējums un caurspīdīga un saprotama pārvaldība. Tāpēc esmu pārliecināts, ka ar savu pieredzi varēšu profesionāli palīdzēt AS “Eco Baltia” gan iespējami sekmīgāk pārdzīvot šo saspringto laiku pasaules un Latvijas ekonomikā, gan sasniegt arī ambiciozākos attīstības mērķus,” uzsver S.Lapiņš.

S. Lapiņš ir studējis Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā. Strādājis Pasaules Bankas misijā Baltijas valstīs, bijis SIA “Hansa Investment Latvia” analītiķis, SIA “Tallinna Pank Leasing Latvia” direktora vietnieks, AS “Nord/LB Latvija” Kredītresursu rehabilitācijas pārvaldes vadītājs, SIA “Forma Tres” finanšu direktors un SIA “Balartis” valdes priekšsēdētājs. S.Lapiņš bijis arī ilggadējs farmācijas kompānijas AS “Olainfarm” valdes loceklis un investoru attiecību vadītājs.

AS “Eco Baltia” valde ir māteskompānija Baltijā lielākajai vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupai “Eco Baltia grupa”. Tajā ietilpst vides apsaimniekošanas, otrreizējo izejvielu savākšanas un izlietotā iepakojuma pārstrādes uzņēmumi –„Eco Baltia vide”, „Eko Kurzeme”, „Jumis”, „Latvijas Zaļais punkts”, „PET Baltija”,  „Nordic Plast” un „Eco Teh Baltia”.