Category: Uncategorized @lv

Ja 2018. gads atkritumu pārstrādes nozarei bija veiksmīgs un lielākoties ar izaicinājumiem saskārās apsaimniekošanas sektors, tad pagājušais gads bijis spraigs kā vieniem, tā otriem. Tas aizvadīts Rīgas neveiksmīgā iepirkuma zīmē un kaismīgās diskusijās par depozīta sistēmas ieviešanu, kas ietekmēs gan atkritumu apsaimniekotājus, gan pārstrādātājus. Tā kā arī šogad nozari gaida vairāki svarīgi uzdevumi, jautājums ir – vai esam pietiekami labi apguvuši pērn gūtās mācības, lai izaicinājumi, kurus nevaram ietekmēt, nebūtu šķērslis izaugsmei?

Neizpildītais mājasdarbs – Rīgas iepirkums – neatceļ jaunus uzdevumus

Situācija ar atkritumu apsaimniekošanas iepirkumu Rīgā ir lielisks uzskates līdzeklis, kas notiek, kad valsts un pašvaldības institūcijas savā starpā nesarunājas, iedzīvotāju un uzņēmēju interesēm paliekot kaut kur otrajā plānā. Lai kādu gatavību sadarboties izrādītu uzņēmēji, lai kādas investīcijas tiktu ieguldītas, tas negarantē, ka būsi pasargāts no iestāžu savstarpējām cīņām. Tomēr tām būtu jāveido daudz ciešāks dialogs, īpaši šāda mēroga iepirkumos un stratēģiskos jautājumos, no kuriem atkarīga visas nozares izaugsme.

Tas būs svarīgi arī šogad, kad Latvijas atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes nozares darba kārtībā ir tādi uzdevumi kā Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajam periodam, kas ietver paplašināto Ražotāju atbildības sistēmu, depozīta sistēmas ieviešanas MK noteikumu izstrāde, bioloģisko atkritumu šķirošanas un tekstila šķirošanas sistēmu iestrādes un grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā.

Pēdējā laika notikumi Saeimā, Ministru kabinetā, Rīgas domē un virknē citu institūciju skaidri parāda, ka nedrīkst jaukt īstermiņa priekšvēlēšanu politiskus saukļus ar ilgtermiņa politikas plānošanas un izpildes dokumentiem, jo tas degradē investīciju vidi nozarē, kam būs ilgtermiņa ietekme uz Latvijas spēju izpildīt ES nospraustos pārstrādes un šķirošanas mērķus.

Vai ļausim lielvalstīm saspiest mūsu atkritumu pārstrādes nozari?

2019. gads atkritumu pārstrādātājiem bijis sarežģīts. To jūt arī “Eco Baltia grupa”: ja vides apsaimniekošanas sektorā piedzīvota izaugsme, paplašinot darbību un pārklājumu Latvijā, tad pārstrādes sektorā, īpaši PET otrreizējo izejvielu tirgū, pie lielākām ražošanas jaudām izdevies vien noturēties 2018. gada līmenī.

Daļēji tā noticis, jo Ķīnas un ASV tirdzniecības kara rezultātā Eiropas tirgū pērn strauji pieauga otrreizējo izejvielu piedāvājums no Āzijas. Šobrīd otrreizējo izejvielu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, jo virkne ražotāju joprojām izvēlas izmantot pirmreizējās izejvielas, kuru cena ir zemāka. Valdību un ES institūciju galvenais uzdevums ir izstrādāt regulējošus instrumentus un radīt apstākļus aprites ekonomikai, lai veicinātu otrreizējo izejvielu plašāku izmantošanu. Turklāt šogad situāciju otrreizējo izejvielu tirgū lielā mērā noteiks naftas cenas un svarīgi būs OPEC lēmumi. Mēs nevaram tos ietekmēt, tāpēc vēl jo lielāka nozīme būs tam, kā valsts un pašvaldības iestādes un nozares uzņēmēji spēs sadarboties.

Redzu vairākas jomas, kurās mums ir neizmantots potenciāls. Piemēram, būtu daudz rūpīgāk jāizvērtē pārstrādātās plastmasas vai gumijas (riepu) izmantošanas iespējas ceļu būvē un jāstiprina zaļā iepirkuma principi Latvijā. Vienlaikus noteikti jāturpina darbs pie uzņēmumu modernizācijas un to konkurētspējas veicināšanas, atbalstot ražošanas iekārtu modernizāciju gan mazo un vidējo, gan lielo uzņēmumu segmentā, kuriem svarīgi celt konkurētspēju globālajā tirgū. Lielas cerības pārstrādes nozarei saistās ar Eiropas Zaļo kursu un tā ietvaros paredzētajiem līdzekļiem zaļo projektu atbalstam un attīstībai. Šobrīd Eiropas rūpniecība izmanto tikai 12% reciklētu materiālu, bet šim skaitlim ir būtiski jāaug nākotnē.

Pastāvēs, kas pārvērtīsies jeb kā dzīvosim ar depozīta sistēmu

2022. gada februārī visu nozari gaida lielas pārmaiņas, kad tiks ieviesta depozīta sistēma. Taču jau tagad Latvijai jāseko starptautiskajām tendencēm, paplašinot nododamo iepakojumu klāstu, kas ļaus efektivizēt sistēmas izveides izmaksas. Protams, depozīta sistēmas ieviešana ietekmēs visus atkritumu apsaimniekotājus, jo no apsaimniekotās atkritumu plūsmas tiks “izrauta” virkne vērtīgu iepakojumu, kuru nošķirošana palīdz piedāvāt zemākus tarifus atkritumu apsaimniekošanā. Tāpēc prātīgāk būtu iestāties par paplašināta depozīta ideju, lai efektivizētu un maksimāli savienotu paralēlās atkritumu šķirošanas sistēmas, kas neizbēgami veidosies. Turklāt nedrīkst aizmirst ES uzstādījumus par klimata neitrālu ekonomiku 2050. gadā, kur transporta radītais piesārņojums veido 25% no visām emisijām, līdz ar to paralēlas transporta sistēmas nākotnē nevarēs pastāvēt.

Ieguvējiem no depozīta sistēmas jābūt visai sabiedrībai un tirgum kopumā, ne tikai atsevišķiem dzērienu ražotājiem, kuriem ES uzliek konkrētus mērķus pudeļu atpakaļsavākšanā. Mūsu kopīgā atbildība ir no sadzīves atkritumiem nošķirot pēc iespējas plašāku iepakojumu klāstu, lai tie atgrieztos apritē un tik masveidīgi nebūtu jāpatērē dabas resursi.

2020. gads – iespēja sadarboties jaunā kvalitātē

Ņemot vērā gaidāmās pārmaiņas, neskaidrības Rīgas iepirkumā un starptautiskajos polimēru tirgos un PET otrreizējo izejvielu cenu kritumu, šis būs jaunu izaicinājumu gads. Tāpēc šogad fokusā būs tas, ko varam izdarīt paši, nepaļaujoties uz to, ka kāds mums dos kaut ko gatavu. Gan katra uzņēmuma līmenī, strādājot pie automatizācijas, jaudu palielināšanas, jaunu produktu meklēšanas, darba vides un procesu uzlabojumiem, gan valsts un pašvaldības iestādēs, izvirzot priekšplānā sabiedrības un valsts ekonomikas intereses un pārvarot vēlmi pavilkt deķīti uz savu pusi. Jo sarežģītais pērnais gads mums māca skaļi un skaidri – lielu mērķu sasniegšanai vajadzīgi uzticami ceļabiedri, lai kādā jaukā dienā mēs neattaptos pie kaudzes nekur neliekamu atkritumu.

“Eco Baltia grupas” vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide”, investējot 80 tūkstošu eiro, paplašinājis otrreizējo izejvielu šķirošanas infrastruktūru Latvijā un izveidojis filiāli Daugavpilī. Tajā tiek pieņemtas un šķirotas Daugavpils reģionā savāktās otrreizējās izejvielas, piemēram, dažādi papīra un kartona iepakojumi, kā arī makulatūra, PET pudeles, HDPE iepakojums, nolietotā elektronika un citi materiāli.

Jaunizveidotajā uzņēmuma filiālē jau tagad tiek pieņemtas otrreizējās izejvielas no Daugavpils un tuvējiem reģioniem aptuveni 100 kilometru rādiusā. Filiālē mēnesī tiek sašķirotas un sagatavotas pārstrādei aptuveni 265 tonnas dažāda veida iepakojuma, kā arī apmēram 50 tonnas elektronikas un citu materiālu.

SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Jebkura jauna investīcija, ko ieguldām šķirošanas infrastruktūrā, ir solis ilgtspējīgākai vides un atkritumu apsaimniekošanai.  Šobrīd Latvijā vismaz viena trešdaļa jeb aptuveni 235 000 tonnas no kopējā atkritumu apjoma ir tieši iepakojums. Tāpēc mūsu mērķis ir parūpēties par to, lai tas pēc iespējas vairāk nokļūtu atkārtotā apritē – kļūtu par otrreizējām izejvielām un jauniem produktiem, nevis nonāktu apglabāšanai atkritumu poligonos. Daugavpils filiālē sašķirotos pārstrādei derīgos materiālus nogādājam uz pārstrādes rūpnīcām, piemēram, PET pudeles uz “PET Baltija” Jelgavā, savukārt lauksaimniecības plēves un HDPE izstrādājumus – uz “Nordic Plast” Olainē.”

Nodrošinot izlietotā iepakojuma pieņemšanu tālākai šķirošanai, “Eco Baltia vide” šobrīd jau aktīvi sadarbojas ar Daugavpils pilsētā bāzēto tirgotāju “DEPO” un “MAXIMA” veikaliem. Tāpat kopā ar Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “LATRAPS” tiek strādāts pie reģionam pielāgotas sistēmas izveides lauksaimniecības iepakojuma izvešanai no zemnieku saimniecībām Latgales reģionā.

Attīstības gaitā uzņēmums līdzās jaunatklātajai filiālei plāno ierīkot arī autoparku, tādējādi rodot iespēju aptvert plašāku reģionu šķiroto atkritumu savākšanas pakalpojumu sniegšanai. Nākotnē Daugavpils filiālē plānots paplašināt arī citu atkritumu veidu apsaimniekošanu, kā arī tiek vērtēta iespēja līdzīgas filiāles atklāt arī citos Latvijas reģionos, lai efektivizētu otrreizējo izejvielu šķirošanas sistēmu Latvijā un nodrošinātu to plašāku nošķirošanu no kopējās atkritumu plūsmas.

Par SIA “Eco Baltia vide”:

SIA “Eco Baltia vide” ir vides apsaimniekošanas uzņēmums, kas nodrošina atkritumu apsaimniekošanas,  uzkopšanas un ceļu uzturēšanas pakalpojumus, otrreizējo izejvielu šķirošanu un tirdzniecību, kā arī riepu pārstrādi. Uzņēmumā strādā 290 darbinieki. SIA „Eco Baltia vide” ir daļa „Eco Baltia grupas”, kas ir apgrozījuma ziņā lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijas valstīs, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no savākšanas līdz pārstrādei.

Pilna cikla vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupa SIA “Eco Baltia grupa”, pagaidām kā vienīgais uzņēmums no Latvijas, pievienojies Plastmasas aprites alianses (Circular Plastic Alliance) deklarācijai. To līdz šim parakstījuši 159 Eiropas uzņēmumi un organizācijas, apņemoties samazināt plastmasas radīto piesārņojumu un veicināt to, ka daudz plašākā mērogā jaunu produktu ražošanā izmanto izejvielas no pārstrādātas plastmasas. Deklarācijā pausta apņemšanās līdz 2025. gadam panākt, ka ik gadu jaunu plastmasas produktu ražošanā tiek izmantotas vismaz 10 miljoni tonnu pārstrādātas plastmasas.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem ik gadu Eiropā tiek savākti vairāk nekā 27 miljoni tonnu plastmasas atkritumu, taču no tiem otrreizējā pārstrādē nonāk mazāk par trešdaļu. Tā rezultātā tikai aptuveni 8% no Eiropas plastmasas tirgus veidojušas otrreizējās izejvielas. Paužot atbalstu Eiropas Savienības (ES) nospraustajam mērķim– līdz 2025. gadam panākt, ka ES tiek pārdoti 10 miljoni tonnu pārstrādātas plastmasas, – Plastmasas aprites alianse apņēmusies sekmēt pārstrādātās plastmasas tirgus apjomu par vairāk nekā 150%.

“Kā pārstrādes nozares līderis Latvijā un Baltijā mēs par savu uzdevumu uzskatām gan plastmasas atkritumu savākšanu un otrreizēju pārstrādi, uzlabojot apkārtējās vides tīrību, gan jaunu mērķu nospraušanu un ceļveža misiju, lai palielinātu otrreizējā pārstrādē izmantojamā iepakojuma apjomu un mudinātu ražotājus izvēlēties pārstrādātus materiālus. Mūsu ikdienas darbs atkritumu savākšanā un pārstrādē ir tikai viens solis kopējā apritē, taču mēs vēlamies būt droši, ka varam palīdzēt arī sadarbības partneriem un sabiedrībai kopumā izdarīt gudrākas, atbildīgākas un ilgtspējīgākas izvēles,” lēmumu pievienoties Plastmasas aprites alianses deklarācijai pamato SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš piebilst – grupas vairāk nekā 20 gadus ilgā pieredze nozarē un sabiedrības izglītošanā, meklējot aizvien jaunus efektīvus risinājumus infrastruktūras un tehnoloģiju uzlabošanai, būs vērtīgs pienesums Plastmasas aprites alianses darbībā.

Parakstot deklarāciju, organizācijas apņemas iesaistīties konkrētos pasākumos šī mērķa īstenošanai, piemēram, uzlabot plastmasas ražojumu ekodizainu, lai tos būtu vieglāk pārstrādāt un lai to izgatavošanā varētu izmantot vairāk jau pārstrādātas plastmasas, apzināt plastmasas atkritumu vākšanas, šķirošanas un pārstrādes vēl neapgūto potenciālu ES, kā arī noskaidrot, kādas ir vajadzīgās investīcijas mērķu sasniegšanai. Deklarācijas ietvaros iecerēts arī sagatavot pētniecības un izstrādes programmu plastmasas aprites jomā un izveidot caurredzamu un uzticamu monitoringa sistēmu, kas ļaus izsekot visām plastmasas atkritumu plūsmām ES.

SIA “Eco Baltia grupa” ir lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei. “Eco Baltia grupas” uzņēmumi gadā pārstrādā aptuveni 50 500 tonnas polimēru iepakojumu, ražojot augstvērtīgas otrreizējās izejvielas, ko tālāk var izmantot jaunu produktu ražošanā. Šogad sākta arī lietoto riepu pārstrāde. Ik gadu uzņēmums investē vairāk nekā 4 miljonus eiro pārstrādes tehnoloģijās un vairāk nekā 500 000 eiro atkritumu savākšanas infrastruktūras pilnveidošanā. Grupā ietilpstošie plastmasas pārstrādes uzņēmumi ir nozares līderi Baltijā un sasniedz 2% no kopējā Eiropas nozares tirgus.

SIA “Eco Baltia grupa” ietilpst vides apsaimniekošanas, otrreizējo izejvielu savākšanas un izlietotā iepakojuma pārstrādes uzņēmumi „Eco Baltia vide”, „Latvijas Zaļais punkts”, „Eko Kurzeme”, „Jumis”, „PET Baltija”, „Nordic Plast” un „Eco Teh Baltia”.