Category: Uncategorized @lv

Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par aprites ekonomiku. Dabas resursi pasaulē izsīkst, turpretī atkritumu kalni tikai palielinās. Izskan pat tādiem apgalvojumi, ka Latvija lēnām kļūst par Eiropas atkritumu poligonu, jo nespējam tikt līdzi atkritumu pārstrādes tempiem citur Eiropā. To savā ziņā apstiprina arī jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas Vides raksturlielumu pārskats, kurā skaidri norādīts, ka, palielinoties iedzīvotāju labklājībai, laikā no 2004.gada līdz 2016.gadam radīto atkritumu apjoms valstī audzis vairāk nekā divas reizes. Tas nozīmē, ka ar atkritumu šķirošanu vien uz priekšu netiksim – jāsāk raudzīties uz kopējo bildi.

Sākotnēji jāvērš uzmanība uz mūsu paradumiem, ko, protams, ietekmē tas, ko varam iegādāties veikalu plauktos. Šobrīd tiek stingri noteikts apjoms, cik tirgū novietotā iepakojuma jāatgūst un jāpārstrādā, taču nav neviena nosacījuma, kas definētu to, cik lielai daļai no iepakojuma vispār jābūt pārstrādājamai. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi šķirot vairāk, taču, kamēr ražotāji un iepakotāji nav motivēti jau saknē tirgū novietot pārstrādājamu iepakojumu, būsim visai tālu no ilgtspējīga ekonomikas modeļa. Tas diemžēl atspēlējas arī uz nākamajiem atkritumu apsaimniekošanas posmiem – šķirošanu un pārstrādi. Iepakojums ir tik daudzveidīgs, veidots no dažādiem kompozītmateriāliem, ka daļa no tā jebkurā gadījumā nonāk poligonos. Pēc mūsu aplēsēm, jau iedzīvotāju šķirotajos atkritumos vien ir 10 līdz 30% atkritumu, kuri nav derīgi pārstrādei, un esam spiesti tos nogādāt apglabāšanai poligonā. Arī atkritumu dedzināšanas jaudas, ražojot enerģiju, Latvijā ir niecīgas, bet citām Eiropas valstīm pašām pietiek, ko dedzināt, tāpēc arī tā Latvijai nav opcija.

OECD eksperti norādījuši, ka Latvijā otrreizējo izejvielu tirgus ir vāji attīstīts un joprojām valstiskā līmenī atkritumus neuzlūkojam kā resursus, kuri ir pārstrādājami un atgriežami ekonomikā. “Eco Baltia grupas” uzņēmumi principā ir vienīgie nopietnie polimēru pārstrādātāji Latvijā un līderi Baltijā, nodrošinot, ka vispār šajā jomā Latvijā kaut kas attīstās. Taču ir virkne atkritumu veidu, kurus Latvijā varētu pārstrādāt vai izmantot atkārtoti, bet tam ir nepieciešamas apjomīgas investīcijas, kā arī mērķtiecīgi jāstrādā pie otrreizējo izejvielu noieta paplašināšanas ar atbilstošiem politikas instrumentiem. Šobrīd nekādā veidā citu nozaru uzņēmēji netiek motivēti izmantot otrreizējās izejvielas. Uzņēmējiem gan Latvijā, gan ārpus tās joprojām lētāk un ērtāk ir izmantot iepakojumu, kas ražots no pirmreizējā materiāla, nekā otrreizējām izejvielām, kas iegūtas pārstrādes ceļā. Kamēr igauņi jau sper pirmos soļus arī ceļu būvē, izmantojot granulas no pārstrādātas plastmasas, Latvijā diskusijas par zaļo iepirkumu ir vēl tikai pirmsākumos. Valsts līmenī būtu jānosaka, ka prioritāte ir aprites ekonomikas iedzīvināšanā visās jomās un nozarēs. Šobrīd aprites ekonomika principā ir vienas ministrijas un nozares fokusā, bet patiesībā pieprasījumu un piedāvājumu gala patērētājiem nodrošina citas nozares, tāpēc bez to aktīvas iesaistes aprites ekonomika paliks tikai dokumentu līmenī.

Ne velti aprites ekonomiku var definēt kā noslēgtu jeb pabeigtu apli. Piedāvājums veicina pieprasījumu un otrādi. Radot pietiekoši motivējošus apstākļus, kā arī skaidrus nosacījumus un ilgtspējīgai attīstībai draudzīgu vidi, Latvijā var iedzīvināt pilnvērtīgu aprites ekonomiku. Svarīga ir kopējā apziņa, ka resursu saudzēšana un vides saglabāšana ir tieši atkarīga ne tikai no iedzīvotāju izvēlēm, bet jau no ražošanas pirmajiem soļiem un gala produkta neatkarīgi no nozares. Beziepakojumu veikali, koka mēbeļu ražotāji, kas izmanto jau lietotus kokmateriālus, dizaineri, kas strādā ar lietotajiem apģērbiem, zaļie pakotāji, gumijas paklāju ražotāji, kuri izmanto pārstrādātu riepu granulas, pagaidām Latvijā ir nišas spēlētāji, taču esmu pārliecināts, ka jau tuvākajā desmitgadē ikviens bizness un arī iedzīvotājs būs spiests iekļauties aprites ekonomikā un pats kļūt par tās virzītāju.

Efektīvi izmantojot uzņēmuma resursus, gadā var ietaupīt  pat pusmiljonu eiro 

Gan mazāku, gan lielāku uzņēmumu vadītāji saskaras ar laika trūkumu – šī problēma liek pieņemt darbā vairāk darbiniekus, kas rada papildus izmaksas. Problēma it kā tiek atrisināta, taču tiek patērēti papildus resursi. Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia grupa” pieredze liecina, ka, mērķtiecīgi optimizējot procesus un atsakoties no liekām darbībām, gadā var ietaupīt pat vairāk nekā pusmiljonu eiro.

“Reizēm uzņēmumu vadītāji saskaras ar resursu trūkumu, kas liek izšķirties starp jauna darbinieka pieņemšanu, kas prasa papildus finanses, vai atteikšanos no pakalpojuma vai produkta piedāvāšanas, kas ietaupītu laiku, bet upurētu iespējamo peļņu. Abos gadījumos uzņēmējam jāizvēlas starp “mazāko ļaunumu” uzņēmuma rentabilitātei, taču šo problēmu iespējams risināt arī citādi – optimizējot esošos resursus. Ir vairāki veidi, kā konstatēt, kurus procesus uzņēmuma darbībā iespējams paveikt efektīvāk, un LEAN menedžmenta sistēma palīdz ne tikai konstatēt, kur resursi tiek pārtērēti, bet arī ieviest problēmu risinājumus uzņēmumā ar vienu galveno mērķi – izmantot pēc iespējas mazāk resursus un radīt lielāku vērtību saviem klientiem, tā kāpinot savu konkurētspēju. Līdz ko ir apzināts potenciāls sakārtot procesus organizācijas iekšienē, rodas ietaupījums, par kuru sākotnēji uzņēmumi pat nenojauš,” stāsta LEAN praktiķis, LEAN.LV vadītājs Vidas Petraitis. 

Viens no uzņēmumiem, kas izmantojis LEAN metodes uzņēmuma ražīguma celšanai, ir “Eco Baltia grupa”. Uzņēmums saņēmis arī “Lean.lt” apbalvojumu kā labākais menedžmenta sistēmas ieviesējs (“Start of the Year in foreign countries”) Latvijā, nepilna gada laikā sakārtojot  vairākus desmitus darba vietu, kurās tika ieviesti starptautiski atzīti kārtības standarti, atbrīvojot vietu no liekā, sazonējot noliktavas, lai iegūtu pārskatāmību un papildus vietu, kā arī uzlabotu darba drošību.

“Iekšējās darba organizācijas un vides sakārtošana ir viena no mūsu prioritātēm. Tāpēc, balstoties uz detalizētu izvērtējumu, mērķtiecīgi strādājām, lai veiktu uzlabojumus. Šajā procesā esam aktīvi iesaistījuši  darbiniekus visos organizācijas līmeņos, vispirms tos apmācot, lai izmaiņas būtu efektīvas, un darbinieku ikdiena tiešām kļūtu ērtāka. Pozitīvā ietekme atspoguļojas arī biznesa rezultātos. Kopējais ieguvums, pateicoties darbinieku ierosinātajiem un veiktajiem uzlabojumiem, šobrīd ir sasniedzis vairāk nekā 50 000 eiro mēnesī, kas gadā sastāda pusmiljonu eiro. To panākam ar dažādu darba procesu uzlabojumiem,  vai nu samazinot zudumus, vai ietaupot laiku un cilvēku resursus. LEAN kultūra pieprasa domāt preventīvi, kā lietas un procesus padarīt efektīvākus, vieglākus, uzskatāmākus, ar lielāku pievienoto vērtību darbiniekiem, klientiem un uzņēmumam kopumā. Tas, mūsuprāt, ir galvenais ieguvums,” uzsver “Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

“Eco Baltia grupas” uzņēmumos saskaņā ar LEAN metodēm veikti vairāki uzlabojumi, piemēram, bez papildu apjomīgiem ieguldījumiem veiktas izmaiņas PET pudeļu pārstrādes procesā un ražošanas iekārtās, kas ļauj palielināt ražošanas apjomus un maksimāli efektīvāk izmantot visas ražošanas jaudas. Šie uzlabojumi ļauj uzņēmumam gan efektivizēt ražošanu un ietaupīt resursus, gan arī nes papildu ieņēmumus.

Kā liecina LEAN.LV pieredze, jomas, kurās visbiežāk ir nepieciešami uzlabojumi, lai celtu uzņēmumu rentabilitāti, ir iekšējā komunikācija, kas īpaši atsaucas uz dažādu problēmu risināšanas ātrumu, darbinieku ikdienas darba organizāciju, kā arī darbinieku iesaistīšanu dažādu lēmumu pieņemšanā un iniciēšanā.

Vairāk par LEAN:

Lean sistēmas mērķis – izmantojot pēc iespējas mazāk resursu, radīt lielāku vērtību klientam un palielināt savu konkurētspēju. Lean būtību vislabāk definē divi pamatprincipi: nepārtraukta pilnveidošanās un nevajadzīgu darbību (zaudējumu) likvidēšana.

Aizejošais 2018. gads atkritumu apsaimniekošanas nozarē vērtējams pretrunīgi, jo jomas attīstību bremzējušas vairākas ilgstoši neatrisinātas problēmas. Tās sektorā kavējušas godīgu konkurenci un liegušas pilnībā īstenot efektīvu ilgtermiņa plānošanu. Šādos vispārējās stagnācijas apstākļos tikai mērķtiecīgas investīcijas atsevišķās darbības jomās nozares uzņēmumiem ļāvušas nodrošināt stabilitāti un izaugsmi, uzskata vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.  

“Atkritumu apsaimniekošanas nozarē 2018.gads vērtējams kā stagnācijas periods. Tas saistīts ar neskaidrību par to, kāds būs tirgus regulējums, kā tiks attīstīta atkritumu šķirošanas sistēma, kā saistībā ar Saeimas vēlēšanām mainīsies politiskie uzstādījumi un kādi būs jaunā valsts atkritumu apsaimniekošanas plāna pamati. Uzņēmumi savu darbību un investīcijas plāno vairākus gadus uz priekšu, tāpēc 2019. gadā jābūt skaidrībai par nozares ilgtermiņa attīstību, lai varētu pieņemt izvērtētus un ilgtspējīgus lēmumus biznesa attīstībā. Neskatoties uz izaicinājumiem, mūsu grupas uzņēmumi turpinājuši investēt atkritumu šķirošanas infrastruktūrā un tehniskajā nodrošinājumā. Vienlaikus šis bijis arī stabilitātes un izaugsmes gads otrreizējo izejvielu pārstrādes sektorā,” skaidro vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs M.Simanovičs.

Kā norāda Māris Simanovičs, galvenās problēmas, ar kurām nozares uzņēmumi saskārušies 2018. gadā, ir nesakārtotie godīgas konkurences jautājumi un nevienādie spēles nosacījumi tirgus dalībniekiem. Pēdējo gadu laikā atkritumu apsaimniekošanas nozarē aizvien vairāk iesaistījušās pašvaldības, tāpēc privāto uzņēmumu līdzdalība nozarē ir mazinājusies. Tāpat nav attaisnojušās cerības uz tirgus pašattīrīšanos no negodprātīgajiem ražotāju atbildības sistēmas tirgus dalībniekiem, kuru darbību rezultātā Latvijā veidojas nelegālās izgāztuves. Šādu nozares spēlētāju kontrole joprojām ir vāja, un tie atdzimst jaunos uzņēmumos, kuri izmanto vecās shēmas.

Lai valsts varētu turpināt veiksmīgi īstenot uzsāktās pārmaiņas vides apsaimniekošanā un sasniegt starptautiski saistošos mērķus, pēc Simanoviča domām, 2019. gadā  vajadzētu būt skaidrībai par nozares ilgtermiņa attīstību un “spēles noteikumiem” valsts mērogā.

“Nākamgad situāciju nozarē būtiski ietekmēs konkurss par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā. Konkurss un tā norise būs nozīmīgs signāls uzņēmējiem ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mērogā, sniedzot skaidrību visiem nozares uzņēmumiem par turpmāko situācijas attīstību Baltijas lielākajā tirgū. Tāpat nākamgad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un nozares asociācijām kopā jāsāk darbs pie jaunā atkritumu apsaimniekošanas plāna, ko īstenot pēc 2021. gada. Par to, kāds būs plāna saturs, skaidrībai vajadzētu būt iespējami ātrāk, lai uzņēmumi varētu plānot savu darbību un nākotnes investīcijas. Šobrīd nozarē liels uzsvars ir uz atkritumu šķirošanu, taču nākotnē noteikti jādomā, kā panākt un valsts līmenī atbalstīt kopējā atkritumu apjoma svara samazināšanu, lietu otrreizēju izmantošanu un to pārstrādi jaunās izejvielās un produktos,” nozares jaunā gada izaicinājumus skaidro “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs.

Vērtējot aizejošo gadu otrreizējo izejvielu pārstrādes sektorā, Simanovičs teic, ka “Eco Baltia grupas” atkritumu pārstrādes uzņēmumiem AS “PET Baltija” un SIA “Nordic Plast” 2018. gads bijis stabilitātes un izaugsmes periods, ko veicinājusi veiksmīgā pārstrādes tirgus situācija jeb tā sauktais China ban, kā arī naftas cenu pieaugums.

““PET Baltija” šogad investēja ražotnes modernizācijā, kas ļāva attīstīt jaunu produktu ražošanu un veiksmīgi reaģēt uz otrreizējo izejvielu pieprasījuma kāpumu starptautiskajos tirgos. Nākamgad plānots ieguldīt aptuveni 3 miljonus eiro “Nordic Plast” ražotnes modernizācijā, lai uzņēmums varētu kāpināt savus ražošanas apjomus, produktivitāti, celt produktu kvalitāti un konkurētspēju. Savukārt “PET Baltija” turpinās ekspansiju esošajos un jaunos tirgos. PET granulu ražošanas jaudu palielināšanā nākamgad plānots investēt 4,8 miljonus eiro,” atklāj lielākās vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Baltijā vadītājs.

Viņš arī piebilst, ka nākamajā gadā “Eco Baltia grupa” strādās pie jauniem investīciju projektiem, lai nodrošinātu vēl plašāku otrreizējo izejvielu pārstrādi, proti, SIA “Eco Baltia vide” īstenos riepu otrreizējās pārstrādes projektu, lai no nolietotajām autoriepām Latvijā ražotu kvalitatīvas otrreizējas izejvielas. Svarīgas būšot arī investīcijas uzņēmumu darbaspēka attīstībā. “Viens no izaicinājumiem, ar ko saskaras uzņēmumi visās nozarēs, ir darbaspēka trūkums, kas atsaucies arī uz “Eco Baltia grupas” uzņēmumu darbību, aktualizējoties jautājumiem par ražošanas efektivizēšanu, produktivitātes kāpināšanu un esošo darbinieku noturēšanu. Pēdējos gados veltītas lielas pūles darbinieku vides sakārtošanai, dažādu motivācijas un apmācību programmu izstrādei, un šādas investīcijas plānots turpināt arī nākamgad,” pauž M. Simanovičs.

SIA “Eco Baltia grupa” pēc apgrozījuma ir lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā. 2017. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 53,4 miljonus eiro. “Eco Baltia grupa” nodrošina vairāk nekā 700 darba vietu. Grupas uzņēmumi sadarbojas ar 46 600 klientiem Latvijā un ārpus tās. “Eco Baltia grupas” uzņēmumi nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai,