Category: Uncategorized @lv

“Eco Baltia grupas” vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide”, investējot 80 tūkstošu eiro, paplašinājis otrreizējo izejvielu šķirošanas infrastruktūru Latvijā un izveidojis filiāli Daugavpilī. Tajā tiek pieņemtas un šķirotas Daugavpils reģionā savāktās otrreizējās izejvielas, piemēram, dažādi papīra un kartona iepakojumi, kā arī makulatūra, PET pudeles, HDPE iepakojums, nolietotā elektronika un citi materiāli.

Jaunizveidotajā uzņēmuma filiālē jau tagad tiek pieņemtas otrreizējās izejvielas no Daugavpils un tuvējiem reģioniem aptuveni 100 kilometru rādiusā. Filiālē mēnesī tiek sašķirotas un sagatavotas pārstrādei aptuveni 265 tonnas dažāda veida iepakojuma, kā arī apmēram 50 tonnas elektronikas un citu materiālu.

SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts: “Jebkura jauna investīcija, ko ieguldām šķirošanas infrastruktūrā, ir solis ilgtspējīgākai vides un atkritumu apsaimniekošanai.  Šobrīd Latvijā vismaz viena trešdaļa jeb aptuveni 235 000 tonnas no kopējā atkritumu apjoma ir tieši iepakojums. Tāpēc mūsu mērķis ir parūpēties par to, lai tas pēc iespējas vairāk nokļūtu atkārtotā apritē – kļūtu par otrreizējām izejvielām un jauniem produktiem, nevis nonāktu apglabāšanai atkritumu poligonos. Daugavpils filiālē sašķirotos pārstrādei derīgos materiālus nogādājam uz pārstrādes rūpnīcām, piemēram, PET pudeles uz “PET Baltija” Jelgavā, savukārt lauksaimniecības plēves un HDPE izstrādājumus – uz “Nordic Plast” Olainē.”

Nodrošinot izlietotā iepakojuma pieņemšanu tālākai šķirošanai, “Eco Baltia vide” šobrīd jau aktīvi sadarbojas ar Daugavpils pilsētā bāzēto tirgotāju “DEPO” un “MAXIMA” veikaliem. Tāpat kopā ar Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “LATRAPS” tiek strādāts pie reģionam pielāgotas sistēmas izveides lauksaimniecības iepakojuma izvešanai no zemnieku saimniecībām Latgales reģionā.

Attīstības gaitā uzņēmums līdzās jaunatklātajai filiālei plāno ierīkot arī autoparku, tādējādi rodot iespēju aptvert plašāku reģionu šķiroto atkritumu savākšanas pakalpojumu sniegšanai. Nākotnē Daugavpils filiālē plānots paplašināt arī citu atkritumu veidu apsaimniekošanu, kā arī tiek vērtēta iespēja līdzīgas filiāles atklāt arī citos Latvijas reģionos, lai efektivizētu otrreizējo izejvielu šķirošanas sistēmu Latvijā un nodrošinātu to plašāku nošķirošanu no kopējās atkritumu plūsmas.

Par SIA “Eco Baltia vide”:

SIA “Eco Baltia vide” ir vides apsaimniekošanas uzņēmums, kas nodrošina atkritumu apsaimniekošanas,  uzkopšanas un ceļu uzturēšanas pakalpojumus, otrreizējo izejvielu šķirošanu un tirdzniecību, kā arī riepu pārstrādi. Uzņēmumā strādā 290 darbinieki. SIA „Eco Baltia vide” ir daļa „Eco Baltia grupas”, kas ir apgrozījuma ziņā lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijas valstīs, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no savākšanas līdz pārstrādei.

Pilna cikla vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupa SIA “Eco Baltia grupa”, pagaidām kā vienīgais uzņēmums no Latvijas, pievienojies Plastmasas aprites alianses (Circular Plastic Alliance) deklarācijai. To līdz šim parakstījuši 159 Eiropas uzņēmumi un organizācijas, apņemoties samazināt plastmasas radīto piesārņojumu un veicināt to, ka daudz plašākā mērogā jaunu produktu ražošanā izmanto izejvielas no pārstrādātas plastmasas. Deklarācijā pausta apņemšanās līdz 2025. gadam panākt, ka ik gadu jaunu plastmasas produktu ražošanā tiek izmantotas vismaz 10 miljoni tonnu pārstrādātas plastmasas.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem ik gadu Eiropā tiek savākti vairāk nekā 27 miljoni tonnu plastmasas atkritumu, taču no tiem otrreizējā pārstrādē nonāk mazāk par trešdaļu. Tā rezultātā tikai aptuveni 8% no Eiropas plastmasas tirgus veidojušas otrreizējās izejvielas. Paužot atbalstu Eiropas Savienības (ES) nospraustajam mērķim– līdz 2025. gadam panākt, ka ES tiek pārdoti 10 miljoni tonnu pārstrādātas plastmasas, – Plastmasas aprites alianse apņēmusies sekmēt pārstrādātās plastmasas tirgus apjomu par vairāk nekā 150%.

“Kā pārstrādes nozares līderis Latvijā un Baltijā mēs par savu uzdevumu uzskatām gan plastmasas atkritumu savākšanu un otrreizēju pārstrādi, uzlabojot apkārtējās vides tīrību, gan jaunu mērķu nospraušanu un ceļveža misiju, lai palielinātu otrreizējā pārstrādē izmantojamā iepakojuma apjomu un mudinātu ražotājus izvēlēties pārstrādātus materiālus. Mūsu ikdienas darbs atkritumu savākšanā un pārstrādē ir tikai viens solis kopējā apritē, taču mēs vēlamies būt droši, ka varam palīdzēt arī sadarbības partneriem un sabiedrībai kopumā izdarīt gudrākas, atbildīgākas un ilgtspējīgākas izvēles,” lēmumu pievienoties Plastmasas aprites alianses deklarācijai pamato SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš piebilst – grupas vairāk nekā 20 gadus ilgā pieredze nozarē un sabiedrības izglītošanā, meklējot aizvien jaunus efektīvus risinājumus infrastruktūras un tehnoloģiju uzlabošanai, būs vērtīgs pienesums Plastmasas aprites alianses darbībā.

Parakstot deklarāciju, organizācijas apņemas iesaistīties konkrētos pasākumos šī mērķa īstenošanai, piemēram, uzlabot plastmasas ražojumu ekodizainu, lai tos būtu vieglāk pārstrādāt un lai to izgatavošanā varētu izmantot vairāk jau pārstrādātas plastmasas, apzināt plastmasas atkritumu vākšanas, šķirošanas un pārstrādes vēl neapgūto potenciālu ES, kā arī noskaidrot, kādas ir vajadzīgās investīcijas mērķu sasniegšanai. Deklarācijas ietvaros iecerēts arī sagatavot pētniecības un izstrādes programmu plastmasas aprites jomā un izveidot caurredzamu un uzticamu monitoringa sistēmu, kas ļaus izsekot visām plastmasas atkritumu plūsmām ES.

SIA “Eco Baltia grupa” ir lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei. “Eco Baltia grupas” uzņēmumi gadā pārstrādā aptuveni 50 500 tonnas polimēru iepakojumu, ražojot augstvērtīgas otrreizējās izejvielas, ko tālāk var izmantot jaunu produktu ražošanā. Šogad sākta arī lietoto riepu pārstrāde. Ik gadu uzņēmums investē vairāk nekā 4 miljonus eiro pārstrādes tehnoloģijās un vairāk nekā 500 000 eiro atkritumu savākšanas infrastruktūras pilnveidošanā. Grupā ietilpstošie plastmasas pārstrādes uzņēmumi ir nozares līderi Baltijā un sasniedz 2% no kopējā Eiropas nozares tirgus.

SIA “Eco Baltia grupa” ietilpst vides apsaimniekošanas, otrreizējo izejvielu savākšanas un izlietotā iepakojuma pārstrādes uzņēmumi „Eco Baltia vide”, „Latvijas Zaļais punkts”, „Eko Kurzeme”, „Jumis”, „PET Baltija”, „Nordic Plast” un „Eco Teh Baltia”.

Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par aprites ekonomiku. Dabas resursi pasaulē izsīkst, turpretī atkritumu kalni tikai palielinās. Izskan pat tādiem apgalvojumi, ka Latvija lēnām kļūst par Eiropas atkritumu poligonu, jo nespējam tikt līdzi atkritumu pārstrādes tempiem citur Eiropā. To savā ziņā apstiprina arī jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas Vides raksturlielumu pārskats, kurā skaidri norādīts, ka, palielinoties iedzīvotāju labklājībai, laikā no 2004.gada līdz 2016.gadam radīto atkritumu apjoms valstī audzis vairāk nekā divas reizes. Tas nozīmē, ka ar atkritumu šķirošanu vien uz priekšu netiksim – jāsāk raudzīties uz kopējo bildi.

Sākotnēji jāvērš uzmanība uz mūsu paradumiem, ko, protams, ietekmē tas, ko varam iegādāties veikalu plauktos. Šobrīd tiek stingri noteikts apjoms, cik tirgū novietotā iepakojuma jāatgūst un jāpārstrādā, taču nav neviena nosacījuma, kas definētu to, cik lielai daļai no iepakojuma vispār jābūt pārstrādājamai. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi šķirot vairāk, taču, kamēr ražotāji un iepakotāji nav motivēti jau saknē tirgū novietot pārstrādājamu iepakojumu, būsim visai tālu no ilgtspējīga ekonomikas modeļa. Tas diemžēl atspēlējas arī uz nākamajiem atkritumu apsaimniekošanas posmiem – šķirošanu un pārstrādi. Iepakojums ir tik daudzveidīgs, veidots no dažādiem kompozītmateriāliem, ka daļa no tā jebkurā gadījumā nonāk poligonos. Pēc mūsu aplēsēm, jau iedzīvotāju šķirotajos atkritumos vien ir 10 līdz 30% atkritumu, kuri nav derīgi pārstrādei, un esam spiesti tos nogādāt apglabāšanai poligonā. Arī atkritumu dedzināšanas jaudas, ražojot enerģiju, Latvijā ir niecīgas, bet citām Eiropas valstīm pašām pietiek, ko dedzināt, tāpēc arī tā Latvijai nav opcija.

OECD eksperti norādījuši, ka Latvijā otrreizējo izejvielu tirgus ir vāji attīstīts un joprojām valstiskā līmenī atkritumus neuzlūkojam kā resursus, kuri ir pārstrādājami un atgriežami ekonomikā. “Eco Baltia grupas” uzņēmumi principā ir vienīgie nopietnie polimēru pārstrādātāji Latvijā un līderi Baltijā, nodrošinot, ka vispār šajā jomā Latvijā kaut kas attīstās. Taču ir virkne atkritumu veidu, kurus Latvijā varētu pārstrādāt vai izmantot atkārtoti, bet tam ir nepieciešamas apjomīgas investīcijas, kā arī mērķtiecīgi jāstrādā pie otrreizējo izejvielu noieta paplašināšanas ar atbilstošiem politikas instrumentiem. Šobrīd nekādā veidā citu nozaru uzņēmēji netiek motivēti izmantot otrreizējās izejvielas. Uzņēmējiem gan Latvijā, gan ārpus tās joprojām lētāk un ērtāk ir izmantot iepakojumu, kas ražots no pirmreizējā materiāla, nekā otrreizējām izejvielām, kas iegūtas pārstrādes ceļā. Kamēr igauņi jau sper pirmos soļus arī ceļu būvē, izmantojot granulas no pārstrādātas plastmasas, Latvijā diskusijas par zaļo iepirkumu ir vēl tikai pirmsākumos. Valsts līmenī būtu jānosaka, ka prioritāte ir aprites ekonomikas iedzīvināšanā visās jomās un nozarēs. Šobrīd aprites ekonomika principā ir vienas ministrijas un nozares fokusā, bet patiesībā pieprasījumu un piedāvājumu gala patērētājiem nodrošina citas nozares, tāpēc bez to aktīvas iesaistes aprites ekonomika paliks tikai dokumentu līmenī.

Ne velti aprites ekonomiku var definēt kā noslēgtu jeb pabeigtu apli. Piedāvājums veicina pieprasījumu un otrādi. Radot pietiekoši motivējošus apstākļus, kā arī skaidrus nosacījumus un ilgtspējīgai attīstībai draudzīgu vidi, Latvijā var iedzīvināt pilnvērtīgu aprites ekonomiku. Svarīga ir kopējā apziņa, ka resursu saudzēšana un vides saglabāšana ir tieši atkarīga ne tikai no iedzīvotāju izvēlēm, bet jau no ražošanas pirmajiem soļiem un gala produkta neatkarīgi no nozares. Beziepakojumu veikali, koka mēbeļu ražotāji, kas izmanto jau lietotus kokmateriālus, dizaineri, kas strādā ar lietotajiem apģērbiem, zaļie pakotāji, gumijas paklāju ražotāji, kuri izmanto pārstrādātu riepu granulas, pagaidām Latvijā ir nišas spēlētāji, taču esmu pārliecināts, ka jau tuvākajā desmitgadē ikviens bizness un arī iedzīvotājs būs spiests iekļauties aprites ekonomikā un pats kļūt par tās virzītāju.