Category: Uncategorized @lv

Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa „Eco Baltia grupa” 2015.gadā sasniegusi 45,5 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 1,4% vairāk nekā 2014.gadā. Salīdzinājumā ar 2014.gadu ir trīskāršojusies grupas uzņēmumu gūtā peļņa, 2015.gadā sasniedzot 2,78 miljonus eiro. Sasniegtie finanšu rezultāti apliecina grupas uzņēmumu efektivitāti un stabilo izaugsmi.

Māris Simanovičs, „Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs: „2015.gadā mērķtiecīgi strādājām, lai Eco Baltia grupas uzņēmumi kļūtu efektīvāki un celtu konkurētspēju atkritumu apsaimniekošanas nozarē, saglabājot stabilas līderpozīcijas un piedāvājot augstas kvalitātes pakalpojumus. Mūsu lielākais šī gada investīciju projekts ir sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīca Liepājas reģionā, kuras izveidē investējām 3,25 miljonus eiro. Rūpnīca viennozīmīgi ir radījusi pozitīvu sociālekonomisko ietekmi reģionā – jau šobrīd rūpnīcā tiek nodarbināti 24 darbinieki, kas ir vairāk, nekā plānojām. 
Arī šogad strādājam ilgtermiņa attīstības virzienā, radot tirgum jaunus produktus un pakalpojumus, kā arī uzlabojot loģistikas sistēmu un pakalpojumu kvalitāti. Mūsu mērķis ir turpināt ieviest modernu, tehnoloģiski attīstītu un apkārtējai videi maksimāli draudzīgu atkritumu apsaimniekošanas, šķirošanas un pārstrādes sistēmu, kas būtu konkurētspējīga Eiropas un pasaules līmenī.”

Grupas otrreizējo izejvielu ražošanas uzņēmumi – AS „Pet Baltija” un SIA „Nordic Plast” – 2015.gadā turpināja attīstītību, palielinot gan ražošanas jaudas, gan izstrādājot jaunus produktus. Uzņēmumi ir vadošie polimēru pārstrādātāji Baltijas valstīs, kas gandrīz 100% apmērā saražoto produkciju eksportē, galvenokārt uz citām Eiropas Savienības valstīm. Arī šogad iecerēts ieviest jaunas, efektīvākas tehnoloģijas ražošanas jaudu palielināšanai, saglabājot augstu produkcijas kvalitāti, kā arī tirgū ieviešot inovatīvus produktus. Pagājušajā gadā izejvielu pārstrādes uzņēmums “PET Baltija” strādāja ar 18 355 991 eiro apgrozījumu un pārstrādāja 28 480 tonnas PET pudeļu. Savukārt SIA “Nordic Plast” 2015.gadā veica salīdzinoši nelielas investīcijas ražošanas jaudas nodrošināšanai un palielināšanai. Uzņēmums pērn saražojis 8777 tonnas gatavās produkcijas, no kurām 90% eksportēja uz citām Eiropas valstīm, un neto apgrozījums ir 9 130 159 eiro.

SIA „Eco Baltia vide” 2016.gadā turpināja nodrošināt vides apsaimniekošanas pakalpojumus Rīgā, kā arī Ādažu, Salaspils, Babītes, Mārupes, Tukuma, Talsu, Engures, Jaunpils, Kandavas, Mērsraga, Rojas un Dundagas novados. SIA „Eco Baltia vide” neto apgrozījums 2015.gadā sasniedzis 7 416 530 eiro. Uzņēmums 2015.gadā strādājis ar 342 571 eiro peļņu. Pagājušajā gadā SIA “Eco Baltia vide” izveidoja šobrīd vienīgo šķiroto atkritumu pieņemšanas laukumu Pierīgā – Getliņu ielā 5, Rumbulā, Stopiņu novadā, kur ikviens Rīgas un Pierīgas iedzīvotājs var nodot šķirotos atkritumus.

Vides apsaimniekošanas uzņēmums PSIA „Jumis” nodrošina vides apsaimniekošanas pakalpojumus Siguldā un tās apkārtnē. 2015.gadā uzņēmums strādāja ar 635 392 eiro neto apgrozījumu. Arī pērn tika attīstīti jauni projekti un pakalpojumi. Siguldas pilsētā ir izveidots astoņu šķiroto atkritumu savākšanas punktu tīkls. Katrā punktā izvietoti pazemes konteineri stikla un plastmasas šķirošanai. Projekts īstenots, piesaistot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu. Tā kopējās izmaksas ir 48 991 eiro, no kuriem 19 644 eiro ir Kohēzijas fonda līdzfinansējums.

Liepājas reģiona vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA „Eko Kurzeme” īstenoja vērienīgāko investīciju projektu – sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību. Investējot 3,25 miljonus eiro, ir izveidota viena no mūsdienīgākajām šāda veida rūpnīcām Baltijas valstīs, kurā var sašķirot līdz pat 35 000 tonnām sadzīves atkritumu gadā. Tas nodrošinās rūpnīcas attīstības potenciālu nākotnē un ļaus sasniegt mērķi – samazināt atkritumu poligonā noglabājamo atkritumu apjomu. 2015.gadu SIA „Eko Kurzeme” noslēdza ar neto apgrozījumu 2 780 335 eiro apmērā un gandrīz 409 784 eiro peļņu.

„Eco Baltia grupas” uzņēmumos kopumā strādā 600 darbinieki. Pagājušajā gadā grupas uzņēmumi valstij nodokļos nomaksāja vairāk nekā 5,2 miljonus eiro. Latvijā un ārvalstīs grupas uzņēmumi apkalpo vairāk nekā 46 600 klientus.

„Eco Baltia grupas” uzņēmumi ir nozares līderis Latvijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu – sākot no atkritumu savākšanas un šķirošanas, un noslēdzot  ar pārstrādi un otrreizējo izejvielu eksportu.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) kļūst par Latvijā un Baltijā vadošā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma AS Eco Baltia  mazākuma akciju turētāju. Bankas vairāk nekā 10 miljonu lielās investīcijas tiks izmantotas, lai finansētu sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību. 

Šī rūpnīca būs pirmā tāda veida rūpnīca reģionā, kas fokusēsies tieši uz šķirošanu, proti, otrreiz izmantojamā materiāla nošķiršanu no sadzīves atkritumiem. Latvijā gandrīz 90 procenti sadzīves atkritumu joprojām tiek apglabāti poligonos, un jaunā rūpnīca spēlēs būtisku lomu atkritumu pārstrādes veicināšanā atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām.

Sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas „Lauciena”, kas atradīsies Salaspils novada Aconē, būvniecību paredzēts uzsākt jau 2016.gadā. Paredzētā rūpnīcas šķirošanas jauda ir 100 000 tonnas atkritumu gadā.  Turklāt, ņemot vērā rūpnīcas paredzamos apmērus un jaudas, tajā tiks nodrošinātas arī vismaz 60 jaunas darba vietas.

Rūpnīca tiek būvēta ar mērķi maksimāli samazināt apglabājamo atkritumu apjomu un palielināt pārstrādei izmantojamo atkritumu īpatsvaru. Šķirojot atkritumus, „Laucienā”, paredzēts pārstrādei iegūt papīru un kartonu, plastmasas, metālus, un citus materiālus. Rūpnīcas tehnoloģijas atbilst visaugstākajiem vides standartiem, līdz ar to apkārtējā vide ir nodrošināta no trokšņu un smaku klātesamības. Šeit aplūkojams VIDEO par rūpnīcas projektu.

AS Eco Baltia tika nodibināta 2002. gadā un nodarbojas ar atkritumu savākšanu, šķirošanu, apstrādi un pārstrādājamo atkritumu tirgošanu un plastmasas pārstrādi. Baltijas reģionā tas ir lielākais vides apsaimniekošanas uzņēmums, un stabilas makroekonomiskās vides un pieaugošas vides jautājumu izpratnes dēļ, tam ir spēcīgs izaugsmes potenciāls.

ERAB pārstāvis: “Jūtamies lepni parakstīt šo investīciju līgumu, jo ticam AS Eco Baltia uzņēmuma aktivitātēm un stratēģiskajiem virzieniem. Kļūstot par akciju turētāju, ERAB vēlas stiprināt jau šobrīd spēcīgu uzņēmumu, lai sniegtu pienesumu apkārtējās vides uzlabošanā un ekonomikā. Aizvien vairāk sabiedrība saprot atkritumu pārstrādes milzīgo potenciālu, tāpēc tai nepieciešami tādi atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi kā AS Eco Baltia.”

AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs:  “Uzskatu, ka ERAB ir būtiska iespēja jebkuram Latvijas uzņēmumam, kas jau darbojas vai plāno startēt starptautiskā mērogā. No pašu pieredzes varu teikt, ka sadarbības process ar ERAB bija vērtīgs pārbaudījums arī mums kā uzņēmumam, jo ļoti rūpīgi tika izvērtēta mūsu kā sadarbības partnera uzticamība. Līdz ar to, ERAB lēmums par investīcijām uzņēmumā, savā ziņā ir arī atzinība AS Eco Baltia kā sadarbības partnerim ar augstu reputāciju.”

ERAB ir investējusi Latvijā un Baltijas valstīs kopš šo valstu neatkarības pasludināšanas 1991. gadā. Līdz šim banka visos ekonomikas sektoros investējusi vairāk nekā 1,8 miljardus eiro. Pēdējos gados ERAB koncentrējas uz mazo un vidējo uzņēmumu atbalstīšanu un investīcijām daudzsološos, inovatīvos uzņēmumos ar tiešās kapitāla daļu iegūšanas vai fondu palīdzību.

Ar nelegālās būvgružu izgāztuves sakopšanu Ādažu novadā šodien tiek uzsākta sociālā kampaņa „Pieķer būvgružotāju! II”. Pērn aizsāktās kampaņas mērķis ir novērst nelegālo būvgružu izgāšanu dabā, veicināt piegružoto vietu sakopšanu, kā arī iestrādāt stingrākas prasības un kontroles mehānismus normatīvajos aktos būvgružu apsaimniekošanai. 

Pēdējos gados nelegālo būvgružu izgāztuvju skaits Latvijā arvien pieaug, kas skaidrojams ar valsts ekonomikas atlabšanu un līdz ar to arī aktīvāku būvniecību. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, būvniecības apjomi pieauga par 8,1%, tostarp ēku būvniecības apjoms palielinājās par 33,7%.

Māris Simanovičs, SIA „Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs: „Pērn kampaņas „Pieķer būvgružotāju!” laikā iedzīvotāji bija ļoti aktīvi un ziņoja par vairāk nekā 30 apjomīgām būvgružu izgāztuvēm. Viena no tām bija Salaspilī, kuru mūsu uzņēmums arī sakārtoja. Neapšaubāmi, situācija ar nelegālām izgāztuvēm veidojusies, jo ne būvnieki, ne būvgružu apsaimniekotāji nevēlas maksāt par būvgružu noglabāšanu poligonos un izvēlas lētāko ceļu – izgāzt tos mežā vai pļavā. Lai šo jautājumu sakārtotu, jau pagājušajā gadā kampaņas laikā iesniedzām priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām, kā rezultātā tika izveidots Būvgružu pārvadātāju reģistrs. Taču, lai šos kontroles mehānismus sakārtotu un pilnveidotu, arī šogad turpinām kampaņu un strādājam pie jauniem ierosinājumiem”.

Tā kā būvgružu izgāztuves parasti veidojas vietās, kur aktīvāk notiek būvniecība, tad lielākās problēmas ar nelegālo būvgružu izgāztuvēm ir Pierīgā, kā arī ap lielākajām Latvijas pilsētām.
Pašreiz Latvijā nav izveidota pilnīga sistēma, lai varētu nodrošināt būvniecībā radušos atkritumu uzskaiti un kontroli, tādēļ vides aizsardzības kontrolējošām iestādēm nav iespējams nodrošināt tādu būvniecības atkritumu savākšanas un pārvadāšanas kontroli, lai nepieļautu vides aizsardzības prasībām neatbilstošu būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un šo atkritumu nelegālu apglabāšanu tam neparedzētās vietās. Tādēļ viens no kampaņas mērķiem ir pievērst likumdevēja uzmanību problēmai, kas ir nozīmīga valsts galvaspilsētā un apkārtējos novados.

Ingmārs Līdaka, LR 12. Saeimas deputāts un vides eksperts: „Mums ļoti tīk runāt par Latviju kā teju vai “zaļāko” valsti pasaulē. Jā, Latvija tik tiešām ir zaļa! Tik to zaļumu vietām grūti saredzēt aiz būvgružu kalniem un dažu cilvēku “zaļums” noslīcis alkatības un nevīžības purvā. Un būvgružu tonna nav mežā izmesta pudele, kas vairāk aizskar mūsu estētiskās jūtas, nevis apdraud vides kvalitāti un dzīvniekus. Būvgruži ir ķīmisko vielu kokteilis, kas, dabā nonākdams, ir neprognozējams un bīstams. Ļoti gribētos redzēt vaigā tos ļaudis, kas uzspļauj ne tikai vispārpieņemtām normām, bet arī piegāna aku, no kuras pašiem jādzer, tāpēc aicinu – “Pieķer būvgružotāju!””

Kampaņas „Pieķer būvgružotāju! II” noslēgumā SIA „Eco Baltia grupa” sagatavotos priekšlikumus par būvgružu aprites uzraudzības pilnveidi un iesniegs tos atbildīgajām iestādēm. Tāpat kampaņas ietvaros tiks publicēti dažādu speciālistu skaidrojoši un izglītojoši raksti par nelegālo būvgružu problēmu valstī, nepieciešamajiem risinājumiem un iespējām, kā legāli no tiem atbrīvoties.

Kampaņa norisināsies no 21.maija līdz 18.jūnijam, un iedzīvotāji arī šogad ir aicināti iejusties vides reportieru ādā un ziņot par nelegālo būvgružu vietām, sūtot savus foto vai video. Iesūtīt foto un/vai video var kampaņas mediju partneriem – LTV1 raidījumam „Vides fakti” uz e-pasta adresi – videsfaktiem@gmail.com un portāliem „Delfi.lv”, „Delfi.ru” uz e-pasta adresi aculiecinieks@delfi.lv. 

Aktīvākie vides reportieri, kuri būs atklājuši un paziņojuši par apjomīgākajām vai vairākām nelegālo būvgružu vietām, saņems balvas no SIA „Eco Baltia grupas”.

Pasākumā piedalās akcijas „Pieķer būvgružotāju! II” vēstnesis Ingmārs Līdaka, SIA „Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars, Valsts vides dienesta ģenerāldirektore – Inga Koļegova, Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs – Edgars Putra, AS „Latvijas Valsts meži” pārstāvis Tomass Kotovičs, Lielās Talkas organizatore – Vita Jaunzeme un Ādažu novada pašvaldības priekšsēdētājs – Māris Sprindžuks.

Kampaņas „Pieķer būvgružotāju! II” informatīvie partneri: LTV1 raidījums „Vides Fakti”, portāls „Delfi”.

Foto: Andris Barbans

Papildu informācija:
Dace Jansone
„Eco Baltia grupa”
Korporatīvās komunikācijas direktore
Mob. tālr. +371 28655072
e-pasts: dace.jansone@ecobaltia.lv