Category: Uncategorized @lv

Atkritumu apsaimniekošanas, apstrādes, šķirošanas un pārstrādes nozarei 2014.gads bijis attīstības un vienlaikus arī izaicinājumu gads. 2014.gads nozares vēsturē ieies ar jaunām atkritumu pārstrādes jaudām, kā arī atkritumu apglabāšanas poligonu cenu pakāpenisku pieaugumu. 

Aizejošajā gadā „Eco Baltia grupa” turpināja attīstīt atkritumu pārstrādes ražošanas jaudas Latvijā, atklājot jaunu modernizētu polimēru materiālu pārstrādes rūpnīcu Olainē – „Nordic Plast”, kā arī veicot investīcijas PET pudeļu pārstrādes rūpnīcā „PET Baltija”. Tādējādi nozare un Latvijas ekonomika kopumā ieguvusi gan jaunas darbavietas, gan papildu ieņēmumus, gan konkurētspēju eksporta tirgos un lielāku ekonomisko aktivitāti. Tāpat nozīmīgs ieguvums ir jaunu materiālu pārstrādes iespējas tepat Latvijā, samazinot poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu.  

Iedzīvotāji gan, visticamāk, vairāk jutuši tieši izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā, kas saistītas ar cenu pieaugumu atkritumu noglabāšanai poligonos. Šogad vairāki atkritumu noglabāšanas poligoni saņēmuši SPRK atļaujas palielināt tarifus, kas nenoliedzami ietekmē arī cenu, ko iedzīvotāji maksā par savu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Vienlaikus ir jārēķinās, ka arī nākotnē atkritumu noglabāšana poligonos kļūs dārgāka, tāpēc, lai samazinātu savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu, tie ir jāšķiro. Atšķirībā no citām valstīm šķirošanas konteineri Latvijā joprojām tiek nodrošināti un apsaimniekoti bez maksas. 

2014.gadā arī valsts mērogā tika aktualizēts jautājums par nelegālajiem būvgružiem, kas ik gadu vismaz 100 000 tonnu apmērā nonāk Latvijas mežos, grāvmalās, upēs un ezeros. „Eco Baltia grupas” kampaņā „Pieķer būvgružotāju” pāris nedēļu laikā iedzīvotāji pieteica 30 apjomīgas šādu būvgružu vietas, kas lika sarosīties arī Saeimas deputātiem un meklēt risinājumus, lai šo sērgu Latvijā izskaustu. 

2014.gads būs arī kārtējais un jau neskaitāmais, kas pavadīts neauglīgās diskusijās par depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Tā vietā, lai risinātu reālas vides piesārņojuma un atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras problēmas, diskutēts par to, kā par vairākiem desmitiem miljonu eiro ieviest un uzturēt jaunu sistēmu, lai apsaimniekotu mazāk nekā 1,3% no visiem sadzīves atkritumiem. Turklāt iedzīvotājiem netiek nodrošināta objektīva informācija par šīs sistēmas darbību, par kuras uzturēšanu viņiem būs jāmaksā gan ar dārgākām dzērienu cenām veikalos, gan augstākām izmaksām par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Vienlaikus neskaidrība par turpmāko, būtiski kavē arī investīciju piesaisti atkritumu pārstrādes un šķirošanas infrastruktūras projektu attīstībai Latvijā. 

Tāpēc jācer, ka 2015.gads nāks ar skaidru lēmumu par turpmāku dalītās vākšanas sistēmas attīstību visā Latvijā, beidzot neproduktīvās diskusijas par depozīta sistēmas ieviešanu, kas Latvijā nāk par vēlu un gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem izmaksās dārgāk par sniegtajiem ieguvumiem. 

2015.gadā nozarē sagaidāmi arī vairāki jauni projekti, kas vērsti uz to, lai samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu. „Eco Baltia grupas” ietvaros gaidāma divu sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcu projektu attīstība (Liepājā (SIA „EKO Kurzeme”) un Laucienā (SIA „Eco Baltia Vide”)), kas nodrošinās sadzīves atkritumu šķirošanu, samazinot atkritumu daudzumu, kas nonāk poligonos. Šādi šķirošanas kompleksi veiksmīgi darbojas arī citās valstīs (Vīnē, Barselonā u.c.), un beidzot arī Latvijā būs šādi moderni un attīstīti šķirošanas kompleksi. 

Tāpat uzņēmumi gaida arī jaunā ES struktūrfondu plānošanas perioda programmu uzsaukums, lai varētu vairāk investēt attīstībā un attīstīt modernu atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes sistēmu Latvijā. 

Protams, Latvijas prezidentūra ES Padomē neies garām arī mūsu nozarei, īpaši tāpēc, ka gaidāmas apjomīgas izmaiņas nozari regulējošajās Direktīvās. Tāpēc no Latvijas politiķiem sagaidām, ka Latvija ne vien sagatavos savas pozīcijas un uzņems viesus, bet ņems vērā Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju intereses, meklēs mums izdevīgākos risinājumus un kā prezidējošā valsts aizstāvēs Latvijas intereses ar dubultu sparu. 

Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas „Eco Baltia grupa” polimēru pārstrādes uzņēmums SIA „Nordic Plast” izveidojis jaunu, modernizētu ražotni. Projekta rezultātā SIA „Nordic Plast” nostiprinājis savas pozīcijas kā viens no vadošajiem polimēru pārstrādātājiem Baltijā, uzlabojot energoefektivitāti, palielinot ražošanas jaudas, konkurētspēju un eksporta potenciālu. 

Projekta īstenošanas rezultātā uzņēmuma SIA „Nordic Plast” ražošanas jaudas pieaugušas vairāk nekā pusotru reizi, kā arī radītas jaunas darbavietas. Projekta īstenošanai „Nordic Plast” ir saņēmis arī Vides investīciju fonda Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta līdzfinansējumu. 

„Eco Baltia grupa” un SIA „Nordic Plast” ielūdz
plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus uz jaunās ražotnes atklāšanu
2014.gada 3.septembrī plkst.13
Olainē, Rūpnīcu ielā 4.
 

Jaunās ražotnes atklāšanā piedalīsies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, kā arī citas valsts un pašvaldību amatpersonas un SIA „Nordic Plast” lielākie klienti un partneri. 

! Plašsaziņas līdzekļu pārstāvju uzmanībai:
Aicinām dalībai jaunās ražotnes atklāšanā pieteikties iepriekš, līdz šā gada 2.septembra plkst.12, rakstot e-pastu uz daiga.grube@ecobaltia.lv vai zvanot pa tālr.26588715. Nokļūšanai uz un no pasākuma mediju pārstāvjiem tiks organizēts transports no Rīgas. 

Par SIA „Nordic Plast”:

SIA „Nordic Plast” dibināts 2001.gadā un uzņēmums veic lietotas polietilēna (LDPE) plēves pārstrādi un cietās plastmasas (HDPE) pārstrādi, kā arī ir vadošais uzņēmums Baltijā polipropilēna (PP) pārstrādes jomā.  SIA „Nordic Plast” nonāk arī no Latvijas zemnieku saimniecībām savāktie polipropilēna maisi jeb big bagi, kā arī plastmasas kannas un plēve. 

Līdz jaunās ražotnes izveidei uzņēmums mēnesī saražoja virs 300 tonnām gatavās produkcijas, ko eksportē kopskaitā uz desmit valstīm, tikai nelielu daļu realizējot Latvijā. Lielākie uzņēmuma eksporta partneri ir Francijā, Čehijā un Lietuvā.
 

Par „Eco Baltia grupu”:

„Eco Baltia grupa” pēc apgrozījuma ir lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei. 

Kopējais strādājošo skaits „Eco Baltia grupas” uzņēmumos šogad pārsniedzis 600 darbiniekus, salīdzinot ar 450 darbiniekiem 2012.gadā. Gadā grupas uzņēmumi valstij nodokļos nomaksā vairāk nekā 5,5 miljonus eiro. Latvijā un ārvalstīs grupas uzņēmumi apkalpo vairāk nekā 45 000 klientus.  „Eco Baltia grupā” ietilpst vides apsaimniekošanas uzņēmumi „Eco Baltia vide”, „Eko Kurzeme”, „Jumis”, „Tehhe”, pārstrādes rūpnīcas „Pet Baltija”, „Eko Pet” un „Nordic Plast”, ražotāju atbildības sistēmas operators „Latvijas Zaļais punkts”, kā arī otrreizējo izejvielu tirdzniecības un apstrādes uzņēmums „Eko Reverss”.

Vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa „Eco Baltia grupa” 2013.gadā strādājusi ar grupas vēsturē līdz šim lielāko neto apgrozījumu – 51,01 miljonu eiro. Salīdzinājumā ar 2012.gadu Eco Baltia grupas uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 4,65%, apliecinot grupas stratēģisku izaugsmi un attīstību. „Eco Baltia grupas” uzņēmumi ir vieni no savas nozares līderiem Latvijā un arī Baltijā, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu – sākot no atkritumu savākšanas un šķirošanas un beidzot ar pārstrādi un otrreizējo izejvielu eksportu.

„Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: „2013.gads Eco Baltia grupai ir bijis attīstības gads, jo esam ne vien audzējuši savu apgrozījumu, bet arī veikuši investīcijas turpmākā izaugsmē, produktivitātē un jaunos produktos. Jaunu produktu un pakalpojumu attīstībā grupas uzņēmumi pēdējo divu gadu laikā investējuši vairāk nekā 9 miljonus eiro. Investīcijas veiktas jaunos inovatīvos un konkurētspējīgos produktos un pakalpojumos, tehniskajā nodrošinājumā un arī cilvēkresursu attīstībā. Arī 2014.gadā turpinām mērķtiecīgu ilgtermiņa attīstību, virzot tirgū gan jaunus produktus un pakalpojumus, gan uzlabojot loģistikas sistēmas un pakalpojumu kvalitāti. Mūsu mērķis ir Latvijā attīstīt modernu, tehnoloģiski attīstītu un apkārtējai videi maksimāli draudzīgu atkritumu apsaimniekošanas, šķirošanas un pārstrādes sistēmu, kas būtu konkurētspējīga arī Eiropas un pasaules līmenī.”

Grupas otrreizējo izejvielu ražošanas uzņēmumi – AS „Pet Baltija”, SIA „Nordic Plast” un SIA „Eko Pet” – 2013.gadā turpināja attīstīt ražošanu, palielinot gan ražošanas jaudas, gan attīstot jaunus produktus. Uzņēmumi ir vadošie polimēru pārstrādātāji Baltijas valstīs, kas gandrīz 100% apmērā saražoto produkciju eksportē, galvenokārt uz Eiropas Savienības (ES) valstīm. Pērn un arī šogad ražošanā tiek ieviestas jaunas efektīvākas tehnoloģijas, lai saglabātu esošo augsto produkcijas kvalitāti, kā arī tirgū piedāvātu jaunus inovatīvus produktus. Pagājušajā gadā izejvielu pārstrādes uzņēmumi strādājuši ar 23,23 miljonu eiro kopējo apgrozījumu un 985 tūkstošu eiro peļņu.

2013.gada sākumā noslēdzās trīs vides apsaimniekošanas uzņēmumu konsolidācija vienā uzņēmumā – SIA „Eco Baltia Vide”, kas ir straujāk augošais vides apsaimniekošanas uzņēmums Latvijā. SIA „Eco Baltia Vide” 2013.gadā paplašinājusi un šogad turpina paplašināt savu darbību jaunās teritorijās, piemēram, šogad pavasarī sākot darbu Ādažu novadā, bet rudenī – Salaspils novadā. Tāpat 2013.gadā SIA „Eco Baltia Vide” sāka apjomīgu jaunas transporta un loģistikas sistēmas ieviešanas projektu, kas nodrošinās efektīvāku un ērtāku apkalpošanu gan pašam uzņēmumam, gan klientiem. SIA „Eco Baltia Vide” neto apgrozījums 2013.gadā sasniedzis 7,68 miljonus eiro, kas ir trīs reizes lielāks nekā 2012.gadā. Uzņēmums 2013.gadā strādājis ar vairāk nekā 227 tūkstošu eiro peļņu.

Vides apsaimniekošanas uzņēmums PSIA „Jumis”, kas strādā Siguldā un tās apkārtnē, 2013.gadā strādāja ar vairāk nekā 650 000 eiro neto apgrozījumu. Pērn aktīvi tika attīstīti jauni projekti un pakalpojumi. Tā rezultātā šogad tika noslēgts līgums par sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu jeb pazemes konteineru izveidi Siguldas novadā, saņemot arī Kohēzijas fonda finansējumu 65 700 eiro apmērā. Tāpat 2013.gadā tika veikti sagatavošanās darbi, lai šā gada sākumā Siguldas novada „Zemdegās” atklātu Siguldā vienīgo šķirošanas laukumu 400 kvadrātmetru platībā, kas piedāvā iedzīvotājiem plašas un ērtas atkritumu šķirošanas iespējas.

Savukārt Liepājas reģionā strādājošais vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA „Eko Kurzeme” 2013.gadā iesniedza projektu konkursam par dalītas atkritumu šķirošanas sistēmas izveidi Liepājas reģionā. SIA „Eko Kurzeme” iesniegtajam projektam, kuru īstenojot tiks izveidots Latvijā modernākais un tehnoloģiski attīstītākais atkritumu šķirošanas centrs Latvijā, apstiprināts arī ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums 1,28 miljonu eiro apmērā. Kopumā 2013.gadu SIA „Eko Kurzeme” noslēdza ar neto apgrozījumu 2,95 miljonu eiro apmērā un gandrīz 390 tūkstošu eiro peļņu.

Otrreizējo izejvielu savākšanas un apstrādes uzņēmums SIA „Eko Reverss” 2013.gadā aktīvi turpināja darbu iepakojuma tirdzniecības sistēmā, palielinot izejvielu pārdošanas un eksporta apjomus, turpinot attīstot sadarbību ar jauniem partneriem ārvalstīs. SIA „Eko Reverss” peļņa pērn sasniedza 730 tūkstošus eiro, bet neto apgrozījums pieauga par 4,2% – sasniedzot 5,62 miljonus eiro. 2013.gadā SIA „Eko Reverss” otrreizējai pārstrādei nodeva vairāk nekā 16 000 tonnas kartona un papīra iepakojuma, kas ir par 40% vairāk nekā 2012.gadā.  Šogad SIA „Eko Reverss” turpinās attīstīt  agroplēvju, polipropilēna („big bagu”) maisu un plastmasas kanniņu savākšanu un apstrādi, paplašinot sadarbību ar vietējām zemnieku saimniecībām, no kurām pērn tika savāktas un nodotas pārstrādei 1500 tonnas materiāla. 

Latvijā vecākā un pieredzes bagātākā ražotāju atbildības organizācija AS „Latvijas Zaļais punkts” 2013.gadā noslēdza jaunus līgumus ar Latvijas Vides aizsardzības fonda administrāciju, kas būs spēkā līdz 2016.gada 31.decembrim. Tāpat AS „Latvijas Zaļais punkts” turpināja aktīvu darbu sabiedrības izglītošanā, organizējot gan izlietotā iepakojuma, videi kaitīgo preču un elektrotehnikas savākšanas akcijas, gan īstenojot izglītojošus seminārus, konkursus un mācības. Pateicoties aktīvajam darbam ar jau esošajiem un jaunajiem klientiem, „Latvijas Zaļais punkts” 2013.gadā neto apgrozījums sasniedza 7,7 miljonus eiro, bet peļņa – 60,5 tūkstošus eiro.

Kopējais strādājošo skaits „Eco Baltia grupas” uzņēmumos šogad pārsniedzis 600 darbiniekus, salīdzinot ar 450 darbiniekiem 2012.gadā. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem par vidējo atalgojumu atkritumu apsaimniekošanas un apstrādes nozarē, Eco Baltia grupas uzņēmumos kopējais vidējais atalgojuma līmenis par 30% pārsniedz vidējo atalgojumu nozarē. 

Gadā grupas uzņēmumi valstij nodokļos nomaksā vairāk nekā 5,5 miljonus eiro. Latvijā un ārvalstīs grupas uzņēmumi apkalpo vairāk nekā 45 000 klientus.