Month: January 2022

Pilna cikla vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupa SIA “Eco Baltia grupa”, pagaidām kā vienīgais uzņēmums no Latvijas, pievienojies Plastmasas aprites alianses (Circular Plastic Alliance) deklarācijai. To līdz šim parakstījuši 159 Eiropas uzņēmumi un organizācijas, apņemoties samazināt plastmasas radīto piesārņojumu un veicināt to, ka daudz plašākā mērogā jaunu produktu ražošanā izmanto izejvielas no pārstrādātas plastmasas. Deklarācijā pausta apņemšanās līdz 2025. gadam panākt, ka ik gadu jaunu plastmasas produktu ražošanā tiek izmantotas vismaz 10 miljoni tonnu pārstrādātas plastmasas.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem ik gadu Eiropā tiek savākti vairāk nekā 27 miljoni tonnu plastmasas atkritumu, taču no tiem otrreizējā pārstrādē nonāk mazāk par trešdaļu. Tā rezultātā tikai aptuveni 8% no Eiropas plastmasas tirgus veidojušas otrreizējās izejvielas. Paužot atbalstu Eiropas Savienības (ES) nospraustajam mērķim– līdz 2025. gadam panākt, ka ES tiek pārdoti 10 miljoni tonnu pārstrādātas plastmasas, – Plastmasas aprites alianse apņēmusies sekmēt pārstrādātās plastmasas tirgus apjomu par vairāk nekā 150%.

“Kā pārstrādes nozares līderis Latvijā un Baltijā mēs par savu uzdevumu uzskatām gan plastmasas atkritumu savākšanu un otrreizēju pārstrādi, uzlabojot apkārtējās vides tīrību, gan jaunu mērķu nospraušanu un ceļveža misiju, lai palielinātu otrreizējā pārstrādē izmantojamā iepakojuma apjomu un mudinātu ražotājus izvēlēties pārstrādātus materiālus. Mūsu ikdienas darbs atkritumu savākšanā un pārstrādē ir tikai viens solis kopējā apritē, taču mēs vēlamies būt droši, ka varam palīdzēt arī sadarbības partneriem un sabiedrībai kopumā izdarīt gudrākas, atbildīgākas un ilgtspējīgākas izvēles,” lēmumu pievienoties Plastmasas aprites alianses deklarācijai pamato SIA “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš piebilst – grupas vairāk nekā 20 gadus ilgā pieredze nozarē un sabiedrības izglītošanā, meklējot aizvien jaunus efektīvus risinājumus infrastruktūras un tehnoloģiju uzlabošanai, būs vērtīgs pienesums Plastmasas aprites alianses darbībā.

Parakstot deklarāciju, organizācijas apņemas iesaistīties konkrētos pasākumos šī mērķa īstenošanai, piemēram, uzlabot plastmasas ražojumu ekodizainu, lai tos būtu vieglāk pārstrādāt un lai to izgatavošanā varētu izmantot vairāk jau pārstrādātas plastmasas, apzināt plastmasas atkritumu vākšanas, šķirošanas un pārstrādes vēl neapgūto potenciālu ES, kā arī noskaidrot, kādas ir vajadzīgās investīcijas mērķu sasniegšanai. Deklarācijas ietvaros iecerēts arī sagatavot pētniecības un izstrādes programmu plastmasas aprites jomā un izveidot caurredzamu un uzticamu monitoringa sistēmu, kas ļaus izsekot visām plastmasas atkritumu plūsmām ES.

SIA “Eco Baltia grupa” ir lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei. “Eco Baltia grupas” uzņēmumi gadā pārstrādā aptuveni 50 500 tonnas polimēru iepakojumu, ražojot augstvērtīgas otrreizējās izejvielas, ko tālāk var izmantot jaunu produktu ražošanā. Šogad sākta arī lietoto riepu pārstrāde. Ik gadu uzņēmums investē vairāk nekā 4 miljonus eiro pārstrādes tehnoloģijās un vairāk nekā 500 000 eiro atkritumu savākšanas infrastruktūras pilnveidošanā. Grupā ietilpstošie plastmasas pārstrādes uzņēmumi ir nozares līderi Baltijā un sasniedz 2% no kopējā Eiropas nozares tirgus.

SIA “Eco Baltia grupa” ietilpst vides apsaimniekošanas, otrreizējo izejvielu savākšanas un izlietotā iepakojuma pārstrādes uzņēmumi „Eco Baltia vide”, „Latvijas Zaļais punkts”, „Eko Kurzeme”, „Jumis”, „PET Baltija”, „Nordic Plast” un „Eco Teh Baltia”.

Latvijā jau ilgstoši tiek runāts par aprites ekonomiku. Dabas resursi pasaulē izsīkst, turpretī atkritumu kalni tikai palielinās. Izskan pat tādiem apgalvojumi, ka Latvija lēnām kļūst par Eiropas atkritumu poligonu, jo nespējam tikt līdzi atkritumu pārstrādes tempiem citur Eiropā. To savā ziņā apstiprina arī jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Latvijas Vides raksturlielumu pārskats, kurā skaidri norādīts, ka, palielinoties iedzīvotāju labklājībai, laikā no 2004.gada līdz 2016.gadam radīto atkritumu apjoms valstī audzis vairāk nekā divas reizes. Tas nozīmē, ka ar atkritumu šķirošanu vien uz priekšu netiksim – jāsāk raudzīties uz kopējo bildi.

Sākotnēji jāvērš uzmanība uz mūsu paradumiem, ko, protams, ietekmē tas, ko varam iegādāties veikalu plauktos. Šobrīd tiek stingri noteikts apjoms, cik tirgū novietotā iepakojuma jāatgūst un jāpārstrādā, taču nav neviena nosacījuma, kas definētu to, cik lielai daļai no iepakojuma vispār jābūt pārstrādājamai. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka iedzīvotāji ir gatavi šķirot vairāk, taču, kamēr ražotāji un iepakotāji nav motivēti jau saknē tirgū novietot pārstrādājamu iepakojumu, būsim visai tālu no ilgtspējīga ekonomikas modeļa. Tas diemžēl atspēlējas arī uz nākamajiem atkritumu apsaimniekošanas posmiem – šķirošanu un pārstrādi. Iepakojums ir tik daudzveidīgs, veidots no dažādiem kompozītmateriāliem, ka daļa no tā jebkurā gadījumā nonāk poligonos. Pēc mūsu aplēsēm, jau iedzīvotāju šķirotajos atkritumos vien ir 10 līdz 30% atkritumu, kuri nav derīgi pārstrādei, un esam spiesti tos nogādāt apglabāšanai poligonā. Arī atkritumu dedzināšanas jaudas, ražojot enerģiju, Latvijā ir niecīgas, bet citām Eiropas valstīm pašām pietiek, ko dedzināt, tāpēc arī tā Latvijai nav opcija.

OECD eksperti norādījuši, ka Latvijā otrreizējo izejvielu tirgus ir vāji attīstīts un joprojām valstiskā līmenī atkritumus neuzlūkojam kā resursus, kuri ir pārstrādājami un atgriežami ekonomikā. “Eco Baltia grupas” uzņēmumi principā ir vienīgie nopietnie polimēru pārstrādātāji Latvijā un līderi Baltijā, nodrošinot, ka vispār šajā jomā Latvijā kaut kas attīstās. Taču ir virkne atkritumu veidu, kurus Latvijā varētu pārstrādāt vai izmantot atkārtoti, bet tam ir nepieciešamas apjomīgas investīcijas, kā arī mērķtiecīgi jāstrādā pie otrreizējo izejvielu noieta paplašināšanas ar atbilstošiem politikas instrumentiem. Šobrīd nekādā veidā citu nozaru uzņēmēji netiek motivēti izmantot otrreizējās izejvielas. Uzņēmējiem gan Latvijā, gan ārpus tās joprojām lētāk un ērtāk ir izmantot iepakojumu, kas ražots no pirmreizējā materiāla, nekā otrreizējām izejvielām, kas iegūtas pārstrādes ceļā. Kamēr igauņi jau sper pirmos soļus arī ceļu būvē, izmantojot granulas no pārstrādātas plastmasas, Latvijā diskusijas par zaļo iepirkumu ir vēl tikai pirmsākumos. Valsts līmenī būtu jānosaka, ka prioritāte ir aprites ekonomikas iedzīvināšanā visās jomās un nozarēs. Šobrīd aprites ekonomika principā ir vienas ministrijas un nozares fokusā, bet patiesībā pieprasījumu un piedāvājumu gala patērētājiem nodrošina citas nozares, tāpēc bez to aktīvas iesaistes aprites ekonomika paliks tikai dokumentu līmenī.

Ne velti aprites ekonomiku var definēt kā noslēgtu jeb pabeigtu apli. Piedāvājums veicina pieprasījumu un otrādi. Radot pietiekoši motivējošus apstākļus, kā arī skaidrus nosacījumus un ilgtspējīgai attīstībai draudzīgu vidi, Latvijā var iedzīvināt pilnvērtīgu aprites ekonomiku. Svarīga ir kopējā apziņa, ka resursu saudzēšana un vides saglabāšana ir tieši atkarīga ne tikai no iedzīvotāju izvēlēm, bet jau no ražošanas pirmajiem soļiem un gala produkta neatkarīgi no nozares. Beziepakojumu veikali, koka mēbeļu ražotāji, kas izmanto jau lietotus kokmateriālus, dizaineri, kas strādā ar lietotajiem apģērbiem, zaļie pakotāji, gumijas paklāju ražotāji, kuri izmanto pārstrādātu riepu granulas, pagaidām Latvijā ir nišas spēlētāji, taču esmu pārliecināts, ka jau tuvākajā desmitgadē ikviens bizness un arī iedzīvotājs būs spiests iekļauties aprites ekonomikā un pats kļūt par tās virzītāju.

Efektīvi izmantojot uzņēmuma resursus, gadā var ietaupīt  pat pusmiljonu eiro 

Gan mazāku, gan lielāku uzņēmumu vadītāji saskaras ar laika trūkumu – šī problēma liek pieņemt darbā vairāk darbiniekus, kas rada papildus izmaksas. Problēma it kā tiek atrisināta, taču tiek patērēti papildus resursi. Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia grupa” pieredze liecina, ka, mērķtiecīgi optimizējot procesus un atsakoties no liekām darbībām, gadā var ietaupīt pat vairāk nekā pusmiljonu eiro.

“Reizēm uzņēmumu vadītāji saskaras ar resursu trūkumu, kas liek izšķirties starp jauna darbinieka pieņemšanu, kas prasa papildus finanses, vai atteikšanos no pakalpojuma vai produkta piedāvāšanas, kas ietaupītu laiku, bet upurētu iespējamo peļņu. Abos gadījumos uzņēmējam jāizvēlas starp “mazāko ļaunumu” uzņēmuma rentabilitātei, taču šo problēmu iespējams risināt arī citādi – optimizējot esošos resursus. Ir vairāki veidi, kā konstatēt, kurus procesus uzņēmuma darbībā iespējams paveikt efektīvāk, un LEAN menedžmenta sistēma palīdz ne tikai konstatēt, kur resursi tiek pārtērēti, bet arī ieviest problēmu risinājumus uzņēmumā ar vienu galveno mērķi – izmantot pēc iespējas mazāk resursus un radīt lielāku vērtību saviem klientiem, tā kāpinot savu konkurētspēju. Līdz ko ir apzināts potenciāls sakārtot procesus organizācijas iekšienē, rodas ietaupījums, par kuru sākotnēji uzņēmumi pat nenojauš,” stāsta LEAN praktiķis, LEAN.LV vadītājs Vidas Petraitis. 

Viens no uzņēmumiem, kas izmantojis LEAN metodes uzņēmuma ražīguma celšanai, ir “Eco Baltia grupa”. Uzņēmums saņēmis arī “Lean.lt” apbalvojumu kā labākais menedžmenta sistēmas ieviesējs (“Start of the Year in foreign countries”) Latvijā, nepilna gada laikā sakārtojot  vairākus desmitus darba vietu, kurās tika ieviesti starptautiski atzīti kārtības standarti, atbrīvojot vietu no liekā, sazonējot noliktavas, lai iegūtu pārskatāmību un papildus vietu, kā arī uzlabotu darba drošību.

“Iekšējās darba organizācijas un vides sakārtošana ir viena no mūsu prioritātēm. Tāpēc, balstoties uz detalizētu izvērtējumu, mērķtiecīgi strādājām, lai veiktu uzlabojumus. Šajā procesā esam aktīvi iesaistījuši  darbiniekus visos organizācijas līmeņos, vispirms tos apmācot, lai izmaiņas būtu efektīvas, un darbinieku ikdiena tiešām kļūtu ērtāka. Pozitīvā ietekme atspoguļojas arī biznesa rezultātos. Kopējais ieguvums, pateicoties darbinieku ierosinātajiem un veiktajiem uzlabojumiem, šobrīd ir sasniedzis vairāk nekā 50 000 eiro mēnesī, kas gadā sastāda pusmiljonu eiro. To panākam ar dažādu darba procesu uzlabojumiem,  vai nu samazinot zudumus, vai ietaupot laiku un cilvēku resursus. LEAN kultūra pieprasa domāt preventīvi, kā lietas un procesus padarīt efektīvākus, vieglākus, uzskatāmākus, ar lielāku pievienoto vērtību darbiniekiem, klientiem un uzņēmumam kopumā. Tas, mūsuprāt, ir galvenais ieguvums,” uzsver “Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

“Eco Baltia grupas” uzņēmumos saskaņā ar LEAN metodēm veikti vairāki uzlabojumi, piemēram, bez papildu apjomīgiem ieguldījumiem veiktas izmaiņas PET pudeļu pārstrādes procesā un ražošanas iekārtās, kas ļauj palielināt ražošanas apjomus un maksimāli efektīvāk izmantot visas ražošanas jaudas. Šie uzlabojumi ļauj uzņēmumam gan efektivizēt ražošanu un ietaupīt resursus, gan arī nes papildu ieņēmumus.

Kā liecina LEAN.LV pieredze, jomas, kurās visbiežāk ir nepieciešami uzlabojumi, lai celtu uzņēmumu rentabilitāti, ir iekšējā komunikācija, kas īpaši atsaucas uz dažādu problēmu risināšanas ātrumu, darbinieku ikdienas darba organizāciju, kā arī darbinieku iesaistīšanu dažādu lēmumu pieņemšanā un iniciēšanā.

Vairāk par LEAN:

Lean sistēmas mērķis – izmantojot pēc iespējas mazāk resursu, radīt lielāku vērtību klientam un palielināt savu konkurētspēju. Lean būtību vislabāk definē divi pamatprincipi: nepārtraukta pilnveidošanās un nevajadzīgu darbību (zaudējumu) likvidēšana.