Month: June 2024

“Eco Baltia” arī šogad turpina audzēt apgrozījumu – pirmajā ceturksnī kāpums par 10%

---

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2024. gada pirmo ceturksni noslēgusi ar neto apgrozījumu 61,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš tajā pašā periodā (2023. gada 1. ceturksnī – 56,3 miljoni eiro). Apgrozījumu galvenokārt noteica stabili un pārliecinoši rezultāti vides pārvaldības nozarē, mērķtiecīgais darbs pie efektivitātes un automatizācijas, kā arī uzņēmējdarbības paplašināšana, iegādājoties jaunus uzņēmumus.

Grupas konsolidētā peļņa pirms nodokļu nomaksas 2024. gada pirmajos trīs mēnešos bija 670,9 tūkstoši eiro, savukārt konsolidētā EBITDA pirmajā ceturksnī sasniedza 9,1 miljonu eiro, kas ir par 10,4 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Šogad turpinām kāpināt uzņēmuma attīstības tempus, koncentrējoties uz produktivitāti, kā arī jaunu biznesu un tirgu apgūšanu. Jau pērn sasniedzām vēsturiski nebijušus rādītājus, tādējādi nostiprinot savas pozīcijas Latvijas un starptautiskajā tirgū. Līdzīgi kā pērn, arī šā gada pirmajos mēnešos turpinājām izvērtēt grupas attīstību caur jaunu uzņēmumu iegādi. Turpinām darbu arī pie vairākiem investīciju projektiem Lietuvā un Latvijā, kas tuvāko gadu laikā ļaus kāpināt gan savākto atkritumu, gan to pārstrādes apjomu.”

Paplašinot “Eco Baltia” uzņēmumu portfeli un sniegto pakalpojumu klāstu, šā gada martā tika parakstīts līgums par Latvijas videi kaitīgo un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma “Eko Osta” 100% daļu iegādi. Darījums tiks turpināts pēc Konkurences Padomes atļauja apvienoties saņemšanas. Tāpat šā gada sākumā “Eco Baltia” iegādājās 40,4% akciju Latvijas ceļu uzturēšanas uzņēmumā AS “Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums”.

“Eco Balta” grupas lielākie vides apsaimniekošanas uzņēmumi – “Eco Baltia vide” Latvijā un “Ecoservice” Lietuvā – gada pirmajā ceturksnī turpināja darbu pie vairāku investīciju projektu attīstības. “Eco Baltia vide” ieguldījusi 2,3 miljonu eiro būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukumu būvniecībai Pierīgā (Rumbulā) un Liepājā. Vasaras sākumā abi laukumi pakāpeniski uzsākuši darbību. Tāpat “Eco Baltia vide” turpina darbu pie pērn sāktās sadzīves nešķiroto un dalīti vākto atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveides Pierīgā, Aconē, kur  kopējās investīcijas plānotas 11,7 miljonu eiro apmērā un tajā ik gadu varēs sašķirot 45 000 tonnas atkritumu. Savukārt Lietuvas vides apsaimniekošanas uzņēmums “Ecoservice” 2024. gada sākumā apstiprināja 18 miljonu eiro investīcijas pērn uguns nelaimē skartā atkritumu šķirošanas centra atjaunošanā Viļņā.

Mērķtiecīga attīstība īstenota arī otrreizējo izejvielu pārstrādes sektorā, kur PET pudeļu pārstrādātājs “PET Baltija” šovasar noslēdzis zīmola identitātes un nosaukuma maiņu, kļūstot par “ITERUM”. Pirmajā ceturksnī turpināts darbs pie jaunās PET pudeļu pārstrādes rūpnīcas izveides Olainē, kur kopējās projekta investīcijas mērāmas vairāk nekā 35 miljonos eiro. No tiem vairāk nekā 10 miljoni eiro ieguldīts no “ITERUM”. Ēkas kopējā platība būs aptuveni 26 250 m², un tā būs viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā un viena no lielākajām PET pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā. Vienlaikus, attīstot otrreizējo PET izejvielu apriti, “ITERUM” turpina veicināt produktu pārdošanu un ražošanu sadarbībā ar Čehijas meitasuzņēmumu “Tesil Fibres”, kas ir vadošais šķiedru piegādātājs Eiropas tirgū autobūves, higiēnas, tekstila un mēbeļu industrijas segmentiem.

“Neskatoties uz pēdējo gadu izaicinājumiem otrreizējo izejvielu pārstrādes nozarē, esam šo periodu izmantojuši efektivitātes uzlabošanai un ražošanas procesu automatizēšanai, kas biznesa ilgtermiņa attīstībā esošajos tirgus apstākļos ir neatņemama sastāvdaļa. Turpmākajos gados tas ļaus mums veikt atkritumu precīzāku šķirošanu, uzlabot otrreizējo izejvielu kvalitāti, palielināt pārstrādes jaudas un tādējādi lielāku atkritumu apjomu atgriezt aprites ekonomikā. Vienlaikus būtisku uzsvaru uzņēmumu darbībā vēršam uz darbinieku labbūtību. Tātad nemainīgi augstu latiņu turam attiecībā uz iekšējās darba vides un darba drošības uzlabošanu, darbinieku prasmju attīstīšanu, kā arī ģimenei draudzīgas darba vides veidošanu,” pauž M. Simanovičs.

Tā kā “Eco Baltia” grupas uzņēmējdarbības modelis un darbība ir vērsta uz aprites ekonomiku, grupas uzņēmumos tiek turpināts darbs arī pie konsolidētas ESG (vides, sociālās un pārvaldības) stratēģijas izstrādes un īstenošanas. Saskaņā ar grupas stratēģiskajiem mērķiem, galvenie fokusi 2024. gadā būs darba apstākļu un darba drošības uzlabošana, darbinieku labbūtības, kā arī ESG un ilgtspējas veicināšana.

“Eco Baltia” grupa pērn sasniegusi vēsturiski augstāko apgrozījumu – 218,4 miljoni eiro

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” apstiprinājusi revidētos uzņēmuma un konsolidētos finanšu pārskatus par 2023. gadu. Kā liecina pārskati, grupas konsolidētais apgrozījums pērn bijis vēsturiski augstākais un sasniedzis 218,4 miljonus eiro, kas ir par 4% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt EBITDA pērn bijusi 28,4 miljoni eiro, kas ir par 11,8% vairāk nekā gadu iepriekš.

Apgrozījuma kāpumu galvenokārt ietekmēja stabilie un pārliecinošie rezultāti vides pakalpojumu nozarē, jaunu uzņēmumu iegāde un paplašināšanās starptautiskajā tirgū, kā arī īstenotie procesu automatizācijas un efektivizācijas pasākumi.

Salīdzinot ar nerevidēto finanšu pārskatu par pērnā gada 12 mēnešiem, kas tika publicēts šā gada 28.martā, revidētā konsolidētā finanšu pārskata atsevišķās pozīcijās veiktas izmaiņas. Pēc pārskatu revīzijas grupas konsolidētais apgrozījums samazināts par 0,1 miljonu eiro, savukārt EBITDA palielināta par 0,8 miljoniem eiro. Izmaiņas ietekmējušas arī “Eco Baltia” neto peļņu, kas, vadoties pēc revidētā konsolidētā pārskata datiem, sasniegusi 1,5 miljonus eiro (nerevidētajā pārskatā – 1,7 miljoni eiro). Izmaiņas galvenokārt saistītas ar uzņēmumu iegādes darījumu rezultātā radušās nemateriālās vērtības attiecināšanu uz iegādāto aktīvu un saistību aplēsēm, jauniegādāto uzņēmumu finanšu instrumentu sākotnējo atlikumu precizēšanu, kā arī atlikto uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Kā skaidro AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Lai arī pērnais gads savā ziņā bijusi globālā tirgus atkopšanās no iepriekš piedzīvotajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, esam šo periodu izmantojuši “Eco Baltia” izaugsmes labā. Esam vērtējuši jaunus virzienus grupas uzņēmumu attīstībai starptautiskajā tirgū, kas realizējās ar vairākiem jauniegādātiem uzņēmumiem gan vides apsaimniekošanas, gan pārstrādes sektorā. Vienlaikus, spītējot sarežģītajai situācijai starptautiskajā otrreizējo izejvielu tirgū, esam spēruši būtiskus soļus procesu automatizācijā, kas ilgtermiņā palīdzēs kāpināt grupas uzņēmumu pārstrādes jaudas. Papildus mērķtiecīgām investīcijām uzņēmumu attīstībā pērn turpinājām darbu pie konsolidētas ESG (vides, sociālās un pārvaldības) stratēģijas izstrādes un ieviešanas grupas uzņēmumos. Vienlaikus viens no svarīgākajiem pīlāriem mūsu attīstībā ir darba vides, darba drošības un darbinieku labbūtības uzlabošana, pie kā turpināsim strādāt arī šogad.”

Atbilstoši uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem 2024. gadā viena no “Eco Baltia” prioritātēm būs darba apstākļu un darba drošības uzlabošana, dažādu darbinieku atbalsta pasākumu īstenošana, kā arī ilgtspējas veicināšana. Tāpat 2024. gadā plānots turpināt investēt atkritumu pārstrādē un vides apsaimniekošanā, veicinot grupas uzņēmumu nepārtrauktu izaugsmi, efektivitāti un konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā tirgū.

20.06.2024.

“Eco Baltia” kārtējās akcionāru sapulces lēmumi

---

Šā gada 18.jūnijā notika Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” kārtējā akcionāru sapulce.

Kārtējā akcionāru sapulcē pieņemtie lēmumi:

1.Par Sabiedrības 2023.gada finanšu pārskata un konsolidētā finanšu pārskata apstiprināšanu.
• apstiprināt Sabiedrības auditēto 2023. gada finanšu pārskatu ar zaudējumiem EUR 328 240,12.
• apstiprināt Sabiedrības auditēto 2023.gada konsolidēto finanšu pārskatu ar pelņu EUR 1 538 113.
• segt pārskata gada zaudējumus no iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas.

2. Par dividenžu izmaksu un rezerves izveidi.
• Izmaksāt dividendes 1 000 000 EUR apmērā no AS “Eco Baltia” iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas, ja saņemts “Luminor Bank” AS apstiprinājums.
• Izveidot AS “Eco Baltia” pašu kapitālā rezervi 10 000 000 EUR apmērā, izmantojot iepriekš nesadalīto peļņu Sabiedrības akciju atpirkšanai un dzēšanai pēc to iegādes saskaņā ar Latvijas Komerclikuma noteikumiem.

3. Par Sabiedrības revidenta apstiprināšanu 2024.gadam.
• Apstiprināt “Deloitte Audits Latvia” SIA, “Deloitte Lietuva” UAB, “Deloitte Audit s.r.o.” un “Deloitte Assurances p.z.o.o.” par Sabiedrības un tās meitas uzņēmumu (Latvijā, Lietuvā, Čehijā un Polijā) 2024.gada finanšu pārskatu revidentu ar kopējo paredzamo budžetu 347 534 EUR, AS “Eco Baltia” gada un konsolidētā pārskata paredzamais budžets 57 230 EUR.
• Apstiprināt radušos papildu izmaksu atlīdzināšanu auditoram par AS “Eco Baltia” 2023.gada pārskata sagatavošanu 4210 EUR apmērā.

Par AS “Eco Baltia”
AS “Eco Baltia” ir pēc apgrozījuma lielākā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas līdz otrreizējo izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un pārstrādei.
AS “Eco Baltia” 2023. gadu noslēdza ar konsolidēto apgrozījumu 218,4 miljoni eiro, kas ir 4% pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu. Savukārt “Eco Baltia” kopējie kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma) 2023. gadā sasniedza 242,5 miljonus eiro.
Grupas uzņēmumos Latvijā, Lietuvā, Polijā un Čehijā strādā vairāk nekā 2500 darbinieku. Tās vadošie uzņēmumi ir AS “PET Baltija”, SIA “Eco Baltia vide”, SIA “Latvijas Zaļais punkts”, SIA “Nordic Plast”, Siguldas pilsētas SIA “JUMIS”, Čehijas “TESIL Fibres”, Lietuvā bāzētais UAB “Ecoservice” un no 2023. gada novembra arī Polijas “Metal Plast”.
“Eco Baltia” akcionāri ir privātā kapitāla fonds “INVL Baltic Sea Growth Fund” (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un Māris Simanovičs (16,68%).