Author: Gunita Krilova

Latvijā atklāta viena no lielākajām PET pudeļu pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā

---

23. oktobrī Olainē atklāta AS “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca – viena no lielākajām Ziemeļeiropā ar plānoto pārstrādes jaudu 80 000 tonnu gadā jeb par aptuveni 30% vairāk, nekā bija iespējams nodrošināt uzņēmuma iepriekšējā ražotnē Jelgavā. Jaunās rūpnīcas izveidē “ITERUM” investējis vairāk nekā 10 miljonus eiro, savukārt kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā 35 miljonus eiro.

Ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) noteiktos klimatneitralitātes un “Zaļā kursa” mērķus, tās dalībvalstīs turpmākajos gados būtiski palielināsies atkritumu pārstrādes loma. Kamēr ES vadošās valstis – Vācija, Slovēnija, Austrija, Nīderlande u. c. – spēj pārstrādāt vidēji 65% radīto atkritumu, Latvija sasniedz nepilnus 50%*.

Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe: “Aprites ekonomikas principu īstenošanā, pirmkārt, mēs runājam par kvalitatīvas un ilgi lietojamas preces ražošanu. Otrkārt, arī par atkritumu pārstrādes procesā iegūtu izejvielu izmantošanu tās ražošanā. Aprites ekonomikas modelis tautsaimniecībai nāk ar izaicinājumiem, tomēr tās ir arī iespējas pārvērst atkritumus par izejmateriāliem, kas ir pieprasīti tirgū.  Aprites ekonomikā tiek  mazināts produkta kaitējums videi un arī cilvēku veselībai visā produkta dzīves ciklā – sākot no izejvielu ieguves līdz ražošanai, iepakošanai un transportēšanai, līdz pat patērētājam. Neaizmirstot par atkritumu pārstrādi. Jaunā ražotne ir spilgts piemērs kā  aprites ekonomikā, atkritumus padarīt par vērtīgu resursu. Aprites ekonomikai ir jākļūst par Eiropas ekonomikas pamatu.”

Turpinot paplašināt atkritumu pilna cikla apriti Latvijā un ārpus tās, “Eco Baltia” PET pudeļu pārstrādes uzņēmums “ITERUM” atklāj jaunu rūpnīcu Olainē. Jaunatklātā rūpnīca būs viena no lielākajām un modernākajām PET pārstrādes ražotnēm Ziemeļeiropā un viena no lielākajām industriālajām ēkām Latvijā, kuras kopējā iekštelpu platība sasniegs aptuveni 30 000 kvadrātmetru, bet āra platība – aptuveni 40 000 kvadrātmetru.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Jaunās “ITERUM” rūpnīcas izveide ir viens no “Eco Baltia” pēdējo gadu vērienīgākajiem attīstības projektiem, kura galvenais mērķis ir kāpināt PET granulu ražošanas jaudas un nodrošināt nepieciešamos apstākļus turpmākai attīstībai, nostiprinot mūsu tirgus daļu Eiropas tirgū. Pēdējos gados esam īstenojuši strauju “Eco Baltia” uzņēmumu attīstības kursu Baltijā un ārpus tās, kā arī līdztekus organiskai izaugsmei esam iegādājušies vairākus uzņēmumus, lai paplašinātu savu pakalpojumu klāstu. “ITERUM” jaunā rūpnīca būs būtisks solis uz priekšu grupas izaugsmē, nodrošinot trīsreiz lielāku ražošanas jaudu nekā pirms desmit gadiem un par 30% vairāk, nekā tas bija iespējams ražotnē Jelgavā. Tas ļaus mums ievērojami kāpināt ES noteikto mērķu izpildi.”

Rūpnīcā uzstādītas Latvijā unikālas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kas ļauj būtiski samazināt ķīmisko vielu patēriņu notekūdeņu attīrīšanas procesā. Izveidota efektīva gaisa rekuperācijas sistēma, kas paredz arī to, ka PET kausēšanas procesā radītais siltumenerģijas pārpalikums tiks izmantots ēkas apsildei. Jaunajā rūpnīcā būs vairāk nekā 250 darba vietu, īpašu uzmanību pievēršot darbinieku labbūtībai un darba vides ilgtspējai.

AS “ITERUM” valdes priekšsēdētāja Jūlija Zandersone pauž, ka ilgtspēja ir viens no galvenajiem pīlāriem rūpnīcas darbībā, vienlaikus prioritāti vēršot uz gala produkcijas kvalitāti, ko Latvijas ražotājs spēj piedāvāt starptautiskajā tirgū: “Teju 100% mūsu ražotās produkcijas tiek eksportēta. Galvenās noieta valstis ir Lietuva, Vācija, Somija, Polija un citi pasaules reģioni. Lai arī Latvija uz citu Eiropas valstu fona teritoriāli ir neliela, varam lepoties, ka PET pārstrādes ziņā ar augstas kvalitātes produkciju mēs spējam sasniegt pat 5% šī tirgus daļas. Ticam, ka jaunā “ITERUM” rūpnīca ir jauns solis PET pārstrādes turpmākai attīstībai, mērķējot savu tirgus daļu palielināt vēl vairāk.”

Projektu “Eco Baltia” īstenojis ar “INVL Baltic Sea Growth Fund” atbalstu un sadarbībā ar pašmāju industriālo parku attīstītāju SIA “Piche”. Savukārt iekārtu piegādātāji ir vieni no modernāko risinājumu izplatītājiem, no kuriem viens ir Austrijas ražotājs “Starlinger”. Eiropā šāda līmeņa iekārtas uzstādītas vēl tikai divās ražotnēs, bet pasaulē – desmit. Tādējādi rūpnīca arī tehnoloģiski būs viena no modernākajām PET pārstrādes rūpnīcām Eiropā un pasaulē.

*Jaunākie “Statista” dati par pārstrādāto atkritumu apjomu 2022. gadā Eiropas Savienības valstīs.

23.10.2024.

“Eco Baltia” Lietuvas uzņēmums “Ecoservice” iesūdz tiesā “Compensa” par vairāk nekā gadu ilgu kavēšanos ar kompensācijas izmaksu

---

Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Eco Baltia” Lietuvas vides pakalpojumu uzņēmums “Ecoservice” ir vērsies Rīgas pilsētas tiesā ar prasību pret apdrošināšanas sabiedrību “Compensa Vienna Insurance Group” ADB
Latvijas filiāli, pieprasot pildīt tās saistības un izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību par “Ecoservice” ugunsgrēka rezultātā ciestiem zaudējumiem vairāk nekā 7,4 miljonu eiro apmērā. Ugunsgrēks uzņēmuma atkritumu šķirošanas centrā izcēlās 2023. gada 5. augustā, izraisot plašus postījumus, iznīcinot ēkas, atkritumu šķirošanas iekārtas un daļu inventāra.

“Ecoservice” tiesai iesniegtajā pieteikumā norādīts, ka “Compensa” Latvijas filiāle nepamatoti vilcina lēmuma pieņemšanu par apdrošināšanas prasību. Vairāk nekā gadu pēc negadījuma apdrošinātājs ne tikai nav pieņēmis lēmumu par to, vai negadījums tiks atzīts par apdrošināšanas gadījumu, bet arī nav pieņēmis lēmumu par pilnīgas vai daļējas apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

Šajā prasībā “Ecoservice” lūdz piedzīt 7,4 miljonu eiro apdrošināšanas atlīdzības un nokavējuma procentu izmaksu. Uzņēmums arī turpina apkopot zaudējumus, kas radušies pēc daļējas uzņēmuma darbības pārtraukšanas pēc ugunsgrēka. Šī summa tiks pievienota prasībai, līdzko tā būs precizēta. Kopā ar to prasības summa pārsniegs 10 miljonus eiro.

“Compensa” secinājumi kavējas

“Ugunsgrēks notika pagājušajā gadā, taču “Compensa” joprojām nav pieņēmusi lēmumu, vai tā atzīst šo notikumu par apdrošināšanas gadījumu, lai gan pēc ugunsgrēka Lietuvas Vides aizsardzības dienests un Ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir veicis izmeklēšanu un paudis nepārprotamus secinājumus par ugunsgrēka iemesliem, tāpēc situācija ir vairāk nekā skaidra. Neraugoties uz to, ka mūsu šķirošanas centrs bija apdrošināts, “Compensa” nepamatotā kavēšanās ar lēmuma pieņemšanu un atlīdzības izmaksu mums liedz atjaunot iepriekšējo darbības kapacitāti. Tas rada nopietnas problēmas, jo  mūsu atkritumu apsaimniekošanas pienākumi ar ugunsgrēku nesamazinājās. Mums ir jāpilda savas saistības pret sabiedrību un saviem klientiem, citādi var rasties nopietnas vides piesārņojuma problēmas,” komentē “Ecoservice” vadītāja Jurgita Nacevičiene.

Pēc viņas teiktā, uzņēmumam pašlaik ir jāatjauno darbība iepriekšējā līmenī par saviem līdzekļiem. Tas apgrūtina ikdienas darbību un kavē uzņēmuma attīstību, jo uzņēmuma atjaunošanai “Ecoservice” bija spiesti pārvirzīt daļu no uzņēmuma apgrozāmā kapitāla, kā arī ieguldīt naudu, kas bija paredzēta stratēģiskiem biznesa attīstības projektiem. Tiek lēsts, ka šķirošanas centra rekonstrukcija kopumā prasīs 18 miljonus eiro.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs vērš uzmanību uz to, ka uzņēmumu stabilitātes pamatā ir savlaicīga lēmumu pieņemšana: “Jebkuras izmaiņas var būtiski ietekmēt biznesa tālāku attīstību. Īpaši gadījumos, kad jautājums skar uzņēmējdarbības atjaunošanu pēc notikuša negadījuma. Ņemot to vērā, mēs pieņemam nešaubīgu lēmumu šādus riskus laikus apdrošināt un sagaidām, ka arī apdrošinātāji pildīs savus pienākumus. Līdzīgi kā tas jau tika aktualizēts saistībā ar vasarā piedzīvoto vētru un tai sekojošajiem plūdiem, kas ietekmēja daudzus iedzīvotājus un uzņēmumus. Apdrošinātājiem jāpilda savas saistības likuma ietvaros, nepamatoti nevilcinoties pie jebkāda apmēra atlīdzību izmaksas.”

Tiek veikta pirmstiesas izmeklēšana

Pēc ugunsgrēka “Ecoservice” bez kavēšanās meklēja risinājumus, lai piesaistītu nepieciešamos līdzekļus. Tā rezultātā “Ecoservice” spēja iespējami ātri atjaunot savu darbību, kas ļāva būtiski samazināt iespējamo zaudējumu apmēru.

Saskaņā ar Nacevičienes teikto, “Ecoservice” sadarbojās ar apdrošinātāju jau no pirmajām ugunsgrēka dienām, un visi uzņēmuma rīcībā esošie materiāli tika nekavējoties iesniegti apdrošinātājam. Taču pēdējo mēnešu notikumi liek domāt, ka “Compensa” apzināti vilcina lēmuma pieņemšanas procesu, piesaucot ieganstus, kuriem ir maz sakara ar apdrošināšanas gadījumu. Šādā veidā “Compensa” izvairās no lēmuma pieņemšanas par konkrētas apdrošināšanas atlīdzības izmaksu.

Piemēram, sākotnēji apdrošinātājs apšaubīja nojumes angāra likumību, lai gan pats bija apdrošinājis šo angāru un saņēmis par to apdrošināšanas prēmiju. Tad apdrošinātājs minēja iespējamu neatbilstību attiecībā uz atkritumu kaudzes augstumu teritorijā un tur uzglabāto atkritumu daudzumu, lai gan Lietuvas kompetentās iestādes skaidri norādīja, ka pēc ugunsgrēka pārbaudēs nekādi pārkāpumi netika konstatēti.

Pēc tam apdrošinātājs stāstīja, ka lēmumu nav iespējams pieņemt, kamēr nav pabeigts pirmstiesas kriminālprocess, lai gan tam ir pavisam citi uzdevumi un mērķi.

“Ecoservice”, kas jau vairāk nekā gadu gaida apdrošinātāja lēmumu, vairs nevar ilgāk kavēties. Jo īpaši tāpēc, ka tikšanās ar apdrošinātāja pārstāvjiem vairs nenodrošina pozitīvu un konstruktīvu sadarbību ar “Compensa”.

Tā kā apdrošināšanas līgums tika noslēgts ar “Compensa” filiāli Latvijā, pēc strupceļa sarunās ar apdrošinātāju “Ecoservice” vērsās Rīgas pilsētas tiesā.

“Eco Baltia” grupas apgrozījums šā gada pirmajā pusgadā audzis par 10,8%

---

Vides resursu apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2024. gada pirmo pusgadu noslēgusi ar 124,13 miljonu eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir par 10,8% vairāk nekā 2023. gada pirmajā pusgadā. Savukārt konsolidētā EBITDA 2024. gada sešos mēnešos sasniegusi 22,1 miljonu eiro, kas ir par 47,7% vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos. Arī šajā pārskata periodā izaugsmi galvenokārt noteica stabilie rezultāti vides pārvaldības nozarē un mērķtiecīgs darbs pie efektivitātes un procesu automatizācijas, kā arī pērnā gada novembrī īstenotā “Metal Plast” iegāde.

Koncerna peļņa šā gada pirmajā pusgadā pirms nodokļu nomaksas bija 4,66 miljoni eiro, kamēr pērn tajā pašā periodā peļņa pirms nodokļiem bija 2,29 miljoni eiro.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Šogad uzņēmuma attīstībā jūtam mērenu kāpumu, taču, neskatoties uz to, turpinām sasniegt jaunus finanšu rādītāju rekordus. Tie pierāda, ka esam uz pareizā ceļa izvēlētajos stratēģiskajos biznesa virzienos. Grupas attīstībā būtiska nozīme bijusi starptautiskajam akcionāru un uzņēmumu vadības sastāvam, kas ar savām kompetencēm virza grupu uz stabilu izaugsmi. Turpināsim iesākto ceļu arī turpmāk, tostarp vērtējot jaunas iespējas paplašināt pilna atkritumu cikla ķēdi un uzņēmumu loku mūsu kopējā grupas portfelī.”

Šogad “Eco Baltia” grupas divi lielākie uzņēmumi vides jomā – “Eco Baltia vide” Latvijā un “Ecoservice” Lietuvā – turpināja paplašināt un attīstīt specializētus būvniecības atkritumu šķirošanas laukumus, kā arī veicināt mājsaimniecības atkritumu, tekstilizstrādājumu un citu materiālu šķirošanu. “Eco Baltia vide” šā gada maijā Latvijā (Rumbulā un Liepājā) atklāja būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukumus. Kopējās investīcijas tajos veidoja 2,3 miljoni eiro. Tāpat turpinās darbs pie pērn sāktās “Eco Baltia vide” atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveides. Projekta investīcijas mērāmas 11,7 miljonu eiro apmērā, un rūpnīcu plānots atklāt šā gada oktobrī.

Grupas vides sektora uzņēmumi šā gada pirmajā pusgadā piedalījās arī vairākos pašvaldību izsludinātos iepirkumos gan vides apsaimniekošanas, gan ceļu uzturēšanas jomā. “Eco Baltia vide” finansiāli izdevīgākos piedāvājumus iesniedza un tiesības nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus ieguva atsevišķās teritorijās Liepājā un Kuldīgas novadā. Pēc pārskata perioda “Eco Baltia vide” saņēma apstiprinājumu arī par uzvaru Rīgas domes iepirkumā par “Transporta būvju ikdienas uzturēšanu no 2024.gada līdz 2029.gadam”, kur ieguva tiesības personu apvienības sastāvā turpmākos piecus gadus nodrošināt transporta būvju uzturēšanu Rīgā, Daugavas labajā krastā (Centra rajonā un Latgales priekšpilsētā). Kopējā līgumcena visam līguma izpildes periodam norādītajā teritorijā noteikta 77,4 miljonu eiro bez PVN.

Arī “Eco Baltia” grupas pārstrādes sektorā noticis darbs pie vairākiem attīstības projektiem, tostarp paredzot pārstrādes apjomu kāpumu ilgtermiņā. Polimēra iepakojuma pārstrādes uzņēmums “Nordic Plast” šogad apstiprināja investīcijas 1,7 miljonu eiro apmērā ar mērķi palielināt pārstrādāto granulu ražošanas jaudu un nodrošināt nepieciešamos apstākļus turpmākai izaugsmei. Savukārt grupas PET pudeļu pārstrādātājs “ITERUM” (līdz 6. jūnijam – “PET Baltija”) turpināja darbu pie jaunās ražotnes attīstības Olainē. Tās attīstībā “ITERUM” investējis vairāk nekā 10 miljonus eiro, taču kopējās investīcijas ir vairāk nekā 35 miljoni eiro. Jaunā rūpnīca tiks atklāta šā gada oktobrī un tā būs viena no lielākajām PET pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā.

“Daudzus gadus esam lolojuši ideju par jaunu rūpnīcu izveidi Baltijas valstu reģionā un pēdējie pāris gadi bijuši straujš lēciens ieceres realizēšanā. Tāpēc šis ir zīmīgs posms, kad vienā mēnesi atklāsim rūpnīcas katrā mūsu darbības sektorā, kas spēs sasniegt pat Eiropas mēroga ražošanas apjomus. Paralēli apjomīgajiem investīciju projektiem kā vienu no svarīgiem pīlāriem šogad esam virzījuši zīmolu vizuālās identitātes stiprināšanu. Tieši tādēļ  bijušais PET pārstrādes uzņēmums “PET Baltija” šā gada jūnijā kļuva par “ITERUM”, savukārt vizuālas zīmola pārmaiņas piedzīvojuši grupas uzņēmumi “Eco Baltia vide” un “Nordic Plast”,” pauž M.Simanovičs.  

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šajā pārskata periodā “Eco Baltia” viens no būtiskiem stratēģiskajiem mērķiem bijis darba apstākļu uzlabošana, atbalsts darbiniekiem, tostarp nodrošinot visaugstāko darba drošības līmeni, kā arī ESG stratēģijas ieviešana un ilgtspējas veicināšana.