Category: Uncategorized @lv

---

“Eco Baltia vide” iegulda 2,3 miljonus eiro divu būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukumu attīstībā

Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” iegulda 2,3 miljonus eiro divu būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukumu būvniecībā un aprīkošanā. Šie laukumi atradīsies Pierīgā (Rumbula) un Liepājā, un tos plānots atklāt šī gada pavasarī. Investīciju mērķis ir nostiprināt uzņēmuma ieņemto kursu aprites ekonomikas veicināšanā, samazinot radīto būvniecības atkritumu apjomu un nodrošinot to atkārtotu izmantošanu.

Būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukuma Pierīgā plānotā platība ir 3 ha no kopējās 4 ha zemes teritorijas. Tā kapacitāte ļaus dienā pieņemt ap 50 tonnām dažāda veida celtniecības un lielgabarīta būvniecības atkritumu (betonu, cementu, dzelzsbetona konstrukcijas, flīzes, keramikas un ģipša materiālus, ķieģeļus, kokmateriālus u.c.) primāri no “Eco Baltia vide” apsaimniekotajiem reģioniem. Pirmajā gadā prognozētais apsaimniekojamais būvgružu apjoms sasniegs vairāk nekā 12600 tonnas.

Viena no šī laukuma priekšrocībām ir būvgružu daudzpakāpju pārstrādes tehnoloģija. Priekšškirošanu paredzēts veikt divos līmeņos – lielāka izmēra priekšmetus (virs 50 cm diametrā) atšķiros ar traktortehniku, bet mazākus – manuāli, novirzot uz automatizētām iekārtām tālākai sasmalcināšanai. Sasmalcinātos priekšmetus atsijās un pēc tam novirzīs uz divām kabīnēm. Katrā kabīnē 4 – 6 cilvēki sašķiros pārstrādāto materiālu dažādās frakcijās, piemēram, koksnes, ģipškartona, metāla, kartona, stikla, cietās plastmasas u.c. un veiks noslēdzošo kvalitātes kontroli, lai tādā veidā nodrošinātu pēc iespējas vairāk augstvērtīga materiāla. Iegūtos materiālus, piemēram, kartonu vai plastmasu plānots novirzīt uz pārstrādi, bet sasmalcinātos būvmateriālus – ceļu būvei un būvdarbu veikšanai. Kopā laukumā paredzēts nodarbināt 16 cilvēkus.

“Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts informē: “Līdz ar būvniecības nozares uzplaukumu pieaug, arī attiecīgo atkritumu daudzums. Savukārt iedzīvotāju gatavība būvgružus šķirot būtiski nepalielinās, tāpēc abpusējs ieguldījums kļūst par izšķirošu faktoru. Iedzīvotāju ziņā ir atbildīgi nodot visa veida būvniecības atkritumus, bet nozarei meklēt arvien jaunus un modernus risinājumus, lai veicinātu efektīvu resursu atkārtotu izmantošanu un otrreizējo pārstrādi. Viens no veidiem, kā to panākt, ir procesu automatizācija. Mūsu prognozes liecina – ap 85% no iegūtajiem materiāliem, kas faktiski veido teju visu Mendeļejeva tabulu, pārtapt par vērtīgiem resursiem pretēji riskam tikt apglabātiem poligonos, radot būtisku kaitējumu videi un mums pašiem.”

Liepājas būvgružu šķirošanas laukums Ezermalas ielā 11aizņems 140m² plašu teritoriju. Visa veida būvniecības un celtniecības atkritumi tiks atvesti no “Eco Baltia vide” apsaimnekošanas reģioniem Dienvidkurzemē, piemēram, Liepājas, Grobiņas u.c pilsētām. Pieņemšanas kapacitāti pakāpeniski plānots audzēt uz 2400 tonnām gadā. Būvgružu priekšķirošana tiks veikta gan ar traktortehniku, gan manuāli, kopā nodarbinot 3-4 cilvēkus. Pēc pieprasījuma būvgružu pieņemšanu paredzēts paplašināt arī no citiem klientiem, mērķtiecīgi attīstot būvgružu apsaimniekošanu kā nozīmīgu biznesa virzienu.

Eiropas Savienības prasība tās dalībvalstīm ir līdz 2035. gadam samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu uz 10%. Pašreiz Latvijā no ik gadu radītā sadzīves atkritumu daudzuma tiek noglabāta aptuveni puse. Eiropā šis rādītājs 2020. gadā bija uz pusi mazāks – 23%, kas norāda uz nepieciešamību straujāk īstenot Zaļā kursa politiku, gan stiprinot pārstrādes iespējas, gan maksimāli nodrošinot šķirošanas pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam atkritumu rašanās vietā*.

* Eiropas Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Reģionu komitejai.

2024. gada 12. februāris

---

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2023. gada deviņus mēnešus noslēgusi ar 161,1 miljona eiro apgrozījumu, kas audzis par 4%, salīdzinot ar 2022. gada deviņos mēnešos sasniegtajiem 154,9 miljoniem eiro. Apgrozījuma pieaugumu galvenokārt veicinājusi jaunu uzņēmumu iegāde, kā arī stabilais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā. Savukārt “Eco Baltia” EBITDA sasniegusi 19,2 miljonus eiro (2022. gada deviņos mēnešos – 17,9 miljoni eiro).

Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs: “Šā gada deviņu mēnešu periodu esam turpinājuši ar kāpumu, virzot uzņēmuma attīstību gan dabīgās izaugsmes ceļā, gan iegādājoties jaunus uzņēmumus. Esam palielinājuši mūsu tirgu gan Latvijā, gan starptautiski. Un ir gandarījums šogad sasniegto redzēt arī TOP 101 Latvijas vērtīgāko uzņēmumu sarakstā, kur esam pakāpušies par veselām septiņām vietām tikai gada laikā. Šī gada deviņi mēneši bijuši zīmīgi arī ar plašo investoru interesi, “Eco Baltia” emitējot obligācijas, kuras iekļautas alternatīvajā tirgū “First North”. Tas ļauj mums plānot plašāku grupas attīstību.”

Šā gada sākumā “Eco Baltia” emitēja savas pirmās obligācijas 8 miljonu eiro vērtībā, investoru pieprasījumam pārsniedzot maksimālo piedāvājuma apjomu 3,5 reizes. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2026. gada 17. februāris ar iespēju emitentam obligācijas dzēst pēc diviem gadiem. Obligācijas kopš 2023. gada 2. marta ir iekļautas Nasdaq Baltijas alternatīvajā tirgū “First North”. Pēc pārskata perioda “Eco Baltia” obligācijas emitēja otro reizi – 10 miljonu eiro vērtībā uz trim gadiem. Arī šajā reizē investoru pieprasījums bija liels – pārsniedza piedāvājumu 1,7 reizes.

Līdz ar pērn īstenotajiem uzņēmumu iegādes darījumiem šī gada deviņos mēnešos turpinājies darbs arī pie jaunu biznesa virzienu un uzņēmumu iegādes vērtēšanas, tādējādi vēl vairāk nostiprinot “Eco Baltia” pozīcijas un tirgus daļu gan Latvijā, gan arī starptautiski un vienlaikus attīstot un paplašinot pilna cikla atkritumu apriti kopējā pakalpojumu portfelī. Tāpat strādāts pie uzņēmuma dažādu procesu modernizācijas un digitalizācijas, kam uzmanību plānots veltīt arī turpmākajos gados.

2023. gada sākumā “Eco Baltia” lielākais vides segmenta uzņēmums “Eco Baltia vide” ar tā meitasuzņēmuma, ražotāju atbildības sistēmas operatora “Latvijas Zaļais punkts” starpniecību noslēdza darījumu par ielu un ceļu uzturēšanas sabiedrības “Pilsētas Eko Serviss” iegādi. Darījuma rezultātā iegādāti 100% kapitāldaļu sabiedrībās “Pilsētas Eko Serviss”, “PES serviss” un “B 124”, kas reorganizācijas rezultātā no 1.decembra pievienotas “Eco Baltia vide”. Tāpat “Eco Baltia vide” un “Ecoservice” turpināja darbu pie vairāku projektu attīstīšanas, tostarp būvgružu šķirošanas laukuma izveides, kā arī sadzīves atkritumu, tekstilizstrādājumu un citu materiālu šķirošanas.

“Eco Baltia” grupas polimēru pārstrādes uzņēmums “Nordic Plast” pabeidzis jaunās plastmasas šķirošanas un pārstrādes līnijas testēšanu. Tās izveidē pērn investēti vairāk nekā 2,8 miljoni eiro, mērķējot ražošanas jaudas laika gaitā kāpināt līdz 30%. 

Savukārt PET pudeļu pārstrādātājs “PET Baltija” turpina darbu pie jaunās ražotnes attīstīšanas Olainē, kur uzņēmuma investīcijas ražošanas iekārtās kopumā veidos vairāk nekā 10 miljonus eiro. Jaunajā rūpnīcā ražošanu pilnā apmērā plānots uzsākt nākamgad, trīskāršojot PET ražošanas jaudas. Lai veicinātu vēl straujāku “PET Baltija” attīstību un investīciju projektu īstenošanu, veiktas izmaiņas valdes sastāvā: jūlijā tai pievienojies valdes loceklis, “PET Baltija” izpilddirektors Kaspars Ezernieks, savukārt no 11. septembra “PET Baltija” vadības komandai valdes priekšsēdētājas amatā pievienojusies Jūlija Zandersone, kura ieņem arī “Eco Baltia” grupas pārstrādes sektora vadītājas pozīciju.

Tā kā “Eco Baltia” uzņēmumu biznesa modelis un darbība ir vērsti uz aprites ekonomikas principu iedzīvināšanu, ikdienā īstenojot dažādas ilgtspējīgas uzņēmējdarbības prakses, turpinājies aktīvs darbs pie pērn sāktās konsolidētas ESG (vides, sociālās un pārvaldības) stratēģijas izveides un ieviešanas, kā arī efektīvas iekšējās vides veidošanas, kas atzīmēta ar Sabiedrības integrācijas fonda īstenotās valsts programmas statusu “Ģimenei draudzīga darbavieta”.

Arī turpmāk “Eco Baltia” galvenie mērķi ir darba apstākļu uzlabošana, darbinieku atbalstīšana, augstākā darba drošības līmeņa nodrošināšana un ESG un ilgtspējas uzlabošana, turpinot investīcijas pārstrādes nozarē un atkritumu un vides apsaimniekošanā. Plānots pakāpeniski uzsākt ražošanu jaunajā “PET Baltija” ražotnē, laika gaitā trīskāršojot PET ražošanu, kā arī veicināt sinerģiju starp grupas uzņēmumiem, lai gūtu maksimālas priekšrocības no pilna cikla atkritumu apsaimniekošanas.

---

Lai veicinātu atkritumu šķirošanu Latvijā, tādējādi virzot arī straujāku Eiropas Savienības 2025.gadam noteikto mērķrādītāju sasniegšanu, Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” investēs 11,7 miljonus eiro nešķirotu sadzīves un dalīti vāktu atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveidē Salaspils novada Aconē ar tās kopējo jaudu 45 000 tonnu gadā.

Jaunajā rūpnīcā ik gadu varēs sašķirot 20 000 tonnu sadzīves atkritumu un 25 000 tonnu šķiroto atkritumu (salīdzinājumam – pašreizējā otrreizējo materiālu šķirošanas jauda “Eco Baltia vide” rūpnīcā Getliņu ielā 5 sasniedz aptuveni 18 000 tonnu gadā). Plānots, ka rūpnīca aizņems 4000 kvadrātmetru plašu teritoriju, t. sk. ēku 3385 kvadrātmetru un nojumes 700 kvadrātmetru platībā. Jaunajā rūpnīcā strādās ap 70 darbinieku.Rūpnīcu paredzēts atklāt2024. gada rudenī.

Jaunajā rūpnīcā būs daudzpakāpju optiskā šķirošanas iekārta ar iespēju šķirošanas procesā mainīt gan šķirojamo materiālu veidus, gan kvalitātes kontroli, atlasīt piejaukumus no optiski atdalītās plūsmas, vai, ja plūsma ir pārāk netīra, izlasīt tikai derīgo materiālu.

“Projekta galvenais mērķis un lielākais ieguvums no biznesa perspektīvas ir efektivitāte – tie ir būtiski ietaupījumi uz noglabāto atkritumu apjomu, darbaspēku, šķirošanas zudumiem  un patērēto enerģiju. Atšķirībā no citām līdzīgām rūpnīcām šeit varēs šķirot gan sadzīves, gan dalīti vāktos atkritumus, tomēr netiks izmantota intensīva smalcināšana un vēja tuneļi, tā vietā akcentu liekot uz adaptīvām iekārtām un optisko šķirošanu. Tas ļaus ietaupīt enerģiju un atgūt maksimāli daudz otrreizējo izejvielu,” stāsta SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Nešķirotie sadzīves atkritumi uz rūpnīcu tiks nogādāti no “Eco Baltia vide” Pierīgas reģioniem, savukārt šķirotie atkritumi – no Rīgas un Pierīgas. Šķirošana notiks lielākoties automatizēti: tās pirmajā posmā tiks manuāli atlasīti lieli un neatbilstoši priekšmeti – sadzīves tehnika, ķieģeļi, liela izmēra un bīstamie atkritumi, metāls, stikls utt., bet pārējais apjoms tiks novirzīts uz automatizētām iekārtām, kas izšķiros noteikta izmēra atkritumus, tostarp PET pudeles, papīru, metālu, stiklu un dažādus iepakojumus. Procesa noslēgumā notiks manuāla kvalitātes kontrole, tādējādi nodrošinot augstvērtīgāku pārstrādei derīgo materiālu apjomu.

Rūpnīcas projekta īstenošanā tiek izmantota pieredze, kas gūta septiņu gadu laikā “Eco Baltia vide” rūpnīcā Liepājā. Tāpat aizgūtas idejas no līdzīgām rūpnīcām Polijā, Igaunijā un Lietuvā. J.Aizbalts skaidro: “Tie ir risinājumi, kas ļauj atdalīt maksimāli daudz stikla un metāla, kas pēc svara ir lielākā derīgo materiālu frakcija sadzīves atkritumos. Esam apkopojuši visus labākos tehniskos risinājumus vienā objektā, lai šķirošanas process noritētu maksimāli efektīvi un droši, turklāt tas būs būtisks atbalsts Eiropas Savienības 2025. gadam plastmasas iepakojuma atkritumu pārstrādei noteikto mērķrādītāju sasniegšanā.”

Latvijā ik gadu tiek radīti vairāk nekā 800 000 tonnu sadzīves atkritumu, no kuriem sašķiroti un pārstrādāti tiek aptuveni 50%. Atkritumu apjoma samazināšanai Eiropas Savienība tās dalībvalstīm noteikusi stingras prasības, tostarp pieprasot strauji palielināt atkritumu pārstrādes apjomus – 2035. gadā līdz pat 65% no kopējā atkritumu daudzuma. 2035. gadā atkritumu poligonos varēs apglabāt tikai 10% no kopējā atkritumu daudzuma. Vienlaikus Eiropas Komisija ziņojumā norādījusi, ka Latvijai ir risks nesasniegt vairākus 2025. gada mērķrādītājus, tostarp attiecībā uz plastmasas pārstrādi. Turklāt Latvijai jau šobrīd nākas maksāt Eiropas Savienībai plastmasas nodokli aptuveni 16–20 miljonu eiro gadā par nepārstrādāto plastmasas apjomu.