SIA “Eco Baltia vide” pērn turpināja stabilu izaugsmi, būtiski kāpinot arī apgrozījumu

Vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” pērn turpināja stabilu izaugsmi un attīstību, tostarp Baltijas līmenī. 2021.gadā uzņēmums paplašināja pakalpojumu piedāvājumu un to pārklājumu, sākot darbu arī jaunos novados un attīstot jaunus biznesa virzienus. Tāpat pērn īstenota uzņēmuma reorganizācija. Attiecīgi SIA “Eco Baltia vide” neto apgrozījums 2021.gadā pieauga par 42% – līdz 34,19 miljoniem EUR, salīdzinot ar 24,09 miljoniem EUR 2020.gadā.

Līdzās esošajam pakalpojumu portfelim SIA “Eco Baltia vide” pērn mērķtiecīgi attīstīja arī citus vides apsaimniekošanas pakalpojumus – teritoriju uzkopšanu, būvgružu izvešanu, elektroiekārtu u. c. videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanu, kā arī transporta pakalpojumus. Sākts jauns pakalpojums – pārvietojamo tualešu kabīņu noma un apkope. Attiecīgi 2021. gadā uzņēmuma peļņa sasniedza 5,99 miljonus EUR salīdzinājumā ar 3,30 miljoniem EUR gadu iepriekš. Peļņas pieaugumu pamatā nodrošināja tieši veiksmīgā reorganizācija, kuras rezultātā SIA “Eco Baltia vide” tika pievienoti vairāki uzņēmumi, piemēram, SIA “Eko Kurzeme”, SIA “Eco Teh Baltia” u,c. Tāpat pērn SIA “Eco Baltia vide” kļuva par Lietuvas uzņēmumu grupas “Ecoservice” 100% akciju turētāju, kas savukārt ir nozīmīgs solis, lai straujāk attīstītu otrreizējo izejvielu šķirošanu un pārstrādi jau visas Baltijas līmenī, mazinot to atkritumu apjomu, kas nonāk poligonos.

Saskaņā ar uzņēmuma attīstības stratēģiju, 2021.gadā turpinājās otrreizējo izejvielu šķirošanas infrastruktūras attīstība, kā arī palielināta kompetence otrreizējo izejvielu apsaimniekošanā, šķirošanā un pārstrādē. Ņemot vērā fokusu uz otrreizējo izejvielu šķirošanu un pārstrādi, pērn jau 31,4% no SIA “Eco Baltia vide” apsaimniekotā atkritumu apjoma tika atkārtoti izmantoti vai pārstrādāti. Salīdzinot ar 2020. gada rezultātiem, otrreizējo izejvielu šķirošana un pārstrāde palielinājusies par 4,4%.

Pērnā gada rezultāti rāda, ka mūsu izvēlētā stratēģija un fokuss uz aprites ekonomikas principu iedzīvināšanu arvien plašākā mērogā ir atmaksājies. Mūsu darbinieki paveikuši apjomīgu darbu un pierādījuši, ka pat vispārējas nenoteiktības un krīzes apstākļos spējam uzņemties atbildību, pieņemt izaicinājumus un turpināt izaugsmi, kļūstot par labāku partneri mūsu klientiem un iedzīvinot praksē lietas, kas Latvijai un tās iedzīvotājiem palīdz kļūt ilgtspējīgiem. Paldies par to pienākas ik katram uzņēmuma darbiniekam un partnerim,” uzsver SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Viena no galvenajām uzņēmuma prioritātēm ir arī darba apstākļu uzlabošana, atbalsts darbiniekiem un darba drošības prasību ievērošana augstākajā līmenī. Ar mērķi to veicināt, SIA “Eco Baltia vide” aktīvi tiek ieviestas LEAN metodes un notiek regulāras darba drošības mācības darbiniekiem, tiek uzlabots darbiniekiem pieejamais labumu grozs, motivācijas sistēma un darba aprīkojums.

Kā norāda J.Aizbalts, arī šogad turpinās darbs pie investīciju projektiem otrreizējo izejvielu apsaimniekošanas un šķirošanas tīkla paplašināšanai reģionos, kā arī tekstila šķirošanas infrastruktūras attīstības, kas saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Direktīvām jāievieš līdz 2025. gadam. Turpinās vairāki nozīmīgi projekti, piemēram, būvgružu savākšanas un šķirošanas centra izveide, bioloģisko atkritumu apsaimniekošanas jaudu attīstība, elektrotehnikas savākšanas visas Latvijas mērogā, tualešu kabīņu nomas un apkopes pakalpojuma attīstība, klientu apmierinātības celšana, autotransporta parka atjaunošana u.c.

SIA „Eco Baltia vide” nodrošina plašāko vides apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu – sadzīves un šķiroto atkritumu izvešanu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, būvgružu un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanu, telpu un teritoriju uzkopšanu, kā arī dažādus sezonālos pakalpojumus. SIA “Eco Baltia vide” nodarbina vairāk nekā 490 darbiniekus. SIA „Eco Baltia vide” ir daļa no Latvijā lielākās vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupas „Eco Baltia”.

Uz atkritumu šķirošanas konteineriem sāk izvietot Latvijā pirmās uzlīmes, kas pielāgotas cilvēkiem ar redzes vai uztveres traucējumiem

Baltijā pēc apgrozījuma lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrību un Latvijas Zaļo punktu pēc mājsaimniecību, iestāžu un pašvaldību pieteikumiem sākuši speciālo norāžu izvietošanu uz šķiroto atkritumu konteineriem, lai palīdzētu cilvēkiem ar redzes vai uztveres traucējumiem vieglāk orientēties konkrētu atkritumu veidu šķirošanā. Šādas specializētas uzlīmes ar piktogrammām, taktilajiem uzrakstiem un uzrakstiem Braila rakstā jau izvietotas uz AS “Eco Baltia” vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA “Eco Baltia vide” un Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” apsaimniekotajiem konteineriem Rīgā un Siguldā, savukārt līdz vasaras beigām tiks izvietotas uz konteineriem arī Liepājā, Grobiņā, Jelgavā, Salaspilī, Mārupē, Ādažos, Aizputē, kā arī papildu vietās Rīgā.

Uzlīmes, kuras pielāgotas cilvēkiem ar redzes vai uztveres traucējumiem, tiek izvietotas šķirošanas konteineru priekšpusē, kreisajā augšējā stūrī. Uzlīmēs attēlota piktogramma, kas simbolizē trīs šķiroto atkritumu kategorijas: stikla atkritumus simbolizē burciņas attēls, bioatkritumus – iekosta ābola serde, bet plastmasas, papīra un metāla iepakojumu – atvērta kartona kaste, PET pudele un metāla skārdene. Piktogrammas papildina arī taktilais uzraksts un uzraksts Braila rakstā.

Kopš projekta sākuma šī gada janvārī konteineri ar speciālajām uzlīmēm SIA “Eco Baltia vide” un Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” apsaimniekotajos reģionos izvietoti sociālo centru tuvumā, kā arī daudzviet pieejami un vēl tiks izvietoti arī pilsētu centrā, kur uzturas daudz cilvēku: pavisam piecās vietās Rīgā, divās vietās Liepājā, Grobiņā un Siguldā, kā arī Jelgavā, Salaspilī, Mārupē, Ādažos un Aizputē. Joprojām ir iespējams pieteikties uzlīmju izvietošanai, lai atvieglotu atkritumu šķirošanu cilvēkiem ar redzes vai uztveres grūtībām.

Viens no mūsu uzņēmumu grupas mērķiem ir veicināt atkritumu šķirošanu, lai tā būtu pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam – arī cilvēkiem, kuriem zināmu apstākļu dēļ šī darbība var sagādāt grūtības. Speciālas norādes uz atkritumu konteineriem personām ar redzes vai uztveres traucējumiem Latvijā ir jaunums, taču mēs redzam, ka tas strādā citās valstīs, kuras ir mums soli priekšā atkritumu šķirošanas jautājumos. Priecājamies par mājsaimniecību un iestāžu atsaucību, piesakoties speciālo uzlīmju izvietošanai, un aicinām sabiedrību iesaistīties aktīvāk, izvērtējot, cik lielu pienesumu šāda vienkārša uzlīme var dot vides pieejamības veicināšanā, uzlabojot dzīves telpu dažādām sabiedrības grupām,” aicina AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Adreses, kur jau šobrīd atrodas šķirošanas konteineri ar speciālajām uzlīmēm:

  • Rīgā – Brīvības ielā 386 un pie Rimi Olimpiskā centra Grostonas ielā 6B;
  • Siguldā – Rīgas ielā 1 un pie ZPS “Kultūras nams” Zinātnes ielā 7B.

Līdz vasaras beigām speciālās uzlīmes būs pieejamas arī:

  • Liepājā – Annas tirgus laukumā (Jelgavas ielā 37) un atkritumu šķirošanas laukumā Ezermalas ielā 11;
  • Grobiņā – atkritumu poligonā “Ķīvītes” un Kalēju ielas un Z. Mauriņas ielas krustojumā;
  • Salaspilī – Skolas ielā 7;
  • Mārupē – Skultes ielā 31;
  • Ādažos – Gaujas ielā 16;
  • Aizputē – Atmodas ielā 22;
  • Rīgā – Juglas ielā 25 un pie Rimi Hyper, K. Valdemāra ielā 112.

Pieteikšanās norāžu uzlīmēm: SIA Eco Baltia vide” klientiem – sūtot e-pastu info@ecobaltiavide.lv vai zvanot pa tālruni 8717; Kurzemes reģiona klientiem Saldū un Brocēnos – zvanot 22 022 418 vai rakstot saldus@ecobaltiavide.lv; Liepājā, Aizputē, Durbē, Skrundā, Pāvilostā, Grobiņā – zvanot 22 013 939 vai rakstot kurzeme@ecobaltiavide.lv;  Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” klientiem (Sigulda, Mālpils) – zvanot 26 112 288 vai rakstot info@jumis.lv.

Pasūtot speciālās uzlīmes, jānorāda atkritumu šķirošanas konteinera veids, kuru nepieciešams aplīmēt (stikla atkritumi, bioatkritumi vai plastmasas, papīra, metāla iepakojums), kā arī adrese, kur uzlīmes nepieciešams izvietot. 

AS “Eco Baltia” noslēdz 2021. gadu ar darbības vēstulē augstāko apgrozījumu – 120 miljoniem eiro.

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” pērn pārspējusi līdzšinējos finanšu rezultātus un 2021. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu ‒ 120,02 miljonu eiro, kas ir par 60% vairāk nekā 2020. gadā (74,95 milj. eiro). Savukārt peļņa 2021. gadā bija 9,3 miljoni eiro. Apgrozījuma pieaugumu veicināja grupas vides apsaimniekošanas segmenta paplašināšanās Latvijā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma iegāde Lietuvā. Tādējādi 2021. gadā “Eco Baltia” grupas kopējais formālais pārdošanas apgrozījums sasniedza 150 miljonus eiro, EBITDA ‒ 26 miljonus eiro un 2021. gada decembra beigās uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 2 000 darbinieku.

2021. gadā grupas uzņēmumi turpināja izaugsmi atbilstoši ilgtermiņa stratēģijai, kuras mērķis ir attīstīt vadošo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupu Baltijas valstīs. Grupas stratēģiskais virziens – vides pakalpojumu darbības paplašināšana un darbs pie atkritumu šķirošanas infrastruktūras pieejamības palielināšanas grupas klientiem un kompetences paaugstināšanas atkritumu šķirošanā un pārstrādē. 2021. gada otrajā pusē grupas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” kļuva par 100% akcionāru Lietuvas uzņēmumā UAB “Ecoservice”. “Ecoservice” grupā ietilpst vairāki Lietuvas uzņēmumi, kas darbojas sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, būvniecības atkritumu pārstrādē un savākšanā, kā arī citos ar vides apsaimniekošanu saistītos pakalpojumos.

Aizvadīto gadu raksturo AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Iepriekšējais gads “Eco Baltia” uzņēmumu grupā aizvadīts reorganizācijas zīmē. Tika apvienoti mūsu pašu vides sektora uzņēmumi SIA “Eco Baltia vide” un SIA “Eko Kurzeme”, kā arī noslēgts uzņēmuma iegādes darījums ar nozares līderi Lietuvā – “Ecoservice”. Pārmaiņu rezultātā izdevies kāpināt atkritumu šķirošanas un pārstrādes jaudas, attīstīt jaunus darbības virzienus, kā arī ne mazāk svarīgi ‒ vienkāršot uzņēmumu pārvaldību, efektivizēt un optimizēt darbību, uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti klientiem un izveidot vienotus juridiskās un finanšu pārvaldības principus. Nenoliedzami jutām arī Covid-19 ietekmi, kas Eiropas rūpniecībā turpinājās faktiski visu gadu, un būtisks faktors gada izskaņā bija straujais degvielas un energoresursu cenu kāpums. Tomēr mums ir izdevies nostiprināt savas pozīcijas vietējā tirgū, attīstot atkritumu savākšanu un šķirošanu jaunos novados, kā arī attīstīt dažādus vides apsaimniekošanas pakalpojumus – teritoriju uzkopšanu, būvniecības atkritumu izvešanu, elektroiekārtu u. c. videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanu, kā arī transporta pakalpojumus.”

Māris Simanovičs norāda – kopumā uzņēmuma darbību ir pozitīvi ietekmējuši Eiropas Savienības noteiktie pieaugošie atkritumu šķirošanas un pārstrādes, kā arī otrreizējo izejvielu izmantošanas mērķi, kas saistoši arī Latvijai. Pieprasījums pēc otrreizējām izejvielām strauji pieauga, kas veicināja uzņēmuma attīstību gada otrajā pusē. Vienlaikus pastāv risks pārkarsēt tirgu, jo pieprasījums ir liels un ar tendenci augt, taču Latvijā vēl ir jāattīsta infrastruktūra un jāveic papildu investīcijas, lai uzlabotu šķirošanas un pārstrādes jaudas, kas uzlabotu ne tikai vides ilgtspēju, bet arī apmierinātu lielo pieprasījumu.

AS “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis): “Kopš dibināšanas “Eco Baltia” ir pakāpeniski attīstījusies un kļuvusi par vadošo vides grupu Latvijā. Dabiski, ka vietējam līderim, kas tiecas pēc jaunām paplašināšanās iespējām, vadošās Lietuvas grupas pārrobežu iegāde bija svarīgs solis ceļā uz stratēģisko mērķi kļūt par reģionālo līderi. Noslēgtais darījums ievērojami atvieglo “Eco Baltia” grupas ilgtermiņa mērķi virzīt Baltijas aprites ekonomiku, savukārt nozīmīgi soļi tiek sperti, uzsākot ievērojamu PET pārstrādes jaudu paplašināšanu, tādējādi vēl vairāk nostiprinot savas pozīcijas kā lielākajam PET pārstrādes tirgus dalībniekam reģionā.

Arī grupas pārstrādes uzņēmumi AS “PET Baltija” un SIA “Nordic Plast” 2021. gadā turpināja stabilu attīstību, koncentrējoties uz ražošanas jaudas palielināšanu un efektivitātes uzlabošanu. Galvenās investīcijas bija vērstas uz jaunu ražošanas iekārtu iegādi un rūpnīcu tehnoloģisko procesu uzlabošanu, kā arī tika veikts nozīmīgs darbs, lai uzlabotu darba vidi un veicinātu ražotņu energoefektivitāti. Ņemot vērā, ka pārstrādes uzņēmuma eksports veido gandrīz 100% no tā produkcijas, darbību 2021. gadā būtiski ietekmēja notikumi starptautiskajos tirgos, tostarp naftas cenu kritums, kā arī tirdzniecības līgums starp ASV un Ķīnu. Būtiski palielinājās PET izejvielu piedāvājums Eiropā, tādējādi samazinot PET otrreizējo izejvielu kopējo starptautisko cenu. Tomēr uzņēmuma investīcijas produktivitātes un efektivitātes palielināšanā arī pērn palīdzēja saglabāt savas pozīcijas Baltijas un visas Eiropas tirgos.

Turpinot ilgtermiņa stratēģisko attīstību, 2022. gadā “Eco Baltia” grupā plānotas investīcijas tehnoloģiskajos uzlabojumos, kas dos iespēju pārstrādāt vēl lielāku šķiroto atkritumu apjomu, atgriežot apritē pēc iespējas vairāk no tiem. Tāpat plānots investēt iekārtās, kas sniegs iespēju ražot augstākas kvalitātes produktus ar lielāku pievienoto vērtību. Tiks turpinātas investīcijas grupas transportlīdzekļu parka, aprīkojuma un tehnisko iekārtu atjaunināšanā un uzlabošanā, lai nodrošinātu augstākās kvalitātes pakalpojumu sniegšanu saviem klientiem.

Par “Eco Baltia”

“Eco Baltia” ir pēc apgrozījuma lielākā vides un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas līdz otrreizējo izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un atkritumu pārstrādei. Grupā kopumā strādā vairāk nekā 1 750 darbinieku.

“Eco Baltia” ietilpst uzņēmumi AS “PET Baltija”, SIA “Nordic Plast”, AS “Latvijas Zaļais punkts”, SIA “Eco Baltia vide”, Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” un UAB “Ecoservive”. Grupas akcionāri ir UAB “BSGF  Salvus”, kas pārstāv Baltijā lielāko privāto investīciju fondu “INVL Baltic Sea Growth Fund” (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB, 30,51%), kā arī Māris Simanovičs (ar SIA “Enrial Holdings” un “Penvi Investment Ltd.” starpniecību, 16,68%).

“INVL Baltic Sea Growth Fund”

“INVL Baltic Sea Growth Fund”, kura kopējais apjoms ir 165 miljoni eiro, ir vadošais privātā kapitāla fonds Baltijā, un tā galvenais investors ir Eiropas Investīciju fonds (“EIF”).

“EIF” ir piešķīris 30 miljonus eiro ar Eiropas Stratēģisko investīciju fonda atbalstu, kas ir viens no galvenajiem elementiem Investīciju plānā Eiropai (jeb Junkera plānā), kā arī piešķīris līdzekļus no Baltijas Inovāciju fonda ‒ tā dēvētā “fondu fonda” iniciatīvas, kas izstrādāta sadarbībā ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas valdību. Tā mērķis ir palielināt kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos ar augstu izaugsmes potenciālu Baltijas valstīs.

Fonds cenšas izveidot diversificētu uzņēmumu portfeli, orientējoties uz darījumiem ar akciju kontrolpaketi vai nozīmīgu mazākuma līdzdalību un no 10 milj. līdz 30 milj. eiro, kas uzrāda augstu izaugsmes potenciālu un spēju konkurēt patiesi globālā mērogā.

Fonds koncentrējas uz Baltijas valstīm un tām kaimiņos esošajiem Polijas, Skandināvijas un Centrāleiropas reģioniem. Fonds līdz šim ir investējis sešos uzņēmumos veselības aprūpes, inženiertehniskās būvniecības, vides apsaimniekošanas (plastmasas pārstrādes un atkritumu apsaimniekošanas), veterināro pakalpojumu un kosmētikas un higiēnas produktu ražošanas nozarēs.

Fondu pārvalda viena no Lietuvas vadošajām aktīvu pārvaldīšanas un dzīvības apdrošināšanas sabiedrībām “Invalda INVL grupa”. Grupas uzņēmumi pārvalda pensiju, ieguldījumu fondus un dzīvības apdrošināšanas saistības, kā arī individuālos portfeļus, privātā kapitāla un citus alternatīvos ieguldījumu produktus. Vairāk nekā 290 000 klientu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā, kā arī starptautiskie investori grupas uzņēmumiem ir uzticējuši pārvaldīt aktīvus vairāk nekā 1,7 miljardu eiro apmērā. Grupa jau vairāk nekā 30 gadus veiksmīgi pārvalda privātā kapitāla aktīvus un veido vadošos tirgus dalībniekus Baltijas valstīs un Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā.