Category: Uncategorized @lv

AS “Eco Baltia” ir mūsdienīga un uz attīstību vērsta uzņēmumu grupa Latvijā, kura ar tajā īstenotajiem darbības virzieniem nodrošina uz vides ilgtspēju vērstus pakalpojumus, kā arī rūpējas par ietekmes uz vidi mazināšanu. Grupā ietilpst seši uzņēmumi – vides apsaimniekošanas uzņēmumi SIA “Eco Baltia vide”, Siguldas pilsētas SIA “JUMIS”, UAB “Ecoservice” un Latvijas Zaļais punkts, kā arī PET pudeļu un polimēra materiālu pārstrādes uzņēmumi AS “PET Baltija” un SIA “Nordic Plast”.

“Eco Baltia” grupas misija ir atrast vērtību katrā lietā, un viena no tās uzņēmumu lielākajām vērtībām ir tieši darbinieki, kuri ikdienā rūpējas par dažādiem procesiem un kopējo grupas attīstību Latvijā un ārpus tās. Šobrīd visos sešos grupas uzņēmumos tiek nodarbināti jau vairāk nekā 1750 cilvēki tepat Latvijā – Rīgā, Pierīgas reģionos, Saldū, Liepājā, Siguldā, Bauskā, Daugavpilī, Jelgavā, Olainē un citās pilsētās, kā arī Lietuvā.

“Eco Baltia” varam lepoties ar savu darbinieku daudzveidību, mērķtiecību un prasmēm, kas tiek pielietotas un atzinīgi novērtētas ikdienas darbā. Pie mums karjeras iespējas pieejamas dažādos amatos, sākot ar ražošanu, loģistiku un beidzot ar informācijas tehnoloģijām, klientu apkalpošanu un tirdzniecību. Šī ir vieta, kur ikviens interesents tiek gaidīts, lai sāktu vai turpinātu savu profesionālo izaugsmi un parādītu zināšanas aktīvā un saliedētā kolektīvā ar mūsdienīgi domājošu vadību.

Vairāk par aktuālajām vakancēm, darbinieku pieredzi, ieguvumiem, izaugsmes iespējām AS “Eco Baltia” grupas uzņēmumos, kā arī brīvā laika aktivitātēm kopā ar kolēģiem uzzini mūsu jaunajā karjeras lapā karjera.ecobaltia.lv.  

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā un Eiropā, tam redzamākā izpausme ir inflācijas vētra, kas vēl tik drīz nenorims, vienlaikus visiem prasot pielāgoties jaunajai, skarbajai realitātei. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņaprāt, pašreizējā situācijā ir ļoti grūti prognozēt to, kas būs pēc dažām nedēļām, nemaz nerunājot par vairākiem mēnešiem.

Fragments no intervijas

Kāda ir pandēmijas ietekme uz atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes segmentu?

Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi visus tautsaimniecības un pat dzīves segmentus un to ir izjutis ikviens uzņēmums un arī cilvēks. Var pat teikt, ka pandēmija būtībā ir mainījusi pasauli, un izņēmums nav arī atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes segments. Ja līdz Covid-19 iebrukumam Eiropā tika meklēti risinājumi, kā samazināt atkritumu (jo īpaši iepakojuma) apmērus, piemēram, tika aizliegta vienreiz lietojamo galda piederumu un citu izstrādājumu pārdošana, veikalos lielie plastmasas iepirkumu maisiņi nu jau pieejami tikai par maksu, tad pandēmijas laikā notika tieši pretējais – plastmasas iepakojuma apjoms pieauga, jo ikviena smalkmaizīte bija ietīta savā celofāna plēvītē.

Līdztekus tam atkritumos strauji parādījās arī vienreiz lietojamās sejas maskas, medicīniskie cimdi, apģērbi, kuru līdz tam parastā mājas (arī ielas) atkritumu tvertnē nebija. Protams, tajā brīdī neviens neaizdomājās, vai šīs smalkmaizīšu iepakojuma plēvītes var vai nevar pārstrādāt. Tās, tāpat kā sejas maskas, nav otrreiz pārstrādājamas, un būtībā pandēmijas rezultātā būtiski pieauga tieši nepārstrādājamo materiālu apjoms. Un vēl piedevām palielinājās piesārņojums, ko radīja tās pašas sejas maskas, kuras mētājās ielu un ceļu malās. Tāda unikāli kurioza situācija, kad visu laiku cīņa bijusi par atkritumu samazināšanu, bet pandēmijas ietekmē to apjoms būtībā piedzīvoja varenu pieaugumu.

Raugoties uz Eco Baltia darbību šajā pandēmijas laikā, jāsecina, ka ļoti grūts bija adaptēšanās periods – 2020. gada aprīlis un maijs, jo nevienam nebija skaidras receptes, ko un kā drīkst darīt un ko nedrīkst. Tāpat nebija skaidrības par to, kas un kā notiks ārējos tirgos, it īpaši saistībā ar uzņēmumā ražoto produktu, piemēram, pārstrādātā polimēra granulām un pārslām, to pieprasījumu, piegādēm. Savukārt 2021. gadā, kaut arī vakcinēts sākotnēji bija ļoti neliels skaits iedzīvotāju ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā, visiem jau bija citāds skatījums – Covid-19 ir uz palikšanu, cilvēki jau bija vairāk vai mazāk iemācījušies dzīvot un strādāt šajos jaunajos apstākļos.

Tādēļ pieauga pieprasījums pēc polimēra granulām un pārslām, kas rezultējās ar lielākiem ražošanas un eksporta apjomiem, un arī beidzās šo produktu cenu staigāšana, kad vienā brīdī tā krita, bet jau nākamajā pieauga.

Vairāk – žurnālā Dienas Bizness

Kopš šā gada 1. februāra Latvijā darbojas depozīta iepakojuma pieņemšanas punkti, kuros iedzīvotāji līdz šim paguvuši nodot jau 19 miljonus depozīta iepakojumu. Savukārt pārstrādei nodotas pirmās 125 tonnas iepakojuma – PET pudeles, stikla taru un metāla bundžas. No kopējā depozīta iepakojuma apjoma 85 tonnas jeb aptuveni 2,4milj. taras vienību ir PET pudeles, kuras maija sākumā jau nonākušas pārstrādē Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmuma AS “Eco Baltia” grupas uzņēmumā AS “PET Baltija”, Jelgavā. Tur tās pārstrādes ceļā kļuvušas par jaunām izejvielām, lai tiktu novirzītas atkārtotā apritē jaunu preču ražošanai.

AS “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs Salvis Lapiņš skaidro, ka pašreizējais pārstrādei nodotais apjoms uz kopējā rūpnīcas jaudu apmēra ir salīdzinoši neliels, taču atbilstošs tam, kas tika gaidīts: “Šobrīd attiecībā uz depozīta materiāla otrreizējo izmantošanu Latvijā notiek ieskrējiens. To mēs jūtam pēc pašreizējiem apjomiem un sagaidām, ka tie jau tuvākajā laikā būtiski palielināsies. Tas, ko varam vērtēt vispozitīvāk, ir PET pudeļu kvalitāte. Ja nereti ierastajos šķirošanas konteineros cilvēki samet arī sadzīves atkritumus un dažādus netīrumus, kas mēdz nosmērēt arī PET pudeli, tad taromātos sašķirotais materiāls ir salīdzinoši tīrāks un augstvērtīgāks. No tā ir iespējams iegūt labāku gala izejvielu, kā arī, ne mazāk svarīgi, pārstrādes procesā samazināt izmantotos resursus, piemēram, ūdeni un gāzi.”

SIA “Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis: “Kopumā no visa savāktā depozīta apjoma      PET pudeles šobrīd sastāda nepilnu pusi (48%)     .  Vēl 21     % ir stikla tara un 31     % – metāla skārdenes     . Paredzam, ka jau augustā kopējais iedzīvotāju nodotā      depozīta iepakojuma apjoms mēnesī varētu pār     sniegt 3000 tonnas. Jau šobrīd redzam, ka tirdzniecības vietās apjomi tarai bez Latvijas depozīta zīmes būtiski samazinās     . Savukārt lielie veikalu tīkli jau teju pilnībā pārgājuši uz jauno sistēmu un nodrošina gan pilnvērtīgu dzērienu klāstu, kas pieejams depozīta iepakojumā, gan arī piedāvā iespēju nodot tukšo taru iekštelpu depozīta punktos      vai āra kioskos, kuros izvietoti taromāti     .”

AS “PET Baltija” pārstrādā gan PET pudeles, gan arī to korķīšus un etiķetes. No kopējā pašreiz saņemtā depozīta PET pudeļu apjoma pārstrādes ceļā iegūtas aptuveni 67 tonnas PET materiāla granulu, no kurām vēlāk tiks ražoti jauni izstrādājumi un preces, tostarp sagataves jaunu PET pudeļu un cita iepakojuma ražošanai. No pudeļu korķīšiem un etiķetēm pārstrādes ceļā tiek iegūta gala produkcija – malti korķi un polipropilēna aglomerāts.No saņemtā depozīta iepakojuma apjoma šīs pārstrādātās izejvielas veido aptuveni 15tonnas. Tās pēcāk iespējams izmantot teju jebkāda veida plastmasas izstrādājumu ražošanā, tostarp jaunu atkritumu konteineru, transportēšanas palešu, plastmasas spainīšu, celtniecības materiālu un daudzu citu preču ražošanā. Atlikusī daļa ir papīra uzlīmes, pudelēs atlikušais šķidrums un dažu veidu nepārstrādājamas etiķetes.

Kopumā mēnesī AS “PET Baltija” tiek pārstrādātas aptuveni 4200 tonnas PET pudeļu, no kurām vidēji 250 tonnas ir Latvijā iegūtais  materiāls.Apmēram 63 tonnas PET taras un 12 tonnas pudeļu korķīšu mēnesī rūpnīcā tiek piegādāti pārstrādei arī no Igaunijas depozīta sistēmas.No kopējā AS “PET Baltija” pārstrādātā PET pudeļu apjoma 99% pēc tam tiek eksportēti uz ražošanas uzņēmumiem vairāk kā 10 Eiropas valstīs un citviet pasaulē.

AS “PET Baltija” ir Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmuma AS “Eco Baltia” grupas otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmums. AS “PET Baltija” savu darbību sāka 2003.gadā un tajā patlaban tiek ikdienā nodarbināti aptuveni 250 darbinieki.

Depozīta sistēmu Latvijā pārvalda SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO). DIO dibināts 2020. gada jūnijā un tajā apvienojušies gan pieredzējuši Baltijas mēroga tirgus līderi dzērienu ražošanas nozarē, gan vietējie vidējie un mazie dzērienu ražotāji, savukārt iepakojuma pārstrādes jautājumos atbildīgā puse ir lielākais PET pārstrādes nozares uzņēmums Baltijas valstīs AS “PET Baltija”. Mazumtirgotāju intereses depozīta sistēmā pārstāv “Latvijas Mazumtirgotāju Biedrība”.