Category: Uncategorized @lv

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa “Eco Baltia” ar privātā kapitāla investoru – “INVL Baltic Sea Growth Fund” un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas –atbalstu ir panākusi vienošanos par pirkuma darījumu, kas paredz Lietuvas vadošā vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Ecoservice” vismaz 85% akciju iegādi.

“Ecoservice” akciju iegāde no privātā investīciju fonda “BaltCap Private Equity Fund II” tiks pabeigta, tiklīdz būs saņemts Lietuvas Konkurences padomes apstiprinājums.

“Ecoservice” grupa sastāv no vairākiem uzņēmumiem, kas darbojas dažādās jomās – sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, otrreizējo izejvielu pārstrādē un būvniecības atkritumu savākšanā, kā arī sniedz citus ar vides apsaimniekošanu saistītus pakalpojumus. Uzņēmums Lietuvā nodarbina aptuveni 900 darbinieku un pagājušajā gadā guva 35 miljonu eiro lielus ieņēmumus.

Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs: “Šis ir jauns posms AS “Eco Baltia” attīstībā, kas mums kā Latvijas uzņēmumam palīdz stabilākiem soļiem virzīties starptautiskajā tirgū, nostiprinot pozīcijas  kā lielākajai vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupai Baltijā. Ar šo apvienošanos vērtēts, ka Grupas kopējie ieņēmumi palielināsies par vairāk nekā 50%, sasniedzot vairāk nekā 100 miljonus eiro. Apvienojot savus un “Ecoservice” resursus, mēs spēsim klientiem piedāvāt jaunas produktu līnijas un pakalpojumus gan Latvijā, gan Lietuvā. Tā kā aprites ekonomika Baltijas reģionā un visā Eiropas Savienībā ieņem arvien būtiskāku lomu, “Eco Baltia” ir teicamā pozīcijā, lai spertu nākamos soļus tās veicināšanā, kā arī uzņēmumu grupas izaugsmē.”

Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis), “INVL Baltic Sea Growth Fund” partneris un “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs: ““INVL Baltic Sea Growth Fund” 2020. gadā investēja “Eco Baltia”, un pašlaik plānojam ievērojami paplašināt uzņēmumu gan dabiskās izaugsmes ceļā, gan  pievienojot citus uzņēmumus. Attīstības vīzijā uzsvaru vēlamies likt uz diviem specifiskiem segmentiem – PET otrreizēju pārstrādi un atkritumu apsaimniekošanu. Šis konkrētais darījums ir svarīgs uzņēmuma veiktspējas palielināšanai un nozīmīgs solis iepriekšminēto mērķu sasniegšanā.”

Sauļus Budrevičs (Saulius Budrevičius), “Ecoservice” izpilddirektors un līdzīpašnieks: ““BaltCap” stratēģiskais atbalsts ļāva mums izvērst “Ecoservice” darbību, paplašinot to no 14 līdz 25 pašvaldībām, un gandrīz divkāršot sniegto pakalpojumu apjomu. Pēdējo septiņu gadu laikā esam gandrīz divkārt palielinājuši arī “Ecoservice” darbinieku komandu. Sadarbībā ar “Eco Baltia” ceram uz turpmāku pakalpojumu klāsta paplašināšanu un ieguldījumu aprites ekonomikas veidošanā Lietuvā”.”

Šarūns Alekna (Šarunas Alekna), “BaltCap Private Equity Fund II” partneris, atzīst, ka ir gandarīts par to, ka, atrodoties “BaltCap” paspārnē, “Ecoservice” ir nostiprinājis savu pozīciju kā vadošais un vismodernākais vides pakalpojumu sniedzējs Lietuvā: “Mēs esam pagodināti sadarboties ar “Ecoservice” komandu un sniegt savu artavu uzņēmuma izaugsmē. Ir svarīgi, ka jaunajam īpašniekam ir plaša pieredze šajā sektorā – mēs esam ļoti gandarīti, ka varam būt liecinieki  “Ecoservice”  izaugsmei.”

2020. gadā “Eco Baltia” ieņēmumi auga par ~6,1%, sasniedzot 75 miljonus eiro. “Eco Baltia” piedāvā pilna cikla atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus no savākšanas un šķirošanas līdz loģistikai, vairumtirdzniecībai un otrreizējo izejvielu pārstrādei. Grupa Latvijā nodarbina aptuveni 900 darbinieku, un grupas uzņēmumu portfelī ietilpst tādi tirgus līderi kā “PET Baltija”, “Eco Baltia vide”, Latvijas Zaļais Punkts un “Nordic Plast”.

“Eco Baltia” akciju turētāji ir “INVL Baltic Sea Growth Fund” (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un uzņēmuma vadība (16,68%).

Pavasaris ir viens no aktīvākajiem gada periodiem zemnieku saimniecībās visā Latvijā. Vienlaikus tas ir laiks, kad saimniecībās sāk uzkrāties izlietotais lauksaimniecības iepakojums. Lai novērstu šī iepakojuma nonākšanu dabā, tostarp tikt apraktam vai sadedzinātam, Baltijā apgrozījuma ziņā lielākais vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmums SIA “Eco Baltia grupa” sadarbībā ar Latvijas Zaļo punktu aicina no tā atbrīvoties videi draudzīgā veidā – pieteikt bezmaksas savākšanu vai nogādāt uz kādu no pieņemšanas punktiem, tādējādi nodrošinot iepakojumu nonākšanu otrreizējā pārstrādē.  

SIA “Eco Baltia grupa” vides apsaimniekošanas sektora vadītājs Jānis Aizbalts: “Ja vēl pirms aptuveni 20 gadiem atkritumu šķirošana un pārstrāde bija kas jauns, tad šobrīd iespējas attīstās. Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016.gadā Latvijā bija teju 70 tūkstoši lauku saimniecību. Lai arī atšķirīgas pēc izmēriem, tajās visās rodas dažāda veida iepakojumi, piemēram, plastmasas kannas, plēves, lielmaisi jeb bigbag, kuros tiek iepirkti, piemēram, minerālmēsli, sējamā sēkla un citi lauksaimniecības produkti. Pēc izlietošanas šos iepakojumus svarīgi pareizi apsaimniekot, lai tie nenonāktu vidē, bet kļūtu par daļu no aprites ekonomikas. Turklāt lauku saimniecībās radītā iepakojuma pārstrāde tiek īstenota tepat, Latvijā, mūsu grupas polimēru pārstrādes uzņēmumā “Nordic Plast”.”

Zemnieku saimniecības lauksaimniecības iepakojumu var bez maksas nodot kādā no “Eco Baltia grupas” vides apsaimniekošanas uzņēmumu – SIA “Eco Baltia vide”, SIA “Eko Kurzeme” un Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” – pieņemšanas punktiem, kas šobrīd atrodas Daugavpilī, Madonā, Aizkrauklē, Bauskā, Rumbulā, Siguldā, kā arī Liepājā. Savukārt gadījumā, ja nav iespējas uzkrāto iepakojumu nogādāt uz norādītajām vietām, uzņēmumi nodrošina iepakojuma bezmaksas savākšanu arī klātienē no zemnieku saimniecībām. Plašāka informācija par lauksaimniecības iepakojuma nodošanas iespējām pieejama ŠEIT.

No zemnieku saimniecībām otrreizējai pārstrādei bez maksas pieņem dažāda veida plēvi, tostarp skābsiena, ruļļu ietinamo, agro, dārza un cita veida plēves veidus. Tāpat tiek pieņemti polipropilēna maisi jeb BIG BAG, plastmasas kannas un mucas, kā arī lauksaimniecības iepakojumi pēc atsevišķas vienošanās. Visam nodotajam materiālam jāatbilst kvalitātes prasībām. Tas nozīmē, ka iepakojumiem jābūt tīriem un sausiem – bez lauksaimniecības produktu piejaukumiem, piemēram, salmiem, skābbarības, dažādiem sadzīves un būvniecības atkritumiem, kā arī smiltīm un dubļiem. Turklāt, ja uzkrājies liels iepakojuma apjoms, kas atbilst kvalitātes prasībām, tad, balstoties uz kopējo cenu politiku izlietotā iepakojuma tirgū, var tikt izskatīta iespēja par atlīdzības piemērošanu.

Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis: “Atkritumu šķirošana ieņem arvien nozīmīgāku lomu visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Eiropas Savienība ir noteikusi, ka jau tuvāko gadu laikā tās dalībvalstīm būtiski jāpalielina pārstrādāto atkritumu apjoms, lai mazāk atkritumu nonāktu poligonā vai sliktākajā gadījumā – paliktu apkārtējā vidē. Tie laiki, kad citu iespēju nebija, kā visu nevajadzīgo aprakt zemē vai sadedzināt piemājas ugunskurā, ir pagājuši. Šobrīd jau tiek piedāvātas virkne iespēju no dažādiem atkritumiem, tostarp arī lauksaimniecības iepakojumiem atbrīvoties videi draudzīgā veidā. Tāpēc aicinām zemnieku saimniecības ar atbildību lūkoties nākotnē, nodot iepakojumus pārstrādē un tādējādi parūpēties, lai arī turpmāk Latvijas zeme būtu auglīga un zaļojoša.”

Zemnieku nodotais un lauksaimniecībās savāktais iepakojums nonāk pārstrādē “Eco Baltia grupas” polimēru iepakojumu pārstrādes rūpnīcā SIA “Nordic Plast”, Olainē, lai jau pēc tam kā jaunas izejvielas varētu tikt izmantotas jaunu preču, tostarp arī dažādu iepakojumu ražošanā. Savukārt zemnieku saimniecības pēc izlietotā iepakojuma nodošanas nepieciešamības gadījumā saņem arī Valsts vides dienestam vai Eiropas Savienības fondu projektiem paredzētu apliecinājumu par vides aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas prasībām atbilstošu lauksaimniecības iepakojuma apsaimniekošanu.

“Eco Baltia grupa” ir apgrozījuma ziņā lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei. Grupā ietilpst vides apsaimniekošanas, otrreizējo izejvielu savākšanas un izlietotā iepakojuma pārstrādes uzņēmumi – „Latvijas Zaļais punkts”, „Eco Baltia vide”, „Eko Kurzeme”, „Jumis”, „Pet Baltija”,  „Nordic Plast” un „Eco Teh Baltia”

Ministru kabineta apstiprinātais jaunais Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir liels solis uz priekšu kopējā nozares attīstībā. Plāns paredz veidot spēcīgus atkritumu apsaimniekošanas reģionus, paplašināt dalītās vākšanas sistēmu, samazināt apglabājamo atkritumu apjomu, kā arī sakārtot citus virzienus, kas ir būtiski posmi aprites ekonomikā un ceļā uz Eiropas Savienības (ES) normu izpildi.  Lai arī plāns kopumā vērtējams kā labs, ir daži procesi, kurus būtu vērtīgi plānā iekļaut jau detalizētāk, piemēram, atkritumu pārstrāde un pārstrādātā materiāla nonākšana atkārtotā tirgus apritē. 

Lai sāktu runāt par jauno plānu, vispareizāk būtu pavērtēt, kā ir izdevies īstenot iepriekšējo. Atkritumu apsaimniekošanā viena no svarīgākajām niansēm ir infrastruktūras pieejamība, un Latvijai diemžēl līdz šim nav izdevies realizēt plānveidīgu pieeju tās attīstībā. Kopumā vērtējot, no iepriekš izvirzītajiem mērķiem varētu būt īstenoti tikai aptuveni 60%. Turklāt ne pārāk veiksmīgi izdevies pielāgot ES direktīvu prasības mūsu nacionālajai likumdošanai. Būtu nepareizi teikt, ka Latvija ir sēdējusi, rokas klēpī salikusi, tomēr svarīgi virzieni ir palikuši teju neskarti, “aptaustīti” tikai virspusēji. 

Svarīgi būvēt spēcīgu infrastruktūru

Piemēram, vēl arvien virknē pašvaldību nav notikuši un nemaz nav paredzēti iepirkumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, tostarp ietverot arī dalītās savākšanas punktu ierīkošanu, kas ir viena no svarīgākajām ES prasībām, turklāt ar augošu nepieciešamību tieši turpmākajos gados. Ja mēs paskatāmies, kāds ir vidējais atkritumu savākšanas apjoms dažādiem iepakojumiem vai citām atkritumu pozīcijām, tad Latvija būtiski atpaliek no ES vidējā līmeņa, kur viens no iemesliem ir tas, ka cilvēkiem daudzviet nav pieejama nepieciešamā infrastruktūra. Pat ja iedzīvotāji grib šķirot, liela daļa pašvaldību to nesaredz kā pietiekamu iemeslu sistēmas ieviešanai.

Iepriekšējā plāna izpildes kontekstā var minēt arī vairākas citas pozīcijas, piemēram, līdz 2019.gadam nav izdevies izpildīt mērķi par bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoma samazināšanu un vēl līdz pagājušajam gadam poligonos tika noglabāti vairāk nekā 40% šo atkritumu. Tāpat līdz šim nav izdevies sasniegt noteikto mērķi panākt mājsaimniecībās radušos atkritumu sagatavošanu otrreizējai izmantošanai vismaz 50% apmērā.  

Tajā pašā laikā izteikti lielākā daļa ES līdzekļu faktiski tika tērēti tieši poligonu atbalstam – atkritumu noglabāšanai. Un tā bija iepriekšējā plāna lielā kļūda. Pašvaldību poligoniem bija iespēja pieteikties līdz pat 80% atbalsta finansējumam esošo procesu attīstīšanai, ko tie arī darīja. Taču, stratēģiski vērtējot, poligonu lomai perspektīvā bija tieši jāsamazinās, straujāk attīstot atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru un kāpinot arī pārstrādi. Līdz ar to sanāk, ka ES finansējums tika uzlikts uz nepareizajām kārtīm, ļaujot uzplaukt poligonu biznesam, bet neļaujot attīstīties atkritumu šķirošanai.

Ar jaunu plānu uz jaudīgām šķirošanas līnijām

Šobrīd jaunā plāna kopskats dod cerību uz veiksmīgāku scenāriju nozares attīstībā, tomēr vairākās pozīcijās gan vēl vajadzētu vairāk iedziļināties. Viens no pozitīvajiem plānā ietvertajiem aspektiem ir tas, ka valstī esošie desmit atkritumu apsaimniekošanas centri tiks konsolidēti piecos.  Šāda sistēma nodrošinās to, ka poligoni saņem lielāku atkritumu apjomu, organiski radot priekšnosacījumus jaudīgāku šķirošanas līniju uzstādīšanai. Jāsaprot, ka tieši šķirošanas līnijas dod atpakaļ materiālus, ko tālāk kā otrreizējās izejvielas jau izmantot  pārstrādē.

Tajā pašā laikā, paraugoties detalizētāk, izpētot karti un plānotos reģionālo maršrutu virzienus, uzreiz saredzamas dažas nepilnības, kuras būtu vērtīgi pārskatīt. Lai arī sadalījums piecos atkritumu apsaimniekošanas reģionos ir ļoti pareizs, iezīmētais praktiskais risinājums ir visai neloģisks un cilvēkiem nedraudzīgs. Man nav atbildes, kāpēc ir izdomāts, ka, piemēram, aktritumi no Jūrmalas ir jāved nevis uz Getliņiem, kas atrodas apmēram 60 km attālumā, bet gan uz Talsiem, kas ir daudz tālāk. Līdzīga situācija ir arī Kuldīgas novadā – paredzēts, ka atkritumi jāved nevis uz Liepājas, bet Ventspils poligonu. Šīs savilktās robežas ir gaužām neloģiskas un cilvēkiem varētu izmaksāt dārgāk.

Konkurence sabiedrības interesēs

Ja vēlamies pozitīvi ietekmētu gan nozares attīstību, gan šķirošanas infrastruktūras izveidi, būtiska nianse, ko vajadzētu ņemt vērā jaunā plāna izpildē, ir konkurences veicināšana, kas var atsaukties arī uz iedzīvotāju izdevumiem par atkritumu apsaimniekošanu. Piemēram, pagaidām paredzēts, ka reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs un tajā ietilpstošās pašvaldības var vienoties, ka visus šajā reģionā esošos atkritumus drīkstētu pārvadāt viens operators. Tas nozīmē – ja pakalpojumu sniedz viena atkritumu apsaimniekošas organizācija, piemēram, kā tas ir Valmierā šobrīd, tad perspektīvā šī organizācija bez jebkāda konkursa var apsaimniekot atkritumus Alūksnē, Gulbenē, Balvos un arī Madonā. Ja šādi viens pašvaldības operators izplešas, tad ir diezgan prognozējami, ka iedzīvotājiem būs jāpiemaksā, lai atkritumus, piemēram, no Balviem vestu uz Valmieru. Šāda situācija nekādā veidā neveicina konkurenci un privātuzņēmumu attīstību. Iedzīvotāju interesēs būtu konkursa kārtībā noskaidrot, kurš ir vislabākais pakalpojumu sniedzējs par vislabāko cenu, turklāt jau iepirkumā nosakot detalizētas prasības arī attiecībā uz atkritumu šķirošanu.

Savāksim atkritumus – ko tālāk?

Virziens, kas pagaidām jaunajā plānā ir atstāts “aizkulisēs”, taču ir viens no neizslēdzamiem posmiem, lai izpildītu mērķi samazināt poligonos noglabājamo atkritumu apjomu, ir pārstrāde un otrreizējo izejmateriālu tālāka izmantošana.  Jau gadiem runāts par to, ka pārstrādes attīstībai nepieciešams Zaļais iepirkums, tomēr šis jautājums pagaidām tālāk nav pavirzījies. Produkti, ko var saražot, pārstrādājot atkritumus, ir ar zemu pievienoto vērtību, bet vienlaikus tie ir labs izejmateriāls, kas lieti noder dažādu infrastruktūras objektu, to skaitā ceļu, būvei. Kamēr liela daļa pasaules valstu iepirkumos par “zaļo” produktu izmantošanu dod papildu punktus, pie mums vēl arvien tam nav nekādas nozīmes.  Piemēram, nākotnē valsts atbalsts būtu vērtīgs no otrreizējām izejvielām ražota ģeotekstila izmantošanai ceļos, savukārt jau šobrīd tas būtu noderīgs tādiem pārstrādātiem materiāliem kā plastmasa, riepas un pavisam drīz arī komposta, ko varētu izmantot ceļu būvē un tam piederoši teritoriju labiekārtošanā.

Patlaban ar “Latvijas valsts ceļiem” un Rīgas Tehnisko universitāti strādājam pie pētījuma par riepu granulu izmantošanu ceļu būvniecībā. Provizoriskie rezultāti parāda, ka tas palielina gan “saķeri”, gan ceļu kalpošanas ilgumu. Šeit gan vēl tāls ceļš ejams, un ir liels jautājums, vai šim pētījumam izdosies kļūt pietiekami redzamam uz to cilvēku galda, kuri pieņem lēmumus. Skaidrs ir viens – nolietoto riepu Latvijā ir ļoti daudz, tās nav, kur likt, un to iestrāde ceļos būtu ieguvums mums visiem.

Daudz ticams, ka jaunajā plānā noteikti varam vēl sagaidīt kādas izmaiņas detaļās, ko jau turpmāk noteiks valstiskā griba un plāna ietvars normatīvajos aktos. Tomēr gribas ticēt, ka šis plāns izpildes ziņā varētu būt krietnu soli tuvāk lielajiem mērķiem, jo plānā parādās arī pavisam jauni virzieni, tostarp paredzēts attīstīt jaunas ražotāju atbildības sistēmas, piemēram, tekstilam. Katrā ziņā svarīgākais ir pieturēties pie kopējā mērķa un neizslēgt svarīgas nianses, uz kurām balstās aprites ekonomika un ES noteiktās prasības.