Otrreizējo izejvielu ražošanā pāriet uz zaļo elektroenerģiju

Veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmuma darbību, Baltijā apgrozījuma ziņā lielākās atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes grupas SIA “Eo Baltia grupa” PET pudeļu pārstrādes uzņēmums “PET Baltija” noslēdzis līgumu ar “Latvenergo” par zaļās enerģijas piegādi. Sākot ar šo gadu, rūpnīcas pārtikas izejvielu granulu ražotne, kas atrodas Jelgavā, Aviācijas ielā 18G, tiek pilnībā darbināta, izmantojot elektroenerģiju, kas ražota 100% no Latvijas atjaunīgajiem resursiem.

AS “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs Salvis Lapiņš: “Ņemot vērā to, ka ražošanā elektroenerģija ir viens no visvairāk izmantotajiem resursiem, izvēle par labu zaļajai enerģijai ir tikai un vienīgi pašsaprotama. Mūsu darbība jau saknē ir vērsta uz dabas resursu saudzēšanu un efektīvu izmantošanu atkārtoti, līdz ar to diendienā strādājam arī pie tā, lai maksimāli mazinātu ekoloģiskās pēdas nospiedumu arī uzņēmuma iekšējos procesos. Lai arī uz vispasaules klimata fona šis varbūt ir salīdzinoši mazs solis, tomēr mums pašiem tas ir jauna ceļa posms, lai kļūtu vēl “zaļāki” attiecībā pret mūsu Latvijas vidi.”

Salīdzinot ar līdz šim ražošanā izmantoto elektroenerģiju, “zaļās enerģijas” CO2 emisijas faktors ir par 94% mazāks. Līdz ar to pie plānotā elektroenerģijas patēriņa “PET Baltija” rūpnīcā 2021.gadā, oglekļa dioksīda izmešu apjoms varētu tikt samazināts par vairāk nekā 800 tonnām gadā.

“Kā nākotnes soļus saredzam uzņēmuma attīstības gaitā atjaunojamo elektroenerģiju sākt izmantot visos pārstrādes posmos. Turklāt lēmumu pāriet uz zaļo enerģiju augstu novērtē arī mūsu esošie un potenciālie starptautiskie klienti. Jo, kā zināms, arvien vairāk uzņēmumi savas ilgtspējas stratēģijas jau sākuši būvēt uz “zaļākiem” un videi draudzīgākiem principiem. Tāpēc mūsu partneriem šis aspekts ir ļoti svarīgs, vērtējot arī pretējo sadarbības pusi,” pauž S.Lapiņš.

AS “PET Baltija”, pārstrādājot PET (polietilēnteraftalāta) pudeles, ražo augstvērtīgas otrreizējās izejvielas – pārslas un granulas – kas tiek izmantotas jaunu produktu iepakojumu un preču ražošanai. 2019.gadā AS “PET Baltija” pārstrādāja rekordlielu apjomu PET pudeļu – 40 895 tonnas. Teju 100% saražoto izejvielu tiek eksportētas uz Poliju, Vāciju un citiem Eiropas reģioniem, tostarp arī Latvijas kaimiņvalstīm. “PET Baltija” savu darbību uzsāka 2003.gadā. Uzņēmumā šobrīd strādā vairāk nekā 200 darbinieki.

AS “PET Baltija” ietilpst “Eco Baltia grupā”, kas ir Baltijā lielākā vides un atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei. Grupā ietilpst vides apsaimniekošanas, otrreizējo izejvielu savākšanas un izlietotā iepakojuma pārstrādes uzņēmumi „Latvijas Zaļais punkts”, „Eco Baltia vide”, „Eko Kurzeme”, „Jumis”, „PET Baltija”, „Nordic Plast” un „Eco Teh Baltia”.

AS “Eco Baltia” konsolidētais apgrozījums pirmajā pusgadā audzis par 7%

Baltijā lielākās vides apsaimniekošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” (turpmāk  – Grupa) konsolidētais apgrozījums 2020.gada pirmajā pusgadā, audzis par 7% un sasniedza 37,5 miljonus EUR. 2019.gada pirmajā pusgadā Grupas konsolidētais apgrozījums veidoja 35 miljonus EUR. Pieaugumu pamatā nodrošināja Grupas otrreizējo izejvielu ražošanas uzņēmumu spēcīgā izaugsme eksporta tirgos gada pirmajā ceturksnī, bet otrajā ceturksnī Covid-19 pandēmijas ietekmē būtiski saruka pieprasījums pēc otrreizējām izejvielām un arī cenu līmenis tirgū.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “2019.gadā koncerna apgrozījums bija lielākais uzņēmuma vēsturē – 70,62 miljoni EUR. Aptuveni 60% mūsu apgrozījuma nodrošina tieši mūsu plastmasas iepakojuma pārstrādes uzņēmumi AS “PET Baltija” un SIA “Nordic Plast”. Arī 2020.gadu sākām ar spēcīgu izaugsmi, koncentrējoties eksporta tirgu paplašināšanu. Taču Covid-19 radītā dīkstāve lielā daļā Eiropas rūpniecības, jau otrajā ceturksnī būtiski ietekmēja arī mūsu rūpnīcu rezultātus, tostarp, arī rentabilitāti. Vienlaikus šogad ar labām sekmēm esam turpinājuši strādāt vietējā tirgū, attīstot atkritumu savākšanu un šķirošanu jaunos novados. Mūsu pamata mērķis nemainīgi ir radīt jaunas vērtības no lietām, ko citi uzskata par atkritumiem. Tāpēc ar savu darbību spējam nodrošināt, ka esam CO2 pozitīvs uzņēmums, proti, mūsu radītā ietekme uz vidi ir mazāka nekā kopējais CO2 emisiju ietaupījums, ko nodrošinām, fokusējoties uz atkritumu šķirošanu un pārstrādi.” 

2020.gada pirmajā pusgadā “Eco Baltia” konsolidētā neto peļņa veidoja 0,5 miljonus EUR salīdzinājumā ar 2,1 miljonu EUR rezultātu pērn attiecīgajā periodā. Rentabilitātes kritums saistāms ar nelabvēlīgo cenu līmeni eksporta tirgos un pieprasījuma kritumu pēc pārstrādātam izejvielām. Šobrīd novērojama otrreizējo izejvielu tirgus pakāpeniska tirgus atgūšanās pēc vairāku mēnešu “šoka stāvokļa”, tāpēc arī “Eco Baltia” uzņēmumu turpmākajā darbā būs svarīgi, lai eksporta tirgos ieviestie ierobežojumi iespējami mazāk ietekmētu uzņēmējdarbības aktivitāti un ekonomiku. Vienlaikus, neskatoties uz krīzes situāciju, visos Grupas uzņēmumos, ievērojot stingrus drošības pasākumus, turpināts nepārtraukts darbs, LEAN metožu ieviešana, uzlaboti biznesa efektivizācijas un produktivitātes procesi, kā arī tiek veiktas un plānotas jaunas investīcijas, lai celtu konkurētspēju un eksportspēju vietējā un Eiropas līmenī. 

AS “Eco Baltia” padomes priekšsēdētājs Vytautas Plunksnis: “Koncerns kopš tā izveides ir uzrādījis stabilu izaugsmi, pierādot savu konkurētspēju Baltijas un arī Eiropas līmenī. Vienlaikus līdz ar aprites ekonomikas lielāku nozīmi pasaules ekonomikā, turpmākajā “Eco Baltia” un tās uzņēmumu attīstībā vēl vairāk koncentrēsimies uz pārstrādes kompetenču attīstību, īpaši pārstrādāto PET izejvielu segmentā. Jaunās biznesa stratēģijas pamatā ir arī darbības efektivitātes, rentabilitātes celšana un klātbūtnes paplašināšana atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes nozarē jau visas Baltijas līmenī.”

“Eco Baltia” ir pēc apgrozījuma Baltijā lielākā vides un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei. Grupā kopumā strādā vairāk nekā 830 darbinieki. 2019.gadā Grupas apgrozījums pieauga par 9% un sasniedza 70,62 miljonus EUR, salīdzinot ar 64,78 miljoniem EUR 2018.gadā. Pērn par 8% pieauga arī koncerna neto peļņa, sasniedzot 2,54 miljonus EUR (2018.gadā 2,36 miljoni EUR).

“Eco Baltia” ietilpst tādi uzņēmumi kā AS “PET Baltija”, SIA “Nordic Plast”, AS “Latvijas Zaļais punkts”, SIA “Eco Baltia vide”, SIA “Eko Kurzeme”, Siguldas pilsētas SIA “JUMIS” un SIA “Eco Teh Baltia”. Grupas akcionāri ir UAB “BSGF Salvus”, kas pārstāv Baltijā lielāko privāto investīciju fondu “INVL Baltic Sea Growth Fund” (52,81%) , Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB) (30,51%), kā arī Mārim Simanovičam (ar SIA “Enrial Holdings” un „Penvi Investment Ltd.” starpniecību) – 16,68%.

Prezentē Latvijā pirmās piecas atkritumu savākšanas mašīnas, kas darbojas ar saspiesto dabasgāzi

“Eco Baltia grupas” vides apsaimniekošanas uzņēmums SIA “Eco Baltia vide” šā gada 7.septembrī, klātesot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem un satiksmes ministram Tālim Linkaitam, prezentēja Latvijā pirmās piecas atkritumu savākšanas mašīnas, kas darbojas ar saspiesto dabasgāzi (CNG). Kopējās investīcijas automašīnu iegādē bija 793 tūkst. EUR. un tās iepirkuma rezultātā iegādātas no SIA “Scania Latvia”. Pēc uzņēmuma veiktajiem aprēķiniem, ar jaunajiem transporta līdzekļiem videi kaitīgo izmešu daudzums gada griezumā samazināsies par aptuveni 22% jeb 95 tonnām CO2, kas salīdzināms ar apjomu, ko gada laikā absorbē mežs 50 hektāru platībā.

“Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Viens no mūsu galvenajiem stratēģijas mērķiem ir veicināt ilgtspējīgu un efektīvu atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi, tādējādi nostiprinot pašreizējo uzņemto kursu aprites ekonomikā. Fokusējamies uz gudru uzņēmuma darbību, tāpēc strādājam pie tā, lai arvien samazinātu dažādu procesu ietekmi uz vidi. Veicinot aprites ekonomikas virzību, mums ir svarīgi atgriezt atkritumus kā resursus atpakaļ ekonomikā. Vienlaikus jau pamatos ikvienam uzņēmumam jādomā, kā samazināt dabas resursu patēriņu. Jā, videi draudzīgāki risinājumi no uzņēmumiem nereti prasa lielākas investīcijas, taču tās noteikti atmaksāsies labākā dzīves kvalitātē nākotnē.”

Pēc SIA “Eco Baltia vide” veiktajiem aprēķiniem, izmantojot jauno CNG specializēto transportu ikdienas pakalpojumu sniegšanā, iespējams būtiski samazināt dažādus vidi ietekmējošus faktorus – videi kaitīgo izmešu daudzumu, trokšņa līmeni, kā arī degvielas patēriņu. Aprēķini liecina, ka, salīdzinājumā ar līdzšinējiem dīzeļdzinēja spēkratiem, piecu CNG atkritumu savākšanas autotransporta radīto CO2 izmešu apjoms tiks samazināts par vismaz 22%.  Tiek prognozēts, ka transporta radītais trokšņa līmenis pilsētvidē būs par 20-25% mazāks nekā līdzšinējo specializēto transporta līdzekļu radītais, savukārt degvielas patēriņa izmaksas – par aptuveni 15% mazākas.

Transports rada aptuveni ceturto daļu no Eiropas kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, tāpēc videi draudzīgāku risinājumu meklēšana un veicināšana transporta sektorā ir gan Eiropas Savienības, gan arī Latvijas politikas dienaskārtībā. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits: “Gudra transporta politika, atbildot uz sabiedrības pieprasījumu pēc videi draudzīgākiem transporta risinājumiem, ir virzāma trīs galvenajos virzienos – paradumu maiņa par labu sabiedriskajam transportam, mikromobilitāte pilsētās un pārvadājumu veidi ar mazākām emisijām, tai skaitā CNG. Ar gandarījumu redzam, ka par to domā un atbilstoši rīkojas arī uzņēmējdarbības vide.”

Pēc “Scania Latvia”, kā arī publiski pieejamiem datiem – ar CNG sistēmu aprīkotām automašīnām, salīdzinot ar dīzeļdzinēja transportu, CO2 izmešu daudzumu iespējams samazināt līdz pat 25-30%, bet slāpekļa dioksīda (NO2) izmešu daudzumu – līdz 90%. Savukārt cieto putekļu daļiņu daudzumu ar CNG automašīnām iespējams samazināt pat par 98%. Līdz ar to CNG tiek vērtēta kā videi draudzīgāks degvielas tips nekā dīzeļdegviela vai benzīns. Turklāt izmaksas par saspiesto dabasgāzi ir stabilas un precīzāk prognozējamas ilgtermiņā, jo tās neietekmē izmaiņas degvielas tirgū.

SIA “Eco Baltia vide” investīcijas piecu jauno CNG atkritumu mašīnu iegādei ir 793 tūkst. eiro. Transporta līdzekļu piegādei tika veikts iepirkums, kurā uzvarēja SIA “Scania Latvia”, nodrošinot automašīnu piegādi.  Atkritumu savākšanas mašīnas sākotnēji tiks izmantotas pakalpojumu nodrošināšanai Rīgas Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā. Arī nākotnē, veicot autoparka atjaunošanu, iespēju robežās plānots investēt arī videi iespējami draudzīgāku transportlīdzekļu iegādē, tostarp, darbībai arī citos SIA “Eco Baltia vide” apkalpotajos reģionos.

“Eco Baltia grupa” ir lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā, kas nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei. Grupā ietilpst vides apsaimniekošanas, otrreizējo izejvielu savākšanas un izlietotā iepakojuma pārstrādes uzņēmumi – „Latvijas Zaļais punkts”, „Eco Baltia vide”, „Eko Kurzeme”, „Jumis”, „Pet Baltija”,  „Nordic Plast” un „Eco Teh Baltia”.

SIA „Eco Baltia vide” ir „Eco Baltia grupas” vides apsaimniekošanas uzņēmums, kas nodrošina atkritumu apsaimniekošanas,  uzkopšanas un ceļu uzturēšanas pakalpojumus, otrreizējo izejvielu šķirošanu un tirdzniecību, kā arī riepu pārstrādi.

098A6710.jpg
098A6532.jpg
098A7117.jpg
098A6998.jpg