Category: Uncategorized @lv

Efektīvi izmantojot uzņēmuma resursus, gadā var ietaupīt  pat pusmiljonu eiro 

Gan mazāku, gan lielāku uzņēmumu vadītāji saskaras ar laika trūkumu – šī problēma liek pieņemt darbā vairāk darbiniekus, kas rada papildus izmaksas. Problēma it kā tiek atrisināta, taču tiek patērēti papildus resursi. Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia grupa” pieredze liecina, ka, mērķtiecīgi optimizējot procesus un atsakoties no liekām darbībām, gadā var ietaupīt pat vairāk nekā pusmiljonu eiro.

“Reizēm uzņēmumu vadītāji saskaras ar resursu trūkumu, kas liek izšķirties starp jauna darbinieka pieņemšanu, kas prasa papildus finanses, vai atteikšanos no pakalpojuma vai produkta piedāvāšanas, kas ietaupītu laiku, bet upurētu iespējamo peļņu. Abos gadījumos uzņēmējam jāizvēlas starp “mazāko ļaunumu” uzņēmuma rentabilitātei, taču šo problēmu iespējams risināt arī citādi – optimizējot esošos resursus. Ir vairāki veidi, kā konstatēt, kurus procesus uzņēmuma darbībā iespējams paveikt efektīvāk, un LEAN menedžmenta sistēma palīdz ne tikai konstatēt, kur resursi tiek pārtērēti, bet arī ieviest problēmu risinājumus uzņēmumā ar vienu galveno mērķi – izmantot pēc iespējas mazāk resursus un radīt lielāku vērtību saviem klientiem, tā kāpinot savu konkurētspēju. Līdz ko ir apzināts potenciāls sakārtot procesus organizācijas iekšienē, rodas ietaupījums, par kuru sākotnēji uzņēmumi pat nenojauš,” stāsta LEAN praktiķis, LEAN.LV vadītājs Vidas Petraitis. 

Viens no uzņēmumiem, kas izmantojis LEAN metodes uzņēmuma ražīguma celšanai, ir “Eco Baltia grupa”. Uzņēmums saņēmis arī “Lean.lt” apbalvojumu kā labākais menedžmenta sistēmas ieviesējs (“Start of the Year in foreign countries”) Latvijā, nepilna gada laikā sakārtojot  vairākus desmitus darba vietu, kurās tika ieviesti starptautiski atzīti kārtības standarti, atbrīvojot vietu no liekā, sazonējot noliktavas, lai iegūtu pārskatāmību un papildus vietu, kā arī uzlabotu darba drošību.

“Iekšējās darba organizācijas un vides sakārtošana ir viena no mūsu prioritātēm. Tāpēc, balstoties uz detalizētu izvērtējumu, mērķtiecīgi strādājām, lai veiktu uzlabojumus. Šajā procesā esam aktīvi iesaistījuši  darbiniekus visos organizācijas līmeņos, vispirms tos apmācot, lai izmaiņas būtu efektīvas, un darbinieku ikdiena tiešām kļūtu ērtāka. Pozitīvā ietekme atspoguļojas arī biznesa rezultātos. Kopējais ieguvums, pateicoties darbinieku ierosinātajiem un veiktajiem uzlabojumiem, šobrīd ir sasniedzis vairāk nekā 50 000 eiro mēnesī, kas gadā sastāda pusmiljonu eiro. To panākam ar dažādu darba procesu uzlabojumiem,  vai nu samazinot zudumus, vai ietaupot laiku un cilvēku resursus. LEAN kultūra pieprasa domāt preventīvi, kā lietas un procesus padarīt efektīvākus, vieglākus, uzskatāmākus, ar lielāku pievienoto vērtību darbiniekiem, klientiem un uzņēmumam kopumā. Tas, mūsuprāt, ir galvenais ieguvums,” uzsver “Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

“Eco Baltia grupas” uzņēmumos saskaņā ar LEAN metodēm veikti vairāki uzlabojumi, piemēram, bez papildu apjomīgiem ieguldījumiem veiktas izmaiņas PET pudeļu pārstrādes procesā un ražošanas iekārtās, kas ļauj palielināt ražošanas apjomus un maksimāli efektīvāk izmantot visas ražošanas jaudas. Šie uzlabojumi ļauj uzņēmumam gan efektivizēt ražošanu un ietaupīt resursus, gan arī nes papildu ieņēmumus.

Kā liecina LEAN.LV pieredze, jomas, kurās visbiežāk ir nepieciešami uzlabojumi, lai celtu uzņēmumu rentabilitāti, ir iekšējā komunikācija, kas īpaši atsaucas uz dažādu problēmu risināšanas ātrumu, darbinieku ikdienas darba organizāciju, kā arī darbinieku iesaistīšanu dažādu lēmumu pieņemšanā un iniciēšanā.

Vairāk par LEAN:

Lean sistēmas mērķis – izmantojot pēc iespējas mazāk resursu, radīt lielāku vērtību klientam un palielināt savu konkurētspēju. Lean būtību vislabāk definē divi pamatprincipi: nepārtraukta pilnveidošanās un nevajadzīgu darbību (zaudējumu) likvidēšana.

Aizejošais 2018. gads atkritumu apsaimniekošanas nozarē vērtējams pretrunīgi, jo jomas attīstību bremzējušas vairākas ilgstoši neatrisinātas problēmas. Tās sektorā kavējušas godīgu konkurenci un liegušas pilnībā īstenot efektīvu ilgtermiņa plānošanu. Šādos vispārējās stagnācijas apstākļos tikai mērķtiecīgas investīcijas atsevišķās darbības jomās nozares uzņēmumiem ļāvušas nodrošināt stabilitāti un izaugsmi, uzskata vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.  

“Atkritumu apsaimniekošanas nozarē 2018.gads vērtējams kā stagnācijas periods. Tas saistīts ar neskaidrību par to, kāds būs tirgus regulējums, kā tiks attīstīta atkritumu šķirošanas sistēma, kā saistībā ar Saeimas vēlēšanām mainīsies politiskie uzstādījumi un kādi būs jaunā valsts atkritumu apsaimniekošanas plāna pamati. Uzņēmumi savu darbību un investīcijas plāno vairākus gadus uz priekšu, tāpēc 2019. gadā jābūt skaidrībai par nozares ilgtermiņa attīstību, lai varētu pieņemt izvērtētus un ilgtspējīgus lēmumus biznesa attīstībā. Neskatoties uz izaicinājumiem, mūsu grupas uzņēmumi turpinājuši investēt atkritumu šķirošanas infrastruktūrā un tehniskajā nodrošinājumā. Vienlaikus šis bijis arī stabilitātes un izaugsmes gads otrreizējo izejvielu pārstrādes sektorā,” skaidro vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs M.Simanovičs.

Kā norāda Māris Simanovičs, galvenās problēmas, ar kurām nozares uzņēmumi saskārušies 2018. gadā, ir nesakārtotie godīgas konkurences jautājumi un nevienādie spēles nosacījumi tirgus dalībniekiem. Pēdējo gadu laikā atkritumu apsaimniekošanas nozarē aizvien vairāk iesaistījušās pašvaldības, tāpēc privāto uzņēmumu līdzdalība nozarē ir mazinājusies. Tāpat nav attaisnojušās cerības uz tirgus pašattīrīšanos no negodprātīgajiem ražotāju atbildības sistēmas tirgus dalībniekiem, kuru darbību rezultātā Latvijā veidojas nelegālās izgāztuves. Šādu nozares spēlētāju kontrole joprojām ir vāja, un tie atdzimst jaunos uzņēmumos, kuri izmanto vecās shēmas.

Lai valsts varētu turpināt veiksmīgi īstenot uzsāktās pārmaiņas vides apsaimniekošanā un sasniegt starptautiski saistošos mērķus, pēc Simanoviča domām, 2019. gadā  vajadzētu būt skaidrībai par nozares ilgtermiņa attīstību un “spēles noteikumiem” valsts mērogā.

“Nākamgad situāciju nozarē būtiski ietekmēs konkurss par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā. Konkurss un tā norise būs nozīmīgs signāls uzņēmējiem ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mērogā, sniedzot skaidrību visiem nozares uzņēmumiem par turpmāko situācijas attīstību Baltijas lielākajā tirgū. Tāpat nākamgad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un nozares asociācijām kopā jāsāk darbs pie jaunā atkritumu apsaimniekošanas plāna, ko īstenot pēc 2021. gada. Par to, kāds būs plāna saturs, skaidrībai vajadzētu būt iespējami ātrāk, lai uzņēmumi varētu plānot savu darbību un nākotnes investīcijas. Šobrīd nozarē liels uzsvars ir uz atkritumu šķirošanu, taču nākotnē noteikti jādomā, kā panākt un valsts līmenī atbalstīt kopējā atkritumu apjoma svara samazināšanu, lietu otrreizēju izmantošanu un to pārstrādi jaunās izejvielās un produktos,” nozares jaunā gada izaicinājumus skaidro “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs.

Vērtējot aizejošo gadu otrreizējo izejvielu pārstrādes sektorā, Simanovičs teic, ka “Eco Baltia grupas” atkritumu pārstrādes uzņēmumiem AS “PET Baltija” un SIA “Nordic Plast” 2018. gads bijis stabilitātes un izaugsmes periods, ko veicinājusi veiksmīgā pārstrādes tirgus situācija jeb tā sauktais China ban, kā arī naftas cenu pieaugums.

““PET Baltija” šogad investēja ražotnes modernizācijā, kas ļāva attīstīt jaunu produktu ražošanu un veiksmīgi reaģēt uz otrreizējo izejvielu pieprasījuma kāpumu starptautiskajos tirgos. Nākamgad plānots ieguldīt aptuveni 3 miljonus eiro “Nordic Plast” ražotnes modernizācijā, lai uzņēmums varētu kāpināt savus ražošanas apjomus, produktivitāti, celt produktu kvalitāti un konkurētspēju. Savukārt “PET Baltija” turpinās ekspansiju esošajos un jaunos tirgos. PET granulu ražošanas jaudu palielināšanā nākamgad plānots investēt 4,8 miljonus eiro,” atklāj lielākās vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Baltijā vadītājs.

Viņš arī piebilst, ka nākamajā gadā “Eco Baltia grupa” strādās pie jauniem investīciju projektiem, lai nodrošinātu vēl plašāku otrreizējo izejvielu pārstrādi, proti, SIA “Eco Baltia vide” īstenos riepu otrreizējās pārstrādes projektu, lai no nolietotajām autoriepām Latvijā ražotu kvalitatīvas otrreizējas izejvielas. Svarīgas būšot arī investīcijas uzņēmumu darbaspēka attīstībā. “Viens no izaicinājumiem, ar ko saskaras uzņēmumi visās nozarēs, ir darbaspēka trūkums, kas atsaucies arī uz “Eco Baltia grupas” uzņēmumu darbību, aktualizējoties jautājumiem par ražošanas efektivizēšanu, produktivitātes kāpināšanu un esošo darbinieku noturēšanu. Pēdējos gados veltītas lielas pūles darbinieku vides sakārtošanai, dažādu motivācijas un apmācību programmu izstrādei, un šādas investīcijas plānots turpināt arī nākamgad,” pauž M. Simanovičs.

SIA “Eco Baltia grupa” pēc apgrozījuma ir lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā. 2017. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 53,4 miljonus eiro. “Eco Baltia grupa” nodrošina vairāk nekā 700 darba vietu. Grupas uzņēmumi sadarbojas ar 46 600 klientiem Latvijā un ārpus tās. “Eco Baltia grupas” uzņēmumi nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai,

Šodien, 24.oktobrī, Eiropas Parlaments lems par priekšlikumu no 2021.gada aizliegt plastmasas šķīvju, galda piederumu, vates kociņu u.c. vienreizlietojamo priekšmetu tirdzniecību. Baltijā lielāka vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa “Eco Baltia grupa” uzskata, ka pozitīvs lēmums dos nepieciešamo stimulu iepakojuma un citu plastmasas produktu ražotājiem pāriet uz videi draudzīgāku materiālu izmantošanu, samazinot to atkritumu apjomu, kas nav derīgi pārstrādei un nonāk poligonos.

“Iepakojuma industrija ļoti strauji attīstās un savās pārstrādes rūpnīcās praksē redzam visdažādāko ķīmisko savienojumu izstrādājumus, kuru patēriņš ir milzīgs, bet pārstrādes iespējas ir ierobežotas. Plastmasas pudeles tiek apvilktas ar dažādām plēvēm, iepakojumi ir nevajadzīgi daudz slāņos, tiek aplīmēti ar līmēm, kuras nevar nomazgāt pat speciālajās iekārtās, sveramos produktus ietin neskaitāmos maisiņos un plēvītēs, kas viss sagādā problēmas pārstrādātājiem. Pat gribēdami to visu nevaram šobrīd pārstrādāt, jo nav tādu tehnoloģiju. Tāpēc pozitīvs Eiropas Parlamenta lēmums būtu apsveicams solis, jo dos signālu un arī motivāciju plastmasas izstrādājumu ražotājiem domāt ilgtspējīgi un maksimāli izmantot tādus materiālus, ko var pārstrādāt un kas ir draudzīgāki arī to lietotājiem,” uzsver “Eco Baltia grupas” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Lielākā daļa no vienreizlietojamajiem plastmasas izstrādājumiem, kuru izplatību Eiropas Savienības līmenī plānots ierobežot, šobrīd Latvijā nenonāk otrreizējā pārstrādē, bet gan atkritumu poligonos vai tiek reģenerēta, sadedzinot. Plastmasas izstrādājumu tirdzniecības aizliegums būs liels izaicinājums gan ražotājiem, gan tirgotājiem un arī patērētājiem, kuriem būs jāmaina savi ikdienas paradumi. Tomēr visas sabiedrības interesēs ir, lai šie izstrādājumi būtu cilvēku veselībai draudzīgāki, pārstrādājami un tiktu taupīti dabas resursi, kas nepieciešami jaunu materiālu saražošanai. “Eco Baltia grupas” rūpnīcās AS “PET Baltija” un SIA “Nordic Plast” jau šobrīd tiek pārstrādāts plastmasas iepakojums, taču izejvielu kvalitāte ir viena no lielākajām problēmām.

M.Simanovičs arī uzsver, ka līdztekus uzsvaram uz “zaļāku” plastmasas izstrādājumu ražošanu, Latvijas līmenī būtisks ir arī jautājums par turpmākām investīcijām šķirošanas līnijās un kopējā šķirošanas infrastruktūras izbūvē, lai ar tehnoloģiju un mākslīgā intelekta palīdzību no sadzīves atkritumiem maksimāli efektīvi tiktu nošķiroti pārstrādei derīgie materiāli un samazinātos atkritumu apjoms, kas tiek apglabāts poligonos. Saskaņā ar ES prasībām, Latvijai līdz 2025. gadam vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu būtu jāpārstrādā.

SIA “Eco Baltia grupa” pēc apgrozījuma ir lielākā vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 53,4 milj. EUR. “Eco Baltia grupa” nodrošina vairāk nekā 700 darba vietas. Grupas uzņēmumi sadarbojas ar 46 600 klientiem Latvijā un ārpus tās.

“Eco Baltia grupas” uzņēmumi nodrošina pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, līdz otrreizējai izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un izejvielu pārstrādei – “Latvijas Zaļais punkts”, “Eco Baltia vide”, “Eko Kurzeme”, “Jumis”, “PET Baltija”, “Nordic Plast” un “Eco Teh Baltia”.