Category: Uncategorized @lv

“Eco Baltia” vēlas iegādāties līdz pat 100%  AS “DAUGAVPILS SPECIALIZĒTAIS AUTOTRANSPORTA UZŅĒMUMS” akciju

---

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” Konkurences padomei (KP) iesniegusi ziņojumu par tirgus dalībnieku apvienošanos, lai iegādātos Latvijas ceļu uzturēšanas uzņēmuma AS “DAUGAVPILS SPECIALIZĒTAIS AUTOTRANSPORTA UZŅĒMUMS” (“Daugavpils Spec. ATU”) 56,2% privātpersonām piederošo akciju. Pēc darījuma pabeigšanas, ko plānots īstenot ar “Eco Baltia” meitasuzņēmuma “Eco Baltia vide” starpniecību, grupai piederēs jau 96,6% uzņēma akciju, taču grupa ir ieinteresēta palielināt šo daļu līdz 100%.

“Daugavpils Spec. ATU” Daugavpils pilsētas domei un Latvijas valstij piederošo 40,4% akciju “Eco Baltia vide” iegādājās šā gada aprīlī. Atlikušās akcijas, par kuru iegādi tiek turpinātas sarunas ar to īpašniekiem, pieder vairākām privātpersonām.

Jānis Aizbalts, “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs: “Mūsu daudzu gadu pieredzē ceļu apsaimniekošanā pērn un šogad piedzīvojam izrāvienu. Pagājušajā gadā “Eco Baltia” uzņēmumu portfeli paplašinājām ar vietējo galvaspilsētas ceļu uzturētāju “Pilsētas Eko Serviss”, kas tika pievienots “Eco Baltia vide”. Šogad vides apsaimniekošanas un ceļu uzturēšanas pakalpojumu attīstību turpinām Daugavpilī – otrajā lielākajā pilsētā Latvijā. Mūsu pieredze rezultējusies ar efektīvu un finansiāli saistošu pakalpojumu klāstu, ko spēj sniegt privātais sektors. Tas savukārt veicina veselīgu konkurenci nozarē, ļaujot kāpināt pakalpojumu kvalitāti un ieviest ilgtspējīgus tehnoloģiskos risinājumus darbu veikšanai.”

Tāpat kā pēc valstij un pašvaldībai piederošo akciju iegādes, arī turpmāk “Daugavpils Spec. ATU” turpinās ikdienas pakalpojumu sniegšanu ierastajā kārtībā. Darījumā iesaistīto pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

Par  AS “DAUGAVPILS SPECIALIZĒTAIS AUTOTRANSPORTA UZŅĒMUMS”:

Akciju sabiedrība “DAUGAVPILS SPECIALIZĒTAIS AUTOTRANSPORTA UZŅĒMUMS” ir dibināta 1973.gada janvārī. Uzņēmums veic atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībās Latgales reģionā, kā arī nodrošina Daugavpils pilsētas ielu uzkopšanas un uzturēšanas darbus un sniedz transportēšanas pakalpojumus. 2023. gadā “Daugavpils Spec. ATU” auditētais apgrozījums bija 5,5 miljoni eiro, un uzņēmumā strādāja 98 darbinieku.

Par SIA “Eco Baltia vide”:

“Eco Baltia vide” ir vides apsaimniekošanas uzņēmums, kas nodrošina plašāko vides apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu – sadzīves un šķiroto atkritumu izvešanu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, būvgružu un lielgabarīta atkritumu apsaimniekošanu, teritoriju uzkopšanu un ceļu apsaimniekošana, kā arī dažādus sezonālos pakalpojumus. 2023. gadu “Eco Baltia vide” noslēdza ar neauditēto apgrozījumu teju 54 miljonu eiro apmērā.

Vai lielas atkritumu pārstrādes rūpnīcas mazajā Latvijā atrisinās visas vides problēmas?

---

Šoruden darbu Latvijā sākušas divas jaunas “Eco Baltia” grupas uzņēmumu rūpnīcas: “ITERUM” (iepriekš – “PET Baltija”) jaunā rūpnīca Olainē, kas šobrīd ir viena no lielākajām PET pudeļu pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā, un “Eco Baltia vide” Resursu pārvaldības centrs Salaspils pagastā, kas ļaus apstrādāt gan nešķirotos, gan šķirotos sadzīves atkritumus no Pierīgas reģioniem. Tas nozīmē, ka tūkstošiem tonnu atkritumu varēsim pārstrādāt otrreizējās izejvielās, tādējādi tuvojoties Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem zaļajiem mērķiem. Esam puslīdz iemācījušies šķirot, protam pārstrādāt. Bet vai ar to pietiks, lai varētu teikt, ka ar atkritumu apsaimniekošanu Latvijā viss ir kārtībā?

Protam pārstrādāt, bet kā ar ražošanu?

Līdz ar jauno rūpnīcu atvēršanu esam tikuši nenoliedzami lielu soli priekšā igauņiem, kam atkritumu apsaimniekošanas industrija ir daudz mazāk attīstīta nekā Latvijā. Savukārt Lietuvā ir ļoti spēcīgi attīstīta šķirošana, tomēr kopumā Latvijas modelis ir daudz sabalansētāks, jo nodrošina gan šķirošanu, gan pārstrādi. Toties mums pilnībā trūkst ražotņu, kas no pārstrādātajiem materiāliem ražotu galaproduktus. Tas galvenokārt saistīts ar Latvijas izmēru un apstākli, ka pārstrādātiem produktiem vietējā patēriņa faktiski nav un esam spiesti eksportēt gandrīz visu saražoto. Un, pat ja mēs visus polimēra produktus pārvērstu atkritumu maisiņos, ko vēsturiski esam darījuši, arī tiem būtu jāmeklē noieta tirgus ārpusē, jo Latvija ir krietni par mazu. Eksportēt nāktos jebkurā gadījumā.

Diemžēl pēdējā laikā nekas nav dzirdēts par vienubrīd plaši apspriesto iespēju polimērus pārstrādāt ģeotekstila materiālos un izmantot būvniecībā un ceļubūvē. Lielisks piemērs ir Dienvidkoreja, kas arī nav ļoti liela valsts, tomēr tur “zaļā iepirkuma” princips strādā lieliski un valsts visos iepirkumos izmanto vietējo ražotāju ģeotekstilu. Tikmēr Latvijai joprojām sanāk lētāk importēt otrreizējo materiālu galaproduktus no austrumu valstīm, ko nosaka gan ražošanas masveidīgums, gan darbaspēka izmaksas. Jāapzinās, ka uzsākt šādu ražošanu no nulles prasītu milzīgas investīcijas, turklāt Latvijai ir šim nolūkam neizdevīga ģeogrāfiskā lokācija: kā jau minēju, ar pašmāju tirgu nepietiktu, bet pat 300 kilometru rādiusā tirgus tik un tā nepārsniedz 6 miljonu klientu robežas. Tikmēr galaproduktu rūpnīcas Polijā vai Lietuvā var paļauties uz krietni lielāku potenciālo klientu skaitu, radot nesalīdzināmu konkurenci.

Ja vispār apsveram galaprodukta ražošanu Latvijā, mums ir rūpīgi jāizvērtē, ko patiešām būtu vērts ražot un kur pēc tā varētu būt pieprasījums. Tāpat jārēķinās, ka pārstrādes tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, bet galaproduktu ražošana un sertificēšana prasa krietni vairāk laika. Piemēram, automoto industrijā, kas ir liels otrreizējo materiālu patērētājs, sertifikācija var ilgt gadiem. Tāpēc apgūt eksporta tirgu ar Latvijā ražotu galaproduktu būtu skaisti, taču sarežģīti.

Kāpēc tomēr ir labi būvēt savas pārstrādes rūpnīcas?

Lielākais ieguvums ir iespēja izpildīt ES “zaļā kursa” pamatprincipus un maksimāli daudz materiāla atgriezt otrreizējā apritē. Atkritumus var vai nu pārstrādāt, kā to darām mēs, vai sadedzināt, ar ko pārsvarā nodarbojas mūsu tuvākie kaimiņi. Protams, pārstrāde paver daudz vērtīgākas iespējas – eksportspējīgu produktu ražošanu uzņēmumos, kuri nodarbina vietējos iedzīvotājus un maksā nodokļus valsts budžetā.  

Tas gan nenozīmē, ka esam atrauti no situācijas globālajā otrreizējo materiālu tirgū, ko spēcīgi ietekmē Ķīna. Tā kā Eiropā valda “zaļais kurss”, kas liek uzņēmumiem izmantot otrreizējās izejvielas, un aug patērētāju spiediens uz lielajiem zīmoliem, veidojas atbilstošs pieprasījums. Bet, kur pieprasījums, tur arī piedāvājums. Lai kā attīstītos Eiropas atkritumu pārstrādes industrija un lai cik bargas importa nodevas ES piemērotu ķīniešu lētajiem materiāliem, ķīnieši domā radoši un atrod ceļus, kā apiet visus noteikumus. Vēl vairāk – Eiropā ieplūst arī nepārstrādāti materiāli, kam piekārta pārstrādāta materiāla etiķete, un to diemžēl ir ļoti grūti kontrolēt. Eiropas ražotājiem tie ir lieli izaicinājumi: no vienas puses, vides prasības ir daudz stingrākas nekā Ķīnā, un, no otras, ir jūtams arī pamatīgs spiediens uz cenu, jo bieži vien lielo zīmolu īpašnieki nelabprāt pērk Eiropā ražotus materiālus, kurus var daudz lētāk iegādāties no Āzijas kompānijām.

Iespēja pašiem pārstrādāt materiālu ļauj atbilstoši savām spējām konkurēt eksporta tirgū, un jaudīgu rūpnīcu izveide sniedz iespēju piedāvāt vairāk materiāla par konkurētspējīgāku cenu. Turklāt otrreizējie izejmateriāli ir uz palikšanu, un mainās arī to simboliskā nozīme: ja vēl pirms dažiem gadiem patērētāji par tiem drusku rauca degunus, tagad tie ir ilgtspējīga dzīvesveida simbols.

Jāiemācās šķirot bioloģiskos atkritumus

Domāju, ka jaunās rūpnīcas būs labs palīgs Latvijai ES izvirzīto mērķu sasniegšanā. Šajā ziņā esmu optimists un ticu, ka noteiktās normas izpildīsim. Tam, ka mums trūkst pašu ražotu galaproduktu, nav izšķirošas nozīmes, jo šo uzdevumu mūsu vietā paveic kaimiņvalstis un atgriež Latvijas tirgū, piemēram, iepakojumu vai atkritumu maisus no pārstrādātiem materiāliem. Tomēr ES mērķi nav paši galvenie – vai katrā ziņā ne vienīgie. “Eco Baltia” mērķis ir vēl daudz ambiciozāks – piešķirt otro dzīvi katram atkritumam, atrast vērtību katrā materiālā. Lielākais izaicinājums šobrīd ir panākt bioloģisko atkritumu šķirošanas attīstību. Nonākot kontaktā ar kartonu, bioloģiskie atkritumi to padara nelietojamu, arī plastikātu vai plēvi ir salīdzinoši grūti nomazgāt, kas ievērojami apgrūtina šķiroto atkritumu pārstrādi. Latvijā ir izveidota infrastruktūra biogāzes ražošanai, sabiedrībai atliek vien iemācīties šķirot bioloģiskos atkritumus – tieši tāpat, kā esam puslīdz iemācījušies šķirot cita veida atkritumus.

Un pats galvenais uzdevums ir apzināties, ka atkritumu apsaimniekošana ir nevis valsts problēma un Eiropas uzstādījums, bet gan mūsu katra individuālā atbildība par to, kādu pasauli gribam atstāt nākamajām paaudzēm. Var jau mest pudeles krūmos un teikt, ka ir vienalga, bet var arī paturēt prātā, ka bērni un mazbērni gribēs dzīvot tīrā, sakoptā Latvijā. Rūpnīcas vien nepalīdzēs. Nāksies pašiem rūpēties par savu vidi – ne tikai šķirot, jo kāds tā liek, bet patiešām ilgtspējīgi un atbildīgi saimniekot.

Māris Simanovičs

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs

11.11.2024.

“Eco Baltia” pabeigusi bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma SIA “Eko Osta” iegādes darījumu

---

Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums AS “Eco Baltia” pabeidzis  Latvijas vadošā videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma SIA “Eko Osta” 100% kapitāla daļu iegādes darījumu, tādējādi paplašinot vides pakalpojumu klāstu.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir būtisks solis ceļā uz mūsu pakalpojumu klāsta paplašināšanu un attīstības stratēģijas realizāciju, iekļaujot mūsu apsaimniekošanas portfelī arvien vairāk dažādu veidu atkritumu, kurus var pārstrādāt. Uzņēmuma “Eko Osta” iegāde pavērs jaunas iespējas valstij nodrošināt veiksmīgāku atkritumu apriti segmentos, kur līdz šim noteikto normu izpilde bijusi sarežģīta. Esam gandarīti par šo darījumu, kas ļaus nodrošināt vēl plašāku un kvalitatīvāku pakalpojumu klāstu “Eco Baltia” grupas uzņēmumu klientiem.”

SIA “Eko Osta” nodarbojas ar atkritumu apsaimniekošanu un pārstrādi, naftas produktu piesārņotu ūdeņu savākšanu, pārvadāšanu, attīrīšanu un pārstrādi, vides sanāciju un kvalitātes monitoringu. Tostarp uzņēmums veic kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanu, t. sk. Rīgas, Skultes, Salacgrīvas, Engures, Lielupes, Mērsraga ostu teritorijās savākto kuģu radīto naftas atkritumu attīrīšanu. SIA “Eko Osta” sniegto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu ietvaros tiek veikta galvenokārt dažāda veida bīstamo atkritumu savākšana, pārvadāšana un citas ar atkritumu apsaimniekošanu saistītās darbības.

Uzņēmuma iegāde īstenota caur “Eco Baltia” koncerna sabiedrības SIA “Latvijas Zaļais punkts” meitas  sabiedrību SIA “Oil Recovery”. 

Līdz ar darījuma noslēgšanu SIA “Eko Osta” kļuvusi par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializēsies bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas. 

31.10.2014.