Category: Uncategorized @lv

Vai ilgtspēja palīdz noalgot vislabāko darbinieku?

---

Lielas cerības, bet nīkulīgs piedāvājums – abās pusēs

Galvenā problēma, ar kuru šobrīd saskaras darba devēji atkritumu apsaimniekošanā (un, visticamāk, arī citās nozarēs), ir nepietiekams darbaspēks – it īpaši mazkvalificētais. Tāpēc darba devējus, kuri savos sludinājumos pārspīlē ar solījumiem, cilvēciski var saprast: cerot piesaistīt uzmanību sīvajā cīņā par darbiniekiem, var itin viegli aizrauties un safantazēt zilus brīnumus.

Saprotu arī darbiniekus, kuriem ir gadījies piedzīvot vilšanos, jo darba sludinājums neatspoguļo reālo situāciju, it sevišķi pārejot darbā no lieliem uz mazajiem uzņēmumiem, kuros darba apstākļi nereti mēdz būt visai primitīvi. Plaisa starp lielajiem uzņēmumiem, kuros darbinieku labbūtības politika un darba drošība ir sakārtota atbilstoši ilgtspējas stratēģijām, un mazajiem, kuriem nereti svarīgāks jautājums ir  “izdzīvošana”, ir būtiska. Vienlaikus arī mazie uzņēmumi ir gana plaša tirgus daļa un tiem nākas iekļauties kopējā konkurencē par jauniem darbiniekiem.

Taisnība arī, ka katra nākamā potenciālo darbinieku paaudze nāk pie darba devēja ar kreatīvākām prasībām, starp kurām izplatītākā ir vēlme mazāk strādāt un vairāk pelnīt. Tieši tāpat kā atrodas darba devēji, kas piepušķo savu piedāvājumu, gadās arī potenciālie darbinieki, kas izliekas zinošāki, prasmīgāki un motivētāki, nekā ir īstenībā. Līdz ar to tas ir kā koks ar diviem galiem, kur ir jārod kopsaucējs.

Jāveicina palīgspēkiem pievilcīga vide

Pārlūkojot demogrāfijas datus, skaidrs, ka īstās nepatikšanas ar darbaspēka trūkumu Latvijai vēl ir priekšā. Agri vai vēlu mums nāksies ieplūdināt importa darbaspēku – visticamāk, agrāk nekā vēlāk. Citās valstīs, kur darbojas “Eco Baltia” uzņēmumi, klājas līdzīgi, taču priekšrocības sniedz daudz vienkāršāki noteikumi attiecībā uz darbinieku importu. Latvijā nav ne skaidru spēles noteikumu, ne vīzijas, ar kādu valstu pārstāvjiem gribam vai negribam strādāt.

Par to, ka jau tuvā nākotnē neiztiksim bez importēta darbaspēka, liecina arī aktuālie bezdarba rādītāji – Latvija sasniegusi tādu līmeni, kad bez darba ir galvenokārt tikai tie, kuri nemaz negrasās strādāt. Īsāk sakot, pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu. Manuprāt, neesam līdz galam izmantojuši iespēju kā potenciālos darba ņēmējus integrēt studentus un pensionārus, kuri pēc nelielas apmācības varētu sekmīgi pildīt dažādus profesionālus uzdevumus. Runājot par studentiem, viena no lielākajām kļūdām Latvijas darba tirgus vēsturē ir bijusi tā, ka visi, kam galva uz pleciem, masveidā ir mācījušies par juristiem vai ekonomistiem, tehniskos novirzienus atstājot novārtā. Nevienam nav noslēpums, ka STEM zinātņu apguve Latvijā šobrīd ir katastrofālā stāvoklī, un milzīgais tehnisko zinātņu speciālistu trūkums nozīmē sīvu konkurenci darba devēju pusē, lai aizpildītu attiecīgās vakances.

Vēl viena problēma, kas būtu jārisina valstiskā mērogā, ir neadekvātā virsstundu un darbnespējas pirmo dienu apmaksa, kas Latvijā ir vislielākā no Baltijas valstīm un vājina darba devēja konkurētspēju. Samazinot virsstundu apmaksu no 100 % līdz 50 %, ieguvēji būt visi – darba devējam tas atvieglotu finansiālo slogu, savukārt darbinieks varētu nopelnīt vairāk likumīgi atļauto darba stundu ietvaros, nemeklējot papildu darbu un tādējādi aiz pārguruma nezaudējot darba produktivitāti.

Manuprāt, sakārtojot šos jautājumus, darba vide Latvijā iegūtu daudz veselīgāku sejas krāsu un virkne problēmu atrisinātos gluži dabiski.

Labbūtība darba vidē – garda ēsma potenciālajiem darbiniekiem

“Eco Baltia” biroja vakances aizpildās strauji, toties brīvas vietas uz tādām pozīcijām kā krāvēji, šķirotāji un citi tehniska darba darītāji ir pieejamas teju pastāvīgi. Arvien mazāk kļūst potenciālo darbinieku, kuri būtu gatavi šo darbu uzņemties, un to arī var saprast, jo kuram gan negribētos darīt kaut ko patīkamāku. Mēs to risinām, piemēram, investējot tehnoloģijās un automatizācijā, lai jādara vieglāk un mazāk, ne vairs ar rokām, un arī citos veidos uzlabojot darbinieku labbūtību, lai nenāktos meklēt arvien jaunus darbiniekus, kuri vidējo produktivitāti darbā sasniedz tikai pēc vairākiem apmācības mēnešiem.

Mēs savus darbiniekus motivējam ne tikai ar papildu brīvdienām, veselības apdrošināšanu, iemaksām pensiju fondos utt., bet arī ar apmācībām dažādu līmeņu darbiniekiem par plašu tēmu loku, karjeras izaugsmes iespējām un patīkamu darba vidi. Nav tā, ka, sākot strādāt par krāvēju, cilvēka karjera ir apzīmogota uz mūžīgiem laikiem. Ja pašam ir vēlme mācīties, spēja noformulēt sapņus un skaidrība par izvēlēto ceļu, paveras arī iespējas. Piemēram, lielākajā no “Eco Baltia” grupas uzņēmumiem Latvijā “Eco Baltia vide” darbinieku rotācija trīs gadu laikā ir samazinājusies par aptuveni trešdaļu. Šajā pašā uzņēmumā pērn 15 darbinieki gan no biroja, gan ražošanas sektora piedzīvojuši karjeras izaugsmi, trešdaļai no viņiem kļūstot par dažādu līmeņu vadītājiem.

Esam ieguvuši arī Ģimenei draudzīgas darbavietas titulu. Tas, ka vairākiem mūsu darbiniekiem, strādājot “Eco Baltia”, ir piedzimuši trīs un vairāk bērnu, ir visvērtīgākais darbavietas stabilitātes un darbinieku lojalitātes sertifikāts.

Darba devējam ir tiesības izvēlēties vislabāko darbinieku, taču arī pienākums nodrošināt visu darba sludinājumā solīto. Bet darba devējam arī ir tiesības pat tehniskajās un mazkvalificētajās amata pozīcijās redzēt darbiniekus, kuri izprot uzņēmuma stratēģisko nozīmi, sabiedrisko labumu un kuriem ir tuva uzņēmuma misija. “Eco Baltia” tā ir atrast vērtību katrā lietā. Un katrā cilvēkā. Tā ir vieta ikviena uzvarām.

Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs

28.01.2025.

Gandrīz katrs trešais ir mainījis darbu, jo sludinājumā norādītais neatbilst realitātei

---

85% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka darba sludinājumi bieži vien pārspīlē vai neprecīzi atspoguļo reālos darba apstākļus uzņēmumā, liecina “Eco Baltia” aptaujas* rezultāti. Kopumā 68 % strādājošo ir pat kādreiz apsvēruši darbavietas maiņu, jo darba devēja solītais neatbilst realitātei, un 31 % to arī ir izdarījuši.

Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs vismaz reizi ir atsaucies darba sludinājumam, liecina aptaujas dati. Vairums no viņiem ir piedzīvojuši vilšanos, jo darba sludinājumā solītais un realitātē piedzīvotais izrādījies pārāk atšķirīgs: vairāk nekā puse jeb 56 % norāda, ka paši personīgi ir piedzīvojuši situācijas, kad darba sludinājumā rakstītais nav atbildis realitātei.

Kā norāda aptaujas dalībnieki, visbiežāk darba sludinājumā aprakstītajam neatbilst darba slodze un pienākumu apjoms (60 %), atalgojums un bonusi (42 %), kā arī darba laiks, tā elastība un karjeras izaugsmes iespējas (32 %).

Sievietes biežāk nekā vīrieši saskaras ar lielāku darba slodzi un pienākumu slogu, nekā solīts, un biežāk ir neapmierinātas ar darba vidi un kolektīvu. Savukārt vīrieši biežāk nekā sievietes piedzīvo ar atalgojumu, bonusiem un karjeras izaugsmes iespējām saistītu vilšanos. Gados jauni darbinieki 18–29 gadu vecumā ievērojami biežāk jūtas neapmierināti ar darba vidi un kolektīvu, kā arī ar solītajām apmācību iespējām. Bet, pieaugot respondentu vecumam, aug vilšanās par darba sludinājumā aprakstīto darba pienākumu un slodzes neatbilstību reālajai situācijai.

“Darba sludinājumus varētu saukt par īpašu literatūras žanru: lielākā daļa no tiem ir daiļrunīgi, pat asprātīgi, un gandrīz visi sola aizraujošu darbu, elastīgu darba laiku, iespēju balansēt profesionālo un privāto dzīvi, konkurētspējīgu atalgojumu, saliedētu darba kolektīvu utt. Cik sabalansēti, elastīgi un patīkami tas viss ir realitātē – tas jau ir cits jautājums. Darbā cilvēki pavada lielāko daļu nomoda laika, tāpēc tam, cik labi viņi jūtas darba vidē, ir milzīga nozīme. Darbinieks, kurš ir noguris, pārstrādājies un nejūtas novērtēts, nespēs būt produktīvs, ātrāk tiks pakļauts izdegšanas riskam un nevarēs sniegt pilnvērtīgu ieguldījumu uzņēmuma un visas valsts ekonomiskajā izaugsmē. Cīņā par darbaspēku darba devēji, protams, izmanto dažādus līdzekļus un ir gatavi solīt daudz, tomēr godīgums un atklātība jau darba sludinājumā ļautu daudz trāpīgāk piesaistīt potenciālos darbiniekus, pasargājot no vilšanās visas iesaistītās puses,” saka Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

To, ka darba devēja tēlam publiskajā telpā ir liela nozīme, apliecina arī aptaujas rezultāti: kopumā 91 % aptaujāto pirms darba attiecību uzsākšanas pievērš uzmanību tam, ko par potenciālo darba devēju citi runā sociālajos tīklos vai interneta vietnēs. Šķiet, ka tas ir gana efektīvs veids, kā noskaidrot, vai ir vērts atsaukties darba sludinājumam, un vairums strādājošo ir atraduši vietu, kur jūtas labi: 79 % apgalvo, ka viņu pašreizējā darba devēja sludinājumā paustie solījumi vairāk vai mazāk atbilst realitātei.

23.01.2025.

Četri “Eco Baltia” grupas uzņēmumi iegūst platīna un zelta “Ilgtspējas indeksa 2024” novērtējumu

---

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta organizētajā Ilgtspējas indeksa novērtējumā, 2024. gadā Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Eco Baltia” uzņēmumi ieguvuši platīna un zelta novērtējumu. Dalību novērtējumā pieteica četri “Eco Baltia” grupas uzņēmumi un visi no tiem arī saņēmuši godalgas. SIA “Eco Baltia vide” un AS “Iterum” ieguvuši platīna novērtējumu, savukārt SIA Siguldas pilsētas “JUMIS” un SIA “Nordic Plast” saņēma zelta kategorijas novērtējumu.

“Lai arī daudziem ilgtspējas ziņošana var šķist mazsvarīga, jāapzinās, ka ilgtspēja nav modes kliedziens, bet gan nepieciešamība,” uzsver Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs. “Uzņēmumi, neatkarīgi no to izmēra, ir nozīmīgi tautsaimniecības dalībnieki, kuriem ir būtiska ietekme uz kopējo ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Ilgtspēja aptver ne tikai atkritumu šķirošanu vai CO2 emisiju samazināšanu, bet arī sabiedrības labbūtību un sociālo atbildību. Korporatīvās ilgtspējas ziņošana palīdz līdzsvarot šīs aktivitātes, mudinot uzņēmumus vairāk uzmanības veltīt arī citiem ilgtspējas mērķiem.”

“Eco Baltia vide” Ilgtspējas indeksa novērtējumā piedalās jau trešo gadu un šo gadu laikā ir demonstrējis gan izaugsmi, gan stabilitāti. Proti, pirmajā uzņēmuma dalības gadā iegūta zelta kategorija, bet pēdējos divus gadus saņemts platīna novērtējums. Būtisku lēcienu “Ilgtspējas indeksa 2024” novērtējumā demonstrējis AS “ITERUM”, kam šis bijis otrais dalības gads. Iepriekš uzņēmums saņēmis sudraba goadlgu, tomēr pērn uzņēmuma paveiktais ilgtspējas virzienā novērtēts ar platīna kategorijas novērtējumu.  SIA “Nordic Plast” un SIA Siguldas pilsētas “JUMIS” Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta organizētajā Ilgtspējas indeksa novērtējumā piedalījās pirmo reizi, iegūstot augsto zelta kategorijas novērtējumu.

Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instruments, kura pamatā ir starptautiski atzīta metodoloģija. Tas ir lielisks kontroles mehānisms, kas palīdz uzņēmumiem Latvijā novērtēt savas darbības ilgtspēju un koroporatīvās atbildības līmeni.  Dalība ilgtspējas indeksā ir drosmes, atklātības apliecinājums, tajā pat laikā tas demonstrē apņemšanos pilnveidot savu sniegumu attiecībā pret vidi un cilvēku, sekmējot nozares attīstību un sekmējot valsts ilgtspēju.

13.01.2025.