Vai ilgtspēja palīdz noalgot vislabāko darbinieku?
Lielas cerības, bet nīkulīgs piedāvājums – abās pusēs
Galvenā problēma, ar kuru šobrīd saskaras darba devēji atkritumu apsaimniekošanā (un, visticamāk, arī citās nozarēs), ir nepietiekams darbaspēks – it īpaši mazkvalificētais. Tāpēc darba devējus, kuri savos sludinājumos pārspīlē ar solījumiem, cilvēciski var saprast: cerot piesaistīt uzmanību sīvajā cīņā par darbiniekiem, var itin viegli aizrauties un safantazēt zilus brīnumus.
Saprotu arī darbiniekus, kuriem ir gadījies piedzīvot vilšanos, jo darba sludinājums neatspoguļo reālo situāciju, it sevišķi pārejot darbā no lieliem uz mazajiem uzņēmumiem, kuros darba apstākļi nereti mēdz būt visai primitīvi. Plaisa starp lielajiem uzņēmumiem, kuros darbinieku labbūtības politika un darba drošība ir sakārtota atbilstoši ilgtspējas stratēģijām, un mazajiem, kuriem nereti svarīgāks jautājums ir “izdzīvošana”, ir būtiska. Vienlaikus arī mazie uzņēmumi ir gana plaša tirgus daļa un tiem nākas iekļauties kopējā konkurencē par jauniem darbiniekiem.
Taisnība arī, ka katra nākamā potenciālo darbinieku paaudze nāk pie darba devēja ar kreatīvākām prasībām, starp kurām izplatītākā ir vēlme mazāk strādāt un vairāk pelnīt. Tieši tāpat kā atrodas darba devēji, kas piepušķo savu piedāvājumu, gadās arī potenciālie darbinieki, kas izliekas zinošāki, prasmīgāki un motivētāki, nekā ir īstenībā. Līdz ar to tas ir kā koks ar diviem galiem, kur ir jārod kopsaucējs.
Jāveicina palīgspēkiem pievilcīga vide
Pārlūkojot demogrāfijas datus, skaidrs, ka īstās nepatikšanas ar darbaspēka trūkumu Latvijai vēl ir priekšā. Agri vai vēlu mums nāksies ieplūdināt importa darbaspēku – visticamāk, agrāk nekā vēlāk. Citās valstīs, kur darbojas “Eco Baltia” uzņēmumi, klājas līdzīgi, taču priekšrocības sniedz daudz vienkāršāki noteikumi attiecībā uz darbinieku importu. Latvijā nav ne skaidru spēles noteikumu, ne vīzijas, ar kādu valstu pārstāvjiem gribam vai negribam strādāt.
Par to, ka jau tuvā nākotnē neiztiksim bez importēta darbaspēka, liecina arī aktuālie bezdarba rādītāji – Latvija sasniegusi tādu līmeni, kad bez darba ir galvenokārt tikai tie, kuri nemaz negrasās strādāt. Īsāk sakot, pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu. Manuprāt, neesam līdz galam izmantojuši iespēju kā potenciālos darba ņēmējus integrēt studentus un pensionārus, kuri pēc nelielas apmācības varētu sekmīgi pildīt dažādus profesionālus uzdevumus. Runājot par studentiem, viena no lielākajām kļūdām Latvijas darba tirgus vēsturē ir bijusi tā, ka visi, kam galva uz pleciem, masveidā ir mācījušies par juristiem vai ekonomistiem, tehniskos novirzienus atstājot novārtā. Nevienam nav noslēpums, ka STEM zinātņu apguve Latvijā šobrīd ir katastrofālā stāvoklī, un milzīgais tehnisko zinātņu speciālistu trūkums nozīmē sīvu konkurenci darba devēju pusē, lai aizpildītu attiecīgās vakances.
Vēl viena problēma, kas būtu jārisina valstiskā mērogā, ir neadekvātā virsstundu un darbnespējas pirmo dienu apmaksa, kas Latvijā ir vislielākā no Baltijas valstīm un vājina darba devēja konkurētspēju. Samazinot virsstundu apmaksu no 100 % līdz 50 %, ieguvēji būt visi – darba devējam tas atvieglotu finansiālo slogu, savukārt darbinieks varētu nopelnīt vairāk likumīgi atļauto darba stundu ietvaros, nemeklējot papildu darbu un tādējādi aiz pārguruma nezaudējot darba produktivitāti.
Manuprāt, sakārtojot šos jautājumus, darba vide Latvijā iegūtu daudz veselīgāku sejas krāsu un virkne problēmu atrisinātos gluži dabiski.
Labbūtība darba vidē – garda ēsma potenciālajiem darbiniekiem
“Eco Baltia” biroja vakances aizpildās strauji, toties brīvas vietas uz tādām pozīcijām kā krāvēji, šķirotāji un citi tehniska darba darītāji ir pieejamas teju pastāvīgi. Arvien mazāk kļūst potenciālo darbinieku, kuri būtu gatavi šo darbu uzņemties, un to arī var saprast, jo kuram gan negribētos darīt kaut ko patīkamāku. Mēs to risinām, piemēram, investējot tehnoloģijās un automatizācijā, lai jādara vieglāk un mazāk, ne vairs ar rokām, un arī citos veidos uzlabojot darbinieku labbūtību, lai nenāktos meklēt arvien jaunus darbiniekus, kuri vidējo produktivitāti darbā sasniedz tikai pēc vairākiem apmācības mēnešiem.
Mēs savus darbiniekus motivējam ne tikai ar papildu brīvdienām, veselības apdrošināšanu, iemaksām pensiju fondos utt., bet arī ar apmācībām dažādu līmeņu darbiniekiem par plašu tēmu loku, karjeras izaugsmes iespējām un patīkamu darba vidi. Nav tā, ka, sākot strādāt par krāvēju, cilvēka karjera ir apzīmogota uz mūžīgiem laikiem. Ja pašam ir vēlme mācīties, spēja noformulēt sapņus un skaidrība par izvēlēto ceļu, paveras arī iespējas. Piemēram, lielākajā no “Eco Baltia” grupas uzņēmumiem Latvijā “Eco Baltia vide” darbinieku rotācija trīs gadu laikā ir samazinājusies par aptuveni trešdaļu. Šajā pašā uzņēmumā pērn 15 darbinieki gan no biroja, gan ražošanas sektora piedzīvojuši karjeras izaugsmi, trešdaļai no viņiem kļūstot par dažādu līmeņu vadītājiem.
Esam ieguvuši arī Ģimenei draudzīgas darbavietas titulu. Tas, ka vairākiem mūsu darbiniekiem, strādājot “Eco Baltia”, ir piedzimuši trīs un vairāk bērnu, ir visvērtīgākais darbavietas stabilitātes un darbinieku lojalitātes sertifikāts.
Darba devējam ir tiesības izvēlēties vislabāko darbinieku, taču arī pienākums nodrošināt visu darba sludinājumā solīto. Bet darba devējam arī ir tiesības pat tehniskajās un mazkvalificētajās amata pozīcijās redzēt darbiniekus, kuri izprot uzņēmuma stratēģisko nozīmi, sabiedrisko labumu un kuriem ir tuva uzņēmuma misija. “Eco Baltia” tā ir atrast vērtību katrā lietā. Un katrā cilvēkā. Tā ir vieta ikviena uzvarām.
Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs
28.01.2025.