Author: Gunita Krilova

“Eco Baltia” grupa pērn sasniegusi vēsturiski augstāko apgrozījumu – 218,4 miljoni eiro

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” apstiprinājusi revidētos uzņēmuma un konsolidētos finanšu pārskatus par 2023. gadu. Kā liecina pārskati, grupas konsolidētais apgrozījums pērn bijis vēsturiski augstākais un sasniedzis 218,4 miljonus eiro, kas ir par 4% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt EBITDA pērn bijusi 28,4 miljoni eiro, kas ir par 11,8% vairāk nekā gadu iepriekš.

Apgrozījuma kāpumu galvenokārt ietekmēja stabilie un pārliecinošie rezultāti vides pakalpojumu nozarē, jaunu uzņēmumu iegāde un paplašināšanās starptautiskajā tirgū, kā arī īstenotie procesu automatizācijas un efektivizācijas pasākumi.

Salīdzinot ar nerevidēto finanšu pārskatu par pērnā gada 12 mēnešiem, kas tika publicēts šā gada 28.martā, revidētā konsolidētā finanšu pārskata atsevišķās pozīcijās veiktas izmaiņas. Pēc pārskatu revīzijas grupas konsolidētais apgrozījums samazināts par 0,1 miljonu eiro, savukārt EBITDA palielināta par 0,8 miljoniem eiro. Izmaiņas ietekmējušas arī “Eco Baltia” neto peļņu, kas, vadoties pēc revidētā konsolidētā pārskata datiem, sasniegusi 1,5 miljonus eiro (nerevidētajā pārskatā – 1,7 miljoni eiro). Izmaiņas galvenokārt saistītas ar uzņēmumu iegādes darījumu rezultātā radušās nemateriālās vērtības attiecināšanu uz iegādāto aktīvu un saistību aplēsēm, jauniegādāto uzņēmumu finanšu instrumentu sākotnējo atlikumu precizēšanu, kā arī atlikto uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

Kā skaidro AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Lai arī pērnais gads savā ziņā bijusi globālā tirgus atkopšanās no iepriekš piedzīvotajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, esam šo periodu izmantojuši “Eco Baltia” izaugsmes labā. Esam vērtējuši jaunus virzienus grupas uzņēmumu attīstībai starptautiskajā tirgū, kas realizējās ar vairākiem jauniegādātiem uzņēmumiem gan vides apsaimniekošanas, gan pārstrādes sektorā. Vienlaikus, spītējot sarežģītajai situācijai starptautiskajā otrreizējo izejvielu tirgū, esam spēruši būtiskus soļus procesu automatizācijā, kas ilgtermiņā palīdzēs kāpināt grupas uzņēmumu pārstrādes jaudas. Papildus mērķtiecīgām investīcijām uzņēmumu attīstībā pērn turpinājām darbu pie konsolidētas ESG (vides, sociālās un pārvaldības) stratēģijas izstrādes un ieviešanas grupas uzņēmumos. Vienlaikus viens no svarīgākajiem pīlāriem mūsu attīstībā ir darba vides, darba drošības un darbinieku labbūtības uzlabošana, pie kā turpināsim strādāt arī šogad.”

Atbilstoši uzņēmuma stratēģiskajiem mērķiem 2024. gadā viena no “Eco Baltia” prioritātēm būs darba apstākļu un darba drošības uzlabošana, dažādu darbinieku atbalsta pasākumu īstenošana, kā arī ilgtspējas veicināšana. Tāpat 2024. gadā plānots turpināt investēt atkritumu pārstrādē un vides apsaimniekošanā, veicinot grupas uzņēmumu nepārtrauktu izaugsmi, efektivitāti un konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā tirgū.

20.06.2024.

“Eco Baltia” kārtējās akcionāru sapulces lēmumi

---

Šā gada 18.jūnijā notika Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” kārtējā akcionāru sapulce.

Kārtējā akcionāru sapulcē pieņemtie lēmumi:

1.Par Sabiedrības 2023.gada finanšu pārskata un konsolidētā finanšu pārskata apstiprināšanu.
• apstiprināt Sabiedrības auditēto 2023. gada finanšu pārskatu ar zaudējumiem EUR 328 240,12.
• apstiprināt Sabiedrības auditēto 2023.gada konsolidēto finanšu pārskatu ar pelņu EUR 1 538 113.
• segt pārskata gada zaudējumus no iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas.

2. Par dividenžu izmaksu un rezerves izveidi.
• Izmaksāt dividendes 1 000 000 EUR apmērā no AS “Eco Baltia” iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas, ja saņemts “Luminor Bank” AS apstiprinājums.
• Izveidot AS “Eco Baltia” pašu kapitālā rezervi 10 000 000 EUR apmērā, izmantojot iepriekš nesadalīto peļņu Sabiedrības akciju atpirkšanai un dzēšanai pēc to iegādes saskaņā ar Latvijas Komerclikuma noteikumiem.

3. Par Sabiedrības revidenta apstiprināšanu 2024.gadam.
• Apstiprināt “Deloitte Audits Latvia” SIA, “Deloitte Lietuva” UAB, “Deloitte Audit s.r.o.” un “Deloitte Assurances p.z.o.o.” par Sabiedrības un tās meitas uzņēmumu (Latvijā, Lietuvā, Čehijā un Polijā) 2024.gada finanšu pārskatu revidentu ar kopējo paredzamo budžetu 347 534 EUR, AS “Eco Baltia” gada un konsolidētā pārskata paredzamais budžets 57 230 EUR.
• Apstiprināt radušos papildu izmaksu atlīdzināšanu auditoram par AS “Eco Baltia” 2023.gada pārskata sagatavošanu 4210 EUR apmērā.

Par AS “Eco Baltia”
AS “Eco Baltia” ir pēc apgrozījuma lielākā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Baltijā, nodrošinot pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu no atkritumu savākšanas un šķirošanas līdz otrreizējo izejvielu loģistikai, vairumtirdzniecībai un pārstrādei.
AS “Eco Baltia” 2023. gadu noslēdza ar konsolidēto apgrozījumu 218,4 miljoni eiro, kas ir 4% pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu. Savukārt “Eco Baltia” kopējie kombinētie pārdošanas ieņēmumi (pro-forma) 2023. gadā sasniedza 242,5 miljonus eiro.
Grupas uzņēmumos Latvijā, Lietuvā, Polijā un Čehijā strādā vairāk nekā 2500 darbinieku. Tās vadošie uzņēmumi ir AS “PET Baltija”, SIA “Eco Baltia vide”, SIA “Latvijas Zaļais punkts”, SIA “Nordic Plast”, Siguldas pilsētas SIA “JUMIS”, Čehijas “TESIL Fibres”, Lietuvā bāzētais UAB “Ecoservice” un no 2023. gada novembra arī Polijas “Metal Plast”.
“Eco Baltia” akcionāri ir privātā kapitāla fonds “INVL Baltic Sea Growth Fund” (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un Māris Simanovičs (16,68%).

Pierīgā atklāts un darbu uzsācis Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukums ar šķirošanas jaudu vairāku desmitu tūkstošu tonnu gadā. Laukuma izveidē un aprīkošanā investēti vairāk nekā 2 miljoni eiro.

Jaunatklātais laukums nodrošinās dažādu materiālu automatizētu un manuālu šķirošanu un novirzīšanu tālākai pārstrādei, tādējādi sekmējot apglabāšanai poligonos novirzīto atkritumu apjoma samazināšanos, veicinot ilgtspējīgu resursu izmantošanu, kā arī būvniecības atkritumu apsaimniekošanas tirgus sakārtošanu.

 “Šis projekts ir nozīmīgs solis SIA “Eco Baltia vide” attīstībā un tas stiprinās uzņēmuma pienesumu aprites ekonomikā, veicinot efektīvu atkritumu pārstrādi un resursu atkārtotu izmantošanu. Nav noslēpums, ka izplatīta problēma būvgružu dalītās vākšanas jomā ir pelēkā tirgus zona, kurā darbojas daļa būvgružu savācēji, kas nenodrošina atbilstošu atkritumu apsaimniekošanu, izgāžot tos nepiemērotās vietās. Mūsu kā apsaimniekotāja mērķis ir nodrošināt ikvienam ērti pieejamu pakalpojumu un šķirošanas infrastruktūru, lai iedzīvotājiem un uzņēmumiem būtu skaidra izvēle un zināšanās, kā ir jārīkojas ar būvniecības atkritumiem,” pauž SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Jaunais būvgružu šķirošanas laukums ir aprīkots ar modernākajām tehnoloģijām, kas ļauj ātri un efektīvi šķirot dažāda veida būvgružus. Automatizētās šķirošanas līnijas garums sasniedz 120 metru un nodrošina precīzāku un efektīvāku materiālu divpakāpju šķirošanu, manuālu darbu piesaistot tikai šķirošanas procesa beigās. Svarīgākie līnijas mezgli ražoti Nīderlandē, bet daļa no līnijas, kā piemēram, lentes transportieri un šķirošanas kabīnes, ražotas Latvijā.

Jaunatklātajā būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukumā būs iespējama dažāda veida celtniecības un lielgabarīta būvniecības atkritumu šķirošana – betona, cementa, dzelzsbetona konstrukciju, flīžu, keramikas un ģipša materiālus, ķieģeļus, kokmateriālu šķirošana. Šķirojamie materiāli uz jaunatklāto laukumu nonāks primāri no “Eco Baltia vide” apsaimniekotajiem reģioniem.

Paredzams, ka otrreizējā apritē būs iespējams atgriezt līdz pat 85 % kvalitatīva materiāla. Daļu no savāktajiem materiāliem būs iespējams nodot dažādu objektu vai piebraucamo ceļu izbūvei, savukārt tādi procesā atšķirotie materiāli kā metāls, koks, plastmasa, kartons tiks nosūtīti uz dažādiem galamērķiem tālākai pārstrādei.

Eiropas Savienības prasība tās dalībvalstīm ir līdz 2035. gadam samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu uz 10%. Pašreiz Latvijā no ik gadu radītā sadzīves atkritumu daudzuma tiek noglabāta aptuveni puse. Eiropā šis rādītājs 2020. gadā bija uz pusi mazāks – 23%, kas norāda uz nepieciešamību straujāk īstenot Zaļā kursa politiku, gan stiprinot pārstrādes iespējas, gan maksimāli nodrošinot šķirošanas pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam atkritumu rašanās vietā*.

* Eiropas Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Eiropas Reģionu komitejai.