Category: Uncategorized @lv

Gandrīz katrs trešais ir mainījis darbu, jo sludinājumā norādītais neatbilst realitātei

---

85% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka darba sludinājumi bieži vien pārspīlē vai neprecīzi atspoguļo reālos darba apstākļus uzņēmumā, liecina “Eco Baltia” aptaujas* rezultāti. Kopumā 68 % strādājošo ir pat kādreiz apsvēruši darbavietas maiņu, jo darba devēja solītais neatbilst realitātei, un 31 % to arī ir izdarījuši.

Katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs vismaz reizi ir atsaucies darba sludinājumam, liecina aptaujas dati. Vairums no viņiem ir piedzīvojuši vilšanos, jo darba sludinājumā solītais un realitātē piedzīvotais izrādījies pārāk atšķirīgs: vairāk nekā puse jeb 56 % norāda, ka paši personīgi ir piedzīvojuši situācijas, kad darba sludinājumā rakstītais nav atbildis realitātei.

Kā norāda aptaujas dalībnieki, visbiežāk darba sludinājumā aprakstītajam neatbilst darba slodze un pienākumu apjoms (60 %), atalgojums un bonusi (42 %), kā arī darba laiks, tā elastība un karjeras izaugsmes iespējas (32 %).

Sievietes biežāk nekā vīrieši saskaras ar lielāku darba slodzi un pienākumu slogu, nekā solīts, un biežāk ir neapmierinātas ar darba vidi un kolektīvu. Savukārt vīrieši biežāk nekā sievietes piedzīvo ar atalgojumu, bonusiem un karjeras izaugsmes iespējām saistītu vilšanos. Gados jauni darbinieki 18–29 gadu vecumā ievērojami biežāk jūtas neapmierināti ar darba vidi un kolektīvu, kā arī ar solītajām apmācību iespējām. Bet, pieaugot respondentu vecumam, aug vilšanās par darba sludinājumā aprakstīto darba pienākumu un slodzes neatbilstību reālajai situācijai.

“Darba sludinājumus varētu saukt par īpašu literatūras žanru: lielākā daļa no tiem ir daiļrunīgi, pat asprātīgi, un gandrīz visi sola aizraujošu darbu, elastīgu darba laiku, iespēju balansēt profesionālo un privāto dzīvi, konkurētspējīgu atalgojumu, saliedētu darba kolektīvu utt. Cik sabalansēti, elastīgi un patīkami tas viss ir realitātē – tas jau ir cits jautājums. Darbā cilvēki pavada lielāko daļu nomoda laika, tāpēc tam, cik labi viņi jūtas darba vidē, ir milzīga nozīme. Darbinieks, kurš ir noguris, pārstrādājies un nejūtas novērtēts, nespēs būt produktīvs, ātrāk tiks pakļauts izdegšanas riskam un nevarēs sniegt pilnvērtīgu ieguldījumu uzņēmuma un visas valsts ekonomiskajā izaugsmē. Cīņā par darbaspēku darba devēji, protams, izmanto dažādus līdzekļus un ir gatavi solīt daudz, tomēr godīgums un atklātība jau darba sludinājumā ļautu daudz trāpīgāk piesaistīt potenciālos darbiniekus, pasargājot no vilšanās visas iesaistītās puses,” saka Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

To, ka darba devēja tēlam publiskajā telpā ir liela nozīme, apliecina arī aptaujas rezultāti: kopumā 91 % aptaujāto pirms darba attiecību uzsākšanas pievērš uzmanību tam, ko par potenciālo darba devēju citi runā sociālajos tīklos vai interneta vietnēs. Šķiet, ka tas ir gana efektīvs veids, kā noskaidrot, vai ir vērts atsaukties darba sludinājumam, un vairums strādājošo ir atraduši vietu, kur jūtas labi: 79 % apgalvo, ka viņu pašreizējā darba devēja sludinājumā paustie solījumi vairāk vai mazāk atbilst realitātei.

23.01.2025.

Četri “Eco Baltia” grupas uzņēmumi iegūst platīna un zelta “Ilgtspējas indeksa 2024” novērtējumu

---

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta organizētajā Ilgtspējas indeksa novērtējumā, 2024. gadā Baltijā lielākās vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas “Eco Baltia” uzņēmumi ieguvuši platīna un zelta novērtējumu. Dalību novērtējumā pieteica četri “Eco Baltia” grupas uzņēmumi un visi no tiem arī saņēmuši godalgas. SIA “Eco Baltia vide” un AS “Iterum” ieguvuši platīna novērtējumu, savukārt SIA Siguldas pilsētas “JUMIS” un SIA “Nordic Plast” saņēma zelta kategorijas novērtējumu.

“Lai arī daudziem ilgtspējas ziņošana var šķist mazsvarīga, jāapzinās, ka ilgtspēja nav modes kliedziens, bet gan nepieciešamība,” uzsver Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs. “Uzņēmumi, neatkarīgi no to izmēra, ir nozīmīgi tautsaimniecības dalībnieki, kuriem ir būtiska ietekme uz kopējo ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Ilgtspēja aptver ne tikai atkritumu šķirošanu vai CO2 emisiju samazināšanu, bet arī sabiedrības labbūtību un sociālo atbildību. Korporatīvās ilgtspējas ziņošana palīdz līdzsvarot šīs aktivitātes, mudinot uzņēmumus vairāk uzmanības veltīt arī citiem ilgtspējas mērķiem.”

“Eco Baltia vide” Ilgtspējas indeksa novērtējumā piedalās jau trešo gadu un šo gadu laikā ir demonstrējis gan izaugsmi, gan stabilitāti. Proti, pirmajā uzņēmuma dalības gadā iegūta zelta kategorija, bet pēdējos divus gadus saņemts platīna novērtējums. Būtisku lēcienu “Ilgtspējas indeksa 2024” novērtējumā demonstrējis AS “ITERUM”, kam šis bijis otrais dalības gads. Iepriekš uzņēmums saņēmis sudraba goadlgu, tomēr pērn uzņēmuma paveiktais ilgtspējas virzienā novērtēts ar platīna kategorijas novērtējumu.  SIA “Nordic Plast” un SIA Siguldas pilsētas “JUMIS” Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta organizētajā Ilgtspējas indeksa novērtējumā piedalījās pirmo reizi, iegūstot augsto zelta kategorijas novērtējumu.

Ilgtspējas indekss ir stratēģisks vadības instruments, kura pamatā ir starptautiski atzīta metodoloģija. Tas ir lielisks kontroles mehānisms, kas palīdz uzņēmumiem Latvijā novērtēt savas darbības ilgtspēju un koroporatīvās atbildības līmeni.  Dalība ilgtspējas indeksā ir drosmes, atklātības apliecinājums, tajā pat laikā tas demonstrē apņemšanos pilnveidot savu sniegumu attiecībā pret vidi un cilvēku, sekmējot nozares attīstību un sekmējot valsts ilgtspēju.

13.01.2025.

“Eco Baltia” grupas apgrozījums 2024. gada deviņos mēnešos sasniedzis 192,12 miljonus eiro

---

Baltijā vadošā vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes grupa “Eco Baltia” šā gada pirmajos deviņos mēnešos turpinājusi stabilu izaugsmi, pārskata periodu noslēdzot ar neto apgrozījumu 192,12 miljoni eiro, kas ir par 19,2% vairāk nekā gadu iepriekš tajā pašā periodā. Izaugsmi galvenokārt noteica iepriekšējos gados īstenotie uzņēmumu iegādes darījumi, kā arī pārliecinošais sniegums vides pārvaldības nozarē, mērķtiecīgs darbs pie procesu automatizācijas un produktivitātes celšanas grupas uzņēmumos.

Koncerna peļņa pirms nodokļu nomaksas par pārskata periodu bija 9,6 miljoni eiro, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, kad peļņa bija 0,24 miljoni eiro. Savukārt konsolidētā EBITDA 2024.gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedza 36,07 miljonus eiro, kas ir par 87,6% vairāk nekā pērnā gada tajā pašā periodā.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Šogad vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes nozarē bija vērojami gan attīstības kāpumi, gan izaicinājumi. Tomēr sasniegtie biznesa rezultāti apliecina grupas uzņēmējdarbības modeļa ilgtspējību un spēju šiem izaicinājumiem pielāgoties. Viena no prioritātēm “Eco Baltia” bijusi uzņēmējdarbības un pakalpojumu portfeļa paplašināšana. Tāpat šogad uzsvars likts uz ilgtermiņa attīstību caur investīcijām jaunu un modernu rūpnīcu izveidē, autotransporta “zaļināšanā”, kā arī procesu digitalizācijā un automatizācijā. Šie ieguldījumi ļauj ne tikai nostiprināt līderpozīcijas Baltijā, bet arī veicināt grupas ilgtspējīgu izaugsmi starptautiskajā tirgū.”

Biznesa segmentu attīstība un stratēģiskie ieguldījumi

“Eco Baltia” grupas uzņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī turpināja attīstību gan atkritumu apsaimniekošanas, gan pārstrādes sektorā. Gada sākumā tika noslēgts darījums par ceļu uzturēšanas uzņēmuma “DAUGAVPILS SPECIALIZĒTĀ AUTOTRANSPORTA UZŅĒMUMA” (“Daugavpils Spec. ATU”) 40,4 % akciju iegādi, paplašinot grupas sniegto ceļu apsaimniekošanas pakalpojumu pārklājumu Latvijā. Tāpat koncerna uzņēmums “Eco Baltia vide” Rīgas domes izsludinātajā iepirkumā personu apvienības sastāvā ieguva tiesības sniegt ceļu uzturēšanas pakalpojumus Rīgas Latgales priekšpilsētā un Centra rajonā uz turpmākajiem septiņiem gadiem par kopējo līguma summu 77,4miljoni eiro bez PVN. Vienlaikus pārskata periodā tika sākts darbs pie “Eko Osta” iegādes darījuma, kas noslēdzās šā gada oktobrī. Tāpat turpinās aktivitātes pie  “Daugavpils Spec. ATU” vairākuma akciju paketes iegādes, par ko šā gada decembrī iesniegts apvienošanās ziņojums Konkurences padomei.

Šogad “Eco Baltia” grupa un tās uzņēmumi īstenoja nozīmīgus infrastruktūras uzlabošanas projektus, tostarp būvgružu šķirošanas un pārstrādes laukumu attīstībā Rumbulā un Liepājā, kur investēti 2,3 miljoni eiro. Trešajā ceturksnī pabeigts darbs pie jaunas un modernas “Eco Baltia vide” atkritumu šķirošanas rūpnīcas jeb Resursu pārvaldības centra izveides, kura attīstībā investēti vairāk nekā 11,7 miljoni eiro. Rūpnīca tika atklāta šā gada oktobrī. Drīz pēc tam atklāta arī grupas PET pudeļu pārstrādes uzņēmuma “ITERUM” (līdz 6. jūnijam “PET Baltija”) jaunā rūpnīca, kas ir viena no lielākajām PET pārstrādes rūpnīcām Ziemeļeiropā ar kopējo investīciju apjomu vairāk nekā 35 miljoni eiro, no kuriem vairāk nekā 10 miljonus eiro ieguldījis “ITERUM”.

Savukārt Lietuvā grupa investē 18 miljonus eiro atkritumu šķirošanas centra atjaunošanā Viļņā, stiprinot aprites ekonomikas principu īstenošanu Baltijas valstīs.

Fokuss uz ilgtspēju un darbinieku labbūtību

“Būtisku uzsvaru šogad esam vērsuši uz ilgtspējas stratēģiju ieviešanu un integrēšanu “Eco Baltia” uzņēmumos, kā arī darbinieku labbūtības jautājumiem. Ik gadu darbinieku labsajūtā investējam aptuveni vienu miljonu eiro, kas tiek novirzīti gan kompetenču attīstīšanai, dažādām apmācībām, apdrošināšanai, atbalstam dažādos dzīves notikumos, tādējādi veicinot arī “Eco Baltia” kā darba devēja zīmola atpazīstamību. Vienlaikus, ņemot vērā darbaspēka trūkumu, speram soļus automatizācijas un digitalizācijas virzienos, tādējādi palielinot ikdienas procesu efektivitāti un konkurētspēju,” pauž M. Simanovičs. 

Ņemot vērā to, ka “Eco Baltia” uzņēmumu darbība ir vērsta uz aprites ekonomikas principu iedzīvināšanu, ikdienā īstenojot dažādas ilgtspējīgas uzņēmējdarbības prakses, arī šajā pārskata periodā turpinās darbs pie konsolidētas ESG (vides, sociālās un pārvaldības) stratēģijas ieviešanas grupas galvenajos meitasuzņēmumos. Tāpat īstenots darbs pie darba vides un drošības uzlabošanas, stiprinot LEAN kultūru uzņēmumā.